Informē par gatavību Šengenas līgumam
Nav pamata bažām, ka Latvija varētu neiekļauties paredzētajos termiņos. To, informējot par mūsu valsts gatavošanos dalībai Šengenas līguma organizācijā un Šengenas finanšu programmas Shengen Facility līdzekļu apguvi, vakar paziņoja iekšlietu ministrs.
|
Latvija gatavoties Šengenas līgumam, kas paredz robežkontroles atcelšanu uz dalībvalstu robežām, sāka 2001. gadā, kad Ministru kabinets (MK) apstiprināja “Indikatīvo rīcības plānu Šengenas acquis prasību īstenošanai”. Šā mērķa sasniegšanai jaunajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm laikā no pievienošanās brīža līdz 20006.gadam iedarbināta finansiālās palīdzības programma Shengen Facility. Par Latvijas nespēju apgūt palīdzības programmas līdzekļus (78 miljonus eiro) pēdējā laikā bažas pauduši vairāki plašsaziņas līdzekļi, norādot, ka mūsu valsts neizmantoto finansējumu zaudēs, turklāt nonākšot starptautiskā izolācijā, un par to jau izpelnījusies Eiropas Komisijas (EK) vadītāja kritiku.
Nepievienošanās nedraud
Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, kuru MK nozīmējis par atbildīgo Šengenas procesa koordinēšanā un prasību īstenošanā, vakar informēja: IeM nekādus oficiālus aizrādījumus no ES institūcijām par neiekļaušanos noteiktajos termiņos vai citām nopietnām problēmām nav saņēmusi. Latvija atbilstoši EK veiktajai Shengen Facility līdzekļu pārdalei minētos 78 miljonus eiro apgūst pakāpeniski – 2004. gadā, kad finansējums iedalīts, – 26,2 miljonus, šogad – 26,4 miljonus, bet 2006. gadā – 27,1 miljonu eiro. Pašlaik ir izstrādāta visa nepieciešamā normatīvā bāze, MK noteikumi un instrukcijas, noslēgti Trīspusējie sadarbības līgumi, lai finansējuma saņēmēji varētu sākt realizēt projektus, informēja Ē.Jēkabsons. Apstiprināti 20 no 29 projektiem, tajā skaitā Valsts robežsardzes projekti, kas ir lielākie finansējuma saņēmēji. Tādējādi, kā norāda iekšlietu ministrs, neesot pamata bažām par valsts nepievienošanos Šengenas līgumam.
Problēmas
Latvijai līdz šā gada 1.decembrim
jāsagatavo un jāiesniedz Eiropas Padomei informācija par valsts
gatavību Šengenas novērtēšanas procesam. Saistībā ar to IeM
identificējusi divas problēmas. Pagaidām nav telpu Nacionālās
Šengenas informācijas sistēmas un biroja izvietošanai. Tiesa,
plānots, ka, uzbūvējot jauno IeM administratīvo kompleksu Gaujas
ielā 15, telpas minētajām vajadzībām tiks nodrošinātas 2007.gada
janvārī. Otrkārt, nepietiekama ir IeM administratīvā kapacitāte.
Lai gan 2005.gada budžeta grozījumos piešķirti līdzekļi četru
papildu štata vietu nodrošināšanai, Šengenas jautājumu
koordinācijai nacionālajā un starptautiskajā līmenī būtu
nepieciešamas vēl piecas.
Ja novērtējums būs pozitīvs, ES Ministru padome lēmumu par
Latvijas pievienošanos Šengenas līgumam varētu pieņemt līdz
2007.gada oktobra beigām. Pašlaik Šengenas līgums vieno visas
vecās ES dalībvalstis, izņemot Lielbritānijas un Ziemeļīrijas
Apvienoto Karalisti un Īriju, un Norvēģijas Karalisti un Islandes
Republiku.
Guntars Laganovskis, “LV”
guntars.laganovskis@vestnesis.lv
Uzziņai:
Shengen Facility prioritātes:
* izveidot atbilstošu datu
pārraides infrastruktūru vēstniecībās un konsulātos;
* nodrošināt efektīvu ceļošanas dokumentu kontroli;
* muitas kontroles punktus nodrošināt ar mūsdienīgu
aprīkojumu;
* iegādāties narkotiku meklēšanai apmācītus suņus;
* sakārtot un izmantot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes
(PMLP) centrālo serveru sistēmu;
* nodrošināt valodu apmācības kursus PMLP ierēdņiem;
* paaugstināt IeM institūciju personāla kvalifikāciju;
* nodrošināt efektīvu kontroli un aizsardzību robežu šķērsošanas
vietās;
* uzlabot Valsts policijas darbinieku valodas zināšanas;
* nodrošināt ar speciālo apģērbu un ekipējumu Valsts robežsardzes
apakšvienības, kas strādā īpašos apstākļos;
* veicināt robežsardzes personāla profesionalitāti, organizējot
apmācības un kvalifikācijas celšanas kursus.