Tekošā konta deficīts joprojām augsts

Salīdzinājumā ar šo pašu laika posmu pērn, kad augsto deficītu noteica galvenokārt lielais preču importa apjoms pirms mūsu valsts pievienošanās Eiropas Savienībai (ES), maksājumu bilances tekošā konta deficīts samazinājies gandrīz divas reizes. Šogad preču eksports auga daudz straujāk nekā imports – otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo pagājušā gada laika posmu eksports palielinājās par 35,6%, bet imports – par 13,6%.
Arī bankas “Nord/LB Latvija” Makroekonomiskās analīzes grupas speciāliste Olga Ertuganova milzīgo starpību starp tekošā konta deficītu šā gada otrajā ceturksnī un pagājušā gada otrajā ceturksnī, kad tas bija 19,1% no IKP, skaidro ar vienreizējo ietekmi, kāda bija ar Latvijas iestāšanos ES saistītajiem faktoriem (lielāks pieprasījums pēc importētām precēm, uzkrājumu veidošana, investīciju preču iegāde). Neņemot vērā šos faktorus, varētu teikt, ka tirdzniecības bilance atkal ir pasliktinājusies, viņa norāda.
O.Ertuganova pozitīvi vērtē faktu, ka eksporta pieauguma tempi šā gada pirmajā ceturksnī gandrīz katru mēnesi pārsniedza importa pieauguma tempus un pat rūpniecības lejupslīde gada sākumā nemazināja eksporta pieaugumu. Bankas speciāliste arī norāda, ka pēdējā gada laikā, par spīti vairākām izmaiņām tirdzniecības attiecībās pēc pievienošanās ES, tirdzniecība ir aktivizējusies tiklab rietumu, kā arī austrumu virzienā. Viņa pauž cerību, ka šī tendence saglabāsies arī turpmāk.

Eksporta perspektīvas

Latvijas eksporta pieauguma tempi 30% robežās saglabājas jau kopš gada sākuma. “Hansabankas” vecākā analītiķe Liene Kūle prognozē, ka arī gada otrajā pusē situācija varētu būt līdzīga. Tā kā lats tika piesaistīts eiro pēc salīdzinoši augsta eiro kursa, tad, viņasprāt, vēl visu šo gadu mūsu ražotāji izjutīs salīdzinošas priekšrocības: “Hansabankas” aplēses liecina, ka tas kopējam pieaugumam nodrošina aptuveni 5%.
Šobrīd galvenais eksporta tirgus ir ES, bet arī virzienā uz Krieviju eksports aug ļoti strauji, atspoguļojot dinamisku ekonomisko izaugsmi NVS reģionā. Tomēr NVS tirgus kopumā eksporta struktūrā nevar mēroties spēkiem ar ES, uzsver L.Kūle.
Tirgus daļas iekarošanas process, viņasprāt, vēl kādu laiku turpināsies, tomēr ilgtermiņā tik strauju eksporta pieaugumu noturēt nevarēs. Ilgtermiņā problēmu var radīt apstāklis, ka Latvijai var nebūt jaunu “trumpju”, ar ko uzvarēt konkurences cīņā, jo darbaspēka lētums pakāpeniski izzudīs.

Prognozes īpaši nemainās

Lai gan tekošā konta deficīts ir augstāks, nekā tika gaidīts, “Nord/LB Latvija” prognoze šim gadam paliek nemainīga. Tiek gaidīts, ka šogad tekošā konta deficīts sasniegs 10,7% no IKP, bet nākamgad tas varētu samazināties līdz 9,8%.

Savukārt “Nordea bankas” Kredītu departamenta direktora vietnieks Sergejs Babuškins uzskata, ka šogad tekošā konta deficītam ir jābūt mazākam nekā 2004.gadā. Daļēji viņš to skaidro ar ažiotāžas mazināšanos saistībā ar iestāšanos ES. Savu artavu dod arī labāks eiro kurss pret latu, kas ir izdevīgs tiem uzņēmējiem, kas savu produkciju eksportē uz ES, kā arī noieta tirgus paplašināšanās vietējiem uzņēmumiem sakarā ar dažādu ierobežojumu atcelšanu.
Bankas pārstāvis pieļauj, ka turpinās augt arī importa apjoms, ko, viņaprāt, veicinās par ES struktūrfondu finansējumu iegādātie pamatlīdzekļi, kā arī, pieaugot iedzīvotāju labklājībai, patēriņa preču imports. Tekošā konta deficīts tiks segts pārsvarā ar ārvalstu investīcijām un ārvalstu banku meitasuzņēmumu piesaistītajiem kredītu resursiem, kā arī ES struktūrfondu līdzekļiem, uzskata analītiķis. S.Babuškins prognozē, ka tekošā konta deficīts šogad varētu būt aptuveni 10% no IKP.
Arī Latvijas Bankas speciālisti uzskata, ka augstais iekšzemes pieprasījums veicinās importu. Pēc viņu prognozēm, tekošā konta deficīts šogad būtiski nesamazināsies.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv