Par brīvas darbaspēka pārvietošanās nosacījumiem nākamajos trijos gados

Aizvadītajā nedēļā, 16.septembrī, Briselē sāka lemt par to, vai vēl par trim gadiem pagarināt ierobežojumus attiecībā uz brīvu darbaspēka pārvietošanos Eiropas Savienībā (ES). Augsta līmeņa grupa brīvas darbaspēka pārvietošanās jautājumos tikās, lai apspriestu statistikas datus un pieredzi par darbaspēka plūsmām Eiropas Savienībā kopš tās paplašināšanās 2004.gadā, īpaši 15 “vecajās” ES dalībvalstīs. Sanāksmē piedalījās Eiropas Komisijas, ES dalībvalstu un sociālo partneru (darba devēju un arodbiedrību) pārstāvji. Sanāksme palīdzēs sagatavot janvārī Padomei iesniedzamo Eiropas Komisijas ziņojumu par to, kāda ietekme ir bijusi ierobežojumiem.
Saskaņā ar pārejas noteikumiem 12 no 15 toreizējām ES dalībvalstīm (visas, izņemot Apvienoto Karalisti, Īriju un Zviedriju) nolēma piemērot valsts pasākumus brīvas darbaspēka pārvietošanās ierobežošanai attiecībā uz astoņām jaunajām Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm, kas pievienojās 2004.gada maijā. Trīs jaunās dalībvalstis (Polija, Slovēnija un Ungārija) savukārt piemēroja ierobežojumus darbaspēka plūsmām pretējā virzienā. Ierobežojumi, kuri sākotnēji tika noteikti uz diviem gadiem, ir jāpārskata pirms dalībvalstu lēmuma par to, vai tos piemērot vēl trīs gadus, sākot ar 2006.gada maija. Sanāksmē uzsākta informācijas apmaiņa, kas palīdzēs dalībvalstīm pieņemt šo lēmumu.
Eiropas Savienības nodarbinātības, sociālo lietu un līdztiesīgu iespēju komisārs Vladimirs Špidla teica, ka šī sanāksme Eiropas Komisijai dos iespēju atkārtoti uzsvērt tās apņēmību veicināt brīvu darbaspēka kustību visā ES. “Darbinieku brīva pārvietošanās ir viena no četrām ES brīvībām, un ikvienam jābūt iespējai to izmantot. Es mudinu visas dalībvalstis nopietni pārbaudīt, vai pārejas periodu var atcelt,” viņš teica.
V.Špidla uzsvēra, ka vairums pirmo statistikas datu no tām trim “vecās” ES dalībvalstīm, kurās ierobežojumu nebija, liecina, ka darbaspēka plūsmas un to ietekme nav bijušas dramatiskas. Viņš norādīja, ka darbaspēka plūsmas uz Zviedriju ir bijušas mazākas, nekā gaidīts, – laikā no 2004.gada maija līdz decembrim darbinieki no jaunajām dalībvalstīm aktīvo darba ņēmēju kopumu palielināja tikai par 0,07%. Bažas par to, ka jauno dalībvalstu darba ņēmēji iztukšos sociālās apdrošināšanas fondus, ir pierimušas – Apvienotajā Karalistē laikā no 2004.gada maija līdz jūnijam tika apstiprināti tikai aptuveni 50 šādi pieteikumi. Kļūdījās arī tie, kas pareģoja “poļu santehniķu iebrukumu” – Apvienotajā Karalistē kopš pagājušās vasaras reģistrēti tikai 95 santehniķi no visas Austrumeiropas, kas meklēja darbu šajā valstī.
Viens no grūtākajiem uzdevumiem darbaspēka plūsmu pārraudzības procesā kopš paplašināšanās ir iegūt vispusīgus datus no ES dalībvalstīm. No vairākām valstīm Eiropas Komisija informāciju ir saņēmusi novēloti vai tā bijusi nepilnīga. Eiropas Komisija cer, ka, nodrošinot vidi, kurā visas dalībvalstis kopā var apspriest savu pieredzi, ikvienam radīsies skaidrāks priekšstats.
Galīgos lēmumus par to, vai pārejas noteikumus atcelt, dalībvalstis pieņems nākamgad, balstoties uz pašu veiktu analīzi. Nākamais posms šajā procesā būs Eiropas Komisijas ziņojums par pārejas noteikumu darbību, ko Padomei iesniegs 2006.gada janvārī.