Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 5. oktobra sēdes

E.Inkēns (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Šodienas plenārsēdē svarīgākie bija divi jautājumi — "Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" un "Darba aizsardzības likums".

Latvijas valsts "Likumu par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" ir gatavojusi ļoti ilgi, bet tagad beidzot darbs ir pabeigts. Šī likuma pieņemšanu traucēja nopietnas domstarpības — vai katrai nozarei veidot atsevišķu regulatoru, kā tas ir lielākajā daļā pasaules valstu, vai vienu kopēju regulatoru visām tām jomām, kas tiek regulētas, tādā veidā panākot šo tarifu un pakalpojumu augstāku efektivitāti. Esam izvēlējušies eksperimentālu kārtību. Pasaules banka ar savu naudu atbalsta šī likumprojekta izstrādi tieši šādā vienota sabiedrisko pakalpojumu regulatora veidā. Paskatīsimies, kā šis eksperiments attīstīsies. Debates ap šo likumu bija karstas un plašas. Tas arī nozīmē, ka ne tikai sabiedrības, bet arī politiķu uzmanības centrā būs šī regulatora izveide. Regulators sāks strādāt ar nākamā gada septembri, bet jau pēc Jaungada izvēlēsimies personas, kas ar šo regulēšanu nodarbosies. Valdība ieteiks vadošos darbiniekus, bet Saeima tos apstiprinās. Šī sistēma izveidota, lai būtu gan politiskā atbildība, gan arī efektivitāte.

Otrs svarīgs likums ir "Darba aizsardzības likums", kas saistīts ar Eiropas Savienības normu ieviešanu. Gribētu atgādināt, ka Eiropas Savienība pēc savas ideoloģijas ir sociāldemokrātiska, kas domā un rūpējas par darba ņēmējiem. Tāpēc "Darba aizsardzības likums" ir diezgan izdevīgs darba ņēmējiem. Tomēr tas rada bažas par darba devēju un darba ņēmēju interešu sabalansēšanu, lai neciestu privātais uzņēmējs un būtu iespēja attīstīties, lai visa nauda nebūtu jāiegulda tikai dažādos apdrošināšanas fondos. Šis likumprojekts izraisīs lielas domstarpības, kurās būs skaidra robežšķirtne starp darba devēju un darba ņēmēju aizstāvjiem.

Uzskatu, ka kopumā Saeimas darbs šajā sesijā ir veiksmīgs. Pagājušajā nedēļā un arī šonedēļ strādājām ar tiem likumprojektiem, kas ir saistīti ar Eiropas Padomes progresa ziņojumu par Latviju. Domāju, ka Saeima līdz februāra beigām izskatīs un pieņems visus svarīgākos likumprojektus.

E.Baldzēns (Latvija Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Šodien sēdes darba kārtībā bija vairāki svarīgi likumprojekti. No tiem gribētu izdalīt divus. Pirmkārt, "Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". Mūsuprāt, šis ceļš ir loģisks, bet, lai tas nekļūtu par utopisku, mums vajadzētu ievērot pasaules un Eiropas Savienības pieredzi. Uzskatām, ka arī Saeima varētu izvirzīt kandidātus šajā komsijā. Nevajadzētu mazināt opozīcijas iespējas izvirzīt nopietnus un profesionālus cilvēkus, arī bezpartijiskus, ja valdības partijām nebūtu vairākuma Saeimā, tad varētu pieļaut tādas kļūdas, kādas pašreiz pieļauj valdības partijas. Tas viss saistīts ar valdības rīcībspēju, krīzēm un dažādām nestabilitātēm.

Otrs svarīgs likumprojekts — "Par valsts budžetu 2001. gadam". Es gribētu uzsvērt vienu stratēģisku iezīmi. Apmēram pirms gada sociāldemokrāti piedāvāja 3% budžeta deficītu, un 40 miljonus, ko mēs tādā veidā būtu ieguvuši, varējām izmantot jaunu darba vietu veidošanai, uzņēmēju atbalstam, sociālajām un izglītības vajadzībām. Bet tas tika atteikts. Toreizējais Ministru prezidents Andris Šķēle to raksturoja šādiem vārdiem: "Tikai pateicoties vienas valsts ļoti sliktam budžeta stāvoklim — Austrijai, kur šogad budžta deficīts būs 2,4 līdz 2,6% robežās, ir tāda Eiropas Savienības pieredze. Bet mums pašreiz budžeta deficīts būs 2,7%. Tātad ļoti sliktam budžeta stāvoklim." Gribētu uzsvērt arī to, ka bijušā premjera brīdinājums tomēr laikam nebija īpaši pamatots. Viņš teica: "Ja tas tā notiks, tad mums nepārtraukti jāaizņemas un apmēram 50 miljoni jāmaksā procentos vien. Un tur neiznāks ne skolotāju darba apmaksai, ne armijai, ne policijai, jo par aizņemšanos būs jāmaksā procenti." Šādu politiku atbalstīt nedrīkst, taču tādu piedāvā valdība.

R.Jurdžs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Gribētu teikt, ka šodien viens no svarīgākajiem likumprojektiem bija "Par valsts budžetu 2001. gadam". Jāpiekrīt Baldzēna kungam, ka šis projekts nav tas labākais sociālo jautājumu risināšanai. Tāpēc attiecīgi labojumi likumos, kas skar sociālo sfēru, nebūs tik pozitīvi kā ģimenes bērnu pabalstu palielināšanas atcelšana.

Jāatzīmē arī "Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". Gribu uzsvērt vienu kompromisa pantu — par padomes izveidošanu pēc valdības ieteikuma. Kompromiss tāpēc, ka ir paredzēta regulatora autonomija un ievērotas procedūras par konkursiem, kurus var veikt tikai valdība. TB/LNNK piekrita šim variantam, kuru izstrādāja mūsu partijas pārstāvis Jirgena kungs.

Šodien izskanēja diezgan negatīva informācija par "Darba aizsardzības likumu". Šis likums izstrādāts jau trīs iepriekšējās valdībās un tika izskatīts Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, kurā piedalās arī darba devēji. Arī arodbiedrības. Uzskatu, ka tikai vergu apstākļos vai arī fašistiskajās koncentrācijas nometnēs neviens neieguldīja līdzekļus darba un veselības aizsardzībai tieši darba vietās. Katrs no mums grib strādāt darba vietā, kas ir veselībai droša. Vieglāk aizsargāt un ieguldīt līdzekļus aizsardzībā nekā pēc tam ārstēt un izdot līdzekļus no sociālās apdrošināšanas šo darba vietā iegūto slimību ārstēšanas apmaksai vai invaliditātes pabalstiem. Diskusijas par darba devēju un darba ņēmēju aizstāvjiem turpināsies komisijās. Ceļā uz Eiropas Savienību ar šī likuma pieņemšanu nedrīkst kavēties.

Svarīga bija likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" pieņemšana pirmajā lasījumā. Grozījumi paredz dubultā tarifa atcelšanu elektroenerģijas iepirkšanai no vēja ģeneratoriem.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija): Tautas partija šodien ir apmierināta ar diskusiju Saeimā, jo ir nodoti izskatīšanai komisijās vairāki būtiski likumprojekti. Bez jau pieminētā valsts budžeta 2001. gadam projekta nodota izskatīšanai komisijās arī budžeta pavadošo likumprojektu pakete un "Dzīvesvietas deklarēšanas likums". Latvijā šī no padomju laika mantotā pierakstu sistēma būtu jāatceļ. Tāpēc arī "Dzīvesvietas deklarēšanas likums" ļaus faktiski atteikties no šīs padomju tiesību mantojuma sistēmas.

Būtiska ir arī likumprojekta "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" pieņemšana pirmajā lasījumā, jo Latvijas iedzīvotājus uztrauc privatizācijas sertifikātu izmantošanas iespējas pēc sertifikātu derīguma termiņa beigām. Joprojām kavējas zemes privatizācija, īpaši lauku apvidos, un tās reģistrēšana zemesgrāmatās. Ir arī problēmas dzīvokļu privatizācijā, tādēļ Tautas partija uzskata, ka privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņš jāpagarina.

Diskusijas izraisīja "Darba aizsardzības likums", kurš paredz vairākas jaunas normas attiecībā uz šobrīd spēkā esošo darba aizsardzības likumdošanu. Ir nepieciešams jauns likums, jo pašreizējais pieņemts 1993. gadā Augstākās padomes laikā. Šobrīd piedāvātās normas tomēr neuzliek pārāk lielu finansiālo slogu mūsu uzņēmējiem. Valdība cenšas samazināt nodokļus ražošanā un atbalstīt uzņēmējdarbību. Darba aizsardzības likumā ir paredzēti papildu maksājumi tieši vidējiem uzņēmumiem. Līdz šim augstākas prasības darba aizsardzībā, kas saistītas ar īpašas struktūrvienības izveidošanu, tika izvirzītas uzņēmumiem, kuros bija vairāk nekā 300 strādājošo. Likums šādas struktūras izveidošanai uzņēmumos, kuru darbinieku skaits ir 50 un vairāk, paredz papildu izdevumus. Šiem uzņēmumiem izmaksas varētu sasniegt 6–6,5 tūkstošus latu gadā. Tāpēc Tautas partija principā neatbalstīs nākamajos lasījumos šādas likuma normas.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Viens no šodienas sēdes galvenajiem jautājumiem — komisijām nodots likumprojekts "Par valsts budžetu 2001.gadam". Tagad visas frakcijas nopietni strādās ar priekšlikumiem, tomēr jau kuro gadu netiek ievērotas iedzīvotāju sociālās intereses. Valdības prioritāte ir Latvijas virzība uz NATO, kam nepieciešams ļoti nopietns finansējums. Tomēr milzīgas naudas summas tiek izlietotas nemotivēti. Pašlaik Latvijas iedzīvotāji seko bijušā Nacionālo bruņoto spēku komandiera J.Eihmaņa tiesas prāvai. Šajā gadījumā Zemessardzei iedalītie valsts budžeta līdzekļi tika izmantoti savtīgos nolūkos. Uzskatu, ka šāda veida nelikumību Latvijas armijā ir pietiekami daudz. Varbūt no šādiem it kā liekiem līdzekļiem iespējams rast papildu finansējumu izglītībai un sociālajām vajadzībām.

Īpaši svarīgs jautājums šodien bija "Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". Latvija kārtējo reizi ir Pasaules bankas eksperimenta zonas zeme. Lemttiesības būs tikai nelielas politiskās elites rokās, kura izvirzīs pārstāvniecību šajā komisijā. Nožēlojami, ka šajā jautājumā tika panākts obligātais balsojums. Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāti vērsīsies pie cienījamās Valsts prezidentes kundzes, lai šis likums netiktu izsludināts. Neesam pārliecināti, ka šis likums gaidāmajā tiesā Latvijas valstij ar "Tilts Communication" netiks izmantots kā motivācija tam, ka Latvija pārkāpusi monopoldarbību, kas bija atrunāts līgumā ar "Tilts Communication". Iespējams, ka Latvijai tas prasīs atkal liekus pāris simtu miljonu latu. Tāpēc ceram, ka Valsts prezidente šo likumu atdos otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija): Šodien Saeimā viesojās nozīmīga amatpersona — Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamenta apakšpalātas spīkere Betija Būtroidas kundze. Viņas uzruna daudziem deputātiem lika padomāt par parlamentāro demokrātiju un demokrātiju vispār. Pēdējā laikā augstus valsts amatus ieņem tieši sievietes, it īpaši Ziemeļeiropā. Un pasaulē šīs valstis ir vismazāk korumpētās.

Šodien viens no galvenajiem jautājumiem bija likumprojekta "Par valsts budžetu 2001.gadam" nodošana izskatīšanai komisijās, un deputātiem būs iespēja to uzlabot. Nākamā gada valsts budžetu pavadošajā likumprojektu paketē būs izmaiņas nodokļu likumos, kas attiecas uz tiem līdzekļiem, kas iegūti no starptautiskajiem fondiem vai programmām.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" palīdzēs atbrīvot dividendi, kuru uzņēmums saņem no ārvalstu investīcijām, kā arī paredz pietiekoši lielu nodokļu atlaidi atbalstāmo investīciju projektiem.

Paredzētas izmaiņas arī likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli". Būtu vērts atgriezties pie diskusijām par baznīcu īpašumu aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli. Tas ir ļoti nopietns jautājums. Būs labojumi arī likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", kuri attieksies uz kravu pārvadājumu pakalpojumiem un līzinga darījumiem.

"Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" ir ļoti nopietns. Ceru, ka šajā institūcijā cilvēki tiks izvēlēti ne pēc partijas vai ticības piederības. Gribu uzsvērt, ka jebkuras institūcijas darbs būs sabiedrības interesēs, ja cilvēki strādās godīgi un savā darbavietā izpildīs tikai to, kas viņiem ir jādara. Tas būs reāls ieguvums visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Saeimas preses dienests