Eiropas Parlamenta deputāti 27.septembra plenārsēdē noraidīja četru dalībvalstu iniciatīvu likumprojektam, kas prasa saglabāt visus telekomunikāciju datus par telefona sarunu, īsziņu un elektroniskās sarakstes dalībniekiem. Deputāti uzskata – teroristu izsekošanai izstrādātais likumprojekts pārkāps iedzīvotāju privātās dzīves tiesības, un tas nav proporcionāls terorisma draudiem. Parlaments arī prasa tādas pašas lēmējtiesības kā Padomei.
Lielbritānija, Francija, Īrija uz Zviedrija aprīlī ierosināja ES līmenī noteikt, ka terorisma apkarošanas nolūkā vienu līdz trīs gadus jāglabā dati par telekomunikāciju saziņas (e-pasta, īsziņu, telefona sarunu) dalībniekiem, savukārt komunikāciju saturs nebūtu jāsaglabā. Uzskatot, ka likumprojekts pārkāps iedzīvotāju privātās dzīves tiesības un tas nav proporcionāls draudiem, Parlaments likumprojektu noraidīja.
Eiropas Komisija 21. septembrī iesniedza alternatīvu direktīvas projektu: tās pieņemšanā Eiropas Parlamentam būs tādas pašas tiesības kā dalībvalstīm, interneta komunikāciju dati būs jāuzglabā pusgadu, telefona sarunu un īsziņu dati – gadu. Alternatīvais likumprojekts arī paredz, ka uzņēmumu izdevumus par pielāgošanos jaunajām prasībām varēs kompensēt, ja izmaksas tiks skaidri pierādītas.
Uz dalībvalstu iniciatīvas balstītā likumprojekta noraidīšanas iemesli – metode nav proporcionāla mērķim, nepareizi izraudzīts tiesiskais pamats, pārlieku augstas izmaksas.
Parlaments jau vairākās rezolūcijās, arī iepriekšējās plenārsesijas debatēs ar Lielbritānijas valsts sekretāru Čārlzu Klārku, ir iebildis pret pilsoņu brīvību ierobežošanu. Deputāti uzskata, ka datu uzglabāšana cīņā pret terorismu nebūs efektīva, jo noziedznieki var mainīt savas mobilo telefonu kartes un e-pasta adreses.
Deputāti arī uzskata – uzkrāto datu apjoms būs tik liels, ka drošības iestādēm vajadzēs vairākus gadus, lai vajadzīgo informāciju atrastu arhīvos, kas mērojami 20–40 tūkstošos terabaitu.
Parlaments savu viedokli varēs paust tikai nesaistošā rezolūcijā – deputāti pret šādu situāciju iebilst. Tiesiskais pamats, viņuprāt, izraudzīts nepareizi, un lēmums jāpieņem saskaņā ar koplēmuma procedūru, t.i., Parlamentam piedaloties lēmuma pieņemšanā ar tādām pašām tiesībām kā dalībvalstīm.
Lai saglabātu datus, jāpielāgo sistēmas, jānodarbina personāls, jāapstrādā un jāanalizē drošības dienestu pieprasītie dati. Vairāki lielie dalībvalstu uzņēmumi prognozē, ka jaunie noteikumi liks katrai firmai ieguldīt 180 miljonus eiro tehniska rakstura izmaiņās un darbības izmaksas gadā sasniegs ap 50 miljonus eiro.