Par ārlietu ministra darba vizīti Sanfrancisko

Trešdien, 21.septembrī, ārlietu ministrs Artis Pabriks Sanfrancisko Stenforda universitātē lasīja lekciju “Latvija: izaicinājumi iekšpolitikā un ārpolitikā mūsdienās”, kuru noklausījās bijušais ASV aizsardzības ministrs Viljams Perijs, Stenforda universitātes akadēmiķi un citi interesenti. Pēc lekcijas nolasīšanas ārlietu ministrs Artis Pabriks tika uzņemts Rīgas Stenforda universitātes goda biedra statusā.
Lekcijas sākumā ministrs informēja, ka Latvija pēdējo gadu laikā ir sasniegusi sev iepriekš izvirzītos ārpolitikas mērķus – kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsti un līdz ar to šobrīd ir izaicinājuma priekšā – kādus ārpolitikas mērķus izvirzīt nākotnei. Tādēļ Ārlietu ministrija rūpīgi strādā, lai identificētu ārpolitikas jomas, kurās turpmāk varētu aktīvi darboties un iesaistīties.
Latvija ir sākusi sevi aktīvi pozicionēt starptautisko organizāciju reformu sakarā. “Uzskatu, ka Latvija ir “panākumu stāsts”, jo pēdējos gados mūsu valstī ir notikušas būtiskas pārmaiņas un ir sasniegti acīmredzami rezultāti. Mums ir vērtīga pieredze, kā veikt reformas, lai tās veicinātu tālāko attīstību,” teica ministrs. Tādēļ Latvija jau aktīvi paudusi savu pozīciju Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) reformu sakarā, uzskatot, ka ir jāveic izmaiņas gan ANO Drošības padomē, gan Cilvēktiesību komisijā, lai uzlabotu organizācijas darbu. Izmaiņas ir nepieciešamas arī ES struktūrās, jo pēdējā laikā organizācija ir saskārusies ar divām nopietnām problēmām – nav pieņemta finanšu perspektīva nākamiem septiņiem gadiem, kā arī ES konstitūcija. Kā uzsvēra ministrs, šie divi notikumi parāda, ka jaunās dalībvalstis psiholoģiski bija daudz gatavākas ES paplašināšanās procesam nekā tā sauktās vecās dalībvalstis.
Līdz šim Latvija tika uzskatīta par valsti, kurai jāsniedz palīdzība demokrātisko procesu veikšanai, bet tagad ir pienācis brīdis, kad Latvija pati var sniegt pieredzi un zināšanas citām valstīm un starptautiskajām organizācijām. “Mēs esam veikuši virkni reformu, kuras vecajām Eiropas Savienības valstīm vēl ir priekšā, tāpat varam sniegt pieredzi arī jaunajām attīstības valstīm – Gruzijai, Moldovai un citām,” uzsvēra ministrs.
Latvija ar savām kaimiņvalstīm vēlas veidot tādu sadarbību, kas balstītos uz sapratni, attīstību un uz kompromisiem. “Mēs nevēlamies Krieviju izaicināt, bet veidot abpusēji izdevīgu kaimiņpolitiku,” teica A.Pabriks.
Trešdien, 21.septembrī, ārlietu ministrs Artis Pabriks apmeklēja Stenforda universitātes Hūvera institūtu Sanfrancisko, lai iepazītos ar tajā pieejamiem dokumentiem par Latviju un vienotos par šo vēsturisko materiālu pārņemšanu vai kopiju iegūšanu. Ministrs informēja, ka Latvijai būtu ļoti svarīgi iepazīties ar šiem unikālajiem dokumentiem, kas atrodami institūta arhīvā, jo tā ir daļa no Latvijas vēstures, kas, iespējams, vēl nav apzināta. “Tas varētu dot lielu ieguldījumu Latvijas valsts un tautas identitātes konstruēšanā un vēsturisko procesu izpētē,” uzsvēra ministrs.
Arhīvos pieejami materiāli gan par ASV un Latvijas divpusējiem sakariem, gan oriģināli dokumenti par Latvijas vēsturi, kas nav atrodami Latvijas arhīvos. Tajā ir plaša dokumentu kolekcija no Latvijas brīvvalsts laika un par Vācijas un PSRS okupācijas periodu, kā arī atrodami Latvijas politikā un zinātnē svarīgu personu personiskie arhīvi, piemēram, Alfreda Bērziņa, Alfreda Bīmaņa, Fēliksa Cielēna, Miķeļa Valtera u.c.
Hūvera institūta pētnieki ministru informēja, ka kolekcijā ir arī aptuveni tūkstotis radioraidījumu ierakstu par Latviju, kas tapuši pagājušā gadsimta 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā radio “Brīvā Eiropa”.
Institūta arhīvā no Baltijas valstīm tieši par Latviju ir pieejami visvairāk materiālu, jo tos nodevuši vairāki vēstures entuziasti. Liela dokumentu kolekcija pieejama arī par Poliju, Ukrainu un Ungāriju.
Līdz ar ārlietu ministru Hūvera institūtā ieradās arī vēsturnieks no Latvijas Valsts arhīva Valters Ščerbinskis, lai mēneša laikā apzinātu institūtā pieejamo materiālu klāstu par Latviju un iespējām iegūt šo dokumentu kopijas. “Tā ir unikāla pieredze – mēnesi uzturēties Hūvera institūtā un veikt pētniecības darbu, jo, iespējams, te atrodas lielākā dokumentu kolekcija par Latviju, kas ir ārpus valsts,” informēja V.Ščerbinskis. Lai izzinātu dažādus vēstures procesus, institūtu regulāri apmeklē vēsturnieki no Lielbritānijas, Vācijas, Izraēlas un citām valstīm.
Šobrīd institūta arhīvos pieejami aptuveni piecdesmit miljoni dažādu dokumentu un miljons grāmatu, tai skaitā arī divas ārlietu ministra Arta Pabrika grāmatas, no kurām viena ir kopdarbs ar Aldi Puru “Latvija: pārmaiņu izaicinājumi”, kas publicēta Routledge izdevniecībā.
Hūvera institūts sākotnēji darbojies kā bibliotēka, bet 20.gadsimta 60.gados lielāku uzmanību sāka pievērst pētniecības darbam. Šobrīd institūtā tiek veikti pētījumi par ekonomiku, starptautisko sadarbību, starptautiskajām attiecībām, nacionālo drošību un citām tēmām.
90.gadu sākumā Hūvera institūtā diplomātu programmas ietvaros savas zināšanas papildināja vairāki Latvijas jaunie diplomāti, kas joprojām strādā Ārlietu ministrijā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments