Ar kultūru mijiedarbību laikā un telpā

Rīgā 29.–30. septembrī notika starptautiska zinātniskā konference "Baltija gadsimtu mijā"

Lai apzinātu jaunākos pētījumus par baltu mitoloģiju un Baltijas tautu literatūru un veicinātu kultūras dialogu ar kaimiņvalstu zinātniekiem, Latvijas Universitāte ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu 29. un 30.septembrī rīkoja zinātnisku konferenci "Baltija gadsimtu mijā". Līdz ar Viļņas, Kauņas, Tallinas, Rīgas un Daugavpils augstskolu un pētniecības institūtu zinātniekiem tajā piedalījās viņu kolēģi no Sanktpēterburgas, Stokholmas, Prāgas, Bratislavas, Kalamazū, Čikāgas, Tbilisi, Helsinkiem un Bonnas.

Vairākas izvēlētās tēmas sasaucās, un referenti papildināja cits citu. Tā, filoloģijas doktores Marijas Zadenckas (Stokholma, Čikāga) priekšlasījums "Nacionālā identitāte un Eiropas literatūra" vedināja vilkt paralēles ar LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošās pētnieces Māras Zirnītes referātu "Kultūridentitātes dzīvesstāsti" un tajā izteiktajām atziņām. Vairāki referenti aplūkoja dažādos reālisma un modernisma strāvojumus Baltijas tautu literatūrā Rietumeiropas un Krievijas kultūras parādību kontekstā. Filoloģijas doktore Ludmila Sproģe referēja par latviešu rakstnieku publikācijām Krievijas modernistu preses izdevumos XX gadsimta sākumā. Tā ir daļa no plašāka pētījuma, ko viņa veic kopā ar akadēmiķi Veru Vāveri un kas tiek gatavots publicēšanai monogrāfijā "Modernisms latviešu literatūrā XX gadsimta sākumā un krievu sudraba laikmets". "Starp Eiropu un Krieviju: Ļeva Dobičina Dvinska" — tā sava referāta tēmu pieteica filoloģijas doktors Aleksandrs Belousovs (Sanktpēterburga). Dvinska, protams, ir mūsu pašu Daugavpils, kas gadsimtu ritumā savu nosaukumu vairākkārt mainījusi. Ludzā dzimušais krievu prozaiķis Dobičins te dzīvojis no 7. līdz 17.mūža gadam, pēc tam studējis Pēterburgā un vēlāk savā daļēji autobiogrāfiskajā romānā izjusti attēlojis dzīvi un kultūras situāciju šajā robežpilsētā starp Eiropu un Krieviju. Referents šo grāmatu raksturoja arī kā nopietnu kultūrvēsturisku pētījumu par dzīves labajām un sliktajām pusēm daudznacionālā pilsētā ar dažādu reliģisko konfesiju nesaskaņām un cilvēku dabisko tiekšanos pēc draudzības un harmonijas.

Konferences nobeigumā notika informatīva sēde "Baltistika pasaulē", kurā ziņojumus sniedza pazīstami baltistikas speciālisti un latviešu literatūras tulkotāji. Piemēram, Bratislavas Universitātes profesorei filoloģijas doktorei Janai Tesaržovai varam būt pateicīgi ne vien par latviešu tautas pasaku, Rūdolfa Blaumaņa, Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Poruka un citu klasiķu, Imanta Ziedoņa, Marģera Zariņa, Zigmunda Skujiņa, Vizmas Belševicas, Anšlava Eglīša, Gunāra Janovska un vairāku citu latviešu autoru darbu tulkojumiem, bet arī latviešu trimdas literatūras pētījumiem. Patlaban Jana Tesaržova pēta latviešu un igauņu romantisma literatūru un ir pārliecināta, ka Eiropas mazajām tautām jāveido ciešāki kultūras kontakti. Līdzīgas domas izteica filoloģijas doktori Alvīds Butkus (Kauņa) un Ušangs Sahlthucišvili (Tbilisi). Baltistikas situāciju Zviedrijā raksturoja filoloģijas doktors Pēteris Vanags (Stokholma, Rīga), kā jaunumu atzīmējot latviešu filologu iesaistīšanos jaunatvērtās Sēderternas augstskolas pētniecības programmās. Rīgā tikko notikušajā starptautiskajā konferencē "Trimdas arhīvi atgriežas" viņi jau nolasīja vairākus referātus. Par baltistikas studijām Amerikas Savienotajās Valstīs stāstīja filoloģijas doktore Lalita Muižniece (Kalamazū).

Aina Rozeniece, "LV"nozares redaktore