2005. gada 22. septembra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 22.septembra sēdi.
Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu, ka, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, Juridiskā komisija lūdz likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” iekļaut Saeimas šā gada 22.septembra sēdes darba kārtībā pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 22.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada Saeimas 22. septembra sēdes darba kārtībā, iekļaujot pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 22.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” darba kārtības pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Jāņa Urbanoviča, Borisa Cileviča, Vitālija Orlova un Aleksandra Bartaševiča iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (TSP).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Es gribu pateikt – ja jūs izlasīsiet priekšlikumu, tad jūs sapratīsiet, ka to vajag šodien atbalstīt. Paskaidrošu, kāpēc.
Šī norma šajā likumā jau strādā septiņus gadus. Pirms septiņiem gadiem Finanšu ministrija nolēma, ka neapliekamais minimums pensijām būs simt latu. Viss, kas ir virs simt latiem, tiks aplikts ar nodokļiem. Es uzskatu, ka pa septiņiem gadiem norma jau ir novecojusi, un ir pierādījumi ar cipariem. Izlasot ziņojumu no Finanšu ministrijas, mēs redzam, ka pa šo periodu pensijas palielinājās par 35 procentiem, inflācija uz 1.janvāri – par 20 procentiem, tas nozīmē, ka šim ciparam, ja tas ir piesaistīts pie ekonomiskajiem rādītājiem, arī vajadzēja palielināties vai nu par 20 procentiem, vai par 35 procentiem. Bet tas jau septiņus gadus stāv uz vietas.
Es gribu jūs informēt, ka bija tikšanās ar arodbiedrību, divas frakcijas no... es pateikšu, valdošās koalīcijas apsolīja atbalstīt šo priekšlikumu. Tas bija “Jaunais laiks” un TB/LNNK. Es domāju, ka šīs frakcijas, kā parasti, sola cilvēkiem vienu, bet dara otru. Bet es zinu, ka ļoti daudz vēlētāju seko, kā virzīsies šis likumprojekts, jo zinu, ka lielas debates bija arī “Delfos” par šo likumprojektu. Es zinu, ka ap 50 tūkstošiem pensionāru skatās šo likumprojektu un gaida, ka deputāti godīgi pieies pie likuma... nodokļu aplikšanas. Es gribu jums atgādināt vēl vienreiz, ka neviena ekonomiskā norma un neviens rādītājs, kuri ir šodien likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nestāv nemainīti tik ilgi. Pieņemsim, neapliekamais minimums katru gadu mainās, par bērniem arī mainās nodokļu aplikšana. Bet pensionāri mums ir tādi cilvēki, kuri godīgi nopelna ar saviem nodokļiem, un, ja viņi ir nopelnījuši bišķiņ vairāk par iztikas minimumu, tad mēs viņus apliksim ar nodokļiem.
Šodien iztikas minimums ir 105 lati. Visa aprēķinātā indeksācija iet no 105 latiem. Kāpēc šī norma stāv uz vietas? Es nevaru atrast atbildi.
Sakarā ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un nodot to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 15, atturas – 41. Likumprojekts nav atbalstīts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ciltsdarba likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vladimira Buzajeva, Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Nikolaja Kabanova, Andreja Aleksejeva un Andra Tolmačova iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas Kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Savu pilnvaru laikā mēs jau 16 reizes esam izskatījuši lēmuma projektus par piekrišanu saukt deputātus pie administratīvās atbildības.
Pārkāpēju vidū bija manītas visas frakcijas, izņemot TB/LNNK. PCTVL deputātu liktenis tika apspriests sešas reizes, LZS – trīs reizes, “Jaunā laika” un Tautas partijas – divas reizes.
Pretēji sabiedriskās organizācijas “Delna” viedokļiem, kura bieži un ne pēc būtības kritizē Saeimu, tikai trīs reizes bija fiksēts atteikums izdot deputātu tiesai – tātad mazāk nekā 20% gadījumu.
Septiņas reizes tika izskatīti gadījumi, kad bija pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi, un visos šajos gadījumos deputāti tika izdoti tiesībsargājošajām instancēm. Pārējiem deviņiem gadījumiem bija klaji izteikts politisks raksturs. Septiņos gadījumos politiskās aktivitātes izpausmes, organizējot sapulces un piketus, un divos gadījumos – centieni izdarīt finansiālu spiedienu uz deputātiem.
Visus trīs centienus izdarīt politisku spiedienu uz deputātiem no valdošajām partijām, tas ir, no LZS un Latvijas Pirmās partijas, Saeima nobloķēja. Pārējie seši politiskā spiediena uz deputātiem gadījumi attiecas vienīgi uz opozīciju – konkrēti uz frakciju PCTVL.
Visi deputāti tika izdoti tiesai, un tiesa tikai vienu reizi no sešiem gadījumiem pasludināja apsūdzības spriedumu.
Cienījamās dāmas un kungi! Jau no minētās statistikas vien var izdarīt secinājumus par Satversmes 30.panta efektivitāti, kas nodrošina mums imunitāti.
Pirmkārt, nav fiksēts neviens gadījums, kad Saeima ļaunprātīgi izmantoja šo pantu. Visi septiņi deputāti, kuri pārkāpa satiksmes noteikumus, tika izdoti tiesāšanai. Visos gadījumos Satversme efektīvi aizsargāja samērā nelielu daļu valdošās koalīcijas frakcijas deputātu tiesības no spiediena, kuru izdarīja vecākie partneri.
Kas attiecas uz opozīcijas deputātiem, tad viņiem nav ko meklēt aizstāvību Saeimā. Un daudz efektīvāk būtu uzreiz griezties tiesā. Saeimas tribīne tiem ir vajadzīga vienīgi tādēļ, lai saceltu troksni un pievērstu uzmanību savām idejām, par ko tie cieta, kas principā arī nav slikti.
Viss minētais, tie ir argumenti drīzāk “pret”, nevis “par” grozījumiem Satversmes 30.pantā, kurus piedāvāja “Jaunā laika” frakcija.
Piebildīšu, ka pastāvošā redakcijā pants eksistē praktiski nemainīgs kopš Satversmes pieņemšanas brīža. Uzstājoties pagājušajā sēdē pret Latvijas Pirmās partijas grozījumiem citā Satversmes pantā, Šadurska kungs arī bija skaidri izteicis domu, ka Satversmi nedrīkst mainīt par labu šābrīža politiskajai konjunktūrai.
Tādēļ, cienījamie kolēģi, arī pelna atbalstu apspriežamais PCTVL priekšlikums – deleģēt pēc paša likumpārkāpēja piekrišanas Mandātu un iesniegumu komisijai jautājuma par deputāta saukšanu pie atbildības lemšanu.
Šādu ceļu deputāti ar patiku izmantoja 13 gadījumos no tiem 16, kurus mēs bijām spiesti izskatīt sēdē. Tie būtu septiņi, kurus sauca pie atbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, kā arī visi PCTVL deputāti, kuri vairāk paļaujas uz Satversmes 92.pantā garantētajām tiesībām uz taisnīgu tiesu.
Un nobeigumā. Vai priekšlikums – deleģēt Mandātu un iesniegumu komisijai realizēt Satversmē ierakstītās Saeimas tiesības – ir juridiski korekts? Šāds precedents jau pastāv. Satversmes 27.pantā ir teikts, ka Saeimai ir tiesības uzdot jautājumus atsevišķiem ministriem, bet Saeimas Kārtības rullī šīs tiesības ir deleģētas jebkuriem pieciem deputātiem, kuri paraksta attiecīgo jautājumu.
Aicinu jūs balsot par PCTVL grozījumiem Saeimas Kārtības rullī!
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteikusies runāt deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Cienījamie kolēģi! Man liekas, tas, ko no mums sagaida šajā brīdī, ir, lai beidzot atsakāmies no savas Satversmē noteiktās imunitātes, kuru īpašos gadījumos daži likumu pārkāpuši deputāti izmanto kā aizsargu pret taisnīgu tiesu.
Šis deputātu priekšlikums ir, mazākais, nekorekts, jo pēc būtības piedāvā vēl lielāku iespēju manipulēt ar deputātu izdošanu vai neizdošanu tiesāšanai par likuma pārkāpumu. Ja pēc pašreizējās likumdošanas tādu lēmumu pieņem simt cilvēki Saeimas deputāti, tad šis priekšlikums paredz sašaurināt šo loku desmit reizes un dod iespēju vēl subjektīvākai likuma interpretācijai.
Pateicoties Saeimas vairākumam, atbildīgā komisija ir atbalstījusi “Jaunā laika” iesniegtos grozījumus Satversmē un Kārtības rullī, kas paredz deputātiem tādu pašu atbildību par saviem pārkāpumiem kā jebkuram cilvēkam Latvijā.
Līdz ar to šis priekšlikums ir noraidāms gan pēc formas, gan būtības.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 61, atturas – 3. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 9, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 8, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 8, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 8, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Vai deputāts Arvīds Ulme ir pieteicies runāt? Nē. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Nila Muižnieka iecelšanu par Valsts cilvēktiesību biroja direktoru”.
Pirms mēs sākam izskatīt šo lēmuma projektu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Grīnblata, Tabūna, Seiles, Dobeļa, Kalniņa, Kiršteina un citu deputātu iesniegumu, kas skan: ka saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 140.panta pirmo daļu minētie deputāti ierosina balsojumu par lēmuma projektu “Par Nila Muižnieka iecelšanu par Valsts cilvēktiesību biroja direktoru” rīkot aizklāti, balsojot ar vēlēšanu zīmēm.
“Par” pieteicies runāt deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Mēs šo priekšlikumu iesniedzām, tikai viena motīva vadīti, lai ļautu katram deputātam balsot pēc viņa sirdsapziņas. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Tātad “pret” pieteicies runāt neviens deputāts nav. Tad lūdzu deputātus balsot par deputātu priekšlikumu – balsot par Nila Muižnieka iecelšanu par Valsts cilvēktiesību biroja direktoru aizklāti, balsojot ar vēlēšanu zīmēm! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 26, atturas – 11. Tātad deputātu lēmums ir pieņemts, un lēmuma projekts “Par Nila Muižnieku iecelšanu par Valsts cilvēktiesību biroja direktoru”... tātad rīkosim aizklāti, balsojot ar vēlēšanu zīmēm.
