Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu.
Darba kārtības nākamais jautājums – pieprasījums, Saeimas deputātu Jura Sokolovska, Jakova Plinera, Nikolaja Kabanova, Andreja Aleksejeva, Andra Tolmačova, Vladimira Buzajeva, Aleksandra Golobuva, Igora Solovjova, Martijana Bekasova un Sergeja Fjodorova pieprasījums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par to īrnieku interešu aizstāvību, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā”.
Vispirms dodam vārdu pieprasījuma pirmajam parakstītājam pieprasījuma motivācijai. Trīs minūtes. Lūdzu, Sokolovska kungs!
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Pagājušā gada decembrī mēs pieņēmām grozījumus likumos “Par dzīvojamo telpu īri” un “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā”. Pieņemot grozījumus, Saeima vienlaikus uzlika Ministru kabinetam pienākumu pieņemt normatīvos aktus, kuru mērķis būtu kaut vai daļēji atvieglot denacionalizēto māju īrnieku stāvokli.
Bet ko mēs redzam? No četriem tādiem pienākumiem – kāds ir rezultāts?
Tātad viens... Tātad Ministru kabineta noteikumi tika pieņemti ar divu mēnešu nokavējumu. Otrs moments – piecu nedēļu nokavējumu. Trešais – ar pusotra mēneša nokavējumu, bet darbs pie programmas denacionalizēto namu īrnieku atbalstam, kurai bija jābūt izstrādātai līdz 1.jūlijam, vispār nav sākts.
Un tāpēc mēs gribam zināt: kas ir atbildīgs par šo situāciju? Ko Ministru kabinets plāno izdarīt, lai tomēr pieņemtu, izstrādātu šo programmu, lai pirms jaunā gada mums būtu visi normatīvie akti, visa programma, lai mēs varētu pieņemt grozījumus budžetā un ar jauno gadu tomēr uzsākt šo programmu?
Godātie kolēģi! Divpadsmit gadus Saeima diemžēl nerisināja šos jautājumus. Mums ir unikāla iespēja tomēr to izdarīt. Pretējā gadījumā mums draud diezgan nopietna sociālā katastrofa tieši šajā jomā, kad denacionalizēto namu īrnieki tika izlikti no saviem dzīvokļiem, bet nekādas programmas nebūs, nekāda finansējuma nebūs. Un tad mēs plātīsim rokas un brīnīsimies: kā tāda situācija varēja rasties? Un tāpēc mēs gribam steidzīgi aicināt Ministru prezidentu, lai viņš atbildētu uz mūsu jautājumiem. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Tālāk mums ir jālemj par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” steidzamību? Nevēlas? Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 55, atturas – 3. Pieprasījums par steidzamu nav atzīts. Tas tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”! Juridiskā komisija kopumā saņēma 91 priekšlikumu.
1.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Kampara un deputāta Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 2, atturas – 4. Priekšlikums guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu.
V.Stepaņenko.
2.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Deputāti pieprasa balsojumu. Balsosim par 2. – deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 66, atturas – 2. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
V.Stepaņenko.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
5. un 6.priekšlikums. Nav atbalstīti. (Starpsauciens: “Balsot par 5.!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 2, atturas – 1. Priekšlikums guvis atbalstu. Tālāk!
V.Stepaņenko.
Līdz ar to tad 6., 7. un 8.priekšlikums nav balsojami.
Sēdes vadītājs.
Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
9.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
11.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
12.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
13.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
14.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 62, atturas – 4. Priekšlikums noraidīts.
V.Stepaņenko.
15.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
16. un 17.priekšlikums. Atbalstīti daļēji un iekļauti 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu par 16.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par 16. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 57, atturas – 17. Priekšlikums noraidīts.
V.Stepaņenko.
17. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 18.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputāta Kampara un deputāta Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 14, atturas – 10. Priekšlikums atbalstīts.
V.Stepaņenko.
18.priekšlikums. Atbalstīts. Bet mēs jau nobalsojām par 16....
Sēdes vadītājs.
Tālāk!
V.Stepaņenko.
19.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
20.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
21.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
22.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
23., 24., 25., 26., 27. un 28.priekšlikums. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko.
29.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
30.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
31., 32., 33., 34., 35. un 36.priekšlikums. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
V.Stepaņenko.
Tāpat 37., 38., 39. un 40.priekšlikums. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
41.un 42. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
43.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. – deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.
V.Stepaņenko.
44.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. – deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 56, atturas – 2. Priekšlikums noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
V.Stepaņenko.
45.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 52, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
V.Stepaņenko.
46. un 47. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
48.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 50.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. – Juridiskā biroja priekšlikumu!
Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 5, atturas – 54. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
V.Stepaņenko.
49.priekšlikums – deputātu Kampara un Segliņa. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates par 49.priekšlikumu. Artis Kampars. Lūdzu!
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Ar šo Administratīvo pārkāpumu kodeksa likumu skatīšanu mēs tiešām skatām ļoti būtisku jautājumu Latvijas sadzīvē, par ko runā gan preses slejās, gan no televizoru ekrāniem, gan arī sabiedrībā. Un mēs visi zinām, kā tā ir problēma, ko izraisa dzēruši autovadītāji pie stūres.
Mēs visi to atzīstam par problēmu, tikai nezin kādu iemeslu dēļ risinājumā ne vienmēr mums ir vienprātība.
Šajā priekšlikumā un arī dažos pārējos es kopā ar Segliņa kungu, kurš ir Juridiskās komisijas vadītājs, esam izdomājuši tādu metodi, kura, mūsuprāt, pilnīgi atrisinātu šo problēmu. Varbūt ne pilnīgi, bet noteikti jau būtiski atrisinātu, un to ir pierādījušas citas valstis.
Mēs zinām, ka dzērāji pie stūres – tā ir traģēdija daudzām ģimenēm, ka tie ir saberzti, salauzti likteņi Latvijas sabiedrībā, un nez kāpēc jau 15 gadus mēs tikai par to runājam, bet būtiska problēmu risinājuma nav.
Šis priekšlikums saka, ka, ja cilvēks ir sēdies pie stūres dzērumā, lai gan viņam ir tiesības, tad mēs tikai no viņa prasām naudas sodus, protams, atņemot arī tiesības. Statistika rāda to, ka šie naudas sodi ne vienmēr tiek maksāti, un līdz ar to šie dzērāji pie stūres bieži vien izvairās no tās tiešām objektīvās atbildības un soda, ko viņiem vajadzētu saņemt par šādu milzīgu likuma pārkāpumu.
Priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša... Šā un vēl dažu nākamo. Ka pat tad, ja cilvēkam ir tiesības un viņš ir lielā dzēruma pakāpē, tas ir, ar dzēruma pakāpi virs 1 promiles, papildus visiem sodiem, ko šobrīd paredz likums, tas ir, naudas sods, un tiesību atņemšana, mēs ierosinām arī administratīvo arestu no 5 līdz 10 un no 10 līdz 15 dienām gadījumā, ja promiļu skaits ir virs 1,5 promilēm.
Kāpēc šāds it kā bargs sods? Mani par to pārliecināja Eiropas pieredze, ko es pētīju tiešām ļoti uzmanīgi un ļoti skrupulozi.
Tātad šobrīd visās, uzsveru, Eiropas valstīs par braukšanu dzērumā ir cietumsods. Reāls cietumsods jau par pirmo reizi, atkarībā no valsts ir dažādi bargumi, bet cietumsodi ir visur, un tie reāli tiek izmantoti.
Un vēl vairāk. Ja atceraties, tad 1995. gadā mūsu kaimiņvalsts Igaunija principā ar šādu sodu ieviešanu vienā pusgada vai gada laikā atrisināja šo problēmu. Lai gan jāatzīst, ka šeit roku rokā iet divas lietas: viena ir Ceļu policijas darbs, kur pārkāpējs ir pilnīgi pārliecināts, ka viņam neizdosies atpirkties nekādā veidā, plus viņš nekādā gadījumā nevēlās nokļūt aiz reālām restēm. Reālas restes, tas ir tiešām reāls sods, ko sajutīs katrs dzērājs pie stūres.
Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šos priekšlikumus un šo ideju, lai mēs jebkuru šādu pārkāpēju, kas, manuprāt, ir tiešām krimināls pārkāpums, sodītu jau pirmajā reizē un lai šis pārkāpējs sajustu reālu sodu. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
V.Stepaņenko.
Jā. Es gribu vērst deputātu uzmanību uz to, ka 49.priekšlikumā tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā priekšlikumā, kur ir precizēts tikai soda apmērs. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. – deputātu Kampara un deputāta Segliņa priekšlikumu... Lūdzu atsaukt balsojuma režīmu!
Ieslēgt mikrofonu deputātam Kamparam. Lūdzu!
A.Kampars (JL).
Es gribēju vēl otrreiz pieteikties debatēs.
Sēdes vadītājs.
Debates ir slēgtas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 49. – deputāta Kampara un deputāta Segliņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 13 atturas – 20. Priekšlikums ir guvis atbalstu.
V.Stepaņenko.
Līdz ar to 50. – Juridiskās komisijas priekšlikums – nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
51. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji ir atbalstīts un iekļauts 53.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
52. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 53.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti... Lūdzu, atklājam debates par 52.priekšlikumu. Mareks Segliņš. Lūdzu! Nevēlaties debatēt? Vai kāds uztur balsojumu par 52.priekšlikumu? Nē?
Tātad tiek atbalstīts Juridiskās komisijas viedoklis par 51., 52. un 53.priekšlikumu.
V.Stepaņenko.
54. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godātie kolēģi! Nu šeit Kampara kungs jau minēja, un droši vien nav vērts atgriezties pie tā, pie sliktās situācijas uz ceļiem, kas Latvijā gan nav pati sliktākā Eiropā, tā ir otrā vietā Eiropā – aiz Portugāles. Un patiešām tā statistika, ko dod Ceļu policija... Es jums vienkārši nosaukšu dažus skaitļus, kas attiecas uz šīgada pirmajiem septiņiem mēnešiem, kad par auto vadīšanu dzērumā vai narkotisko vielu iespaidā bija pieķerti 8042 braucēji, par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē un bez tiesībām bija aizturēti 3292. Tad padomājiet, patiešām, kas tie ir par tūkstošiem, kas mums braukā pa ceļiem dzerdami!
Un pirmajā brīdī, dabīgi, likās, ka varbūt kaut kā policija pie tā ir vainīga un ka policija varbūt vāji strādā un nenodod tiesām šīs lietas. Bet, paskatoties savukārt atkal tiesu praksi, mēs redzam, ka diemžēl tā tiesu prakse ir bijusi ļoti liberāla šajos gadījumos, kad no visiem tiesā nodotiem šiem dzērājiem pie stūres (un policija ir diezgan raiti nogādājusi šīs lietas prokuratūrā un nodevusi) tikai seši procenti ir saņēmuši cietumsodu.
Tātad līdz ar to mēs varam secināt, ka arī pie pašreizējās likumdošanas – arī pie pašreizējās likumdošanas! – šī soda bardzība nestrādā. Un acīmredzot tas ir tāpēc, ka sabiedrībā ir izveidojies tāds priekšstats, ka braukt dzērumā pie stūres vai narkotisko vielu reibumā tāds šausmīgi liels pārkāpums nav.
Līdz ar to Tautas partija ir par daudz bargākiem sodiem un par to, lai šis sods skartu tieši vainīgo personu. Un Tautas partija uzskata, ka šis piedāvājums, kas nācis no Satiksmes ministrijas, ir atbalstāms tajā ziņā, ka vajag piemērot konfiskāciju, bet cits tiesiskais risinājums: nevis Administratīvā kodeksa kārtībā, bet Kriminālprocesa kārtībā krimināllietā un ar tiesas spriedumu. Jo, mūsuprāt, nav tik svarīgi cīnīties ar mašīnām un tagad 5000 mašīnas gadā kaut kur kraut kaudzē, sargāt, rīkot izsoles, likt sludinājumus, bet vissvarīgākais būtu tieši piemērot kriminālatbildību vainīgām personām. Un mēs piedāvājam, un mēs šodien skatīsim 26.darba kārtības punktu, iestrādāt Krimināllikumā jaunu soda sastāvu 262.pantā, kas paredzēs, ka tad, ja cilvēks ir braucis dzēris un bez tiesībām, viņam ir piemērojams cietumsods un kā papildsods ir iespējama arī mantas konfiskācija.
Es jums īsi raksturošu dažus piemērus, kāpēc... mašīnas konfiskāciju... kāpēc tas ir vajadzīgs. Jo tas, ko piedāvā Satiksmes ministrija... Un labi, ka Šlesera kungs ir enerģisks, un apsveicama ir jūsu enerģija, bet mazlietiņ gribētos to precizēt un novirzīt pa pareizām tiesiskām sliedēm... Piemēram, līzinga mašīnas, ko mēs visi zinām (var jau runāt par to, ka tas varbūt būs viens gadījums no tūkstoša), bet šīs līzinga mašīnas pieder bankai. Un, ja kāds ir braucis ar šo mašīnu – bez tiesībām un dzēris –, kāpēc ir jācieš bankai? Var jau teikt, ka tas cilvēks pēc tam atmaksās. Bet ja šim cilvēkam nebūs naudas?
Zemnieku saimniecība. Šobrīd kāds no strādniekiem, kam nav uzticēts šis traktors, paņem un brauc ar šo mašīnu. Tā tiek uzreiz konfiscēta pašreizējā piedāvājumā. Kāpēc ir jācieš zemnieku saimniecības īpašniekam?
Manuprāt, vienmēr ir jāsoda tieši vainīgais cilvēks, un viņam ir jāsaņem bargs sods.
Un otrā, ļoti svarīgā lieta. Ir tikai trīs valstis Eiropā, kur nav paredzēta kriminālatbildība jau par pirmo reizi braukšanu dzērumā. Mums šobrīd Krimināllikums paredz kriminālatbildību par atkārtotu braukšanu dzērumā gada laikā. Mēs uzskatām, Tautas partija, ka ir jāmaina šis likums un jāparedz kriminālatbildība jau par pirmo reizi braukšanu dzērumā. Nav pašmērķis visus salikt cietumā, bet kriminālsods ir arī naudas sods, kriminālsods ir arī piespiedu darbi. Un cilvēkam, kad viņš būs krimināli sodīts, tomēr tā tālākā dzīve ir tādās krāsās, ka, es domāju, braukšana pie stūres... būs ļoti jāpārdzīvo, pirms to darīs.
Līdz ar to īsumā mūsu piedāvājums ir tāds: nevis administratīvā kārtībā un policists kaut kur uz ceļa, bet kriminālprocesa kārtībā, kriminālsods un ar tiesas lēmumu šī pati konfiskācija. Transporta līdzekļa konfiskācija. Jā.
Sēdes vadītājs.
Ainārs Šlesers – satiksmes ministrs.
A.Šlesers (satiksmes ministrs).
Labdien, godājamie deputāti! Principā pēc tā, ko teica Segliņa kungs, mēs varētu vienkārši balsot. Bet diemžēl es esmu spiests šoreiz nepiekrist Segliņa kungam, neskatoties uz to, ka viņa nodomi ir ļoti cēli un arī pareizi, iespējams, bet diemžēl mēs redzam to reālo situāciju, kas ir saistīta ar tiesvedības procesiem pēdējā laikā, kas ierāda pilnīgi pretējo. Cilvēki, kas dzērumā brauc ar automašīnu, nobrauc cilvēku, nevis vienkārši dzērumā sēž pie stūres, tiek attaisnoti. Maksimālais sods, ko viņi saņem, ir nosacīts sods.
Augsta amatpersona Jūrmalā nesen jau kuro reizi tiek pieķerta, braucot dzērumā. Mēs nevaram notiesāt! Tagad vēlamies šos cilvēkus ņemt un tiesāt tagad ilgtermiņā. Bet es gribētu teikt – kur ir pati problēma? Problēma ir saistīta ar to, ka uz mūsu ceļiem iet bojā nevainīgi cilvēki. Mēs redzam, ka jaunieši sametas pa 50, pa 100 latiem, nopērk kādas automašīnas un braukā. Tiesību nevienam no viņiem nav. Sodi tiek likti daudzkārtīgi. Pat ir bijuši gadījumi, kur vairāk nekā 10 reizes ir sodīts kāds autobraucējs, bet diemžēl tas sods tiek uzkrāts daudzu tūkstošu apmērā, un viņš to nekad nenomaksās.
Redziet, automašīna joprojām ir un paliek šis noziedzīgais ierocis, ar kuru tiek nogalināts cilvēks. Un tad, kad kāds cilvēks tiek nogalināts, tad tiek pievērsta lielāka uzmanība.
Pirms kāda laika bija konkrēts gadījums, kad cilvēks, kā teikt, izdarījis noziegumu, nobraucis otru cilvēku, pēc kāda laika viņu atbrīvoja, viņš atkal dzērumā sēžas pie stūres un atkal izdara noziegumu.
Šādas lietas notiek. Un šodien es negribētu varbūt emocionāli izvērtēt katru gadījumu, bet tā pamatproblēma ir tāda. Es uzskatu, ka šajā gadījumā ir nepieciešams ātrs rīcības plāns, tas, ka tiek piedāvāts šodien konkrētajā likumprojekta izskatīšanā. Un es domāju, ka tieši Satiksmes ministrijas izstrādātais modelis par to, ka mēs varam konfiscēt automašīnu, lielā mērā tomēr risina problēmu, jo tā automašīna, kas pieder daudziem cilvēkiem, tā attiecīgi tiek konfiscēta.
Kāds ir mērķis? Ne jau atņemt simtiem, tūkstošiem automašīnu. Mūsu mērķis ir panākt to, ka šīs automašīnas tomēr tiek kaut kādā veidā vairāk pieskatītas. Tie, kas saka, ka dēli vai bērni brauc ar mašīnām bez atļaujas un pēc tam cietīs vecāki. Es atvainojos!
Tāpat kā likums nosaka, ka ierocis, ja kādam ir ieroča atļauja, ir jāglabā seifā, tad arī automašīnas atslēgas nedrīkst mētāties, jo mēs redzam, ka šodien diemžēl bezatbildība ir guvusi virsroku. Un tieši tāpēc, es domāju, šodien mēs nevaram vilcināties. Mums ir jāatbalsta lēmums, kurš konkrēti dod iespēju rīkoties. Un galvenais mērķis ir, lai tie bezatbildīgie dzērāji – noziedznieki, kas braukā ar savām automašīnām, lai viņi saprastu, ka vienīgais, kas viņiem vēl ir palicis, jo sirdsapziņa un galva jau ir sen nodzerta, ir mašīna un to viņiem atņems.
Un tieši tāpēc es aicinu šoreiz, Segliņa kungs, tomēr piekrist un pieņemt šo ātrāko risinājumu un tomēr pieturēties pie komisijas lēmuma! Es esmu pārliecināts, ka tas būs, kā teikt, kompromiss arī tam, ko jūs esat teikuši. Un, ja gadījumā mums būs nepieciešams nākotnē atgriezties pie precizēšanas, mēs to izdarīsim.
Kas attiecas uz līzinga kompānijām, tad šajā gadījumā es gribētu teikt, ka es kā satiksmes ministrs esmu ticies ar līzinga kompāniju pārstāvjiem, un ir panākta vienošanās, ka CSD labāk informēs un biežāk informēs par tiem gadījumiem, kad dzērāji tiek pieķerti braukšanā pie stūres. Un es domāju, ka tas ir ļoti loģisks risinājums, jo tad principā līzinga kompānijas redz. Ja pirmajā reizē šāds cilvēks tiek noķerts, tad viņam ir iespējams piemērot kādu sodu, atņemot automašīnu vai vienkārši laužot šo līzinga likumu... līgumu.
Un es uzskatu, ka, ja mēs rīkosimies pretēji, tad mums būs jāuzņemas atbildība par tiem nevainīgajiem cilvēkiem, kas ies bojā uz mūsu ceļiem tuvākajā laikā, un mēs varēsim attaisnoties – bet mēs taču vēlējāmies, kā labāk, mēs gribējām, kā korektāk. Diemžēl šī situācija uz Latvijas ceļiem ir ārkārtas, un es aicinu tomēr pieturēties pie komisijas lēmuma un šajā gadījumā neatbalstīt Segliņa kungu, bet atbalstīt komisiju.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Vai tas cilvēks, kurš brauc pie stūres dzērumā ir noziedznieks? Ir! Vai, ja viņš brauc bez tiesībām, viņš ir noziedznieks? Ir. Vai mēs varam uzticēties saviem ierēdņiem, kuri Administratīvā kodeksa kārtībā atņems kaut kādu mantu cilvēkam, to mantu, kuru viņam garantē mūsu Satversme? Atņemt bez tiesas lēmuma.
Man vispār nav uzticības ierēdņiem, jo viņi dažreiz nedara pat to, ko viņiem vajag darīt. Un man ir liela pārliecība, ka tāpat kā pašreiz tās lepnās, lielās mašīnas, kur varbūt daži brauc arī reibumā, tāpat arī brauks, bet viņi nemaksās uz ceļa simts latus, bet maksās piecsimt latu skaidrā naudā, un neviena tāda mašīna nebūs atņemta. Man ir tāda pārliecība.
Tas, no vienas puses. Bet, no otras puses. Bez tiesas lēmuma mēs nevaram neko cilvēkam atņemt, it īpaši viņa īpašumu, kuru viņam garantē mūsu Satversme.
Sēdes vadītājs.
Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie deputāti! Mēs tikko dzirdējām Segliņa kungu, kurš apšaubīja to Latvijas banku speciālistu veselo saprātu, kuri izsniedz kredītus, ņem komercķīlas, aizdod naudu un tā tālāk. Segliņa kungs, vai tad tiešām kāds izsniedzis vai ļāvis cilvēkam līzingā pirkt mašīnu, zinot, ka šim cilvēkam nav iespējas atmaksāt šo īpašumu? Jūs pats tam ticat, ko jūs te runājāt? Ja viņš nevar atmaksāt automašīnas konfiskācijas gadījumā, viņš taču nevar atmaksāt arī tad, ja šī mašīna nav konfiscēta.
Otrs priekšlikums ir vēl smieklīgāks. Parādiet man, teiksim, kādā veidā tiesneši konfiscēs automašīnu tiesnesim Mikam? Man liekas, ka viņš jau ceturto reizi iemanījies iebraukt stabā vai uzbraukt kādam cilvēkam virsū.
Un otrs precedents. Vai tad mēs malu zvejniekiem jau nekonfiscējām mašīnas? Krimināllieta – labi, bet administratīvā kārtībā jebkuru lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Vai tad Latvijas tiesu sistēma kaut kādā veidā aizliedz, ja ir kādam netaisnīgi kaut kas konfiscēts, vērsties tiesā un pēc tam šo lēmumu pārsūdzēt?
Kādi var būt iebildumi pret šo lēmumu?
Un pēdējais. Tiem cilvēkiem, kas apšauba šo priekšlikumu. Es aicinu, protams, arī atbalstīt komisijas lēmumu un neatbalstīt Segliņa kungu... Tad jau jūs varat, mīļie kolēģi, paņemiet Kalašņikova automātu no kāda sava drauga apsardzes firmā, aizejiet uz kādu universālveikalu vai iepirkšanās centru un pašaudiet griestos. Jums taču uzreiz to atņems un pieliks kā konfiscētu lietai. Ar Kalašņikova automātu Latvijā varbūt nogalina 2–3 vai 4 cilvēkus, ar automašīnām dzērumā nogalina vairākus simtus cilvēku.
Tad kāpēc jūs vienā gadījumā uzskatāt, ka, piemēram, ierocis, ar kuru varbūt ir nogalināts viens cilvēks, ir uzreiz jākonfiscē, bet automašīna, ar kuru nogalina, teiksim... iebraucot pūlī, 3–4 cilvēkus, nav jākonfiscē.
Nav absolūti nekādas loģikas. Es aicinu atbalstīt komisijas lēmumu!
Sēdes vadītājs.
Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Tas stāvoklis, kāds ir Latvijā šodien, ar šo braukšanu un nebraukšanu, un uzbraukšanu, tas prasa no Saeimas būtisku iejaukšanos.
Un tagad uzstādīšu jautājumu: vai cenšanās ietupināt cietumā var būtiski šo procesu ietekmēt? Nekādā gadījumā! Vai tas jums vēl nav skaidrs? Būs kaut kādi kārtējie tiesas procesi, kas vilksies gadiem. Šo tiesu procesu laikā aizturētais vazāsies pa pilsētu un vēlvienreiz sēdīsies pie stūres – jūs viņam nevarat to aizliegt –, vēl piecas reizes uzbrauks citiem virsū. Un tad jūs viņu tiesāsiet otro reizi, trešo reizi un ceturto reizi, un tiesas visu laiku nenotiks, un viņš staigās pa pilsētu. Katrā tiesas procesā būs kārtējie advokāti – labi apmaksāti advokāti. Apmēram tādi kā viena kundzīte, kura nupat, uzstājoties televīzijā, skaidroja savas aizstāvamās rīcību. Šī aizstāvamā bija uzbraukusi mazam zēnam uz gājēju pārejas. Rezultātā zēns guva ļoti smagas traumas. Bet advokāte teica apmēram tā: “Ziniet, viņa neredzēja to, ka šis zēns ir uz gājēju pārejas.” Nu tādā gadījumā ļoti interesanta advokāte! Ar šādu argumentu viņa acīmredzot arī tiesā uzstāsies.
Tiesa var izlemt, ka ir bijis vainīgs un ka nav bijis vainīgs. Tiesa var atņemt šo automašīnu un var neatņemt. Kā jūs to nesaprotat! Tā ir tāda ākstveidīga domāšana, es teikšu. Kas tad ir svarīgāks? Cilvēka drošība ir vissvarīgākais! Jums tas “dzelzis” rūp briesmīgi, ko? Nē, jums ir jādomā par cilvēku drošību! Šitas te piedzērušais puslops, kas sēžas pie stūres, par cilvēku viņu ir grūti nosaukt, viens pats viņš šo noziegumu veikt nevar, viņam tas braukšanas līdzeklis ir nepieciešams. Tāpat kā noziedzniekam, kas aplaupa banku, kaut kāds ierocis ir vajadzīgs. Tad šis ierocis ir jāatņem! Tā jau vairs nav kaut kāda nosacīta manta. Tas ir ierocis, ar ko tiek izdarīts noziegums.
Un šeit jau ir tā būtiskā mūsu izšķiršanās. Cik reižu nav runāts par dažādu tiesnešu dažādu rīcību? Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas grib teikt, ka visi tiesneši ir slikti, un es domāju, ka retais to teiks. Bet tiesneši ir tikpat dažādi kā visi pārējie. Un Latvijā ir desmitiem ļoti nožēlojamu tiesas procesu. Piemēram, atgādināšu vēl vienu reizi par to tiesu, kas Raivim Dzintaram piesprieda diezgan pamatīgu naudas sodu praktiski par neko. Un to pašu, kad līdzīgas tiesas attaisno slepkavas. Varbūt uzskaitīt tos gadījumus, kad ir sabraukti cilvēki, kad ir uzbraukts uz ietves, ir braukts piedzērušā stāvoklī? Cilvēki ir gājuši bojā, bet vainīgie nav nevienu dienu atradušies apcietinājumā. Vai jūs maz tādus gadījumus zināt?
Un tieši tāpēc ir būtiski jāiejaucas. Noņems to “vāģīti” viņam nost, tad domās. Ja jūs tikai kaut kādus protokoliņus sastādīsiet un gaidīsiet, kad nu viņu tur tiesās un kad netiesās... tas atkal meklēs pa visiem kanāliem naudu, ar kuras palīdzību veiksmīgāk tikt ar visiem saviem pienākumiem galā, nekas labs nesanāks.
Mēs, “tēvzemieši”, būsim par cietu attieksmi un mēs esam par to, ka šie līdzekļi, tā saucamie braucamie līdzekļi, ir jākonfiscē. Un jākonfiscē tie uzreiz, tāpat kā jebkurš bīstams ierocis...
Sēdes vadītājs.
Laiks!
Atis Slakteris. Lūdzu!
A.Slakteris (TP).
Cienījamie kolēģi! Nav grūti gara acīm paskatīties mazliet uz priekšu. Un es redzu ainu apmēram pēc gada. Līdz Saeimas vēlēšanām mums palicis tikai viens mēnesis, un nāk Satiksmes ministrija ar šaušalīgu atziņu: “Ziniet, izrādās, ka Latvijā ir n–tie pārkāpumi, simtiem, kur ir tādi pilsoņi, kuriem konfiscēta viena mašīna, otra, trešā, un viņš vēl šodien braukā pa ceļu, jo neviens nav vērsies pret šo konkrēto nozieguma darītāju.” Un pašlaik tā ir tā būtība, par ko runājam. Mēs piedāvājam, Tautas partija piedāvā daudz skarbāku risinājumu – jau uzreiz pie pirmās reizes alkohola reibumā pie stūres vērsties krimināltiesiski pret pārkāpēju, turklāt jums jāsaprot, ka Latvijā ir vesela kategorija cilvēku – gan bagātu, gan trūcīgu, kam tā mašīna ir tikai bleķu kaste, gan tam, kas nopircis par 20 latiem to “Zaporožec” vai par 100 latiem kaut kādu BMW. Bet varbūt kādam citam daudz dārgāks automobilis . Nu un tad? Šodien atņēma, rīt nopērk citu un brauc tālāk!
Ir jāvēršas pret konkrēto pārkāpēju. Un tā ir saprātīga pieeja. Nemaz nerunājot par to, ka, teiksim, tā Satiksmes ministrijas piedāvātā versija pieļauj diezgan muļķīgus pārpratumus. Labā griba ir saprotama. Kopā virzām šo lietu, bet ir jāsaprot, ka ir jāsoda pārkāpējs. Skarbākajā veidā. Tādiem cilvēkiem ir vieta cietumā. Un beigu beigās vienai daļai atturēties no tā palīdzēs apziņa, ka viņam visa turpmākā dzīve tiks sabojāta.
Aicinu padomāt un atbalstīt Mareka Segliņa priekšlikumu!
Sēdes vadītājs.
Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Mani visvairāk šajās Saeimas diskusijās satrauc tā liekulība, kas reizēm pavīd no šīs diskusijas. Un kāpēc? It kā mēs esam vienoti. Mēs sakām: “Jā, dzērājs pie stūres – noziedznieks!” Mēs sakām, ka viņš ir bīstams sabiedrībai, mēs sakām, ka tas ir jāizskauž. Bet es nesaprotu, kāpēc mums skaidri un gaiši nepateikt, ka šādus dzērājus bez tiesībām pie stūres, kas nogalina, kas sabeidz, sagandē dzīves, netiesājam un neliekam cietumos, kā to dara visas valstis Eiropā. Visas! Es uzsveru, kolēģi!
Tie argumenti, ko savulaik runāja Lukstiņa kungs, ka Eiropā mašīnu konfiscē, es nezinu, no kurienes bija ņemti, bet mana informācija saka, ka vienīgā valsts Eiropā, kas konfiscē automašīnas, ir Francija. Un to dara tikai pie atkārtota, un to dara tikai pie letāla iznākuma. Pārējās valstis vai nu aiztur... Es uzsveru: aiztur automašīnas uz 15 vai uz 20 dienām. Tas ir ļoti normāli un saprātīgi, bet konfiscēšana pēc būtības rada pilnīgi pretēju efektu, kur šis dzērājs pie stūres nesaņem pelnīto sodu. Viņš nesēž cietumā, bet gan ņem citu mašīnu, brauc un nogalina tālāk.
Vēl viena lieta, ko es gribu uzsvērt, šo liekulību. Es šodien ar ļoti lielu interesi avīzē “Diena” 2.lapā lasīju Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktora Lukstiņa rakstu, kurā es nevienā vārdā nedzirdēju par kādu reālu cietumsodu. Es dzirdēju reālus situāciju aprakstus. Jā, tā ir. Tā ir problēma.
Bet kāpēc Lukstiņa kungs, kurš tiešām ļoti labi saprot un ir pētījis šo situāciju, negrib to risināt pēc būtības? Liekulība, – tas ir vienīgais izskaidrojums, par ko es runāšu.
Kolēģi, vienīgais arguments pret to, ko esmu dzirdējis šur tur presē, ir tas, ka mūsu cietumi nav gatavi uzņemt šos pārkāpējus. Tad vakar tieslietu ministre skaidri un gaiši teica, ka šobrīd tiesu sistēma tam ir gatava, ka cietumos ir vietas šiem pārkāpējiem un ka šī problēma galīgi nav kā arguments vai iegansts, lai kaut kādā veidā mēs atkal šo dīķi duļķotu. Šī problēma ir atrisināta lielākajā daļā Eiropas valstīs, ļoti vienkārši, ļoti skaidri un saprotami. Es nezinu, kāpēc mēs šobrīd liekulīgā veidā cenšamies šo dīķi atkal duļķot.
Es nezinu, kur kādam par to ir kāda interese, bet es aicinu jūs būt skaidri un gaiši pārliecinātiem par vienu: braucējs – dzērājs pie stūres ir kriminālnoziedznieks. Sodīsim viņu, kā viņam pienākas!
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atbalsta Satiksmes ministrijas viedokli, Ceļu satiksmes drošības direkcijas viedokli un arī komisijas lēmumu. Un nevar atbalstīt deputātu Kampara un Segliņa priekšlikumu.
Īsi komentēšu dažas šeit izteiktās runas.
Deputāts Golubovs minēja, ka viņam ir problēmas ar ierēdņiem. Nu, tā domā diezgan daudz cilvēku mūsu sabiedrībā, un bieži vien viņiem arī ir taisnība. Un, ja viņiem ir taisnība, tad viņi uzvar administratīvā procesa kārtībā tiesā, pārsūdzot uzliktos administratīvos sodus.
Jau gadu un septiņus mēnešus mums darbojas administratīvās tiesas, un, ja jums, Golubovs kungs, kāds ceļu policists nepareizi uzliks šādu sodu, tad jūs vinnēsiet šajā procesā un jūs atgūsiet arī jums nodarītos zaudējumus. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Es noteikti gribētu komentēt deputāta Slaktera teikto par to, ka būtu jāsoda vainīgā persona. Jā, protams, un es saprotu arī, ka Satiksmes ministrijas priekšlikumos šie sodi ir paredzēti, bet ir viena problēma.
Apmēram pirms gada mēs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Juridiskajā komisijā iesniedzām grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Un mēs ierosinājām ieviest jaunu administratīvo sodu – piespiedu darbu. Taču jau gadu šis likumprojekts guļ Juridiskās komisijas atvilktnēs un netiek izskatīts.
Es aicinu Juridisko komisiju no šīs tribīnes tomēr šo likumprojektu izskatīt un ieviest jaunu administratīvo sodu – piespiedu darbu. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Es ļoti gribu cerēt, ka visas runas, kas izskan no šīs tribīnes, ir labā nolūkā.
Es ļoti gribu cerēt, ka mēs visi esam vienisprātis, ka dzērājiem pie stūres ir jāsēž cietumā. Es ļoti gribu cerēt, ka neviens tiešām neuzskata, ka ceļu satiksmes negadījumā bojā gājušo tuviniekiem būs gandarījums, ka slepkava ir saņēmis sodu, viņš ir zaudējis mašīnu. Un nākamo noziegumu viņš izdarīs jau ar citu mašīnu.
Es ļoti gribu cerēt, ka mēs visi šeit saprotam, ka auto konfiskācija var būt tikai papildus sods nevis pamatsods. Pamatsods, mīļie draugi, dzērājam pie stūres ir jāsēž cietumā. Jau pēc pirmās reizes, kad viņš ir pieķerts.
Savukārt, no šīs tribīnes te šodien jau dažādus jautājumus skatot, vairākkārt ir izskanējusi... ir apšaubīta mūsu tiesu kompetence un mūsu tiesu godprātība. Mīļie draugi, ja tā tas notiek, tad mums vispār nav, par ko runāt. Tad Latvijā nestrādā neviens likums.
Tāpēc es ļoti cerīgi skatos uz šiem likuma grozījumiem, kuri vairs neparedz vārdiņu “vai”. Naudas sods vai cietuma sods. Bet kas skaidri pasaka vārdiņu “un”. Gan cietumā, gan naudas sods.
Un kā iespējams papildus sods – ļoti loģiski, transporta līdzekļa konfiskācija. Bet neaizmirsīsim to, ka šis krimināli sodītais autobraucējs savā turpmākajā dzīvē cietīs ļoti lielus un plašus ierobežojumus.
Pirmkārt, viņš nevarēs kļūt par vienu no Saeimas deputātiem. Viņš nevarēs saņemt pielaidi valsts noslēpumam, viņš nevarēs ieņemt ļoti daudzas un dažādas profesijas. Es ceru, ka turpmākajā dzīvē viņš godprātīgi strādās vienkāršu darbu un centīsies izpirkt savu vainu.
Vēl viens aspekts. Šodien tika runāts par līzinga kompānijām. Godātie kolēģi, padomājiet no apdrošinātāju viedokļa! Līzinga kompānija nezaudēs nekad. Līzinga kompānija slēdzot līzinga līgumu vienmēr paredz obligātu transporta līdzekļa apdrošināšanu. Jo līzingā ņemtā manta var aiziet bojā, līdz ar to tā ir jāapdrošina. No apdrošinātāju viedokļa iespēja, ka transportlīdzeklis tiks konfiscēts – piedodiet, lai cik ciniski tas skanētu –, ir papildrisks. Un jebkuram līzinga ņēmējam – man, jums, katram no mums –, nonākot līzinga kompānijā, apdrošinātājs uz mums skatīsies kā uz potenciālu riska avotu. Un pret šo papildus risku transportlīdzeklis pret konfiskāciju tiks apdrošināts. Un visi godīgie cilvēki, arī jūs, Šlesera kungs, kas, cik es saprotu, alkoholu vispār nelietojat, ja jūs ņemsiet līzingā mašīnu, jūsu prēmija būs dārgāka par šo papildus riska tiesu. Vai to mēs gribam panākt? Nu nē taču!
Draugi mīļie! Dzērājam pie stūres cietumā – tur viņam vieta. Mašīnas konfiskācija ir absolūti sekundāra lieta. Padarīsim cietumsodu nenovēršamu!
Tāpēc es aicinu balsot “par” Kampara un Segliņa priekšlikumu!
Sēdes vadītājs.
Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātie kolēģi! Es gribu varbūt papildināt gan Segliņa kunga, gan Kampara kunga teikto par statistiku. Tātad šajā gadā 355 gadījumos izraisītas avārijas, vadītājam esot reibumā, bez vadīšanas tiesībām. 30% – vairāk nekā 800 – vadītāju no alkohola reibumā aizturētajiem nekad nav bijušas vadītāja tiesības vai arī tās par dzeršanu jau ir atņemtas. Pašreizējie sodi ir naudassods, punktu piešķiršana, vadītāja tiesību atņemšana. Reālā situācija ir – sodi nav samaksāti. Nenomaksātā summa sasniedz 3 miljonus latu. Un šoferi alkoholiķi pēc aizturēšanas turpina piedalīties ceļu satiksmē.
2005.gada 2.aprīlis. Iebraucot kokā ar Audi 100 bez vadītāja tiesībām alkohola reibumā, iet bojā astoņpadsmitgadīgs jaunietis. Ar šo automašīnu agrāk izdarīti 28 pārkāpumi. Šos pārkāpumus ir izdarījuši dažādi cilvēki, to skaitā vairāki bez vadīšanas tiesībām un alkohola reibumā. Sodi nav apmaksāti, šie cilvēki ir atlaisti, šī automašīna ir atradusies uz ceļa, un šī situācija ir beigusies ar viena Latvijas pilsoņa zaudējumu.
Kolēģi, es jūs lūdzu, neesiet vienaldzīgi! Lai jūs nemaldina šobrīd komisijas paustais atbalsts Satiksmes ministrijas priekšlikumiem. Vairums no jums, protams, balsos “pret” šiem priekšlikumiem, ievērojot frakcijas disciplīnu. Un tai skaitā es arī atbalstu šos priekšlikumus par iestrādāšanu Krimināllikumā. Taču es domāju, ka mums ir jāsper pirmais solis un jāatņem šiem noziedzniekiem šis ierocis uz ceļa. Ar līzinga kompānijām, ar apdrošināšanas kompānijām šī lieta ir kārtojama caur Ministru kabineta noteikumiem.
Kolēģi! Lūdzu, neesiet vienaldzīgi pret šo lietu, jo, citējot dižgaru, vienaldzība ir dvēseles paralīze vai pāragra nāve, un auto konfiskācija ir paredzēta tikai un vienīgi par vissmagākajiem likuma pārkāpumiem, tas ir, par braukšanu reibumā un bez vadītāja tiesībām. Un šis, es tiešām uzskatu, ka šis ir efektīvs sods pārtikušajiem pilsētniekiem, kas pie stūres sēžas alkohola un citu apreibinošo vielu reibumā bez vadīšanas tiesībām. Par prettiesisku, par zādzībām vai auto lietošanu bez atļaujas, par prettiesisku transportlīdzekļa izmantošanu, ja auto ir zagts, nav paredzēta konfiskācija. Kādas alternatīvas mums šodien tiek piedāvātas? Mums tiek piedāvāts cietumsods. Es uzskatu, un es uzskatu arī, ka mūsu partija, Latvijas Pirmā partija, uzskata, ka cietumsods ir dārgs, bezjēdzīgs un neefektīvs sods. Un diezin vai par nodokļu maksātāju naudu vajadzētu celt jaunus izolatorus, jo to jau patlaban katastrofāli pietrūkst un tie neatbilst Eiropas Savienības prasībām. Es nezinu, vai mums cietumos ir jāvairo tuberkulozes slimnieki un salauzti likteņi.
Es aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus, ieviest šo transportlīdzekļu konfiskāciju jau tagad un turpināt kopīgi strādāt pie šo normu papildināšanas Krimināllikumā. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Juris Dobelis. Otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi, lielie arestētāji un cietumā sēdinātāji! Man liekas, ka jūs nesaprotat, par kādu dokumentu mēs patlaban runājam.
Ko tad mēs šodien izskatām? Grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur mēs gribam ieviest stingrākas normas šajā dokumentā. Ko jūs te putrojat un nākat runāt par cietumiem? Par sēdināšanu cietumā runā cits dokuments, un tas Krimināllikums. Kā var šīs divas lietas jaukt kopā? Par to ir runa, ka ir jābūt stingrākām normām Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Un viss! Tas neliedz mums ieviest stingrākas normas citos likumos. Tā ka šeit nevajag jaukt kopā šīs divas lietas!
Patlaban ir viens balsojums. Vai mēs gribam stingrāk sodīt, izmantojot Administratīvo pārkāpumu kodeksu, šos pārkāpējus, vai arī mēs šajā kodeksā tā ar cimdiem rokās, paglāstām viņus, pakratām pirkstu, un sakām: “Jā, Krimināllikumā, tur būs!” Tur būs! Tur būs advokāti, tur būs gadiem ilgi procesi un viss pārējais. Bet mašīnas lai paliek, mašīnas mēs neaiztiksim.
Un tieši tāpēc katrā iespējamā dokumentā jāievieš ir stingrākas normas, tad sāksim ar kaut ko patiesu, šeit, izskatot Administratīvo pārkāpumu kodeksu un pēc tam runāsim par Krimināllikumu.
Sēdes vadītājs.
Mareks Segliņš – otro reizi.
M.Segliņš (TP).
Ja jūs, kolēģi, esat ievērojuši, es jau tā sevišķi bieži necenšos jūs apgrūtināt ar savām pārdomām par dažādām lietām. Un nebūtu nācis arī šoreiz, bet divi no kolēģiem pieminēja mani vārdā un manis teikto. Es to uzskatīju tā kā par goda lietu tomēr viņiem atbildēt.
Pirmais no tiem bija Aleksandrs Kiršteins, kurš stāstīja, ka Segliņš nu tur kaut ko par bankām nesaprot. Tad redziet, Aleksandr Kirštein, atšķirībā no jums, es ar tām bankām tikos, nevis izlasīju kaut ko avīzē vai internetā. Un es ar tām bankām, piemēram, to Hansa līzingu pats personīgi runāju un zinu viņu viedokli. Nezinu, kuru lapu jūs esat izlasījis kaut kur internetā vai kaut ko sameklējis aiz gara laika.
