Arī Moldova integrējas Eiropā

Vakar, 26. septembrī, sākās Moldovas prezidenta Vladimira Voroņina valstsvizīte Latvijā

Sagaidot Moldovas prezidentu

Augsto viesi vizītē pavada Moldovas vicepremjers, ārlietu un Eiropas integrācijas ministrs Andrejs Stratans un Muitas dienesta direktors Nikolajs Vilcu.
Latvijas Republikas Valsts prezidenta kanceleja vizītes priekšvakarā paziņoja, ka Latvija atbalsta Moldovu tās reformu un demokratizācijas centienos un ir iesaistījusies savas pieredzes sniegšanā tās attīstības nodrošināšanā. Ieinteresētību par Moldovas kā ES kaimiņvalsts izaugsmi un tālāko demokratizāciju, kā arī Latvijas vēlmi to atbalstīt Valsts prezidente izteica, tiekoties ar Moldovas prezidentu Eiropas Padomes tikšanās laikā Varšavā šā gada pavasarī.
Vakar, vizītes sākumā, pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas pie Rīgas pils notika abu prezidentu saruna. Pēc tam Vaira Vīķe-Freiberga un prezidents Vladimirs Voroņins nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Nedaudz vēlāk Moldovas prezidents darba pusdienās tikās ar Latvijas Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, bet vēlāk apmeklēja Saeimas namu, kur viņam bija tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri. Vizītes pirmo dienu noslēdza vakariņas Melngalvju namā par godu Moldovas prezidenta valstsvizītei.
Šodien, 27.septembrī, Moldovas prezidents Rātsnamā tiksies ar Rīgas domes priekšsēdētāju Aivaru Aksenoku. Pēc tam viņš iepazīsies ar Vecrīgu un tiksies ar Latvijas moldāvu kopienu. Valstsvizīte beigsies šodien ar Moldovas goda konsula rīkotu pieņemšanu.

Abu prezidentu preses konferencē

Vakar Rīgas pilī notika arī Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Moldovas prezidenta Vladimira Voroņina kopīga preses konference.
Pirmā uzrunājot Latvijas un ārzemju žurnālistus, Vaira Vīķe-Freiberga Moldovas prezidenta valstsvizīti nosauca par vēsturisku notikumu, kas iezīmē pagriezienu abu valstu attiecībās. “Latvija pilnībā atbalsta Moldovas deklarēto vēlmi integrēties eiroatlantiskajās struktūrās un tām tuvināties. Mēs paši šiem mērķiem esam tuvojušies jau daudzus gadus, saņemot citu draudzīgo valstu atbalstu,” teica Vaira Vīķe-Freiberga, uzsverot Latvijas gatavību sadarboties ar Moldovu un palīdzēt tai eiroatlantiskās integrācijas procesā. V.Vīķe-Freiberga arī uzsvēra, ka attiecības ar Moldovu tagad ir viena no mūsu valsts ārpolitikas prioritātēm.
Savukārt Moldovas prezidents Vladimirs Voroņins apliecināja cieņu Latvijai par mūsu valsts lielo pieredzi eirointegrācijas procesā un atzīmēja abu valstu vēsturiskās paralēles. Tādēļ, viņaprāt, Latvijai ir īpaši viegli sniegt Moldovai savu eirointegrācijas pieredzi. V.Voroņins pauda arī gandarījumu, ka Latvijas Valsts prezidente parādījusi tik labu izpratni Moldovas vienotības jautājumā un attieksmē pret Piedņestras konfliktu. Vērtīga bijusi domu apmaiņa eirointegrācijas jonā. Prezidents apliecināja Moldovas ieinteresētību parlamentārajos un starpvaldību kontaktos. Pēc V.Voroņina domām, Latvija varētu sekmēt ES un Moldovas rīcības plāna veiksmīgu īstenošanu. V.Voroņins arī darīja zināmu, ka uzaicinājis Latvijas Valsts prezidenti apmeklēt Moldovu un ka šis uzaicinājums pieņemts.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Latvijas Valsts prezidente uzsvēra, ka mūsu Ārlietu ministrijas eksperti nesen bijuši vizītē Moldovā, nosakot mūsu sadarbības prioritāros virzienus. “Svarīgi, ka mēs veidojam mūsu sadarbību ļoti konkrētos virzienos un projektos. Tā nav domāta tikai deklarāciju līmenī,” uzsvēra V.Vīķe-Freiberga.

Atbildot “Latvijas Vēstnesim”,

vai abi prezidenti apmainījušies viedokļiem par ANO reformu aktualitāti, Latvijas Valsts prezidente teica, ka pirmajā sarunu reizē uzmanība veltīta galvenokārt Latvijas un Moldovas divpusējo attiecību aktualitātēm, taču saruna par tik aktuālo ANO reformu jautājumu noteikti notiks vizītes turpinājumā.
Savukārt Moldovas prezidents Vladimirs Voroņins, atbildot “Latvijas Vēstnesim”, uzsvēra ANO reformu aktualitāti un atsaucās uz šā risinājuma ievirzi nesen ANO Ģenerālās asamblejas 60. jubilejas sesijā Ņujorkā.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv

Uzziņai:

* No mūsu diplomātisko attiecību vēstures
Latvija Moldovas neatkarību atzina 1991.gada 26.augustā. Diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1992.gada 1.septembrī.
2005.gada 1.oktobrī sāks darboties Moldovas vēstniecība Rīgā. (Līdz šim Moldovas vēstnieks rezidēja Minskā.) Latvijas intereses Moldovā pārstāv vēstnieks Andris Vilcāns, viņa rezidence ir Ukrainas galvaspilsētā Kijevā.
Latvijas savas attiecības ar Moldovu veido, balstoties uz divpusējās sadarbības principiem un Latvijas kā ES un NATO dalībvalsts statusu. Tās ir raksturojamas kā draudzīgas un konstruktīvas.
Perspektīvākās abu valstu sadarbība jomas: Latvijas pieredzes nodošana demokrātisko un tirgus ekonomikas reformu veikšanai; divpusējās līgumtiesiskās bāzes paplašināšana; ekonomisko interešu apzināšana un sadarbības intensificēšana.

* Agrāk notikušās vizītes
1996.gadā notika Moldovas prezidenta Mirčas Sņegura vizīte Latvijā, un 1998.gadā G.Ulmanis saņēma ielūgumu pretvizītei. Taču atbildes vizīte nav notikusi.
Šogad 16. un 7.maijā Eiropas Padomes 3. samita laikā Varšavā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Moldovas prezidentu Vladimiru Voroņinu un apliecināja Latvijas gatavību sniegt atbalstu Moldovai demokrātisko reformu īstenošanā. Moldova vairākkārt apliecinājusi ieinteresētību pārņemt Latvijas eirointegrācijas pieredzi.

* Moldovas vektors Latvijas ārpolitikā
Latvija definējusi Moldovu kā Attīstības sadarbības politikas (ASP) prioritāro valsti 2005. un 2006.gadam.
Moldova ir pirmā valsts, kurai Latvija sniedz divpusējo attīstības palīdzību. Moldova ir sākusi īstenot ES kaimiņu politikas rīcības plānā noteiktos uzdevumus, un Latvija sniedz Moldovai tehnisko palīdzību erointegrācijas koordinācijas, muitas, robežkontroles un citās jomās.
2005.gada aprīlī Ārlietu ministrijas un divpadsmit citu valsts institūciju pārstāvji piedalījās priekšizpētes vizītē Moldovā, lai apzinātu valsts pārvaldes jomas, kurās Latvija varētu sniegt palīdzību. Patlaban jau ir īstenoti vai vēl turpinās četri sadarbības projekti starp Latvijas un Moldovas institūcijām.
Ņemot vērā Moldovas vispārējo virzību uz tuvināšanos Eiropas Savienībai, Moldovai ir svarīgi izveidot efektīvu ES integrācijas lietu koordinēšanas modeli. Līdz ar to ĀM atbalstīja projektu, kura ietvaros notika konsultācijas un semināri Moldovas valsts pārvaldes un nevalstiskā sektora pārstāvjiem par ES lietu koordinēšanu.
Ir uzsākts arī projekts Latvijas Loģistikas un muitas brokeru asociācijas vadībā, kura laikā Latvijas eksperti iepazīstinās Moldovas amatpersonas ar muitas brokeru darbību Latvijā, likumdošanas aktiem, kuri tika pieņemti, veidojot muitas brokeru institūciju, un izstrādātas rekomendācijas, balstoties uz tiem normatīvajiem aktiem, kādi pašlaik ir Moldovas Republikā. Paralēli plānots izveidot nevalstisku muitas brokeru organizāciju, kas palīdzētu sadarboties ieinteresētajām pusēm.

* Ekonomiskā sadarbība
Latvijai ar Moldovu ir pozitīva tirdzniecības bilance. Mūsu eksports uz Moldovu 2003.gadā bija 4,5 miljoni ASV dolāri jeb 0,16 procenti no mūsu eksporta kopapjoma. Līdz ar to Moldova ieņēma 36. vietu starp Latvijas preču eksporta valstīm. Savukārt Latvijas imports no Moldovas aizpagājušajā gadā veidoja 2,6 miljonus ASV dolāru jeb 0,05 procentus. Tādējādi Moldova bija 47.vietā starp mūsu importa partnerēm.

* Latvijas un Moldovas līgumtiesiskā bāze
Starp abām valstīm jau noslēgti līgumi: Par tirdznieciski ekonomiskās sadarbības principiem; Par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās; Par automobiļu starptautisko satiksmi; Ārlietu ministriju Sadarbības un konsultāciju protokols; Līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem; Vienošanās starp Lauksaimniecības ministrijām par ekonomisko un zinātniski tehnisko sadarbību; Par Latvijas Republikas ostu izmantošanu Moldovas Republikas kravu apstrādei un transportēšanai; Līgums par investīciju veicināšanu un savstarpējo aizsardzību; Protokols par sadarbību starp Latvijas Republikas un Moldovas Republikas nodokļu administrācijām; Līgums par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālu narkotisko, psihotropo vielu un prekursoru apriti un organizēto noziedzību; Līgums par sadarbību tūrisma jomā.

Sagatavots pēc Latvijas Ārlietu ministrijas informācijas