Mājokļu privatizācijas maratona finišs

Šomēnes Latvijā būtu svinama savdabīga jubileja – dzīvojamo māju privatizācijai aprit desmit gadu. Lai gan jau vairākus gadus izskan apgalvojumi, ka dzīvojamo māju privatizācijas process kopumā ir noslēdzies, patiesībā tas joprojām turpinās.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Finiša taisne ar roku sasniedzama

Protams, salīdzinot ar procesa sākumposmu, kad pie privatizācijas komisijas durvīm cilvēki stundām ilgi stāvēja, gaidot savu rindu, šobrīd privatizētgribētāju skaits ir krietni sarucis. Tomēr cilvēkiem joprojām ir iespēja aiziet uz savas dzīvesvietas privatizācijas komisiju un, noformējot līdz šim īrētā mājokļa privatizācijas dokumentus, iegūt to savā īpašumā.
Latvijas iedzīvotāji jau paspējuši pierast, ka ik gadu likumdevējs pagarina privatizācijas dokumentu iesniegšanas laiku un sertifikātu derīguma termiņu. Kādam varbūt šķiet, ka tā būs mūžīgi. Taču šogad process tomēr beigsies, un tie, kas nebūs paspējuši īrēto dzīvokli iegūt īpašumā, turpmāk to vairs nevarēs izdarīt. Izņēmums ir vienīgi īrnieki, kuru mājas pilnīgai privatizācijai nodos līdz šā gada beigām vai pat vēl vēlāk.

Primārais – māju apsaimniekošana

Lai apkopotu desmit gados padarīto, kā arī analizētu privatizācijas gaitas plusus un mīnusus, valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” sadarbībā ar Rīgas Dzīvojamo māju privatizācijas komisiju septembra otrajā pusē rīkoja konferenci. Kā konferencē uzsvēra reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis, dzīvojamo māju privatizācijas process Latvijā faktiski strauji tuvojas finišam. “Mēs gan varam mācīties no privatizācijas gaitā pieļautajām kļūdām, taču mums nebūs kur šo mācību izmantot, jo otrreiz šāda procesa nebūs,” atzina M.Kučinskis, piebilstot, ka pēc privatizācijas noslēguma svarīgākā lieta būs māju apsaimniekošana.
Pēc ministra domām, ja privatizācija notiktu otrreiz, to vajadzētu vairāk savienot ar apsaimniekošanu. “Šodien, skatoties uz privatizētajām mājām un dzīvokļiem, nereti rodas jautājums, vai tur dzīvojošie cilvēki savā īpašumā jūtas kā saimnieki? Tāpēc ministrija nākamgad plāno aktīvi pievērsties diskusijai ar sabiedrību par namu apsaimniekošanu, lai domātu, ko un kā darīt rīt un kā aizsākto privatizācijas procesu turpināt, lai katrs savā mājā justos saimnieks”. Lai gan 2006.gada valsts budžets vēl nav Saeimā apstiprināts, pašvaldību ministrija panākusi vienošanos, ka nākamgad tiks uzsākta denacionalizēto namu īrnieku atbalsta programma. Divi miljoni latu paredzēti pabalstiem, bet trīs miljoni no valsts budžeta – pašvaldības dzīvojamo māju celtniecībai. To konferencē apliecināja pašvaldību ministrs Māris Kučinskis.

Īpašnieka gods un atbildība

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Jānis Lagzdiņš konferencē uzsvēra, ka cilvēks var justies drošs un apmierināts ar dzīvi, ja viņš ir sava dzīvokļa vai mājas īpašnieks, vienlaikus uzņemoties atbildību par savu īpašumu. Tas ir viens no būtiskākajiem privatizācijas procesa plusiem. Otra pozitīva iezīme, pēc Jāņa Lagzdiņa domām, ? iedzīvotājiem piešķirtie sertifikāti netiktu “atprečoti”, ja nebūtu ieviests dzīvokļu privatizācijas process. Deputāts dzīvokļu privatizāciju vērtē kā līdzvērtīgu agrārajai reformai, kas pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados notika Latvijā. “Daudziem cilvēkiem mūsu valstī pieder dzīvoklis, ko zināmā mērā valsts viņiem uzdāvinājusi, piešķirot sertifikātus un atļaujot dzīvokli privatizēt. Tas dod iespēju kārtot savas finansiālās lietas, dzīvokli ieķīlājot un saņemot kredītu,” uzskata Jānis Lagzdiņš. Saeimas deputāts privatizācijas faktā saredz arī īpašnieka piederību savai valstij. “Esmu pārliecināts: ja ģimenei nepiederētu dzīvoklis, šajā nestabilitātes, bezdarba un niecīgo algu situācijā daudz vairāk būtu to, kas dotos darba meklējumos ārpus Latvijas.” Tomēr daudzi privatizēto dzīvokļu īpašnieki īsti nejūtas savā dzīvoklī kā saimnieki, jo uzskata, ka atbildība par viņa īpašumu joprojām jāuzņemas valstij un pašvaldībai. Tas nozīmē, ka cilvēki nav gatavi modernai, laikmetīgai īpašuma apsaimniekošanai. Un tas ir valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” darba lauks: ievirzīt māju apsaimniekošanas procesu pareizajās sliedēs. Pretējā gadījumā daudzas padomju laikā būvētās mājas tuvāko desmit, divdesmit gadu laikā var nonākt tādā stāvoklī, ka vairs nebūs izmantojamas dzīvošanai.

Īpašuma lietas un tirgus

“Mājokļu aģentūras” direktora vietnieks Ziedonis Ziediņš konferencē atgādināja, ka desmit gados valstī privatizēti vairāk nekā 400 tūkstoši dzīvokļu, bet līdz gada beigām, kamēr turpināsies dokumentu pieņemšana dzīvokļu privatizācijai, šis skaitlis būs vēl lielāks.
Privatizācija veicināja arī dzīvojamo māju reģistrāciju zemesgrāmatā (privatizācijas procesa laikā zemesgrāmatā reģistrēts aptuveni 35 tūkstoši dzīvojamo māju (kopā 500 tūkstoši dzīvokļu). Vienlaikus ar reģistrāciju ir sākts sakārtot īpašumu inventarizācijas lietas, un beidzot kļuvis zināms, kāda ir konkrētā māja un kas tajā atrodas. “Mājokļu aģentūras” izveidotā monitoringa datu bāze tagad var atbildēt uz daudziem jautājumiem: cik konkrētajā mājā ir stāvu, kāds ir ēkas celtniecības materiāls un kādi cilvēki šajā ēkā dzīvo. Veicot īpašuma tiesisko reģistrāciju, ir apzināts un fiksēts arī māju reālais mūžs, un atbildību par to tālāk uzņemas privatizēto dzīvokļu īpašnieki.
Līdz ar privatizāciju valstī ir izveidots dzīvokļu tirgus: cilvēkiem vieglāk dzīvokli nopirkt un pārdot – nav vairs nepieciešamas neskaitāmās atļaujas, kā tas bija pirms desmit gadiem, uzskata Z.Ziediņš.

Pirmais darbs – māju renovācija

Vērā ņemamu pieredzi daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanā īsteno ne viena vien pašvaldība. Piemēram, Valmierā apsaimniekošanas darba organizācija ir nodota Privatizācijas komisijas rokās, atzīst Valmieras pilsētas domes nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja Dzintra Stračinska. Tieši šīs komisijas paspārnē darbojas konsultatīvā padome, kuras sastāvā ir arī māju apsaimniekotāji. Pašlaik pilsētā apsaimniekošanā nodotas 179 mājas. Pusei šo māju pārvaldnieks ir “Valmieras namsaimnieks”, pārējo daļu apsaimnieko kooperatīvās sabiedrības vai privātpersonas.
Valmierā regulāri notiek namu apsaimniekotāju apmācība – viņus iepazīstina ar domes lēmumiem, nolikumiem, kā arī dažādiem jaunumiem apsaimniekošanā. Šobrīd Valmieras pašvaldība lielu uzmanību pievērš dzīvojamo māju renovācijai, padarot ēkas ne vien izskatīgākas, bet vienlaikus samazinot tajās siltuma zudumus. Turklāt šādās ēkās cilvēki varēs dzīvot krietni ilgāk. Ar “Mājokļu aģentūras” atbalstu ēkās veikts arī energoaudits.
Kopš 1999.gada no privatizācijas fonda līdzekļiem Valmierā tiek izsniegts aizdevums kooperatīviem un māju pārvaldniekiem, dodot finansiālu iespēju viņiem savu māju sakārtot, jo klimatisko apstākļu ietekmē daudzās dzīvojamās ēkās ir izveidojušās pamatīgas plaisas. Tieši šāds aizdevuma piedāvājums iekustinājis māju renovāciju. Valmierā renovācijas darbi – ārsienu siltināšana, jumta un kāpņu telpu remonts, ārdurvju nomaiņa u.c. – ir veikti jau daudzās ēkās: Stacijas ielā 10 un 23, J.Vītola ielā 1, Garā ielā 12, Ausekļa ielā 25, Beātes ielā 21 un citur.
Jācer, ka tuvāko gadu laikā renovācijas process aptvers arvien vairāk māju – ne tikai Valmierā, bet visā Latvijā.

Ilona Noriete
VA “Mājokļu aģentūra” speciāliste