• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Informē par gatavību Šengenas līgumam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.09.2005., Nr. 153 https://www.vestnesis.lv/ta/id/117474

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar ko eksamenā brauks topošie autovadītāji

Vēl šajā numurā

27.09.2005., Nr. 153

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Informē par gatavību Šengenas līgumam

Nav pamata bažām, ka Latvija varētu neiekļauties paredzētajos termiņos. To, informējot par mūsu valsts gatavošanos dalībai Šengenas līguma organizācijā un Šengenas finanšu programmas Shengen Facility līdzekļu apguvi, vakar paziņoja iekšlietu ministrs.

SENGENA.JPG (14291 bytes)
Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons un Iekšlietu ministrijas Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamenta direktore Ilze Pētersone
Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Latvija gatavoties Šengenas līgumam, kas paredz robežkontroles atcelšanu uz dalībvalstu robežām, sāka 2001. gadā, kad Ministru kabinets (MK) apstiprināja “Indikatīvo rīcības plānu Šengenas acquis prasību īstenošanai”. Šā mērķa sasniegšanai jaunajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm laikā no pievienošanās brīža līdz 20006.gadam iedarbināta finansiālās palīdzības programma Shengen Facility. Par Latvijas nespēju apgūt palīdzības programmas līdzekļus (78 miljonus eiro) pēdējā laikā bažas pauduši vairāki plašsaziņas līdzekļi, norādot, ka mūsu valsts neizmantoto finansējumu zaudēs, turklāt nonākšot starptautiskā izolācijā, un par to jau izpelnījusies Eiropas Komisijas (EK) vadītāja kritiku.

Nepievienošanās nedraud

Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, kuru MK nozīmējis par atbildīgo Šengenas procesa koordinēšanā un prasību īstenošanā, vakar informēja: IeM nekādus oficiālus aizrādījumus no ES institūcijām par neiekļaušanos noteiktajos termiņos vai citām nopietnām problēmām nav saņēmusi. Latvija atbilstoši EK veiktajai Shengen Facility līdzekļu pārdalei minētos 78 miljonus eiro apgūst pakāpeniski – 2004. gadā, kad finansējums iedalīts, – 26,2 miljonus, šogad – 26,4 miljonus, bet 2006. gadā – 27,1 miljonu eiro. Pašlaik ir izstrādāta visa nepieciešamā normatīvā bāze, MK noteikumi un instrukcijas, noslēgti Trīspusējie sadarbības līgumi, lai finansējuma saņēmēji varētu sākt realizēt projektus, informēja Ē.Jēkabsons. Apstiprināti 20 no 29 projektiem, tajā skaitā Valsts robežsardzes projekti, kas ir lielākie finansējuma saņēmēji. Tādējādi, kā norāda iekšlietu ministrs, neesot pamata bažām par valsts nepievienošanos Šengenas līgumam.

Problēmas

Latvijai līdz šā gada 1.decembrim jāsagatavo un jāiesniedz Eiropas Padomei informācija par valsts gatavību Šengenas novērtēšanas procesam. Saistībā ar to IeM identificējusi divas problēmas. Pagaidām nav telpu Nacionālās Šengenas informācijas sistēmas un biroja izvietošanai. Tiesa, plānots, ka, uzbūvējot jauno IeM administratīvo kompleksu Gaujas ielā 15, telpas minētajām vajadzībām tiks nodrošinātas 2007.gada janvārī. Otrkārt, nepietiekama ir IeM administratīvā kapacitāte. Lai gan 2005.gada budžeta grozījumos piešķirti līdzekļi četru papildu štata vietu nodrošināšanai, Šengenas jautājumu koordinācijai nacionālajā un starptautiskajā līmenī būtu nepieciešamas vēl piecas.
Ja novērtējums būs pozitīvs, ES Ministru padome lēmumu par Latvijas pievienošanos Šengenas līgumam varētu pieņemt līdz 2007.gada oktobra beigām. Pašlaik Šengenas līgums vieno visas vecās ES dalībvalstis, izņemot Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Īriju, un Norvēģijas Karalisti un Islandes Republiku.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv  

Uzziņai:

Shengen Facility prioritātes:

* izveidot atbilstošu datu pārraides infrastruktūru vēstniecībās un konsulātos;
* nodrošināt efektīvu ceļošanas dokumentu kontroli;
* muitas kontroles punktus nodrošināt ar mūsdienīgu aprīkojumu;
* iegādāties narkotiku meklēšanai apmācītus suņus;
* sakārtot un izmantot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) centrālo serveru sistēmu;
* nodrošināt valodu apmācības kursus PMLP ierēdņiem;
* paaugstināt IeM institūciju personāla kvalifikāciju;
* nodrošināt efektīvu kontroli un aizsardzību robežu šķērsošanas vietās;
* uzlabot Valsts policijas darbinieku valodas zināšanas;
* nodrošināt ar speciālo apģērbu un ekipējumu Valsts robežsardzes apakšvienības, kas strādā īpašos apstākļos;
* veicināt robežsardzes personāla profesionalitāti, organizējot apmācības un kvalifikācijas celšanas kursus.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!