Par ES dalībvalstu guvumiem no 2004.gada budžeta

2004.gada budžets bija nākamais solis Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmantošanas modernizēšanā. Aptuveni 92 miljardus eiro piešķīra saņēmējiem dalībvalstīs. Katra valsts saņēma līdzekļus reģionālajai politikai, lauksaimniecībai, konkurētspējai, darba vietu radīšanai un zinātniskajai izpētei; 7,5 miljardus eiro saņēma valstis ārpus ES vai projekti, kuros iesaistītas vairākas dalībvalstis. Galvenās labuma guvējas dalībvalstis ir tās pašas, kas bija 2003.gadā. Visām desmit jaunajām dalībvalstīm 2004.gada budžeta bilance bija ievērojami un būtiski labāka nekā 2003.gadā, kad šīs valstis vēl nebija pievienojušās ES. Tajā pašā laikā minētais fakts neizraisīja būtisku ES 15 valstu iemaksu pieaugumu. Šie ir “Ziņojuma par katras ES dalībvalsts 2004.gada izdevumiem” galvenie atzinumi. Komisāre Daļa Gribauskaite teica: “Ziņojums skaidri liecina, ka paplašināšanās bija ieguvums visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.”
Lielākā ES līdzekļu saņēmēja 2004.gadā bija Spānija (16,4 miljardi eiro), apsteidzot dalībvalstis ar lielāku iedzīvotāju skaitu: Franciju (1,2 miljardi), Vāciju (11,7 miljardi), Itāliju (10,4 miljardi) un Apvienoto Karalisti (7,1 miljards eiro). Spānija ir lielākā strukturālām operācijām paredzēto līdzekļu saņēmēja, tai seko Vācija, Itālija un Portugāle.
Jaunajām dalībvalstīm piešķirtie līdzekļi tikai tagad sāk plūst. Polija (2,7 miljardi eiro) ir 10.vietā ES 25 valstu vidū. Visām jaunajām dalībvalstīm reģistrēta pozitīva neto bilance, kas sasniedz 2,9 miljardus eiro, pieaugums par 1,3 miljardiem eiro salīdzinājumā ar laiku 2003.gadā pirms pievienošanās.
Relatīvi visvairāk līdzekļu procentuāli no nacionālā kopienākuma (NKI) saņēma Grieķija (3,52 no NKI) un Portugāle (3,35%), tālāk seko Lietuva (2,81%), Igaunija (2,50%) un Latvija (2,46%).
Līdzekļus no ES budžeta saņēma visas dalībvalstis. Līdzekļus aizvien lielākā mērā izmanto jomās, kas saistītas ar konkurētspēju. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2004.gadā mainījies dažādām darbības jomām piešķirto līdzekļu īpatsvars. Līdzekļu apjoms, kas piešķirts dalībvalstīm strukturālām operācijām attiecībā uz kohēziju un reģionālo attīstību, ievērojami pieaudzis no 28,5 miljardiem eiro līdz 34,1 miljardam eiro (+19,8%), attiecībā uz iekšējo politiku, ieskaitot iekšējo tirgu un zinātnisko izpēti (no 4,9 miljardiem eiro 2003.gadā līdz 6 miljardiem eiro 2004.gadā).
Piešķīrumi lauksaimniecībai un lauku attīstībai dalībvalstīs bija 47,5% (43,6 miljardi eiro) no visiem piešķīrumiem 2004.gadā, tādējādi norādot uz kritumu no 54,1% (44,4 miljardi eiro) 2003.gadā. Lauksaimniecības sektorā labuma guvēji ir tie paši. Absolūtos skaitļos visvairāk piešķirto līdzekļu saņēmusi Francija, kurai seko Spānija, Vācija, Itālija un Apvienotā Karaliste.
Iekšējai politikai paredzētus līdzekļus visvairāk saņēma Vācija, kurai seko Beļģija, Apvienotā Karaliste un Itālija.
ES administratīvie izdevumi lielākoties bija koncentrēti atsevišķās valstīs. Vairumu līdzekļu piešķīra Beļģijai un Luksemburgai – divām valstīm, kurās atrodas Eiropas Savienības iestādes.
Valstu ieguldījums (ieskaitot PVN un uz NKI balstīti ieguldījumi) bija lielākie ES budžeta ienākumu avoti un 2004.gadā sasniedza 82,9 miljardus eiro. Atlikusī daļa nāca no tā sauktajiem tradicionālajiem pašu resursiem (muitas un lauksaimniecības nodevām), 2003.gada pārpalikuma un citiem ieņēmumiem.
Ziņojumā sīki ir analizēti ES dalībvalstu izdevumi pēc politikas jomām un izdevumu apakškategorijām. Tajā sniegti rādītāji par jaunajām 10 dalībvalstīm budžetā piešķirto līdzekļu faktisko izpildi. Tajā iekļauti pilnīgi precizēti saskaņoti dati par asignētajiem izdevumiem, ieņēmumiem un budžeta bilanci no 1992.gada līdz 2004.gadam. 2004.gada Finanšu ziņojums norāda uz labumu no minētajiem izdevumiem. To publicēja 2005.gadā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa