
“Es esmu gandarīts par pašreizējo parlamenta nostāju. Ja tā netiks mainīta Eiropas Padomē, tad šī likumdošanas projekta versija paver iespējas pasažieriem, īpaši ar speciālām vajadzībām, saņemt labākas kvalitātes pakalpojumus dzelzceļu pārvadājumos,” uzsver R. Zīle. “Turklāt šis ir viens lielisks piemērs – ja mēs nevaram atrisināt problēmu, piemēram, par invalīdu pārvietošanos, nacionālā līmenī, to mūsu vietā izdara Eiropas Savienība,” sacīja R. Zīle.
Pieņemtajā likumdošanas projektā cita starpā noteikts, ka informācijai par tarifiem un vilcienu sarakstu jābūt saprotamā un viegli pieejamā veidā, tajā skaitā arī redzes un dzirdes invalīdiem. Tāpat tiek paredzēts, ka būs jāizmaksā kompensācijas, ja radīti zaudējumi un ja vilciens kavējas. Regula liks novērst visus šķēršļus, kas personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām traucē iekāpt vai atrasties vilcienā. Tas nozīmē, ka uzņēmumam, kas nodrošina pasažieru pārvadējumu pakalpojumus, jānodrošina attiecīgas platformas, informācijas monitori, afišas.
Regulas projekts par pasažieru tiesībām bija viens no dzelzceļa t.s. “trešās paketes” četriem projektiem. Parlaments 28.septembrī izskatīja arī likumdošanu par kravu pārvadājumiem, infrastruktūru atvēršanu tirgum un dzelzceļa personāla sertificēšanu. Eiropas Komisijas iesniegto likumprojektu paketes mērķis ir veicināt dzelzceļa transporta izmantošanu, jo tas ir videi draudzīgāks nekā ceļa un gaisa transports.
Četru ar dzelzceļa likumdošanu saistīto dokumentu paketē EP tika izskatīts arī R.Zīles ziņojums par Komisijas dokumentu “Par kompensācijām gadījumos, kad nav ievērotas līgumā noteiktās prasības dzelzceļa kravu pārvadājumiem”. R.Zīles ziņojumā izvērtēts Eiropas Komisijas izstrādātais likumprojekts par sodiem gadījumos, kad nav ievērotas kravu pārvadājumu līgumos noteiktās prasības.
“Komisijas mērķis bija uzlabot ES iekšējā tirgū dzelzceļa kravu pārvadājumu kvalitāti un tādējādi panākt, lai tiktu veicināta kravu pārvadājumu novirzīšana no autoceļiem uz dzelzceļiem. Šādā veidā tiktu palielināts pašreizējais ļoti zemais dzelzceļa kravu pārvadājumu īpatsvars Eiropā. Taču regulas projekts galvenokārt ietvēra administratīvus pasākumus, kas būtu jāiestrādā dzelzceļa uzņēmumu un klientu līgumos. Man uzreiz jāsaka – konkurences apstākļos šāds solis ir neiedomājams,” Transporta komitejas un Parlamenta lēmumu noraidīt Eiropas Komisijas priekšlikumu skaidroja R.Zīle.
Iepriekšminētā iemesla dēļ Eiropas Parlamenta Transporta komiteja savā 19.aprīļa sēdē nolēma Komisijas likumprojektu noraidīt. 28.septembra sēdē Eiropas Parlaments atbalstīja komitejā pieņemto lēmumu, tādējādi regulas projekts tika atdots atpakaļ caurlūkošanai Eiropas Komisijai.
Iveta Bojāre, EP Nāciju Eiropas grupas preses administratore