Par stratēģiju aviosatiksmes izraisīto siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanai

Eiropas Komisija otrdien, 27.septembrī, nāca klajā ar plānu, kā mazināt aviosatiksmes pieaugošo ietekmi uz klimata pārmaiņām. Lidmašīnas ir ievērojams un arvien pieaugošs globālo sasilšanu izraisošo siltumnīcefekta gāzu emisijas avots. Piemēram, ceļojums turp un atpakaļ divām personām maršrutā no Amsterdamas uz Taizemes kūrortu Puketu rada ievērojami vairāk siltumnīcefekta gāzes oglekļa dioksīda (CO₂) nekā parasta jauna automašīna visa gada laikā. Savā paziņojumā Eiropas Komisija atzīst, ka daudzsološākais veids, kā cīnīties ar aviācijas emisijām, ir – lidaparātu operatorus iekļaut Eiropas Savienības (ES) Siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS). Šajā sistēmā ir noteikta siltumnīcefekta gāzu emisiju kopējā maksimālā robeža, līdz kurai sistēmas dalībnieki var pirkt un pārdot emisiju kvotas atbilstoši to vajadzībām. Tas aviolīnijām nozīmētu pastāvīgu stimulu samazināt emisijas.
Vides komisārs Stavross Dimss teica: “Avioceļošanas bums nes līdzi strauju siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu. Aviācijas nozares iekļaušana emisiju tirdzniecībā ierobežos šīs emisijas un panāks to, ka aviācija, tāpat kā citas nozares, dos savu artavu kaitīgo siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanā. Emisiju tirdzniecība aviolīnijām ļaus to veikt ar iespējami zemām izmaksām.”
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un transporta komisārs Žaks Baro piebilda: “Aviācijas nozarē arvien vairāk rodas piekritēju, ka emisiju tirdzniecība ir labākais risinājums siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai.”

• Aviācijas ietekme uz klimata pārmaiņām
Aviācijas radītās emisijas ir salīdzinoši pieticīgas – aptuveni 3% no ES kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām –, taču tās pieaug straujāk nekā visās citās nozarēs un tādējādi apdraud citās ekonomikas nozarēs panākto emisiju samazinājumu. Laikā no 1990. līdz 2003.gadam ES starptautisko lidojumu emisijas pieauga par 73%. Ja netiks veikti nekādi pasākumi, līdz 2012.gadam šis pieaugums varētu sasniegt 150%. Šāds pieaugums pārvilktu strīpu vairāk nekā ceturtdaļai no 8% apmērā noteiktā kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma, kas saskaņā ar Kioto protokolu 15 Eiropas Savienības valstīm jāpanāk laikā no 1990. līdz 2012.gadam.

• Nepieciešamība rīkoties
Kioto protokola CO₂ emisiju mērķa lielumi attiecas uz vietējo lidojumu emisijām, bet ne uz starptautiskajiem lidojumiem. Līdz ar Sesto vides rīcības programmu ES apņēmās uzsākt konkrētus pasākumus, lai samazinātu aviācijas izraisītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, ja līdz 2002.gadam tādus nebūtu uzsākusi Starptautiskā civilās aizsardzības organizācija (ICAO), šajā jomā kompetentā starptautiskā organizācija. ICAO šādus pasākumus nav uzsākusi, taču ir atbalstījusi emisiju tirdzniecības koncepciju.

• Tirgus stimuli kā vispusīgas pieejas kodols
Ņemot vērā situāciju ICAO un ekonomiskā izdevīguma apsvērumus, Eiropas Komisija uzskata, ka aviācijas iekļaušana ES ETS ir daudzsološākais veids cīņai ar aviācijas emisijām. Gatavojot stratēģiju, Eiropas Komisija izskatīja vairākus citus uz tirgus mehānismiem balstītus risinājumus, tostarp aviobiļešu vai izlidošanas nodokļus un emisiju nodevas, taču secināja, ka tie būtu mazāk efektīvi no vides viedokļa vai ekonomiski neizdevīgāki.
ETS, kas pašreiz attiecas uz aptuveni 11 500 rūpnieciskām iekārtām, sistēmas dalībniekiem dod iespēju samazināt CO₂ emisijas ekonomiski visizdevīgākajā veidā. Katram operatoram piešķir ierobežotu emisijas kvotu, kas ikvienam rada pastāvīgu stimulu iespējami samazināt emisijas. Šīs kvotas var tirgot, tādējādi operatoriem dodot iespēju izvēlēties lētāko veidu emisiju līmeņa kontrolei. Civilās aviācijas iekļaušana sistēmā lidaparātu operatoriem dotu iespēju izmantot šo ekonomiski izdevīgo pieeju, pēc vajadzības tirgojot emisiju kvotas plašākā tirgū rūpniekiem un citām aviolīnijām.
Vērtējot no vides viedokļa, EK uzskata, ka ETS būtu jāaptver visas emisijas, kas rodas no jebkura lidojuma no ES gan uz citu lidostu ES, gan trešā valstī. ES aviopārvadātājiem un trešo valstu aviopārvadātājiem tiktu piemēroti vienādi noteikumi.
Eiropas Komisija atbalsta arī to, lai tiktu turpināti vai pastiprināti vairāki citi pasākumi, kas ierobežotu aviācijas emisijas, piemēram, paredzot uzlabot aviosatiksmes pārvaldību un likvidējot tiesiskos šķēršļus reaktīvo dzinēju degvielas aplikšanai ar nodokli.
Sākotnējās aplēses, izmantojot modelēšanu, liecina, ka ietekme uz biļešu cenām būtu neliela, sākot no nemainīgas cenas līdz 9 eiro palielinājumam par lidojumu abos virzienos. Biļešu cenām palielinoties šādā apmērā, aviopakalpojumu pieprasījums vienkārši pieaugtu nedaudz lēnāk. Ietekme uz tūrismu vai attāliem reģioniem visdrīzāk būtu niecīga.
Eiropas Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi detalizēti komentēt paziņojumu. Līdztekus EK izveidos ekspertu darba grupu, kurā piedalīsies dalībvalstu pārstāvji un Eiropas Klimata pārmaiņu programmas puses, lai atsevišķus jautājumus izskatītu tuvāk un sniegtu ziņojumu nākamgad. Pēc tam EK iesniegs tiesību akta priekšlikumu par grozījumiem ETS. Tas tiks pilnībā koordinēts ar ETS vispārējo pārskatu, kas plānots 2006.gada vidū. Aviācijas nozares iekļaušanās ETS būs atkarīga no tiesību aktu pieņemšanas un ieviešanas termiņiem.

EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa