• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uzturoties valstsvizītē Azerbaidžānā 2005.gada 3. un 4.oktobrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.10.2005., Nr. 157 https://www.vestnesis.lv/ta/id/118060

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

04.10.2005., Nr. 157

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uzturoties valstsvizītē Azerbaidžānā 2005.gada 3. un 4.oktobrī

Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Azerbaidžānas Republikas prezidenta Ilhama Alijeva kopīgā deklarācija

VIKE_AZERBAIDZANA5.JPG (17549 bytes)
Vakar, 3.oktobrī, Baku: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Azerbaidžānas Republikas prezidents Ilhams Alijevs
Foto: Juris Krūmiņš

Pēc Azerbaidžānas Republikas prezidenta ielūguma Latvijas Republikas prezidente V.Vīķe-Freiberga 2005.gada 3.oktobrī oficiālā vizītē apmeklēja Azerbaidžānas Republiku.
Vizītes laikā Latvijas Republikas prezidente un Azerbaidžānas Republikas prezidents apstiprināja, ka valstis attīstīs divpusējos politiskos, ekonomiskos un sociālos kontaktus.
Puses apstiprināja savu apņemšanos attīstīt attiecības uz tādu vērtību bāzes kā likuma vara, demokrātija, cilvēktiesības un tirgus ekonomika. Šajā sakarā Latvija apsveica Azerbaidžānas pūles demokratizācijas nostiprināšanā, attīstot pilsoniskās sabiedrības un tirgus ekonomikas principus.
Puses apņēmās pielikt pūles, lai palielinātu savstarpējās sadarbības efektivitāti starptautiskajās organizācijās – ANO, EDSO un citās.
Puses apstiprināja starpparlamentārās sadarbības attīstīšanas nozīmi, tai skaitā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ietvaros.
Divpusējo attiecību veicināšanas nolūkā Puses akcentēja juridiskās bāzes attīstīšanas nepieciešamību.
Puses atzīmēja nepieciešamību īstenot papildu pasākumus sadarbības paplašināšanai kultūras, zinātnes, izglītības un veselības sfērā. Tās uzsvēra attiecību paplašināšanas un attīstīšanas nozīmi starp izglītības, literatūras, mākslas un citu sfēru darbiniekiem, kā arī starp masu medijiem. Puses apsveica sadarbības izveidi un paplašināšanu starp tūrisma, jaunatnes un studentu organizācijām, kā arī arodbiedrībām.
Puses apstiprināja, ka stiprinās divpusējo militāro sadarbību pilnā saskaņā ar abu valstu drošības interesēm un to starptautiskajām saistībām.
Puses uzsvēra nepieciešamību paplašināt sadarbības līmeni tirdzniecībā, ekonomikā un zinātniski tehniskajā sfērā.
Latvijas puse uzsvēra ekonomisko reformu nozīmi Azerbaidžānas Republikā un pauda atbalstu Azerbaidžānas pievienošanās procesam Pasaules tirdzniecības organizācijai.
Puses, pilnībā atbalstot un vadoties pēc ANO hartas un EDSO pamatdokumentiem, uzsvēra Armēnijas un Azerbaidžānas Kalnu Karabaha konflikta miermīlīgā risinājuma nozīmi, balstoties uz universāli atzītiem starptautisko tiesību principiem un normām, īpaši ņemot vērā valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti un starptautiski atzīto robežu nemainīgumu.
Atsaucoties uz EDSO nepārtrauktām pūlēm panākt miermīlīgu Armēnijas un Azerbaidžānas Kalnu Karabaha konflikta atrisināšanu, kā arī Minskas grupas aktivitātēm, Puses atkārtoti uzsvēra nepieciešamību spert būtiskus un izšķirošus soļus šajā virzienā.
Latvijas Republikas prezidente atbalstīja Azerbaidžānas Republikas pūles veicināt aktīvu sadarbību ar Eiropas Savienību, NATO, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju un Eiropas Padomi.
Puses pauda savu atbalstu ciešai sadarbībai Eiroatlantiskās padomes, NATO Partnerattiecību programmas un Azerbaidžānas iesniegtā Individuālās partnerības rīcības plāna ietvaros.
Puses piekrita, ka Eiropas Kaimiņu politika veicinās stabilitātes un pārticības attīstību Dienvidkaukāzā.
Puses uzsvēra nepieciešamību palielināt starptautisko solidaritāti cīņā pret terorismu, pauda savu apņemšanos attīstīt starptautisko sadarbību šajā sfērā.
Puses apstiprināja nepieciešamību sadarboties cīņā pret organizēto noziedzību, korupciju, nelegālo migrāciju, cilvēku kontrabandu, naudas atmazgāšanu, nelegālo narkotiku, psihotropisko vielu un prekursoru, ķīmisko vielu, ieroču, sprāgstvielu nelegālo kontrabandu, kā arī gaisa pirātismu.
Latvijas Republikas prezidente apstiprināja Latvijas valsts institūciju gatavību dalīties pieredzē Azerbaidžānas Republikas integrācijas eiro-atlantiskajās struktūrās procesā.
Puses atzīmēja Baku–Tbilisi–Džeihanas galvenā eksporta vada, Baku–Tbilisi–Erzurumas gāzes vada un Baku–Tbilisi–Karsas dzelzceļa projektu.
Latvijas Republikas prezidente un Azerbaidžānas Republikas prezidents pauda savu pārliecību, ka divpusējā un starptautiskā sadarbība kalpo kā bāze miera un drošības konsolidācijai.

Tiekoties ar Azerbaidžānas prezidentu

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmdien, 3.oktobrī, valstsvizītes ietvaros tiekoties ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu, uzsvēra, ka Latviju un Azerbaidžānu vieno aktīvas sadarbības un attiecību perspektīva. To apliecina fakts, ka 3.oktobrī abas valstis parakstīja vairākus starpvaldību līgumus (Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības līgums par savstarpēju palīdzību muitas jautājumos; Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu; Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības līgums par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālu narkotisko vielu apriti un organizēto noziedzību; Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības līgums par sadarbību ekonomiskajā, zinātniskajā, tehniskajā un kultūras jomā), kā arī abu valstu prezidentu kopēja deklarācija.
Azerbaidžānas prezidents atzīmēja, ka Azerbaidžāna ir stingri nolēmusi iet eirointegrācijas ceļu savā attīstībā, tāpēc Latvijas reformu pieredze ir īpaši noderīga. Viņš apsveica Latvijas veiksmīgo iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un NATO un uzsvēra, ka sadarbība ar Latviju varētu kalpot Azerbaidžānai kā vārti uz ES. I.Alijevs atzīmēja, ka ES kaimiņu iniciatīva ir nopietns signāls Azerbaidžānas nākotnei: “Mēs esam reālistiski eirointegrācijas ziņā.”
Abi prezidenti bija vienisprātis, ka Azerbaidžānas vēstniecības atklāšana Rīgā šogad un šā gada nogalē paredzētā Latvijas vēstniecības atklāšana Azerbaidžānā būtiski atvieglos starpvalstu sadarbību, tajā skaitā uzņēmēju kontaktu veidošanos. Abas puses arī izteica atbalstu tiešā avioreisa Rīga–Baku atklāšanai, kas apliecina savstarpējo interesi izvērst politisko, ekonomisko un kultūras dialogu.
Sarunā Valsts prezidente arī ielūdza Azerbaidžānas prezidentu apmeklēt valstsvizītē Latviju. I.Alijevs augstu novērtēja Latvijas attieksmi pret nacionālajām minoritātēm, uzsverot, ka azerbaidžāņu kopiena Latvijā ir pateicīga Latvijai par tās labvēlīgo un iedrošinošo attieksmi. Prezidente arī atzīmēja, ka Latvija un Azerbaidžāna – divas neatkarīgas valstis –, savā starpā sadarbojoties un atbalstot viena otru starptautiskā arēnā, kļūs pazīstamākas arī pasaulē.
Abas puses pārrunāja arī reģionālās drošības jautājumus, tajā skaitā arī situāciju Kalnu Karabahas zonā. V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka Latvija pārstāv ES pozīciju Kalnu Karabahas konflikta jautājumā un atbalsta Azerbaidžānas teritoriālo integritāti. Prezidente arī uzsvēra, ka visi konflikti ir jārisina diplomātiskā ceļā un ar savstarpēju cieņu vienam pret otru, meklējot kompromisu.
Tika pārrunātas arī novembrī gaidāmās Azerbaidžānas parlamenta vēlēšanas, un prezidente pauda Latvijas un ES dalībvalstu cerību, ka vēlēšanas notiks atbilstoši starptautiskajiem standartiem, jo tas nāks par labu pašai Azerbaižānai kā stabilai valstij, kas vēlas tuvoties eirointegrācijas principiem. I.Alijevs apliecināja Valsts prezidentei, ka vēlēšanu noritēšana pēc EDSO un citu starptautisko organizāciju standartiem ir pašas Azerbaidžānas interesēs.
Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva klātbūtnē vakar Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku tika atklāts Pasaules čempionāts mākslas vingrošanā.

Tiekoties ar Azerbaidžānas premjerministru

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar valstsvizītes ietvaros Azerbaidžānā tikās ar Azerbaidžānas premjerministru Arturu Rasizadehu. Sarunas laikā abas puses pārrunāja plašu abu valstu attiecību loku, tajā skaitā apspriežoties par aktuālākajiem starptautiskajiem notikumiem un ES kaimiņu iniciatīvu, kuras centīga atbalstītāja ir Latvija kā ES dalībvalsts. Tika pārrunāta arī ES enerģētikas politika.

Tiekoties ar Azerbaidžānas parlamenta vadītāju

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, 3.oktobrī tiekoties ar Azerbaidžānas parlamenta vadītāju Martuzu Alasgarovu, pauda gandarījumu par labajām abu valstu parlamentu attiecībām un vēlmi padarīt ciešākus parlamentāriešu kontaktus. Abas puses pārrunāja novembrī gaidāmās Azerbaidžānas parlamenta vēlēšanas. Latvijas prezidente norādīja, ka Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts ir ieinteresēta, lai Azerbaidžānā notiktu starptautiskiem standartiem atbilstošas brīvas un taisnīgas vēlēšanas. Prezidente uzsvēra, ka parlaments pārstāv tautas balsi, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai šī pārstāvniecība tiktu izvēlēta pēc taisnīgiem un demokrātiskiem standartiem. Parlamenta priekšsēdētājs pauda gandarījumu par Latvijas un Azerbaidžānas sadarbību arī starptautiskajā līmenī un pauda pārliecību, ka Azerbaidžānas vēlēšanas atbildīs vispārpieņemtajiem starptautiskajiem standartiem. Parlamenta priekšsēdētājs arī informēja par to, ka Azerbaidžāna ir draudzīga un atvērta ārvalstu investīcijām, tāpēc atbalsta abu valstu uzņēmēju kontaktus.
Abas puses apspriedās arī par to, cik nepieciešama jebkuras valsts nākotnes veidošanai ir sāpīgu pagātnes jautājumu izvērtēšana. Valsts prezidente dalījās pārdomās un pieredzē, kā Latvija vēl šā gada sākumā un maijā daudz diskutēja par Otrā pasaules kara beigu 60.gadskārtu un par Otrā pasaules kara sekām Latvijai. Prezidente uzsvēra: “Lai cik mums tas bija sāpīgi, mēs saprotam: lai valsts virzītos uz priekšu, mums ir jātiek pāri pagātnes sāpēm un jāveido tāda pagātnes izpratne, lai šāda vēsture vairs neatkārtotos.” Prezidente arī nolika ziedus Mocekļu alejā, godinot tos upurus, kas cieta asiņainajos konfliktos 90.gadu sākumā Azerbaidžānā.

Latvijas Valsts prezidentes tosts Azerbaidžānas prezidenta rīkotajās valsts vakariņās 3.oktobrī:

Augsti godātais Azerbaidžānas prezidenta kungs, cienītā Alijevas kundze! Ekselences, dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks apmeklēt jūsu valsti pirmajā oficiālajā vizītē kopš mūsu valstiskās neatkarības atjaunošanas un diplomātisko attiecību nodibināšanas starp mūsu valstīm. Apgalvošu, ka mūsu attiecības ir balstītas uz drošiem pamatiem. Tām par pamatu ir ilgstošās emocionālās saites, kas pastāv starp mūsu tautām. To pamatā ir arī darbs, kuru ieguldījuši mūsu parlamentārieši, valdību pārstāvji un diplomāti. Deklarācijai, kuru šodien kopīgi parakstījām, kā arī līgumiem, kurus parakstīja mūsu valdību pārstāvji, ir jākalpo par pamatu tālākām, daudz intensīvākām attiecībām.
Es minēju emocionālās saiknes, kas vieno abas tautas. Šī emocionālā saikne izriet no tām paralēlēm, kas pastāv starp mūsu valstīm. Mūsu tautu attīstībā 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā ir daudz kā kopīga. Abām tautām tas bija laiks, kad priekšplānā izvirzījās cilvēki, kas definēja mūsu tautu vietu tālaika pasaulē, cīnījās par nacionālās pašapziņas nostiprināšanos, valodas un kultūras attīstību. Liela līdzība ir arī mūsu tautu neatkarības un taisnīguma centienos, kas vainagojās ar valstiskuma atjaunošanu. Bet mēs atceramies arī upurus, ko šie centieni prasīja. Neviens Latvijā nav aizmirsis tās šausmas un emocijas, kuras piedzīvojām, dzirdot ziņas par 1990. gada “Melnā janvāra” notikumiem Baku. Solidaritāte, kuru toreiz izjutām, joprojām ir dzīvā atmiņā.
Latvija un Azerbaidžāna ir pārliecinoši un neatgriezeniski atgriezušās uz pasaules politiskās kartes. Pagājušajā gadā Latvijā sasniedzām divus no saviem stratēģiskajiem mērķiem – iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Tagad mums jāturpina strādāt, lai nostiprinātu savas pozīcijas šajās institūcijās, jāizmanto dalība, lai celtu sabiedrības labklājību un piedalītos kopējā diskusijā par Eiropas Savienības nākotni, tostarp arī tās tālāko paplašināšanos. Ar patiesu gandarījumu esmu vērojusi Azerbaidžānas izvēli par labu ciešākām attiecībām ar abām šīm institūcijām. Varat paļauties, ka Latvija būs starp tām valstīm, kas aktīvi atbalstīs šo attiecību stiprināšanu. Ja vien jūs uzskatītu, ka Latvijai ir ar ko dalīties savā konkrēto reformu īstenošanas pieredzē, kas ļāva mums kļūt par ES un NATO dalībvalsti, mēs ar patiesu gandarījumu iesaistītos padziļinātas sadarbības īstenošanā.
Tikai pirms dažām dienām ar patiesu gandarījumu pieņēmu Azerbaidžānas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā Tofika Zulfugarova kunga akreditācijas rakstu. Azerbaidžāna ir nosūtījusi uz Latviju izcilu savas sabiedrības pārstāvi. Ceru, ka visdrīzākajā laikā varēsim jums atbildēt ar to pašu, jau līdz šā gada beigām atverot vēstniecību Baku. Abpusējā vēstniecību atvēršana neapšaubāmi pavērs lielākas iespējas mūsu sadarbībai gan valstiskajā, gan arī nevalstiskajā līmenī.
Man ir bijis liels prieks redzēt jūsu skaisto un dinamisko pilsētu kā jūsu senās pagātnes, senā valstiskuma un mūsdienīguma sakausējumu. Azerbaidžānas dinamiskā attīstība ir redzama ik uz soļa. Jūsu valsts droši kļūst par vienu no reģionālajiem līderiem. Ikvienam Latvijas delegācijas un uzņēmēju delegācijas pārstāvim ir bijusi iespēja pārliecināties par milzīgo mūsu valstu sadarbības potenciālu.
Prezidenta kungs!
Pateicos jums par laipno un draudzības pilno uzņemšanu. Ceru, ka atradīsit iespēju apmeklēt Latviju jums pieņemamā laikā, lai ieraudzītu arī pārmaiņas, kas notikušas Latvijā kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas.
Es paceļu šo glāzi par draudzību, sadarbību un mūsu valstu tālāku uzplaukumu! Par mūsu valstu savstarpējo attiecību veiksmīgu attīstību!

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!