Vai balsu skaitītāji ir gatavi? Lūdzu, balsu skaitītāju vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Tātad mums šodien jābalso ar balsošanas zīmēm. Kārtība ir iepriekšējā. Mums balsošanas zīmē būs ierakstīts viens kandidāts. Katram no mums ir jāizsaka sava attieksme – vai mēs esam “par” vai “pret” šo kandidātu. Un tās vēlēšanu zīmes, kur nebūs izdarīta nekāda atzīme, būs nederīgas. Tās vēlēšanu zīmes, kur būs izdarītas abas atzīmes – “par” un “pret” –, arī būs nederīgas. Tā ka lūdzu parastajā kārtībā.
Balsu skaitīšanas komisija, lūdzu uz savu zāli uz darbu. Un tad pārējie – uz Zaļo... pa tām durvīm, lūdzu, uz balsošanu pēc zvana.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Kamēr balsu skaitītāji gatavojas balsojumiem, mēs atklājam debates par lēmuma projektu “Par Nila Muižnieka iecelšanu par Valsts cilvēktiesību biroja direktoru”.
Pirmais debatēs ir pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mums nav vajadzīgs aizklāts balsojums. Mēs varam atklāti izteikt savu pozīciju par šo kandidatūru. Es, kā arī daudzi citi ar interesi sekojam Muižnieka kunga kandidatūras apspriešanas gaitai valdībā. Tur izcēlās nopietns konflikts starp “Jauno laiku” un Latvijas Pirmo partiju. “Lūk, mēs bijām spiesti atdot jums tranzītu un kontroli pār to! Ko tad jūs vēl gribat? Integrācijas ministrs ir mūsējais, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir mūsējā, Aizsardzības ministrija arī ir mūsējā. Nodarbojieties ar saviem bērnu pabalstiem un nelieniet pieaugušo spēlēs!”
“Jaunais laiks” pat nonāca tik tālu, ka teica, ka Nilam Muižniekam ir nepietiekama kvalifikācija. Kolēģi, tie gan ir klaji meli! Muižnieka kungs ir ieguvis lielisku izglītību Berklijā un stažējies radio “Brīvā Eiropa”. Toties jūsu pašmāju ASV ietekmes aģents Latkovska kungs, lai arī kaut ko bija iemācījies Vašingtonā, bet tā arī palicis par muitas nodokļu speciālistu, kas ļoti maz ko izprot sabiedrības integrācijā. Muižnieka kungs, kurš 1993.gadā tika atsūtīts pie mums no Amerikas, bija demonstrējis arī lieliskas organizatoriskās spējas. Piemēram, viņš dibināja Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centru – Rietumu tipa sabiedrisku tiesībsargājošu organizāciju, kas sekmīgi strādā vēl šodien un dod atzinumus, kuri ļoti nepatīk valdībai. 2002.gadā viņš izveidoja rīcībspējīgu Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, kuru pagaidām nav izdevies sagraut pat Latkovska kungam.
Kolēģis Tabūns ikvienā Sabiedrības integrācijas apakškomisijas sēdē saka, ka integrācija pilnībā ir izgāzusies. Bet vai tad Muižnieks pie tā ir vainīgs? Neapstrīdami – nav vainīgs. Vienkārši šis vārgais importa stāds nevēlas un nav spējīgs attīstīties mūsu bargajā Latvijas klimatā.
Vai viss iepriekšminētais nozīmē to, ka mēs atbalstām Muižnieka kandidatūru? Nebūt ne. Es sapazinos ar Nilu tālajā 1997.gadā, kad mēs abi neformāli piedalījāmies kārtējā bezjēdzīgajā integrācijas pasākumā Igaunijas austrumos. Viņš aicināja mani drošāk runāt latviski, apgalvoja, ka man jau ir sakrāts pietiekams vārdu krājums. Pats viņš runāja senču valodā ar ievērojamu amerikāņu akcentu. Kopš tiem laikiem Nilam akcents ir izzudis, bet līdz ar akcentu izzuda arī neformālim raksturīgā cieņa pret cilvēka tiesībām. Tā Nils kļuva par augsti kvalificētu, bet viduvēju etnokrātisku ierēdni.
Komisijas sēdē, kur tika gatavots apspriežamais lēmuma projekts, es uzdevu viņam tikai vienu jautājumu – kādēļ jūs neiejaucāties, kad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pretlikumīgi sāka atteikties reģistrēt kā nepilsoņus jaundzimušos, kuri dzima Latvijas nepilsoņu un ārvalstnieku ģimenēs. Ierēdnis tūlīt pat sāka aizstāvēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes puses viedokli, kaut gan pašreiz Pirmās partijas vadītās Iekšlietu ministrijas prettiesisko, nelietīgo un antikristīgo rīcības ievirzi jau bija atzinusi tiesa. Muižnieka kungs vairs nav spējīgs aizstāvēt cilvēktiesības, bet vēl ir spējīgs tēlot, ka ar cilvēktiesībām viss ir kārtībā. Lai nu labāk savu kandidātu izvirza “Jaunais laiks”. Tas atradīs otru Latkovski, kurš, aizstāvot cilvēktiesības, izmantos Drošības policijas operatīvos datus. Tas atrodīs kandidātu, kurš kā Latkovskis ir spējīgs 9.maija mītiņa laikā, kurā piedalījās 100 tūkstoši cilvēku, pieprasīt šī mītiņa pieteicēju izraidīšanu no Latvijas.
Valsts cilvēktiesību biroja direktora kandidatūrai būtu jāatbilst reālam lietu stāvoklim cilvēktiesību jomā mūsu etnokrātiskajā valstī. Ja tādu nevar sameklēt “Jaunais laiks”, tad vēl paliek TB/LNNK rezerves.
Aicinu neatbalstīt Nila Muižnieka kandidatūru!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd ir ļoti nopietns brīdis. Un no mums atkal kārtējo reizi būs atkarīgs tas, vai latviešu intereses šajā valstī tiks aizstāvētas vai ne. Un tādēļ es aicinu visus vēl un vēlreiz šodien padomāt par izvirzītā kandidāta — Muižnieka kunga atbalstīšanu vai neatbalstīšanu. Es pasaku uzreiz: šo kandidātu nekādā gadījumā mēs nedrīkstam atbalstīt, jo Muižnieka kungs savā darbībā ir pierādījis, simt reižu pierādījis, ka viņam latviešu pamatnācijas intereses ir absolūti svešas. Absolūti svešas! Un to es varētu jums pierādīt, stāstot faktu pēc fakta vēl un vēlreiz. Un tādēļ mēs šodien nedrīkstam kļūdīties. Jo, redziet, neatkarības laikā izdabāšana svešajiem ir izplatījusies kā sērga, un tā novedusi mūs šodien pie ārkārtīgi smagas situācijas. Mēs vakar bijām uzaicinājuši frakcijā tieslietu ministri Āboltiņas kundzi, lai runātu par Valsts valodas centra neapmierinošo darbību.
Arī ministre ir ārkārtīgi neapmierināta ar šī centra darbību un viņa atļāvās to nosaukt pat par “melno bedri”. Patiešām Valsts valodas centrs faktiski ir iznīcināts! Tur ir tikai 12 valodas inspektori, draugi mīļie, kur vajadzētu būt vismaz 120.Par to es esmu no šīs tribīnes runājis gadiem ilgi.
Valdības nāk un iet, bet neatbalsta Valsts valodas centru – vienu no pamatiem, kas cīnās par latviešu valodu.
Bet, ja runājam par Muižnieka kungu, tad viņam ... Es viņu šeit arī no tribīnes kādreiz… jo nav jau pirmā reize, kad mēs runājām par viņu arī šeit. Daudzreiz ir bijušas sarunas par šo cilvēku. Es viņu nosaucu un nosaukšu šodien par krievvalodīgo aizsardzības vai aizstāvības ministru. Lūk! Ja būtu tāds amats, tad varētu par to runāt.
Kolēģi, jūs droši vien liela daļa paskatījāties vakar raidījumu “Kas notiek Latvijā”, un tautas balsojums bija kāds? Skatītāju balsojums absolūti pārliecinošs “pret” Muižnieku. Absolūti pārliecinošs! Tātad mums derētu ieklausīties arī tautas balsī.
Un tagad man priekšā ir viena vēstule, ko uzrakstījis viens no ārzemju latviešiem. Droši vien jūs noteikti zināt šādu vīru – Māris Ozols, kas ir daudz cīnījies ārzemēs par Latvijas neatkarību. Un viņš šīs avīzes ... (Starpsauciens: “Izlasi!”) šī raksta virsrakstā, kurš, starp citu, ļoti saīsinātā veidā bija publicēts arī “Latvijas Avīzē”, saka tā: “Nil, tu nespēj būt mūsējais!” Jau virsraksts vien izsaka būtību, kā šis cilvēks, kas ļoti labi pazīst Muižnieka kungu, raksta. Un es nocitēšu dažus fragmentus no...
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi, jūsu laiks ir beidzies! (Starpsauciens: “Lai nolasa!”)
P.Tabūns.
Ļoti žēl. Es aicinu, kolēģi, kārtējo reizi nekļūdīties! Mēs vairākas reizes jau esam kļūdījušies: ar Mazākumtautību konvencijas pieņemšanu, ar Ždanokas aizvirzīšanu uz Briseli un tā tālāk. Nekļūdieties šoreiz!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamie deputāti! Man personīgi Nils Muižnieks patīk, es viņu pazīstu. Izglītots, patīkamscilvēks sarunās.
No otras puses, šim amatam viņš, protams, ir absolūti nepiemērots. Ir tāda paruna: “Āzi par dārznieku” jeb “Mūsu Nils ir staigājošā ilustrācija, kāds nevar būt Cilvēktiesību aizsardzības biroja direktors.” Un viņu raksturo teiciens, kas man arī ļoti labi patīk: “Mēs par jums runāsim, bet jums runāt neļausim!”
Nils Muižnieks manā izpratnē būtu ļoti labs politiķis, jo, kā es teicu, viņš ir izglītots un simpātisks, bet viņš ir ārkārtīgi politiski ekstrēms cilvēks. Politiski ekstrēms cilvēks!
Kā izpaužas šis ekstrēmisms? Nu, es domāju, mēs visi bijām liecinieki, nu, piemēram, kā jūs izskaidrosiet lēkāšanu uz skatuves ar sektantiem, kuru vadonis paziņo, ka viņš esot apustulis Latvijā un ne vairāk un ne mazāk paziņo, ka viņa galvenais uzdevums ir ieviest divvalodību Latvijā? Visa šī lēkāšana notiek krievu valodā, jo, protams, ka divvalodības ieviesēji neviens neuzskata par vajadzīgu mācīties kaut kādas mazas zemnieku tautas valodu. Tad Muižnieka kungs, būdams ministrs, nekautrējās piedalīties šajos pasākumos, kas nenotika valsts valodā, līdz brīdim, kamēr par to neuzrakstīja rakstu, kā jūs zināt, žurnālā “Nedēļa” Sallija Benfelde, un pēc tam tika ieviests arī tulkojums.
Valstī, kur reliģija ir atdalīta no valsts saskaņā ar Satversmi, ministrs nekautrējās kopā ar sektantiem paziņot, ka šajā sektā viņš jūtas daudz labāk nekā citās baznīcās. Izteikdams simpātijas, būdams valsts ministrs, vienai orientētai grupai, kuras līderim ir jau aizliegta iebraukšana veselā rindā citu valstu. Par finansiālajām mahinācijām.
Sadarbība ar ekstrēmistiem. Pīšanās uzskatos. Politiskā divkosība. Iepriekšējā darba vieta Etnisko studiju centrs sadarbojās, piemēram, ar samērā ekstrēmu organizāciju “Sodružestvo” un pat piešķīra tai naudu, kā mēs zinām, tajā laikā, kad Nils Muižnieks bija šīs iestādes direktors.
Mēs zinām arī, ka Muižnieka kungs ir sniedzis vairākas ārkārtīgi latviešu tautu apkaunojošas intervijas 1.Baltijas kanālā, tieši šovinistiskos raidījumos, kas bija vērsti pret latviešu tautu. Bet, es domāju, citēsim pašu Nilu un viņa skaistos izteicienus viņa intervijā, nesenajā intervijā Latvijas avīzēm.
Uz jautājumu, kāpēc kādas lielkrievu šovinistu avīzes žurnālisti, pret kuriem ir ierosināta krimināllieta, var ienākt Saeimā, Muižnieka kungs saka: tur jau vēl nav tiesas sprieduma.
Uz jautājumu, kāpēc Latvijas žurnālistiem ir liegta ieeja Saeimā, viņš saka: “Tas ir politisks lēmums. Es atbalstu šo politisko lēmumu.”
Tātad cilvēks, kura galvenajai īpašībai būtu jābūt izpratnei par to, ka galvenā cilvēktiesība ir tiesība uz godīgu tiesu, nāk ar politiski skaidriem paziņojumiem, ka viņš acīmredzot arī turpmāk savā darbībā vadīsies pēc kaut kādiem šauri politiskiem principiem, nevis dos iespēju tiesai izvērtēt vienu vai otru gadījumu.
Es vienmēr esmu brīnījies par veselu rindu jaunu cilvēku, kuri ir dzimuši Amerikas Savienotajās Valstīs un ir atbraukuši uz Latviju un kuri ir ieguvuši it kā ļoti labu izglītību, un kuriem būtu jābūt ļoti liberāliem savos uzskatos, bet viņi pauž ārkārtīgi lielu neiecietību pret citādi domājošajiem.
Es, piemēram, zinu, ka ASV studentiem māca, piemēram, Džordža Meisona universitātē Vašingtonā... ir tāds doktors Naidžels Ašfords, kurš savā grāmatā “Brīvas sabiedrības principi” raksta: ka brīvā sabiedrībā ir atļauts viss, kas neapdraud otra cilvēka dzīvību, pārvietošanās brīvību, viņa veselību vai viņa īpašumus. Nedrīkst būt cenzūra sabiedrībai, jo jebkura cenzūra ierobežo cita cilvēka tiesības.
Mani pārsteidz, ka vesela rinda ASV dzimušu jaunu cilvēku šos principus neievēro Latvijā. Vai tas būtu, teiksim, kāds žurnālists televīzijā, vai šis pats minētais bijušais direktors Etnisko studiju centrā, vai arī tagadējā direktore Etnisko studiju centrā.
Kas tad ir izvirzījis Muižnieka kungu? Viņu ir izvirzījis ārlietu ministrs Pabriks un atbalsta Tautas partija. Pabrika kungs pats, ja nemaldos, savā laikā strādāja šajā Etnisko studiju centrā un ir labi tur izskolots. Mēs varam redzēt, šeit ārpusē, godājamie deputāti, ir izstāde. Tur jūs varat izlasīt, piemēram, tādus brīnumus, ka kultūras integrācijas process Latvijā ir sācies 13.gadsimtā. Tas, ka žemaiši un zemgaļi ar ozolkoka vālēm Saules kaujā dragāja okupantu galvaskausus, šeit ir nosaukts par kultūras integrācijas procesu, un ir teikts, ka nav bijuši nekādi etniskie konflikti.
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi... Jūsu runas laiks ir beidzies.
A.Kiršteins.
Tas, ka.... jā... Pusminūti! Tas, ka 1905.gadā latviešu tauta pateica, ka viņa negrib, ka viņiem kāds sēž uz kakla, šeit ir nosaukts atkal par kultūras integrācijas procesu.
Tāpēc es domāju, ka tādi cilvēki, kas paziņo, piemēram, vakar televīzijā, ka viņi lasot Cionas gudro protokolus un konstatējot, ka tie ir viltojums, bet citi tos nedrīkst lasīt, ar savu divkosību un melīgumu nevar ieņemt šo amatu.
Bet, cienot Nilu Muižnieku, es domāju, viņš atradīs kaut kādu citu darbu, iestāsies partijā un būs ļoti labs politiķis. Nu nevajag Nilu stiept šajā amatā…
Sēdes vadītāja.
Cienījamo kolēģi....
A.Kiršteins.
Jūs esat galīgi nepiemērots. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu ievērot runas laiku, kas ir 5 minūtes pirmo reizi un 2 minūtes otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Valsts cilvēktiesību birojs. Iedziļinieties šajos vārdos! Mūsu valsts, mūsu cilvēktiesības. Jā, cilvēktiesības – pieprasīt cieņu pret mūsu valsti un pret mūsu valsts, Latvijas, vēsturi. Šodien 22.septembris – Baltu vienības diena, atceroties 1236.gada septembri, kad žemaiši un zemgaļi iznīcināja Zobenbrāļu ordeni. It kā atceres diena, kurā vajadzētu plīvot mūsu karogiem un kurā mums vajadzētu kaut cik nopietnāk paskatīties uz to, kas mēs esam šodien. Tā vietā mēs te ņemamies ap tādu kandidatūru, par kuru tagad ir garu garie strīdi. Un šinī sakarībā es iesaku izlasīt šodien laikrakstu “Čas”, kur ir skaidri izteikta ņirgāšanās par Saules kauju tanī ziņā, ka, protams, pilnībā ir noniecināts tas guvums, ko devuši zemgaļi. Acīmredzot šī murgojuma autors vāji prot lasīt, cita secinājuma nav. Protams, viņš nav izlasījis krievu hronikas, ka Saules kaujā no 200 un vairāk pleskaviešiem mājās atgriezās tikai katrs desmitais. Tas viņam, protams, ir nepatīkams fakts. Ko šodien laikrakstā “Čas” raksta par Izraēlas prezidenta vizīti? Trekniem burtiem divreiz ir atkārtoti vārdi, uzsvērts, ka, lūk, redziet, latvieši sadarbojās ar nacistiem. Varbūt vēl vairākus desmitus tautu pieminēsim, kurš ar ko ir sadarbojies?
Te mēs runājam par lojalitāti, te mēs runājam par cilvēktiesībām, bet nerunājam par to, cik ļaunprātīgi šīs tiesības tiek izmantotas. Kāda tā lojalitāte ir patiesībā, un ko mēs vēlamies? Un, ja Latvijas valstī mierīgi darbojas šādi cilvēki un vēl tēlo, ka viņi kaut ko saprot, tas ir ļoti vienkārši, protams, šodien, jo, nu, kurš tad nu uzbruks tādiem “ģēnijiem”, kas demonstrē tik apšaubāmas vēstures zināšanas.
Un, lūk, šeit vajadzētu būt tādam Valsts cilvēktiesību biroja vadītājam, tieši šai personai būtu šī loma – nolikt pie vietas valsts nomelnotājus. Jā, protams, ir likumi, un mēs varam iestrādāt stingrākas normas. Tā ir viena šīs lietas puse.
Otra šīs lietas puse ir šī morālā puse. Un tagad mans jautājums: cik reizes Muižnieka kungs ir kritizējis visu to, kas šādā nepatīkamā veidā parādās krievu presē? Cik reizes viņš ir publiski par to runājis un uzstājies, un cik reizes viņš ir aizstāvējis, lūk, to, ka ir jābūt patiesai cieņai pret Latvijas vēsturi? Tā ka es, piemēram, uz šo jautājumu skatos no šīs puses.
Mūsu uzdevums ir galvenajos šādos amatos ielikt cilvēkus, kas ir patiesi Latvijas patrioti, kas patiesi aizstāv Latvijas valsts pamatvērtības un latviešu tautas pamatvērtības. Groziet, kā gribat!
Un tāpēc ir diezgan savādi redzēt, ka koalīcija, valdošā koalīcija nav spējīga vienoties par šo kandidatūru. Un, ja mēs šādā smagā cīņā taisāmies šodien balsot, vai tad tas būs vienojošs cilvēks? Vai tad šāds cilvēks spēs vienot mūsu attieksmi? Un es domāju, ka, godātā koalīcija, valdošā koalīcija, jūs šodien atļaujaties pieļaut vienu ļoti rupju kļūdu. Ja divas lielas frakcijas balso katra savādāk, tad tas jau ir nožēlojami. Mēs savu attieksmi esam pauduši un paudīsim. Mēs balsosim “pret”.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es esmu latvietis, es esmu zvērējis jūsu priekšā būt uzticīgs Latvijai. Es balsošu pret Nila Muižnieka kandidatūru Cilvēktiesību birojam.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Es arī uzskatu, ka man ir jāpasaka, kāpēc es balsošu pret šo kandidatūru. Daļa manu kolēģu jau pateica. Es uzskatu, ka šis kandidāts neaizstāvēs pamattautas intereses. Un otrs iemesls ir tas, ka man nav iespēja pie šiem dokumentiem izlasīt viņa dzīves gājuma aprakstu jeb tā aucamo CV. Un es nezinu, vai šim cilvēkam ir augstākā juridiskā izglītība vai nav. Ja viņam šādas izglītības nav, tad, es domāju, viņš šādā amatā nevar strādāt. Jo šajā amatā cilvēkam ir jāpārzina jautājumi, kas saistīti ar tiesībām. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Cienījamie kolēģi! Pēc debatēm mums būtu jābalso par lēmuma projektu, bet katram no deputātiem ir jāsagaida zvans, kas aicinās visus deputātus uz balsošanu ar balsošanas zīmēm.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, vārds balsu skaitītājai Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Tātad Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.37. Par Valsts cilvēktiesību biroja direktora iecelšanu.
Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 98. Sabojātu zīmju nav.Dzēstas atlikušās 12 zīmes.No vēlēšanu kastes izņemtas 98 zīmes.Par derīgām atzītas 96 zīmes.Par nederīgām atzītas 2 zīmes.Pret visiem kandidātiem... pret kandidātu balsots 51 vēlēšanu zīmē.Par Nilu Muižnieku ir nobalsojuši 45 deputāti.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Valsts cilvēktiesību biroja direktoru Nils Muižnieks nav ievēlēts. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, pirms turpinām sēdi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu – izdarīt izmaiņas šā gada 22.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā un lūdz izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut arī pirmajā lasījumā izskatīšanai šā gada 22.septembra Saeimas sēdē likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” bez atkārtotas izskatīšanas Juridiskajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā un iekļaut šo likumprojektu darba kārtībā. Tātad likumprojekts “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Juridiskā komisija lūdz iekļaut izskatīšanai ša gada 22.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” bez atkārtotas izskatīšanas Juridiskajā komisijā.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Pirms tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, šodien dzimšanas dienā visu mūsu vārdā es gribētu sveikt deputātu Ēriku Zundu! (Aplausi.) Novēlam veselību un veiksmi darbā! (Aplausi.)
Vārds paziņojumam deputātei Vairai Paeglei.
V.Paegle (TP).
Ārlietu komisijas deputātus lūdzu uz sēdi Ārlietu komisijas telpās! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vārds Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns... ir, Vilis Krištopans, manuprāt, arī ir. Inese Šlesere. Jā, jā, es jau saku, ka ir. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Vārds paziņojumam deputātam Marekam Segliņam.
M.Segliņš (TP).
Juridiskā komisija! Mums ir sēde. Ja?

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi!
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Evelīnas Matvejevas apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Saeimas Juridiskā komisija izskatīja priekšlikumu par Evelīnas Matvejevas apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi. Komisija piedāvā apstiprināt Evelīnu Matvejevu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas tiesas tiesneša amata.
Lūdzu balsot par šo lēmuma projektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Ineses Skudras apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Saeimas Juridiskā komisija izskatīja priekšlikumu par Ineses Skudras apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi un pieņēma lēmumu apstiprināt Inesi Skudru par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Aizkraukles rajona tiesas tiesneša amata.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Vai deputāts Augusts Brigmanis vēlas runāt par procedūru? Nē.
Turpinām izskatīt darba kārtību.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Ramiro Grandāna iecelšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi”.
Komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Saeimas Juridiskā komisija izskatīja priekšlikumu par Ramiro Grandāna iecelšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi un pieņēma lēmumu iecelt Ramiro Grandānu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Valdas Strodes apstiprināšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Saeimas Juridiskā komisija izskatīja priekšlikumu par Valdas Strodes apstiprināšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi, un komisija piedāvā apstiprināt Valdu Strodi par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātu balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Ineses Trēdes iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Saeimas Juridiskā komisija izskatīja priekšlikumu par Ineses Trēdes iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi, un komisija piedāvā iecelt Inesi Trēdi par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Birutas Margēvičas atbrīvošanu no Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Saeimas Juridiskā komisija izskatīja priekšlikumu par Birutas Margēvičas atbrīvošanu no Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata.
Juridiskā komisija piedāvā atbrīvot Birutu Margēviču no Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās ar 2005.gada 30.septembri.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Strādājam ar dokumentu nr.4606 – likumprojektu “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”.
Šajā likumā priekšlikumi nav iesniegti, un komisija ir lēmusi pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 3. Likums “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Pēteris Ontužāns.
P.Ontužāns (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu (reģistrācijas numurs nr.804) – likumprojektu “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”.
Trešajam lasījumam ir saņemti 24 priekšlikumi, par kuriem atbildīgā komisija ir devusi savus atzinumus.
1.priekšlikums. Iesniedz frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Komisijas atzinums – noraidīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 65, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
2.priekšlikums. Iesniedz Zaļo un zemnieku savienības frakcija. Komisijas atzinums – noraidīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Otrais ir Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums, kurš faktiski ir definējošs priekšlikums, un tie ir vispārīgie noteikumi. Un šī definīcija apriņķim ir: “Apriņķis ir administratīvā teritorija, kas sastāv no novadiem, pilsētām, pagastiem un republikas pilsētām. Apriņķa pašvaldību izveidošanu nosaka īpašs likums.” Tāds ir Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums
Faktiski Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 3.priekšlikums ir identiski līdzīgs, bet tur nav precizēti šie pašvaldību veidi, kas veido šo apriņķi. Un tāpēc šie vietējo pašvaldību termini, es domāju, būtu jāsaglabā, tāpēc ka gan varētu būt tādas administratīvās teritorijas un pašvaldības, kā arī ne tikai novadi un republikas pilsētas, kas ir mums akceptēti otrajā lasījumā, bet arī varētu pastāvēt pēc šīs reformas normālā kārtībā un funkcionēt kā pašvaldības pilsētas, kuras ir varbūt lielākas par pieciem tūkstošiem iedzīvotāju, un arī pagasti, kuri praktiski atbilstu tiem kritērijiem, kuri ir novada kritēriji, un šī pašvaldība varētu tāpat funkcionēt, un nebūtu vajadzības vienkārši pārsaukt to par novadu, tāpēc ka tas agrāk ir saucies par pagastu.
Un tādā veidā arī mūsu valstī saglabātos šie četri vietējo pašvaldību veidi. Jo vietējo pašvaldību jēdziens jeb nozīme ir vietējās varas institūcija, kura, teiksim, pilda šos pienākumus, kurai ir tiesības regulēt un vadīt sabiedrības procesus iedzīvotājiem tieši viņu interesēs un atrasties tuvāk tieši iedzīvotājiem. Tāpēc faktiski vietējo pašvaldību daudzveidība būtu pamatota, un daudzās valstīs jau pastāv šie vairāki līmeņi... pat nerunājot par to, ka mēs runājam par šo vietējo pašvaldību vairākiem veidiem.
Arī, teiksim, tālāk definējot šo apriņķi un izstrādājot likumu par apriņķiem, mēs varētu šos, teiksim, terminus ievērot un arī saglabāt.
Es lūdzu atbalstīt 2. – mūsu frakcijas priekšlikumu, kurš nav pretrunā 3.priekšlikumam.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Lūdzu deputātus balsot par 2. – Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 44, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
Atbalstīts 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
5. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijas atzinums – noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 51, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
6.priekšlikums. Iesniedz reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Runājot par tiem iepriekšējiem priekšlikumiem, protams, ja arī tie būtu pieņemti, nekas no tā nemainītos. Bet mūsu priekšlikums, šis 6., arī noprecizē un saliek visu pa vietām. Nekas jau īstenībā nepazudīs. Cilvēks, braucot cauri jaunajam novadam, redzēs, ka tur ir tāds pagasts, tur ir tāda teritorija. To jau mēs neviens negribam arī zaudēt. Un šīs reformas mērķis kopumā ir izveidot rīcībspējīgas, rīcībvarošas pašvaldības. Un šobrīd ir grūti argumentēt, ka mūsu mazās pašvaldības var skatīties droši nākotnē bez kaut kādas apvienošanās. Latvijā, starp citu, ir pētījums. Tīri finansiāli 2000 un mazāk iedzīvotāju vienā pašvaldībā nozīmē, ka attīstības koeficients tīri ekonomiski jau ir mīnusos, tātad attīstībai nav vairāk naudas. Es zinu, ka Saeimas deputāti no komisijas brauc uz Dāniju, un Dānijā šobrīd ir diskusija par to, ka viņi uzskata, ka zem 50 000 iedzīvotājiem arī pašvaldība nevar attīstīties un skatīties nākotnē. Līdz Dānijai mums ir tālu, un, visticamāk, nav arī vajadzīgs. Bet šoreiz atkārtoju – mūsu uzdevums ir izveidot pašvaldības, un vienalga, vai tās būs 100, piecas, vai tās būs 200, bet lai katra varētu atbildēt uz jautājumu, ko mēs darīsim nākotnē, kā mēs attīstīsimies. Ja šobrīd saka, ka šī reforma bremzē, ka šīs reformas dēļ cilvēki bēgs projām, un mans jautājums ir – ko viņi dara šobrīd? Viņi bēg. Viņi bēg no mazajiem pagastiem, jo tur nav darba, nav attīstības. Es nesaku, ka tagad, pieņemot šo likumu, kaut kas uzreiz strauji ies augšup. Bet mēs spēsim, es esmu pārliecināts, nobremzēt tālāku cilvēku aizplūšanu. Mēs spēsim nobremzēt Latvijas lauku tālāku degradēšanos, iešanu uz leju. Protams, šis nav vienīgais instruments. Mēs piedāvāsim vēl. Jums ir jāatbalsta reģionālā attīstība, ir jābūt lielākam atbalstam uz turieni. Bet reforma ir nosacījums, lai būtu priekšnoteikumi strādāt tālāk.
Es gribētu pateikt lielu paldies arī visai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, jo mēs tikai šajās diskusijās esam nonākuši pie tāda rezultāta. Man šķiet, ka šis likums ir optimāls Latvijai, ka šis likums ļauj raudzīties nākotnē. Paldies.
Un es ceru uz atbalstu gan šajā priekšlikumā, gan likumā kopumā. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 6. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Māra Kučinska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 4. Priekšlikums atbalstīts.
P.Ontužāns.
7.priekšlikums – iesniedz Juridiskais birojs. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
11.priekšlikums – iesniedz reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
22. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
Un 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis šodien ir viens no svarīgākajiem likumiem, ko pieņemam 8.Saeimas laikā. Likumprojekts tapa ilgās un garās debatēs. Un es domāju, ka tas valsts attīstībai nāktu par labu.
Paldies. Un gribu pateikt paldies visiem kolēģiem Saeimā, ministrijā, Pašvaldību savienībā, kas piedalījās likumprojekta izstrādē!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsosim par likumprojektu “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 5, atturas – 9. Likums “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā” pieņemts. Paldies. (Aplausi.)
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godātie kolēģi! Izskatīsim trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.
1.priekšlikums. Juridiskajā komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 40, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
3.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
4.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 47, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
6.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
7.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un ietverts 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 7. un 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
9.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
Kolēģi, šeit ir samainītas divas lappuses. Skatām lappusi 15a un 16a. 9.a priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
10.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
11.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
12.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
13.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
14.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
15.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 16. priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 15. un 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
17.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
18.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
19.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
20.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
21.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
22.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
23.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
24.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
25.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
26.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
27.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
28.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
29.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
30.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
31.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
32.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
33.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
34.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
35.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 36.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Jūsu uzmanībai dokuments Nr.4537. Piedāvāto grozījumu nepieciešamība un jēga. Bērnu un ģimenes lietu ministrija sagatavojusi šo likumprojektu, kurš paredz bāriņtiesas tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju no kredītiestādēm, komercsabiedrībām un organizācijām, kas nepieciešama, lai izvērtētu mantojuma masu, bērnu vai citu rīcībnespējīgu personu tiesību ievērošanas likumību vai izlemtu bāriņtiesas kompetencē esošos jautājumus.
Pašreiz spēkā esošais Kredītiestāžu likums neparedz, ka kredītiestādes ir tiesīgas šādu informāciju sniegt bāriņtiesām par personu kontu atlikumiem un veiktajiem darījumiem. Šis likumprojekts paredz kredītiestādēm tiesības sniegt bāriņtiesām šīs ziņas par mantojuma masu, bērnu un citu rīcībnespējīgu personu, kā arī mantojuma atstājēja konta atlikumiem un veiktajiem darījumiem. Un šie grozījumi šajā likumā... piedāvātais likumprojekts nodrošinātu efektīvāku bērnu un citu rīcībnespējīgu personu mantisko tiesību un interešu aizstāvību.
Šo likumprojektu ir izskatījusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, atzinusi par labu esam, un arī Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija tāpat ir piekritusi šiem grozījumiem.
Tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
P.Simsons.
Komisija labprāt gaidītu jūsu priekšlikumus līdz 28.septembrim.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.septembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Heraldisko simbolu likums”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Ausma Kantāne.
A.Ziedone-Kantāne(JL).
Cienījamā priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar likumprojektu nr.2952. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja likumprojektu “Heraldisko simbolu likums” un nolēma atbalstīt tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Likumprojekts ir nepieciešams, lai noteiktu vienotu kārtību, kādā Latvijā valsts institūcijās un pašvaldībās juridiskās un fiziskās personas saskaņo, apstiprina, reģistrē un lieto heraldiskos simbolus, jo līdz šim valstī nav pastāvējuši noteikti heraldisko simbolu vispārīgie lietošanas principi, kā arī heraldisko simbolu īpašnieka tiesību aizsardzību attiecībā uz heraldisko simboliku.
Lūdzam Saeimu atbalstīt likumprojekta “Heraldisko simbolu likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas – 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
A.Ziedone-Kantāne.
Šāgada 7.oktobris, lūdzu.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šāgada 7.oktobris. Paldies!
A.Ziedone-Kantāne.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (JL).
Labdien, godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz pirmo lasījumu ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” un aicina Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Lasmanis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.septembris.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (JL).
Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” pirmajam lasījumam un aicina atbalstīt Saeimu to pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Lasmanis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30.septembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” un pieņēmusi lēmumu atbalstīt likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30.septembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Standartizācijas likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (JL).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz pirmo lasījumu ir izskatījusi Standartizācijas likumu, un aicinu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Lasmanis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30.septembris.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” un atbalsta minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30.septembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Kultūras institūciju likumā”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Ausma Kantāne.
A.Ziedone-Kantāne (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs strādāsim ar likumprojektu nr.4275. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Kultūras institūciju likumā” un nolēma atbalstīt tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Grozījumi Kultūras institūciju likumā ir nepieciešami, lai novērstu pretrunas, kā arī atsevišķu tiesību normu dublēšanos citos, teiksim, normatīvajos aktos. Ar grozījumu izdarīšanu tiks panākta Kultūras institūciju likuma saskaņošana ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Komerclikumu un likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” tiesību normām. Un lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojekta “Grozījumi Kultūras institūciju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
A. Ziedone-Kantāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz 3.oktobrim. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību ””. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Strādājam ar dokumentu nr.4481. Šis likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” tātad nosaka to, ka tiek pārņemtas direktīvas prasības un ieviests efektīvs tiesību aizsardzības mehānisms atšķirīgas attieksmes pārkāpumu gadījumā.
Šajā likumprojektā tiek arī precizēta definīcija, kas ir sociālais pakalpojums.
Komisija ir lēmusi pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 6.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 6.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” . Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Strādājam ar dokumentu nr.4520. Šis likumprojekts tātad nosaka... ir izstrādāts sakarā ar to, ka bija jāharmonizē likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” normas ar citām sociālās apdrošināšanas jomām un ar citiem likumprojektiem, kas ir paredzēti šajā jomā.
Un sakarā ar to tiek arī noteikts iemaksu objekta maksimālais apmērs konkrētajā gadījumā. Un tas tiek reducēts uz 1/365 daļu no sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālā apmēra.
Komisija arī šo likumprojektu izskatīja, un likumprojektu ir nolemts pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 5.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 5.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Repatriācijas likumā”. Pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (JL).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 1260.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma konceptuāli atbalstīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Repatriācijas likumā” un lūdz to iekļaut Saeimas nākamās plenārsēdes darba kārtībā otrajam lasījumam. Un otrajam lasījumam lūdzu termiņu...
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Circene.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 3.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 3.oktobris. Paldies.
I.Circene.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (JL).
Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz otro lasījumu ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Likumprojektam ir saņemti seši priekšlikumi.
1. – ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
2. – ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Lasmanis.
3. – ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
4. – ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 4. un 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Lasmanis.
6. – ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
Tie ir visi priekšlikumi. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
M.Lasmanis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 30.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 30.septembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 7.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Likumprojekts paredz precizēt Latvijas Republikas Zemessardzes jēdzienu un uzdevumus, terminoloģiski saskaņot likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” lietotos terminus ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Komerclikumā lietotajiem, izslēgt tiesību normu, kas paredz Zemessardzes finansējuma ieguves avotus un iegūto finanšu līdzekļu izlietošanas kārtību.
Aizsardzības un iekšlietu komisija aicina Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 2, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 7.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” pirmajam lasījumam. Likumprojektā ietverti plaši un daudzveidīgi grozījumi, kuru mērķis ir novērst Imigrācijas likuma piemērošanas gaitā konstatētās neprecizitātes, saskaņot likumu ar virkni valstī pieņemto likumu, kas stājās spēkā pēc Imigrācijas likuma izstrādāšanas un pieņemšanas, saskaņot likumā ietvertās tiesību normas ar Eiropas Savienības un citām starptautiskām nostādnēm.
Komisija iepazinās ar visiem šiem grozījumiem un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi deputāti! Šāda likuma būtība... likumprojekta būtība ir vairāk tehniska. Bet es gribētu iedziļināties Latvijas imigrācijas politikas būtībā. Vai Latvijā tagad ir neatkarīga imigrācijas politika? Vakar Rīgā ar privātu lidmašīnu ieradās pasaulslavenais kosmopolītiskais miljardieris Boriss Berezovskis. Kopā viņš paņēma savu politisko “jumtu” – Buša mazo brāli.
Latvijas robeža tagad izskatās kā caurstaigājama sēta, kur brīvi staigā cilvēki, kuri ir starptautiskajā meklēšanā. Tā ir acīmredzama provokācija pret Krievijas Federāciju, pret tās prezidentu Vladimiru Putinu, kurā ir iesaistīti Latvijas vērienīgākie politiķi.
Mums ir zināma iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona uzstāšanās. Ēriks Jēkabsons ir tieši politiski atbildīgs par Latvijas imigrācijas politiku, bet viņš teica, ka Boriss Berezovskis nekad nešķērsoja Latvijas robežu, bet tas bija Platons Jeļeņins.
Es gribētu prasīt jums: mīļie kolēģi deputāti! Ja, piemēram, Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvists Aleksandrs Kazakovs sev izraksta jaunu pasi uz Aleksandra Generalova, piemēram, uzvārda un ierodas Latvijas Republikā, vai tādā gadījumā Jēkabsons viņu nearestē, neaiztur? Aleksandram Kazakovam, kurš ir izraidīts no Latvijas pirms gada, šeit ir tuvinieku kapi, šeit viņam ir slima māte, šeit viņam ir draugi, bet viņam nav tiesību šeit ierasties. Bet Boriss Berezovskis, šis miljardieris, par kura darījumiem ļoti labi uzrakstīja Pols Hļebņikovs grāmatā “Kremļa krusttēvs”, viņš šeit nodarbojas ar ļoti šausmīgiem biznesa darījumiem.
Sakiet, lūdzu, kas par biznesa interesēm Borisam Berezovskim ir Latvijā? Un kas viņu šeit “krišēja”? Man šķiet, ka tie ir cilvēki, kas pieder pie valdošajām partijām. Un man ir jautājums: vai Latvijas imigrācijas politika atbalsta šādu šausmīgu biznesmeņu ieplūdi Latvijā?
Man liekas, ka tieši gadu pirms vēlēšanām valdošās partijas grib baroties no tādiem kā Boriss Abramovičs Berezovskis. Vīrs un vārds. Vīrs un vārds! Godātie deputāti! Starptautiski oligarhi grib sagrābt Latvijas tautas bagātību, un viņiem šajā melnajā lietā palīdz Latvijas politiķi – valdošo aprindu pārstāvji.
Kauns un negods!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dob... Es atvainojos! Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Kolēģi! Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja grozījumus Ieroču aprites likumā pirmajam lasījumam, un aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Saeimas komisija izskatīja grozījumu Obligātā militārā dienesta likumā pirmajam lasījumam. Likumprojekts paredz, ka lēmumu neiesaukt obligātajā aktīvajā militārajā dienestā pieņem attiecībā uz personu, kas sasniegusi 19 gadu vecumu un ar kuru ir noslēgts profesionālā dienesta līgums.
Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šo jautājumu un nolēma likumprojektu konceptuāli neatbalstīt, jo tas faktiski šobrīd nav nepieciešams un nerisina nekādus būtiskus jautājumus.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 44, atturas – 7. Likumprojekts ir noraidīts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (JL).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz pirmo lasījumu ir izskatījusi grozījumus Dzelzceļa pārvadājumu likumā un aicina Saeimu pirmajā lasījumā tos atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
M.Lasmanis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30.septembris.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz pirmo lasījumu ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” un atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30.septembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Komisija ir iepazinusies ar grozījumiem Dzelzceļa likumā un ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
K.Peters.
Tātad komisija arī aicina atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29.septembris, izskatīšana Saeimas plenārsēdē – 6.oktobrī.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29.septembris, izskatīšana otrajā lasījumā – 6.oktobra sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ribakovs.
I.Ribakovs (TSP).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu nr.1313 – “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā”.
Šajā likumprojektā precizētas atsevišķas definīcijas, izdarīti grozījumi 6.pantā, kas nosaka periodisko izdevumu preču loteriju organizēšanas nosacījumus.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja likumprojektu, un komisijas vārdā lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Ribakovs.
Līdz 29.septembrim.
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 29.septembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 1246).
1.priekšlikumu Juridiskā komisija ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi 2.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
4.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
5.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Lūdzu balsot par likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
M.Segliņš.
15.novembris.
Sēdes vadītāja.
15.novembris? Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 15.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Ieroču aprites likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija šim likumprojektam uz otro lasījumu priekšlikumus nesaņēma. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 10.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 10.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (JL).
Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz otro lasījumu izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””. Saņemti četri priekšlikumi.
1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
2. – vides ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.
4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
Un 3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā. Un 4.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Lasmanis.
Tie ir visi priekšlikumi otrajam lasījumam. Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
M.Lasmanis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 30.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 30.septembris. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Rībenas, Šiliņa, Kampara, Ceriņas un Liepiņas iesniegumu ar lūgumu pēc Saeimas sēdes darba kārtības 38.punkta izskatīšanas izsludināt pārtraukumu uz 30 minūtēm. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu balsosim par piecu deputātu priekšlikumu – izsludināt pārtraukumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 19, atturas – 3. Pārtraukums ir izsludināts līdz pulksten 12.30. Pēc tam mums ir sēdē oficiāli paredzētais pārtraukums, tādēļ zālē tiekamies pulksten 13.30, ja es nemaldos.
Cienījamie kolēģi! Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Paldies! Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Uz sēdi pulksten 12.30! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Pāvelam Maksimovam.
P.Maksimovs (LPP).
Mandātu un iesniegumu komisijai lūdzu sanākt uz komisijas sēdi pēc septiņām minūtēm! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam Ingrīdai Circenei.
I.Circene (JL).
Jūs saņēmāt paziņojumu par Latvijas un Šveices starpparlamentārās grupas sanāksmi.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Es arī gribu jums paziņot, ka šodien pulksten 12.30 Latvijas Saeimas namā viesosies mūsu slavenais rupjmaizes meistars Normunds Skauģis, un viņš vēlas iepazīstināt ar savu rupjmaizes produkciju visus Saeimas deputātus.
Šodien ir arī Baltu vienotības diena. Un, man liekas, baltus vieno šī vienreizējā un neatkārtojamā rupjmaize. Arī Skauģa kungs kopā ar Latvijas maiznieku biedrību 1.septembrī ir uzsācis akciju – “Rupjmaizi Latvijas skolēniem”, lai viņi augtu stipri un īsti mūsu zemes patrioti.
Tā ka laipni aicinu visus pulksten 12.30 pagaršot Skauģa kunga un Latvijas maiznieku biedrības maizes klaipus!
Vēl vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (JL).
Jā, man nebija priekšā lapiņa, es atvainojos! Dzeltenajā zālē tiekas Latvijas un Šveices starpparlamentārā grupa. Tūlīt!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Vēlos vēl informēt deputātus, ka šī produkcija būs pieejama blakus, Dzeltenajā zālē.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātei Ingunai Rībenai.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Te visi ir klāt. Man nav ko nosaukt. Inese Šlesere. Nu jā, nu visi pārējie ir taču, vai ne?
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Tiekamies pulksten 13.30 pēc pārtraukuma.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas 22.septembra sēdi.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu un iesniegumu komisijas lūgumu – veikt izmaiņas šīsdienas, 22.septembra, Saeimas sēdes darba kārtībā, iekļaujot pirms 39.darba kārtības punkta Saeimas lēmuma projektu “Par Roberta Jurķa 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi par darba kārtības izmaiņām?
Ja deputātiem nav iebildumu, nākamais darba kārtības jautājums – Saeimas lēmuma projekts “Par Roberta Jurķa 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Pāvels Maksimovs.
P.Maksimovs (LPP).
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Edgara Jaunupa iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu.
Mandātu un iesniegumu komisija saņēma Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju par to, ka nākamais deputātu kandidāts no partijas “Jaunais laiks” Kurzemes vēlēšanu apgabala ir Olita Augustovska, kā arī Olitas Augustovskas iesniegumu par atteikšanos kļūt par 8.Saeimas deputāti.
Mandātu un iesniegumu komisija saņēma arī Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju par to, ka nākamais deputātu kandidāts no tā paša kandidātu saraksta ir Roberts Jurķis, kā arī Roberta Jurķa iesniegumu, ka viņš piekrīt pieņemt 8.Saeimas deputāta mandātu.
Mandātu un iesniegumu komisija lūdz pieņemt un izskatīt lēmuma projektu “Par Roberta Jurķa 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Es aicinu Robertu Jurķi nodot svinīgo solījumu.
R.Jurķis.
Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas.
Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja.
Paldies, Jurķa kungs.
Lūdzu, pēc svinīgā zvēresta parakstīšanas ieņemiet savu vietu plenārsēžu zālē!
Es visu vārdā gribu pateikties deputātam Edgaram Jaunupam par viņa veikto darbu 8.Saeimas laikā, it sevišķi Juridiskajā komisijā. Paldies! (Aplausi.)
Cienījamie kolēģi, sakarā ar to, ka mums ir nepieciešamas tehniskas izmaiņas... Es atvainojos! Cienījamie kolēģi! Pirms mēs veicam tehniskās izmaiņas, mums būtu jānobalso par šo Saeimas lēmuma projektu. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Cienījamie kolēģi, mums ir nepieciešams 15 minūšu pārtraukums, lai tehniski pārveidotu mūsu balsošanas iekārtu.
Nelielu uzmanību! Deputāti! Dāmas un kungi! Es gribētu pateikt dažus vārdus par maizi, un tie ir vārdi, ko teica Imants Ziedonis, mūsu kolēģes Ausmas Kantānes dzīvesbiedrs: “Maize ir kā pasaule: apakšā – zemes garoza, pāri – debesu garoza, pa vidu – mīkstums. Un tā ir dzīve.” Ir ļoti svarīgi pareizi iejaukt maizes mīklu, un, kā saka arī Imants, “arī dzīvi ir jāmāk pareizi iejaukt”. Un šodien kopā ar Maiznieku meistaru brālības priekšsēdētāju Normundu Skauģa kungu daļa deputātu jau pagaršoja šo mūsu skaudrās zemes rupjo maizi. Un mums arī vēlreiz ir pašiem iespēja pārliecināties, ka rupjmaize ir Latvijas spēka un veselības simbols, kurš pasaulē nes pozitīvu vēstījumu par mūsu zemi. Mēs nepazīstam visus tos, ko maize pazīst un pati slavē, un iznes bez mums tālu pasaulē. Es aicinu visus vēlreiz doties šeit blakus, Dzeltenajā zālē, un arī dzirdēt dažus vārdus no pašiem maizes darinātājiem. (Aplausi.)

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Tā kā ir veiktas izmaiņas, tehniskās izmaiņas balsošanas sistēmā, es lūdzu visus vēlreiz pārlikt kartes savā balsošanas sistēmā.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis frakcijas “Jaunais laiks” iesniegumu ar lūgumu mainīt Saeimas 22.septembra sēdes darba kārtību un iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Roberta Jurķa ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības izmaiņu? Ja nav, darba kārtība ir mainīta.
Turpināsim izskatīt sēdes darba kārtību.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tika nodoti trīs dažādi grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma šos grozījumus apvienot un piedāvāt savu alternatīvo likumprojektu, un to arī atbalsta pirmajā lasījumā.
Aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Tā kā mums ir iesniegti trīs likumprojekti no Ministru kabineta un viens no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, mums ir jābalso par katru likumprojektu atsevišķi.
A.Slakteris.
Tādā gadījumā aicinu valdības iesniegtos grozījumus neatbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Reģistrācijas nr.1278), ko iesniedzis Ministru kabinets.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 40, atturas – 12. Likumprojekts noraidīts.
A.Slakteris.
Arī nākamais grozījums ir iestrādāts alternatīvajā komisijas priekšlikumā. Līdz ar to piedāvāto likumprojektu lūdzu noraidīt!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Mums ir jābalso par likumprojektu, ko ir iesniegusi valdība, – likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Reģistrācijas nr.1284).
Lūdzu deputātus balsot par šo likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 60, atturas – 12. Likumprojekts ir noraidīts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Reģistrācijas nr.1298), arī to iesniedzis Ministru kabinets.
Lūdzu deputātus balsot par šo likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 61, atturas – 11.
Likumprojekts ir noraidīts.
Nākamais darba kārtības jautājums ir alternatīvais likumprojekts, kas apvieno iepriekšminētos, noraidītos Ministru kabineta iesniegtos likumprojektus vienā likumprojektā – “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Reģistrācijas nr.1343), ko apstiprinājusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
A.Slakteris.
29.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 29.septembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4503. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” ”.
Šajā likumprojektā galvenokārt ir sakārtots jautājums, lai precīzi noteiktu, kas Iekšlietu ministrijā atbild par to, lai izdienas pensiju dokumentu aprite notiktu pareizi… notiktu precīzi un pareizi noteiktajā laikā. Likumprojekts neparedz šā loka paplašināšanu, kas varētu saņemt izdienas pensijas.
Komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Žanete Vasaraudze.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei.
Ž.Vasaraudze (TP).
Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4614.
Uz otro lasījumu tika iesniegti 12 priekšlikumi.
1.priekšlikums. Veselības ministra. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ž.Vasaraudze.
2.priekšlikums. Veselības ministra. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 3. un 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 2., 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Ž.Vasaraudze.
5.priekšlikums. Veselības ministra. Nav atbalstīts, bet ir redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ž.Vasaraudze.
6.priekšlikums. Veselības ministra. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ž.Vasaraudze.
7.priekšlikums. Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ž.Vasaraudze.
8.priekšlikums. Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ž.Vasaraudze.
9.priekšlikums. Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ž.Vasaraudze.
Tāpat arī 10.priekšlikums. Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ž.Vasaraudze.
11.priekšlikums. Deputāta Buzajeva. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šajā zālē mēs stundām ilgi diskutējām par homoseksuālistu tiesībām.
Visas šīs diskusijas izcēlās vienīgi tāpēc, ka ir nepieciešams iestrādāt likumdošanā Eiropas Savienības Pretdiskriminācijas direktīvas normas. Tomēr pirmām kārtām direktīva paredz diskriminācijas pēc rases un etniskās pazīmes nepieļaušanu. Lūk, arī es piedāvāju izsvītrot no likuma normas, kas faktiski diskriminē iesācēju farmaceitu pēc etniskās pazīmes.
Kas ir rakstīts likuma 38.panta trešajā daļā? Burtiski sekojošais: Latvijas pilsonim, kas ārvalstīs ir saņēmis Latvijā atzītus diplomus, ir tiesības tūlīt pat uzsākt patstāvīgu praksi aptiekā. Bet Latvijas nepilsonim vai ārvalstniekam, kas saņēmis diplomu, piemēram, tanī pašā Odesas augstskolā, vajag gadu stažēties pilsoņa vadībā.
Kaut gan dažam īpaši cienītajam ārvalstniekam Eiropas Savienības pilsonim izņēmuma kārtā ir tādas pašas tiesības kā Latvijas pilsonim.
Bet Latvijas nepilsonim šādu tiesību nav. Kaut kāds murgojums – teiks ikviens normālas orientācijas cilvēks, kas nav pieredzējis speciālists likumdošanas jomā.
Nē gan! Tas ir Latvijas likums, kuru jums pienākas cienīt un aizsargāt, aizrādīs kolēģis Tabūns. Bet likumus taču izgudro cilvēki.
Un man gribētos atgādināt, kā radās šī savādā un neģēlīgā likumdošanas norma.
Pantu šādā redakcijā mums nodiktēja ne jau Dievs Tas Kungs, bet konkrēti 2003.gada 27.februārī to iesniedza kā grozījumu otrajam lasījumam veselības ministrs Audera kungs. Kā jums zināms, šim nožēlojamam likumdevējam un ne visai godīgajam ārstam uzradās nopietnas problēmas ar likumu. Cilvēks aizgāja, bet nelāgā smaka palika.
Šajā grozījumā var atrast arī citas slavenības atstātās pēdas. Teiksim, ņemsim rakstu avīzē “Diena”, kas tika publicēts 2003.gada 26.februārī tieši pirms balsošanas Saeimā. Citēju. “Tikai pēc preses vērstās uzmanības uz iespējamo nepilsoņu diskrimināciju, Saeimā izskatāmajos Farmācijas likuma grozījumos iekļaujot aptiekārus nepilsoņus ierobežojošo normu, veselības ministrs Āris Auders un īpašu uzdevumu ministrs Sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks izvērtējuši šo priekšlikumu un nolēmuši to no projekta izslēgt.
“Valdībā šo jautājumu esam palaiduši garām,” “Dienai” atzīst Muižnieks, akcentējot, ka līdz ar ministra priekšlikumu tiekot izrādīta nepamatoti atšķirīga attieksme pret nepilsoņiem.
Izglītības kvalifikācijas ir vienādas gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem. Un, ja tās grib ierobežot, ir jābūt ļoti labam pamatojumam. Konkrētajā gadījumā, pēc Muižnieka domām, pamatojuma nav.
Un kas tad ir mainījies pēdējo divarpus gadu laikā? Kā bija šī norma likumā, tā arī palika. Bet dedzīgos tiesībsargus, kurus es tikko citēju, man negribētos raksturot, jo nav pieklājīgi no Saeimas tribīnes lamāties, lietojot “trīsstāvīgus” vārdus.
Cienījamie kolēģi! Mēs bijām pieņēmuši šo absurdo normu mūsu deputātu karjeras pašā sākumā. Toreiz vēl tipogrāfijas krāsa mūsu mandātos nebija nožuvusi. Tas nepilsoņiem bija pirmais ierobežojums, kuru pieņēma 8.Saeima, un pirmais likumdošanas akts, kurā mēs noteicām nepilsoņu tiesisko statusu, daudz zemāku par patiesu ārvalstnieku, Eiropas Savienības pilsoņu, statusu. Tas bija pirmais akts, bet diemžēl nebija pēdējais. Kolēģi, varbūt tagad, kad mums paredzētais termiņš iet uz beigām, mēs kaut vai par mata tiesu esam kļuvuši gudrāki.
Aicinu svītrot šo normu no likuma!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (TSP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Aicinu noraidīt deputāta Buzajeva priekšlikumu, un gribu paskaidrot, kāpēc.
Diemžēl vienreiz jau komisijās viņam mēģināja visu to izskaidrot, bet cilvēks laikam sajauca visu, kas viņam ir galvā, un, kā vienmēr, iesniedz priekšlikumus, kuros diez vai viņš kaut ko saprot.
Pirmais. Nav nekādas tagad pašreiz atšķirības starp Latvijas pilsoni un nepilsoni, kurš strādā šajā jomā.
Otrkārt, ja jūs uzmanīgi izlasāt, nekur šeit tekstā nav rakstīts par to, ka Latvijas nepilsoņiem aizliegts strādāt vai ir kaut kādi ierobežojumi.
Piedāvātais projekts ir pamatots, un gribu skaidrot, kāpēc.
Pirmkārt, ir tā sauktā nacionālā reģistrācija, un mums zāļu reģistrā ir ap 4000 medikamentu, un cilvēks, kurš iebrauc no citas valsts, viņam ar to ir jāiepazīstas, un viens gads ir laiks, kurā viņš var sagatavoties un normāli strādāt šajā jomā.
Otrkārt, protams, vajag runāt valsts valodā, tāpēc ka farmaceits nav parastais pārdevējs, viņš pēc likuma sniedz padomus un paskaidrojumus, kādus medikamentus un kā lietot.
Un, piemēram, Buzajevam… . Ja viņš grib sniegt kaut kādu priekšlikumu, tomēr sākumā vajadzētu griezties pie speciālistiem un pēc tam tikai piedāvāt kaut ko mainīt. Es gribu jums, deputāt Buzajev, parādīt medikamentu, ja, mildronāts… kā vienā jūsu priekšlikumā bija, ka instrukcijai jābūt ne tikai valsts valodā, bet arī citās valodās, ja. Tas ir “Grindeksa” preparāts, un instrukcija ir divās valodās – krievu un latviešu valodā. Tas nozīmē, ka likums neaizliedz instrukciju sniegt arī citās valodās. Un nevajag visu laiku piedāvāt to, kas ir atrisināts. Un paldies Dievam, ka tagad par aptiekas vadītāju var būt nepilsonis, viņš var būt licencēts un var būt īpašnieks.
Paldies. Aicinu noraidīt deputāta Buzajeva priekšlikumu! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs. Otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL).
Liels paldies deputātam Orlovam, pirmkārt, par to, ka viņš aizgāja, paldies Dievam, no PCTVL, jo viņš pat lasīt neiemācījās savā jaunajā partijā.
Patiešām, šeit šajā pantā nav neviena vārda par nepilsoņiem. Tur ir runa tikai par Eiropas Savienības pilsoņiem un arī Latvijas pilsoņiem, kuri ir privileģēti attiecībā pret visiem citiem.
Un visu citu lokā iekļaujami gan Latvijas nepilsoņi, gan arī ārzemnieki ar pastāvīgu vai termiņuzturēšanās atļauju. Un visi nepilsoņi šeit izdalīti īpašā kategorijā, un es tikko citēju tomēr Muižnieka kungu, kas savulaik tomēr atbalstīja to. Un tikai, strādājot kopā ar Pirmo partiju ministru postenī, viņš tomēr saprata, ka ar šiem uzskatiem, kas atbilst Eiropas kritērijiem cilvēktiesību jomā, mūsu valstī un mūsu valdībā nav ko darīt. Tas būtu viss.
Un es varu tikai atkārtot, ka labi, ka Orlova kungs nav manas partijas biedrs. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vitālijs Orlovs – otro reizi.
V.Orlovs (TSP).
Tā, mēģināšu vēlreiz deputātam Buzajevam paskaidrot, kāda pašreiz ir situācija farmācijā. Jebkurš farmaceits, vai viņš ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, pēc institūta pabeigšanas nevar uzreiz dabūt licenci. Viņam jāstrādā vismaz trīs gadus.
Un atšķirībā, ja cilvēks iebraucis kaut kur no citas valsts, viņš tā vai tā nevarēs uzreiz dabūt licenci, lai kļūtu par aptiekas vadītāju. Kur ir diskriminācija? Es nevaru saprast. Ja jūs man paskaidrotu… un es lūdzu jūs, griezieties, nu labi, nevis pie manis, bet pie citiem profesionāļiem, pie citiem farmaceitiem, kuri ir nu daudzreiz…es domāju, ka jūs varēsiet atrast un iedot viņiem Farmācijas likuma grozījumus, lai viņi jums izskaidro to, ko izdarīju es, runājot kā ar saviem kolēģiem, ar kuriem kopā es mācījos institūtā, atšķirībā no jums.
Ziniet, man nav tā, ka es iedošu priekšlikumu šajā jomā, kur jūs bijāt liels speciālists. Es nodarbojos ar savu. Un, paldies Dievam, es daru, ko es daru, nevis kopā ar jums!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 11. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 71, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
Ž.Vasaraudze.
12. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Viesturs Šiliņš.
V.Šiliņš (JL).
Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Manuprāt, šis Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums ir ļoti loģisks. Tajā ir ietverta gan Veselības ministrijas, gan Zemkopības ministrijas juridiskā atbildība un pārraudzība. Vienlaikus šajā priekšlikumā ir noteikta arī kārtība, kādā veterinārmedicīnas ārsti, veterinārfeldšeri un veterinārmedicīnas komersanti var iegādāties medikamentus dzīvnieku ārstēšanai.
Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (ZZS).
Es gribētu paskaidrot, ka Sociālo un darba lietu komisijā nebija tāda noraidoša attieksme pret šo priekšlikumu, jo bija daudz jautājumu, kurus mēs gribējām vienkārši noskaidrot. Un līdz ar to bija daudzu deputātu atturēšanās, nevis “pret” balsošana.
Pa šo laiku, kamēr šis dokuments ir nonācis līdz mums parlamentā uz sēdi, šeit, Saeimā, mēs esam noskaidrojuši tos jautājumus, kas nebija skaidri, ar veterinārajiem dienestiem, ar asociāciju, ar sabiedriskajām organizācijām. Un, loģiski, ir viena lieta, tas, ko viņi paši skaidro. Ja viņi drīkst iepirkt… iepriekš minētās visas šīs institūcijas, ko mēs te lūdzam, kuras drīkstētu, teiksim, no lieltirgotājiem iegādāties šīs zāles… ja viņi drīkst uz šodienu tās iegādāties no ražotāja, bet nedrīkst tās iegādāties no lieltirgotājiem, neapšaubāmi, ka tā ir absurda situācija. Un, lai šo absurdo situāciju labotu, mēs arī gribētu aicināt jūs, lai mēs balsotu “par” un lai noņemtu šo diskusiju. Tā tiešām nav politiska diskusija, tā ir tāda, kas atvieglo šiem cilvēkiem, lai viņi varētu normāli strādāt un glābt dzīvniekus tad, kad ir steidzīgi vajadzīgs. It sevišķi, ja mēs runājam par lauku rajoniem, kur, atcerieties, uzbruka knišļi un tamlīdzīgi, kad nevarēja laicīgi dabūt zāles un vēl kaut ko. Tad dosim to iespēju, lai šie cilvēki var normāli strādāt un saņemt šīs zāles tā, kā viņiem pienākas.
Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nav nekas piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par 12. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 17. Priekšlikums ir atbalstīts.
Ž.Vasaraudze.
Trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29.septembris.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, pirms nosakām termiņu, mēs nobalsosim par likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Tātad komisija ierosina priekšlikumus iesniegt trešajam lasījumam līdz 29.septembrim.
Ž.Vasaraudze.
Jā.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tadžikistānas Republiku, no otras puses”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Vaira Paegle.
V.Paegle (TP).
Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.4487. Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgums par tirdznieciski ekonomiskās sadarbības principiem tika denonsēts līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, tādējādi starp abām valstīm nav spēkā esoša līguma.
Šis nolīgums liek tiesiskus pamatus Latvijas Republikas un Tadžikistānas Republikas sadarbības atjaunošanai Eiropas Savienības kontekstā.
Ārlietu komisija atbalstīja likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un aicina arī jūs atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Paegle.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.septembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Vaira Paegle.
V.Paegle (TP).
Cienījamie deputāti! Šis likumprojekts ir saistīts ar bērna tiesībām, un ir tehniskas izmaiņas. Protokols papildina Konvencijas 38.panta prasības, nosakot dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, lai 18 gadu vecumu nesasniegušas personas, nevis 15, kā bija iepriekšējā Konvencijā, neņem tiešu dalību kara darbībās, kā arī netiktu piespiedu kārtā vervētas to bruņotajos spēkos.
Komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
V.Paegle.
Es tātad aicinu cienījamos deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Saeimas deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
V.Paegle.
Ja nav iebildumu, tad es arī lūgtu deputātus balsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, lūdzu balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums “Par Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos” pieņemts. Paldies.
V.Paegle.
Paldies jums, kolēģi!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godātie kolēģi! Šajā likumprojektā Saeimas Kārtības ruļļa 95.panta kārtībā neviens priekšlikums nav iesniegts. Tā ka lūdzu balsot par šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
M.Segliņš.
29.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 29.septembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godātie kolēģi! Lūdzu noteikt šo likumprojektu par steidzamu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
M.Segliņš.
Godātie kolēģi! Es lūgšu pieņemt šos grozījumus Kriminālprocesa likumā pirmajā lasījumā. Tie ir tie grozījumi, ko ir iesniegusi Tieslietu ministrija, lai Kriminālprocess varētu veiksmīgi stāties spēkā. Jo, kā uzskatīja abi atbildīgie ministri, tad viss ir pilnīgā kārtībā, lai šis likumprojekts veiksmīgi varētu strādāt no 1.oktobra. Nav pamata neuzticēties. Tāpēc domāju, ka tas ir jāatbalsta, lai patiešām abas institūcijas un dienesti varētu veiksmīgi strādāt.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 7, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
M.Segliņš.
22.jūnijs pulksten 14.45…
Sēdes vadītāja.
22.jūnijs ir pagājis…
M.Segliņš.
22.septembris!
Sēdes vadītāja.
Tātad komisijas priekšlikums ir 22.septembris, tas nozīmē – šodien līdz pulksten 14.45.
Vai ir citi priekšlikumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Tad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.septembris pulksten 14.45.
Kad mēs izskatīsim šo likumprojektu?
M.Segliņš.
Kolēģi, lai varētu veiksmīgi stāties šis likums spēkā un Valsts prezidente varētu to izsludināt, un tas būtu spēkā ar 1.oktobri, būs nepieciešama ārkārtas sēde 28.septembrī. Es griezīšos... ja jūs akceptēsiet, ka šis ir tas datums, kurā skata otrajā lasījumā, tad būs jāgriežas pie Prezidija un jālūdz izsludināt ārkārtas sēdi 28.septembrī.
Tātad es lūdzu noteikt šī likumprojekta otro lasījumu 28.septembrī.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, uzreiz pēc sēdes Prezidijs sasauks Prezidija sēdi un izsludinās ārkārtas sēdi šajā sesijā. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atzīt to par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 8, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
M.Segliņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.septembris pulksten 14.45. Un izskatīt parlamentā 28.septembrī.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad turpināsim izskatīt sēdes darba kārtību.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu un pieņemt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
M.Segliņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 22.septembris pulksten 14.45, izskatīšana – 28.septembris.
Sēdes vadītāja.
Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šodien, 22.septembrī, līdz pulksten 14.45. Izskatīšana – 28.septembra vakara sēdē, par ko lems Prezidijs pēc šīs sēdes.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesu varu””. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Lūdzu noteikt šim likumprojektam steidzamību un pieņemt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 6, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 4, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
M.Segliņš.
Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 22.septembris pulksten 14.45. Izskatīt – 28.septembrī.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.septembris pulksten 14.45. Izskatīšana – 28.septembra ārkārtas sēdē. Paldies.
Vai deputāts Aleksandrs Bartaševičs vēlas ko teikt? Nē.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Roberta Jurķa ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti, lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm!
Vārds paziņojumam deputātam Marekam Segliņam.
M.Segliņš (TP).
Juridiskās komisijas locekļiem šodien Juridiskās komisijas sēde pulksten 15.30.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Augusts Brigmanis, Guntis Bērziņš, Kārlis Šadurskis.... Inese Šlesere, Inta Feldmane... arī bija... Arvīds Ulme... arī ir. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 22.septembra sēde ir slēgta. Paldies.