Piedaloties Baltijas Ministru padomes Premjerministru padomes sanāksmē

Trešdien, 28.septembrī, Ministru prezidents Aigars Kalvītis piedalījās Baltijas Ministru padomes Premjerministru padomes sanāksmē Igaunijā, Sāremā salā, Kuresārē.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministri pārrunāja vairākus svarīgus jautājumus: pievienošanos Šengenas sistēmai, sadarbību transporta un enerģētikas jomā, turpmāko darbību un aktivitātes Baltijas Ministru padomes ietvaros, Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos, attiecības ar Krieviju un Baltijas valstu gaisa telpas kontroli.
Sarunu gaitā premjerministri vienojās par ciešāku sadarbību un lielāku koordināciju, lai Baltijas valstis pēc iespējas drīzāk pievienotos ES Šengenas sistēmai. Tas ļaus pilnībā izmantot vienu no ES pamatbrīvībām – brīvu personas kustību. Sēdē nolemts izveidot speciālu komisiju Šengenas jautājumu koordinācijai un rīcības saskaņošanai starp Baltijas valstīm.
Īpašu uzmanību premjerministri veltīja reģiona transporta un enerģētikas jautājumiem. Tika atzīts, ka ir jāuzlabo galvenie satiksmes ceļi starp Baltijas valstīm. Premjeri vienojās, ka pēc Via Baltica projekta īstenošanas vairāk pūļu būs jāvelta satiksmes drošības uzlabošanai un Baltijas valstu ceļu infrastruktūru savienošanai. Pārrunāta arī Baltijas un kaimiņvalstu transporta infrastruktūru attīstība ES iniciatīvas “Plašāka Eiropa transportam” ietvaros.
Tikšanās laikā Ministru prezidenti atzina, ka tuvākajos gados izšķiroši kļūs enerģijas tirgus jautājumi, tādēļ Baltijas valstu institūciju sadarbība šajā jomā ir vitāli nozīmīga. Kā aktuālu jautājumu premjeri atzina nepieciešamību pieņemt savlaicīgus lēmumus par elektrības tirgus struktūru un elektrības ražošanas jaudas palielināšanu, iesaistot šajā tirgū valstis, kuras nav ES dalībnieces. Premjeri bija vienisprātis, ka jāturpina sadarbība enerģijas cenu jautājumā.
Baltijas valstu premjerministri diskutēja par Baltijas Ministru padomes institūciju darbību un atzina, ka tā pēc struktūru reformēšanas kļuvusi efektīvāka.
Sēdes dalībnieki uzsvēra pirms gada notikušās ES paplašināšanās panākumus un tās turpināšanas nozīmi, kas sekmētu reformas, pārkārtojumus un paplašinātu stabilitātes un labklājības telpu Eiropā. Ministru prezidenti atkārtoti pauda atbalstu iestāšanās ES sarunu sākšanai ar Turciju šā gada 3.oktobrī un izteica pārliecību, ka tas būs motivējošs signāls visām Rietumbalkānu valstīm.
Premjerministri uzsvēra ES un Krievijas partnerības tālāku attīstīšanu un atzīmēja, ka Baltijas valstis aktīvi sekmēs ES un Krievijas rīcības plāna četru kopīgo telpu izveidei īstenošanu.
Ministru prezidents atgriezīsies Latvijā 28.septembrī.