Petera kungs! Izstāstījis ir doto stāstu par mašīnu, kas 28 reizes bija notikumos. Redziet, es šodien braucot uz darbu, nenoslinkoju un Daugavas krastā ieraudzīju Ceļu policijas patruļu, apstājos, aizgāju gabalu atpakaļ un ar viņiem aprunājos: “Kā ir, jūs īsti mašīnas aizturat šobrīd?”  – “Neaizturam.” – “Kāpēc neaizturat? – “Ziniet, mums nav instrukcijas, un mums nav tās vispār, kur likt. Viņi saka, ka kaut kur tur Gaujas ielā it kā var nolikt, bet īstenībā tur neviens tās nesargā un pāris reizes izzaga radio, tāpēc labāk vispār tās neaizturēt.”
Tur jau ir tā problēma, ka policijai šobrīd nav to mašīnu vispār, kur likt. Kur ir tie apsargātie stadioni, kur liks tās 5000 mašīnas?
Dobeļa kungs, un Krimināllikums... jā, bet Krimināllikumu mēs skatīsim šodien kā 26.darba kārtības punktu. Un tur ir tie Kampara un Segliņa priekšlikumi.
Sēdes vadītājs.
Kārlis Šadurskis – otro reizi.
K.Šadurskis (JL).
Jā, godātie kolēģi, Segliņa kungs, beidzot savu uzrunu, pateica faktiski to, kādēļ es pieteicos debatēs. Mans padoms kolēģim Dobelim, faktiski Mareks jau to pateica, es nospiedu savu pogu, lai atsauktu savu uzstāšanos, bet biju jau izsaukts.
Tā ka, nu, Dobeļa kungs (No zāles deputāts J.Dobelis: “Es tevi neminēju! “), mēs šobrīd esam 3.darba kārtības lappusē. Aicinu atšķirt 5.darba kārtības lappusi, un 26.punkts “Grozījumi Krimināllikumā” – ir tieši saistīts ar šo. Tā ka, protams, skatām jautājumus pēc kārtas, bet runājot domājam par visu darba kārtību kopumā.
Bet, ja jau esmu tribīnē, tad vēl vienas pārdomas, kolēģi! Mēs dzirdējām statistiku – 8 tūkstoši pieķerti braucam dzērumā, 3 tūkstoši – bez tiesībām, bet 5 tūkstoši – ar tiesībām!
Ja es iziešu vakarā pastaigāties un mani, nedod Dievs, sabrauks mašīna. (Starpsauciens: “Tad būs žēl!”) Kolēģi! Man ir pilnīgi vienalga, vai mani sabrauktu dzērājs ar tiesībām vai dzērājs bez tiesībām.
Tāpēc, domājot par šīsdienas darba kārtības 26.punktu, visiem dzērājiem pie stūres ir jāsēž cietumā jau no pirmās reizes. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Aleksandrs Kiršteins – otro reizi.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamie deputāti! Godājamais Segliņa kungs! Jūs tikāties ar Hansabankas pārstāvjiem, bet es ar “Hansa Līzingu” dabūju šo līzinga līgumu, atšķirībā no jums. Jūs tikai tikāties, jūs teicāt. Un zināt, ir ārkārtīgi interesanti, ka banku interesē, izrādās, ne tikai, vai man atņems vai neatņems dzērumā to mašīnu, bet tās nez kāpēc interesē alga, ienākumi, nekustamo īpašumu ķīlas, citas kredītsaistības un tā tālāk.
Jūsu loģika darbotos, ja līzinga kompānijas strādātu, piemēram, pēc tāda principa: atnāk kāds zilīts nosmulētās biksēs un saka, ka viņš grib izīrēt ekstraklases mersedesu. Un viņam prasa: kādi ir viņa ienākumi? Un viņš saka: man ir elektriskais zivju sitējs, es situ apmēram 200 lašu pa mēnesi un esmu spējīgs atmaksāt, pieņemsim, tur pa 5 lati gabalā, 1000 latu mēnesī... esmu gatavs maksāt. Jā? Loģiski, ka viņam varbūt konfiscētu šo mašīnu, viņš arī neatmaksātu. Bet diemžēl gan jūsu pieminētā Hansabanka, gan Nordea Banka, gan Unibanka līzingam prasa nez kāpēc gan jūsu regulāros ienākumus, gan jūsu ķīlu. Un, ja jūsu mašīnu konfiscēs... Segliņa kungs, jūs taču labi zināt, un nestāstiet mums blēņas kā pirmsskolniekiem.
Un, ja jūs negribat vairāk maksāt, tad pret jums iedarbojas sankcijas no bankas puses.
Vispirms tiek apķīlāts cits jūsu īpašums, jūs tiekat izsludināts kā maksātnespējīgs, jūs tiekat ievests attiecīgajā reģistrā, jūs pēc tam nevarat vispār sadarboties ne ar kādu komercbanku, bet jūs nākat un stāstāt mums muļķības, ka, ja kādam atņems mašīnu...ziniet... viņš pārstās maksāt un nabaga banka nedabūs atpakaļ savu īpašumu. Bankai nevajag to īpašumu, kurš jau ir nosmulēts un apdauzīts. Banku interesē tikai regulāri ienākumi, jūsu alga un jūsu maksātspēja. Viņai taču ir pilnīgi vienalga!
Un te es nevaru piekrist arī Šadurska kungam. Nekas dārgāks nepaliks, Šadurska kungs. Apdrošināts, neapdrošināts, būs nākamais īpašums. Nebūs nākamais īpašums, būs aiznākamais. Banka nedos ne pēc jūsu skaistajām zilajām acīm, ne pēc kaut kā cita kredītu. Viņi skatīsies, ko jums var atņemt. Elementāri!
Sēdes vadītājs.
Laiks.
A.Kiršteins.
Nemuļķosim cilvēkus. Aicinu atņemt tos īpašumus! Paldies.
Sēdes vadītājs.
Alberts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (JL).
Godājamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Kampara un Segliņa priekšlikumu, jo šobrīd ir tāds termins kā automašīnas aizturēšana, un jāpanāk, lai arī reāli automašīnas tiktu aizturētas, ja kāds vadītājs ir aizturēts dzērumā.
Jo man liktos ļoti dīvaini, ka policija pārvērstos par tādu metāllūžņu glabātuvi. Es iedomājos situāciju. Šobrīd laikrakstos bieži tiek rakstīts, ka pudeles brālis nogalina savu pudeles brāli ar cirvi. Nu, tad kur mēs liksim tos konfiscētos cirvjus, jo tiek minēts ierocis... ierocis... Šinī gadījumā arī cirvis ir ierocis. Tad nepārvēršam policiju par otrreizējo izejvielu savāktuvi. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Rasnačs. Otro reizi.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Vispirms par lūžņiem. Alberts Krūmiņš minēja, ka tie būšot lūžņi. Bet es esmu novērojis, ka pārsvarā tās ir BMW markas mašīnas. Tumšiem stikliem. Un tur sēž iekšā jauni, respektīvi, jaunieši. Tas ir tradicionālais kontingents, kas brauc dzērumā un bez tiesībām. Un tie nav nekādi lūžņi, tās mašīnas maksā labu naudu. Un saskaņā ar koncepciju, ko Satiksmes ministrija iesniedza, es saprotu, ka Valsts ieņēmumu dienests realizēs šīs mašīnas izsolē. Tāda ir iecere, ja? Kā es sapratu. Un no šīs izsoles nāks finanses atkal valsts budžetā. Tas ir viens.
Otrs. Par līzinga devējiem. Nu... laikam daudziem no mums ir līzinga līgumi, un absolūti lielākajā daļā no šiem līgumiem ir rakstīts, ka visi strīdi tiek izšķirti šķīrējtiesā. Un, ja kāds kādreiz ir bijis šķīrējtiesā, tad zina, ka viss notiek ļoti vienkārši un ātri.
Tā ka nevajadzētu taisīt problēmas tur, kur to nav.
Vienīgā problēma, kuru risināt es tomēr aicinātu Satiksmes ministriju, ir līzinga devējiem dot vairāk pieejamus ... respektīvi, lai līzinga devējam būtu vairāk pieejama tā informatīvā bāze, kas skar iespējamā līzinga ņēmēja pagātni saistībā ar administratīvajiem sodiem, saistībā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Nu... saistībā ar uzskaiti... dažādos dispanseros un tamlīdzīgi.
Ja šādu datu bāze no valdības būtu, tad, protams, būtu daudz mazāk problēmu.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Ābiķis. Lūdzu!
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu jūs vairāk atgriezties pie praktiskās dzīves. Cik maksā lietota automašīna, ar kuru ļoti bieži šie piedzērušies jaunieši laukos izraisa avārijas? 70 latu, 100 latu, 150 latu. Ļoti reti – vairāk. Vai tas būs viņiem drausmīgs sods, ja viņiem šo mašīnu konfiscēs? Vai viņi nesametīs atkal naudiņu un nenopirks tādu pašu graustu vietā? Vai viņiem nebūs lielāks sods, ja jau pirmo reizi, kad viņu noķers dzērumā, viņu ieliks reāli cietumā – tā kā to dara rietumvalstīs? Nesen es redzēju televīzijā sižetu par Lielbritānijas policiju. Momentāni, tikko policistiem bija pat aizdomas, ka autovadītājs ir reibumā, viņam tika momentāni uzlikti rokudzelži un bez runas viņš tika izolēts no sabiedrības. Un, ja noskaidroja, ka viņš tiešām bija dzēris, tad tiesa – es esmu pārliecināts – viņam piesprieda reālu sodu.
Vai arī otrs piemērs. Miljonārs (un piemēri nav tālu jāmeklē). Vai viņam šī mašīnas konfiskācija būs tas briesmīgākais sods? Viņš pasmaidīs un nopirks jaunu. Bet, ja viņu reāli iespundēs cietumā, tas gan, es domāju, viņam būs sods.
Tā ka nepārprotami mums ir jāatbalsta Segliņa un Kampara kunga priekšlikums!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Kampars. Otro reizi.
A.Kampars (JL).
Kolēģi! Es arī tiešām ilgi neaizkavēšu. Tomēr šajā debatē man ir divas lietas, kas liktos atgādināmas vēlreiz.
Dobeļa kungs un Kiršteina kungs! Es atgādināšu tādu triviālu teoriju, ka līzings ir kredīta veids, kuru banka vai kredītdevējs izsniedz zem šī te... (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nejauc divas lietas!”) zem šīs mašīnas vai līzinga priekšmeta ķīlas. Šī ķīla ir garants bankai, līzinga devējam, ka kredīts tiks atdots. Un šī te naudas plūsma vai ienākumi tiek prasīti tikai tāpēc, lai banka pārliecinātos, ka šis kredītņēmējs ir spējīgs kredītu atdot. Tātad tas ir ļoti triviāli. Tas ir ļoti vienkārši, to māca ekonomikas studijās pirmajā kursā, ka, ja gadījumā tiks apdraudēts bankas šis te līzinga pamatprincips, tad noteikti gan no jums, gan no pārējiem kolēģiem Latvijā tiks prasītas cita veida ķīlas – vai nu dzīvoklis, vai nu kāds nekustamais īpašums, vai garantijas, kas noteikti sadārdzinās un apgrūtinās šo lietu. Tā ir viena lieta.
Otra. Viens piemērs, man liekas, ļoti zīmīgs. Pirms mēneša, atcerieties, Krāslavā notika traģisks gadījums, kad kāds cilvēks – ar tiesībām un dzēris – tika policijas aizturēts, tālāk šī mašīna tika novietota, pēc tam atdota, un šis cilvēks gāja bojā, iebraucot vilcienā. Tātad, Šlesera kungs, ja šo cilvēku mēs tūlīt pat būtu aizturējuši, vai šī traģēdija būtu notikusi? Noteikti ne! Ja gadījumā mašīna netiktu atdota, tad varbūt šis cilvēks paņemtu sava drauga mašīnu un iespēja traģēdijai notikt, vienalga, pastāvētu. Mūsu piedāvājums ir atrisināt šo problēmu, nevis nemitīgi runāt par tās risināšanu. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Aleksandrs Golubovs. Lūdzu! Otro reizi.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Jūs šeit it kā domājat, ka tā mašīna ir ierocis. Bet es domāju, ka dažreiz jūsu pirksts ir ierocis. Kad jūs balsojat “pret” priekšlikumiem paaugstināt pensijas mūsu pensionāriem un nedodat viņiem iztikas minimumu, tad jūsu pirksts ir noziedzīgais priekšmets. Tad jūs ar savu pirkstu arī izdarāt kaut kādu noziegumu. Varbūt to arī jums konfiscēsim? Nu bet tas ir no vienas puses. Šeit Šadurskis ļoti skaisti runāja par to, ka būs liegts kaut kas. Ne katru reizi varbūt tiesa izdara to, ko vajag. Bet neaizmirstiet, ka jūsu kolēģis, frakcijas kolēģis Jaunups, pirms trim gadiem (es nevaru garantēt, ka viņš bija dzērumā) arī notrieca cilvēku. Un tiesa nenostrādāja.
Sēdes vadītājs.
Ainārs Šlesers – satiksmes ministrs.
A.Šlesers (satiksmes ministrs).
Godājamie kolēģi! Šodien mums nav jārunā par banku vai līzinga kompāniju interesēm. Mēs pietiekami daudz runājam, lobējam lietas, kas diemžēl nav saistītas ar cilvēka dzīvību. Un šajā gadījumā es domāju, ka tie argumenti, ka, redziet, kā tad būs, kad to mašīnu atņems, vai ne, ko darīs pēc tam tas cilvēks – tiesāsies vai netiesāsies? Es domāju, ka mums visiem ir skaidrs, ka arī šodien Krimināllikumā ir paredzēts sods par to, ja cilvēks dzērumā kādu nogalina, ir paredzēts reāls sods, cietumsods! Diemžēl tāds cietumsods tikai retu reizi tiek piespriests. Pamatā, pateicoties labiem advokātiem, šie cilvēki paliek sveikā. Nosacīts sods, bet cilvēks ir gājis bojā!
Es domāju, ka šodien patiesībā mums ir jārunā nevis par banku, līzinga kompāniju, pirmkārt, interesēm, bet par cilvēka dzīvību. Es domāju, ka šodien reāli mums ir jānostājas cilvēka dzīvības pusē. Katrā ārkārtas situācijā, tad, kad notiek plūdi, vētras, valdība nāk kopā, sasauc ārkārtas sēdes, piešķir ārkārtas līdzekļus, lai cīnītos ar visām šīm dabas stihijām.
Mēs redzam, kā notiek šādas problēmas daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā. Tad, kad bija plūdi un vētras, ministri brauca, cīnījās. Kariņa kungs brauca, cīnījās arī. Viņš mainīja savu dienas kārtību, lai brauktu un skatītos, kas ir noticis ar elektrības vadiem.
Šeit uz doto brīdi es gribētu raksturot situāciju kā ārkārtas. Un, ja mēs gadījumā nepieņemsim šodien šo stingro lēmumu, tad tā būs tukša muldēšana. Es atvainojos! Jo tiesas diemžēl šodien, Šadurska kungs, nav tādas, kādām tām būtu jābūt. Diemžēl tas ir fakts. Un es domāju, ka viena lieta, ko es negribētu šodien piedzīvot, ka Saeima patiesībā kļūst par lobiju tam, lai kapsētās būtu pēc iespējas vairāk cilvēku, jo tur, redziet, vietas ir brīvas. Joprojām nav kur likt mašīnas. Un tieši tāpēc es domāju, ka mums tomēr ir nepieciešams pieņemt šo lēmumu.
Un Segliņa kungs! Pirmā partija, es domāju, būs gatava arī Krimināllikumā jūsu priekšlikumus beigās atbalstīt, kā vēl stiprāk to pastiprināt. Iesim uz maksimālo sodu tā, lai mašīna tiek atņemta, un liekam cietumā! Nav problēmu, bet pieņemam lēmumu, neatstājam to uz vēlāku laiku. Un, ja gadījumā tiešām izglābsim daudzu cilvēku dzīvības, tad domāju, ka būsim izdarījuši labu darbu. Šodien diemžēl izšķiras daudzu cilvēku dzīvības. Nevainīgu cilvēku dzīvības.
Tā ka nelobēsim kapus!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Jaunups vēlas piedalīties debatēs. Lūdzu!
E.Jaunups (JL).
Golubova kungs! Es tiešām nezinu, ko jūs varat vai nevarat garantēt. Tas, kas notika ar mani pirms trim gadiem, bija nelaimes gadījums, kur vienas nelaimīgas sakritības dēļ cilvēks pārkāpa uz ielas satiksmes noteikumus. Un tā bija milzīga traģēdija manā dzīvē un šā cilvēka dzīvē. Es nebiju lietojis alkoholiskos dzērienus, es nepārkāpu ceļu satiksmes noteikumus, braucot ar mašīnu. Tas bija nelaimes gadījums.
Un es aicinu... Es vienkārši lūdzu jūs neizmantot šo notikumu retorikā! Tik demagoģiskā retorikā, kā jūs esat iemīlējis to darīt!
Paldies jums!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
V.Stepaņenko.
Jā, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 26, atturas – 4. Priekšlikums guvis atbalstu.
Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu iesniegumu, kurā ir lūgums: “Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 142.pantu, izdarīt pārbalsošanu par 49.priekšlikumu, jo balsojumā nepiedalījās vairāki reģistrējušies deputāti.”
Vispirms mums jālemj par to, vai veiksim pārbalsošanu. “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai pārbalsot 49.priekšlikumu.
Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 26, atturas – 3.
Lūdzu zvanu! Balsojam atkārtoti par 49.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 28, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.
Turpinām izskatīt 55.priekšlikumu.
V.Stepaņenko.
55., 56., 57.un 58.priekšlikums. Nav skatāmi, par cik mēs nobalsojām par 54.priekšlikumu
Sēdes vadītājs.
Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
59. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 61.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
60. – Kampara un Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 61.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 23, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.
V.Stepaņenko.
Tātad 61.priekšlikums nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
62. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
63. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 23, atturas – 5. Priekšlikums atbalstīts.
V.Stepaņenko.
64. un 65.priekšlikums – nav balsojami.
Sēdes vadītājs.
Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
66.priekšlikums – arī nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
67.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijai.
V.Stepaņenko.
68. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsojam par 68. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret– 20, atturas – 9. Priekšlikums atbalstīts.
V.Stepaņenko.
Tātad 69. un 70… Tātad 70.priekšlikums nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
71. – deputāta Agešina priekšlikums. Nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Tālāk.
V.Stepaņenko.
72. – parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
73.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
74.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
Tāpat arī 75.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. – deputāta Tolmačova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 58, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.
V.Stepaņenko.
76. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
77. – deputātu Kampara un Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts nākamajā priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 77. – deputāta Kampara un Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 16, atturas – 7. Priekšlikums ir guvis atbalstu.
V.Stepaņenko.
78.priekšlikums – nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
79. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
80. – deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 80. – deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 64, atturas – 3. Priekšlikums noraidīts.
V.Stepaņenko.
81.priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 82.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
82.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
83.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
84.priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts nākamajā priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko.
85.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Ir atbalstīts.
V.Stepaņenko.
86.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
87.priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko.
88. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
89. – deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 89. – deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 21, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.
V.Stepaņenko.
Tā, 90.priekšlikums nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Tālāk, lūdzu.
V.Stepaņenko.
Un pēdējais priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 91.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 43, neviens neatturas. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 6. Likums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi, strādāsim ar dokumentu nr.4384.B. Izskatīsim otrajā lasījumā grozījumus, un šis likumprojekts ir steidzams, tātad arī pēdējā lasījumā.
1. – vides ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
2. – deputāta Radzeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 3. – atbildīgās komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Emsis.
4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
5. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
6. – deputāta Radzeviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Emsis.
7. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
8. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
9. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
10. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
12. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
13. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
14. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
15. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
16. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
17. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
18. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
Tāpat 19. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
20. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
Un līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi, dokumenta numurs 4385–B.
Tātad 1. – vides ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
2. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
3. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
4. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
5. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
6. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
15. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts, precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
17. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Emsis.
20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
21. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
I.Emsis.
22. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Arī tiek atbalstīts.
I.Emsis.
24. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts un precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
25. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
24. un 25.priekšlikums tiek atbalstīts.
I.Emsis.
26. – vides ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 27. – atbildīgās komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Emsis.
28. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
29. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
30. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
31. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Dokuments nr.4386–B. Tātad 1. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Emsis.
2. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
3. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
4. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Emsis.
5. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Emsis.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt izmaiņas otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām””. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Alberts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (JL).
Godājamie kolēģi! Priekšlikumi nav saņemti, lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Alberts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (JL).
Arī priekšlikumi nav saņemti, lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šo dokumentu. Likumprojektā ietvertais grozījums paredz papildināt Apsardzes darbības likuma 5.pantu ar trešo daļu, paredzot Ministru kabinetam deleģējumu – noteikt valsts nodevas likmes par speciālās atļaujas licences izsniegšanu apsardzes darbības veikšanai.
Tāpat likumprojekts paredz terminoloģiski saskaņot Apsardzes darbības likumā lietotos terminus ar Komerclikumu.
Aizsardzības un iekšlietu komisija, apspriežot šo jautājumu, konceptuāli atbalstīja.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt to pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
J.Dalbiņš.
30.septembris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. Paldies.
Izskatām likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Otrajam lasījumam šim likumprojektam Aizsardzības un iekšlietu komisija priekšlikumus netika saņēmusi. 7.septembra sēdē tas tika izskatīts, un aicinām pieņemt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.septembris.
Sēdes vadītājs.
30.septembris. Paldies.
Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojektam “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti. Komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav.. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Dalbiņš.
30.septembris.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Izskatām likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Šim likumprojektam Aizsardzības un iekšlietu komisija priekšlikumus netika saņēmusi. Izskatīja sēdē. Komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Dalbiņš.
30.septembris.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojektam “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” priekšlikumi netika iesniegti. Aicinām pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
J.Dalbiņš.
30.septembris.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!
Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Porietis… bet es redzu, ka ir... Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Uldis Mārtiņš Klauss, Valdis Ģīlis, Anita Kalniņa, Jānis Strazdiņš, Viesturs Šiliņš, Dainis Turlais un Ingrīda Ūdre.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs.
Kolēģi, pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies!
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Gulbja, Ostrovskas, Tabūna, Seiles un Imanta Kalniņa jautājumu iekšlietu ministram Jēkabsonam un satiksmes ministram Šleseram “Par satiksmes negadījumos bojāgājušo iedzīvotāju skaitu uz Latvijas autoceļiem”. Jautājums tiek nodots ministriem.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iepazinās un izskatīja grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm”. Un, tā kā šis likumprojekts ir saistīts ar nākamo valsts budžetu, lūdzu piešķirt steidzamību!
Sēdes vadītājs.
“Par” vai “pret” steidzamību runāt neviens nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Dz.Jaundžeikars.
Un lūdzu arī atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Dz.Jaundžeikars.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.septembris.
Sēdes vadītājs.
Un izskatīšana?
Dz.Jaundžeikars.
Un izskatīšana plenārsēdē 29.septembrī.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. Paldies.
Nākamais – likumprojekts “Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizsardzības likums”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iepazinās ar likumprojektu un lūdz to pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jaundžeikaram!
Dz.Jaundžeikars.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.septembris.
Sēdes vadītājs.
21.septembris. Paldies.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Strādāsim ar dokumentu nr.4497. Nu jāsaka tā, ka šīs Saeimas laikā grozījumi Darba likumā jau ir... skatām jau ceturto reizi. Tas, protams, nav tas labākais, Darba likumam būtu jābūt tam likumam, ko ne pārāk bieži maina. Bet šajos grozījumos... tātad galvenās lietas, kas ir šajos grozījumos. Tātad šis normatīvais akts nosaka, pirmkārt, noteikumu par vienlīdzīgu tiesību un vienlīdzīgu attieksmi, papildinot šo normu, novēršot diskrimināciju pret seksuālo orientāciju. Tāpat diskriminējošu izņēmumu izslēgšanu … darba pieņemšanas stadijā attiecībā pret grūtniecēm. Šis likumprojekts nosaka arī to, kāda informācija darba devējam ir jāsniedz intervijā par uzņēmuma finansiālo un darba stāvokli. Deleģējums... Ir paredzēts arī deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus par profesiju klasifikatoru.
Tāpat šajā likumprojektā ir paredzētas arī lietas, kas ir saistītas ar to, cik precīzi ... kā jāprecizē darba līgumi uz noteiktu laiku, un arī viss, kas attiecas par pagaidu algotajiem darbiem, lai arī šeit būtu precīzi, vienmēr varētu noteikt, kad darba devējs ir rīkojies pareizi vai nepareizi.
Darba kārtības ... Šeit, šajā likumprojektā, ir arī paredzēti darba devējam atviegloti noteikumi par arodbiedrības informēšanu par darbinieku skaita samazināšanu. Un darba tiesību… šeit, šajā likumprojektā, paredzētas arī vairākas normas, kas nosaka attieksmi pret bērniem invalīdiem, pieņemot viņus darbā, un arī pret viņu vecākiem.
Tātad Sociālo un darba lietu komisija uzmanīgi izskatīja šo likumprojektu, un Sociālo un darba lietu komisijas lēmums ir likumprojektu nodot Saeimai pieņemšanai pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Andrejs Naglis.
A.Naglis (LPP).
Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Šodien Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”, kuru izstrādā Latvijas Labklājības ministrija, atbalstīts Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija sēdē.
Gatavojoties šai sēdei un iepazīstoties ar grozījumiem Darba likumā, mani kā Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātu, kā Latvijas pusotra miljona kristīgās tautas pārstāvi, atkal pārņēma ļoti nepatīkama sajūta, kuru es izjutu 2005.gada 8.septembra Saeimas sēdē, kad tika balsots par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” nodošanu Saeimas komisijām.
Godātie deputāti! Mūsu latviešu tautai ir labs teiciens, ka ar vienu darvas pilienu var sabojāt veselu medus podu. Šo teicienu var attiecināt arī uz Civillikumu un Darba likumu. Darba likuma 7.panta otrajā daļā un 29.panta devītajā daļā tiek papildināts, varētu teikt, ciniski, bezkaunīgi, uzbāzīgi uzspiesta tādas normas iestrāde kā seksuālās orientācijas.
Mani kā kristieti pārņēma kauns, apvainojuma sajūta pagājušajā sēdē par to, ka 49 Saeimas deputāti atbalstīja grozījumu Civillikumā ar normu “Seksuālā orientācija” nodošanu komisijām, bet ne par atgriešanu Ministru kabinetam – pārstrādāt likumprojektu.
Tagad varu teikt, paldies Dievam, ka Viņš man deva savu žēlastību nekavējoties atbrīvoties no šī pazemojuma un apvainojuma, aizmirst tos un pievērsties gaišākām domām.
Tāpēc šodien gribu pateikt sirsnīgu paldies Latvijas Pirmās partijas, Zaļo un Zemnieku savienības, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātiem. Deputātiem Gulbim, Kļaviņam, Solovjovam, Ostrovskai, Rībenai un Kiršteinam, kuri balsoja “pret” vai atturējās par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” nodošanu komisijām, izprotot šā likumprojekta normālo būtību.
Kolēģi deputāti! Man gribas vērst jūsu uzmanību uz likumos iestrādātajām normām. Varbūt padomāt par katras likuma normas būtību vairākus gadus uz priekšu. Kā piemēru varu minēt kaut vai augu latvāni kā padomju laika mantojumu Latvijas laukiem. Šodien sākam apzināt un atzīt šo augu kā bīstamu augu laukos. Un nezinām, kā tikt no tā vaļā, cik tas prasīs līdzekļu, darba, laiku?
Tāpat arī par tiem diviem vārdiem “seksuālās orientācijas”.
Gribu citēt Viņa Eminenci kardinālu Jāni Pujatu: “Nesen pārdzīvojām komunistiskā ateisma laikus, bet tagad, šķiet, iestājies seksuālā ateisma laiks. Nemitīgās seksuālās izlaidības, plātīšanās, šķiet, beidzamajā laikā ir sasniegušas savu apogeju, un par to mēs nevaram klusēt. Šī ateisma forma ir lipīgāka un bīstamāka, jo seksuālās izlaidības purvā pazūd garīgās vērtības. Cilvēki salūst ne jau fiziski, bet garīgi.” Citāta beigas.
Es uzskatu, ka tādu normu kā seksuālās orientācijas iestrāde likumos ir pilnīgi nepārdomāta un pat noziedzīga, kur ir no normālas morāles un ētikas aprobežotu cilvēku neliela skaita atbalstīšana.
Geji un lesbietes ir ar amorālu tikumu, kas vēršas pret sabiedrības pamatšūnu – ģimeni. Ir dzirdams, ka neiecietību pret gejiem izraisa cilvēku bailes no svešā un nepazīstamā. Taču īstenībā nevis bailes ir iemesls, bet gan vienkārši saprāts protestē, ja cilvēks nododas izvirtībai.
Pieņemot tādus likumus, kur tiek apzināti apsmiets likumu likums – desmit Dieva baušļi –, tad nav ko cerēt uz Dieva žēlastībām un lūgties – Dievs, svētī Latviju!
Man ir divi ierosinājumi: likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” nenodot komisijai tālākai izskatīšanai otrajam lasījumam un nodot to atpakaļ Ministru kabinetam normas “Seksuālās orientācijas” izslēgšanai no 7. un 29.panta. Vai arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem ņemt vērā to, lai tiktu atbalstīti iesniegtie priekšlikumi par vārdu “seksuālās orientācijas” svītrošanu no 7. un 29.panta.
Vēlreiz, kolēģi deputāti! Es jūs lūdzu neatbalstīt ar likuma spēku netikuma un izvirtības ievazāšanu sabiedrībā.
Bet kā kristietis varu pārliecināti un droši teikt, ka Dievs palīdzēs tikai tiem, kuri dzīvo pēc viņa likumiem.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Paldies. Deputāte Inta Feldmane.
I.Feldmane (LPP).
Cienījamie kolēģi! Patiešām Darba likuma grozījumi paredz nozīmīgas un labas izmaiņas.
Bet arī es gribētu runāt par šiem te papildinājumiem 7.panta otrajā daļā un 29.panta devītajā daļā, kas tiek papildināti ar vārdiem “seksuālās orientācijas”.
Es domāju, ka nav nekāda nepieciešamība likumā izcelt seksuālo orientāciju, tādā veidā padarot to par kaut ko īpaši aizsargājamu, jo likums aizliedz jebkāda veida diskrimināciju un vārdi “vai citiem apstākļiem” pilnīgi iekļauj arī seksuālo orientāciju.
Es pieļauju, ka tūlīt kāds nāks un teiks: jā, tas ir Pirmās partijas populisms, liekulība un manipulēšana ar kristīgām vērtībām. Nu, tas lai paliek uz katra cilvēka sirdsapziņas.
Es gribu teikt, ka Latvijas Pirmās partijas politikas pamatā ir kristīgā ideoloģija, un mums šīs vērtības nav tikai kā reliģiska dekorācija pāris reižu gadā, bet gan ikdienas visdziļākā pārliecība. Un, nākot šeit uz Saeimu, mēs savu reliģisko pārliecību un ticību nenoliekam plauktiņā.
Tādēļ uzskatu, ka amatpersona jebkurā varas līmenī vispirms ir morālo principu un garīgo vērtību nesēja, realizētāja un nostiprinātāja likumdošanas līmenī.
Mēs esam pret jebkura veida diskrimināciju. Taču nevaram atbalstīt homoseksuālu attiecību kā dzīvesveida popularizēšanu un atzīšanu par normu mūsu valstī.
Nu un ko patiesībā ietver šis likuma panta papildinājums?
Un tas ir tikai pirmais solis geju un lesbiešu interešu nostiprināšanai likumdošanas līmenī. Jo pasaules pieredze rāda, ka tālāk sekos prasība legalizēt viendzimuma laulības un prasība adoptēt bērnus.
Nu, kā saka sakāmvārds – iedosim mazo pirkstiņu, paņems velns visu roku.
Nu, kas tad zināms par šo homoseksualitāti? Plašsaziņas līdzekļos pārsvarā tiek sniegta vienveidīga informācija, tomēr spiežot uz to, ka tā ir norma un dabiska parādība.
Tādēļ citēšu fragmentus no grāmatas “Zēnu audzināšana”, kurā Amerikas lielākā autoritāte ģimeņu konsultēšanā psihologs Džeimss Dobsons raksta: “Homoseksualitāte ir traucējums, lai gan Amerikas Psihiatru asociācija to noliedz. Geji un lesbietes (tai skaitā arī daži psihiatri) izdarīja uz šo profesionālo organizāciju lielu politisku spiedienu, liekot tai atzīt, ka homoseksualitāte ir “normāla”. Debates ilga gadiem. Un visbeidzot 1973.gadā tika pieņemts lēmums – svītrot šo stāvokli no organizācijas “Diagnostikas un statistikas rokasgrāmatas”. Šādam lēmumam nebija zinātniska pamata, bet to lielā mērā ietekmēja Amerikas Psihiatru asociācijas locekļu balsojums, ko ierosināja un finansēja Nacionālā geju un lesbiešu komisija. [..] Psihologi un psihiatri, kuri nepiekrīt šai politiski koriģētajai interpretācijai vai kuri mēģina palīdzēt homoseksuālistiem mainīties, šodien ir pakļauti nemitīgiem uzbrukumiem un apsūdzībām par ļaunprātīgu rīcību.” Citāta beigas.
Es domāju, ka arī mums Latvijā, kuri nepieņēma jauno Eiropas vērtību un izteica savu viedokli gan pirms, gan pēc notikušā seksuālo minoritāšu gājiena, bija jādzird līdzīgi agresīvi apvainojumi, ka esam atpalikusi, nedemokrātiska, provinciāla, aizspriedumu varā dzīvojoša, mežonīga, necivilizēta un ekstremāli konservatīva valsts. Nu, lūk, tie ir “komplimenti”, ar kuriem mūs ir pagodinājuši šīs minoritātes pārstāvji.
Nu, varētu viņus saprast, jo tikai 2–4 procenti no homoseksuālistiem ... no cilvēkiem atbalsta šo homoseksualitāti kā dabisku un normālu. Un tādēļ domāju, ka brīvība nenozīmē visatļautību demonstrēt un popularizēt netikumību. Demokrātija nenozīmē mazākuma izkropļotās vērtību sistēmas uzspiešanu vairākumam, un cilvēktiesības nav augstākas par Dieva likumiem, saskaņā ar ko jādzīvo cilvēkiem.
Eiropas Savienība ir sekulārs veidojums, kas norobežojas no kristīgām vērtībām un baznīcas, kas ir šo garīgo vērtību sargātāja, glabātāja un nesēja tautā. Nu, un tāpēc top tādi absurdi kritēriji, kam nav nekādas garīgas autoritātes tautā, jo tā savā ģenētiskajā atmiņā gadsimtiem ilgi ir saglabājusi un iznesusi sava Radītāja cilvēkiem teiktos vārdus: “Augļojieties un vairojieties!”
Domāju, ka tautas tikumība ir lielākā garīgā bagātība, ko nevar un nedrīkst mainīt vai anulēt ar likumu, balstoties uz mistiskām Eiropas vērtībām. Šis jautājums nav tik vienkāršs, kā sākotnēji var likties, jo saduras divi pasaules uzskati – sekulārais un kristīgais. Un tā nebūs pirmā reize, kad mēs ar to sastapsimies. Un tāpēc domāju, ka kompromisa šajā vitāli svarīgajā jautājumā nevar būt, jo morāla un tikumiska likuma apzināta ignorēšana, neievērošana un pamudināšana citus tā darīt uzskatāma par sevis un savas tautas degradāciju un pašiznīcināšanos.
Es domāju, ka daudzi no jums būs dzirdējuši Bībeles piemēru, ka divi dēli Ēzavs un Jēkabs… ka Ēzavs, būdams izsalcis, par lēcu virumu pārdeva savu pirmdzimtību. Es domāju, ka mums par Eiropas “lēcu virumu” nevajadzētu pārdot savas tautas pirmdzimtību, godu un tikumību. Mēs nedrīkstam neņemt vērā mūsu sabiedrības vairākumu. Nu galu galā, ar ko mēs riskējam? Eiropa mūs nesapratīs, kritizēs, soda sankcijas piespriedīs? Gribu jautāt: nu un? Vai tāpēc mums vajadzētu nediskutējot, nekritiski pieņemt jebkuras vērtības, kas vēl līdz šim nav pierādījušas savu pozitīvo ietekmi uz sabiedrību? Es domāju, cienījamie kolēģi, ka mēs šodien, atbalstot šādus papildinājumus, varam ielikt “bumbu ar laika degli” savā tautā, kas agri vai vēlu uzsprāgs.
Un tādēļ es jūs aicinu: mīlēsim savu zemi, cienīsim savu tautu un saglabāsim savu pašcieņu! Tādēļ Latvijas Pirmā partija balsos “pret”. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie kolēģi no Pirmās partijas! Jūs taču to visu varējāt izrunāt savā frakcijā, jo ziņotāja taču bija Stalidzāne no jūsu partijas.
Bet, ja nopietni, tad, protams, ka par to jārunā skaļi un arī no šīs tribīnes. Un es gribētu jums, godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi, nosaukt divus konkrētus kāzusus, un jums pašiem jāmēģina atrast atbildi – vai šajās situācijās var strādāt cilvēki ar netradicionālu orientāciju?
Situācija nr.1. Jūs ejat cauri lidostas drošības dienestam, un jūs palūdz pacelt rokas, lai jūs apčamdītu. Nu šis čamdītājs ar tādu baudu jūs čamda visās vietās, ka jūs varat protestēt vai neprotestēt. Viņam tas ir atļauts. Tā ir viena situācija. (Smejas.)
Tad vēl ir otra situācija. Tā ir reāli zināma situācija, tā pirmā. Un tā otra situācija. Daudzi deputāti droši vien savulaik ir bijuši iesaukti karadienestā. Es runāju par vīriešu kārtas pārstāvjiem. Un atcerieties, jūs tā saucamajā obezjaņņikā vai tajā pārbaudes punktā pārbaudīja viens tāds ārsts... (Smejas.) Nu vai tad tādā vietā var strādāt ar netradicionālu orientāciju. Tā ka nevajag likumos rakstīt muļķības! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Godātie kolēģi no Pirmās partijas! Es kaut par 3/4 piekrītu jūsu negatīvajai argumentācijai, tomēr aicinu atbalstīt šos grozījumus Darba likumā vismaz pirmajā lasījumā. Jo šeit ir pavisam citas lietas, kas attiecas arī uz citiem diskriminācijas veidiem un kuru tomēr ir nepieciešams Darba likumā iekļaut un meklēt apspriežamajā īpašajā, delikātajā jautājumā risinājumu grozījumiem otrajā lasījumā. Teiksim, uz tiešu atsauksmi uz šo direktīvas numuru, saskaņā ar kuru mēs visu šo putru ienesām.
Un, cienījamie kolēģi! Mēs tomēr likumdošanas veidā nesodām jūs par jūsu netradicionālo un antikristisko reliģisko orientāciju. Teiksim, jūsu valdības atsevišķu Saeimas deputātu piedalīšanās vai nu dievkalpojumos, vai velna kalpojumos, diezgan zināmajā Ledjajeva reliģiskajā organizācijā. Jums tas ir atļauts.
Un saskaņā ar to es tomēr aicinu jūs iecietībā arī pret citām sabiedriskām, vispāratzītu morāles normu pārkāpšanām.
Paldies par uzmanību! Lūdzu balsot par šo likumu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi no Pirmās partijas! Jo vairāk es jūsos klausos, jo man vairāk rodas pārliecība, ka jums daudziem ir problēmas seksa jomā. (Starpsauciens: “Tev nav problēmas!”) Jo jūs nepārtraukti nomoka kaut kādi kompleksi. Un dzīvē jau ir pierādījies, ka tie lielie moralizētāji no tribīnes bieži vien ir pirmie klienti Čaka ielā un pirmie, kas no rīta līdz vakaram pēta pornogrāfiska rakstura žurnālīšus.
Ko es jums gribu tomēr atgādināt? Vai tiešām būtu prāta darbs, ka mēs ierobežotu pēc seksuālās orientācijas iespējas strādāt visdažādākajās dzīves jomās. Vai tiešām mums vajadzēja kādreiz Krievijā paredzēt ierobežojumus Čaikovskim būt ģeniālam komponistam? Un vai tiešām Kārlim Streipam, kurš, manuprāt, ir viens no talantīgākajiem Latvijas žurnālistiem, būtu jāizbauda kaut kādi ierobežojumi tikai tāpēc, ka viņš ir homoseksuāli orientēts? Nu neesiet tādi liekuļi, cienījamie Pirmās partijas biedri!
Un es uzskatu, ka šis likumprojekts, protams, ir jāatbalsta, jo arī tie cilvēki, kas ir homoseksuāli, ir pelnījuši, lai viņi varētu strādāt, maksāt nodokļus un strādāt Latvijas labā. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Neuzbāzies bērniem, skolotāj!”)
Sēdes vadītājs.
Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Man liekas, ka mēs atkal apzināti vai neapzināti gribam vienkāršot visnotaļ nopietnu lietu.
Tā nu tas ir iegājies, ka politiskajās diskusijās katrs izmanto tos argumentus un tos izteicienus, kurus viņš uzskata par pieļaujamiem, kas atbilst viņa uzskatam, pasaules uzskatam, un, protams, arī inteliģences līmenim, ja tā varētu teikt. To nevajadzētu uzskatīt par apvainojumu, ja es pieminu šādus parametrus.
Bet parasti... kas ir jūtams pēdējos gados Latvijā, ka mēs bieži vien sajaucam publiskas lietas un privātas lietas.
Ja Darba likumā un citos likumos ir paredzētas šīs vienlīdzīgās tiesības, tad tie parametri ir tādi, kurus darba devējs vērtē. Piemēram, manu tautību darba devējs spēj novērtēt jeb izteikt savu viedokli, tāpēc ka es to ne no viena neslēpju, tas ir ierakstīts manā pasē, un arī citā valodā runājošs darba devējs... nu, manā pasē tas ir ierakstīts tāpēc, ka es lepojos ar savu tautību, bet darba devējs arī var pēc manas izrunas varbūt, pēc manas izloksnes vai akcenta spriest par manu nacionālo piederību.
Taču ir tādas lietas, kas ir absolūti privātas lietas. Un seksuālā orientācija, tā ir absolūti privāta lieta, par kuru nevienam nav tiesību interesēties, tāpat kā reliģiskā pārliecība. Darba devējs nedrīkst uzstādīt tādu jautājumu. Tāpat kā politiskā piederība. Darba devējam nav tiesību uzstādīt jautājumu, protams, ja es nepretendēju strādāt konkrētas partijas birojā, un tāpēc, tikai vadoties no prakses, ja mūsu valstī izrādītos, ka notiek kāda diskriminācija darba jomā pēc šīm pazīmēm, kuras ir minētas vai kuras mēs gribam... tagad mums tiek piedāvāts ierakstīt likumā, tad, protams, tas būtu pamatoti, ja žurnālistam ir aizliegts strādāt viņa amatā vai komponistam, vai aktierim... nu, vienalga, kādā amatā... tad, protams, tas būtu īpaši likumā jāatrunā.
Bet ja šajos laikos šī problēma nodalīt publisko un privāto ir tik tālu degradējusies, ka mēs redzam, ka mūsu skolnieki uzskata par pieņemamu 1.septembrī piedzēruši vārtīties pilsētas apstādījumos, ja par normālu uzvedības stilu ģimnāzistēm un studentēm ir ielasmeitas stils gan savā apģērbā, uzvedībā, rīcībā, tad tas absolūti nenozīmē, ka viņas tādas ir. Jo bieži vien cilvēks neapzinās, ko var publiski rādīt un ko nevajag rādīt.
Un es domāju, ka šinī gadījumā, saņemot šo piedāvājumu, priekšlikumu no valdības, iekļaut Darba likumā arī šo konkrēto pazīmi, tā nav pamatota ar mūsu tautas tradīcijām vai tradicionālu neiecietību, vai tradicionālu diskrimināciju, jo es nezinu tādus gadījumus pat no padomju laikiem, kad šāda diskriminācija būtu notikusi.
Bet drīzāk tā ir mūsu sekošana Eiropas modei vai sekošana to valstu piemēram, kurās varbūt pastāv šī problēma.
Es nezinu, kā tas ir musulmaņu valstīs. Es nezinu, kā tas ir Izraēlā, kur Vecā Derība skaidri un gaiši raksta un pasaka, kāds ir cilvēka pienākums pret valsti, pret Dievu, pret savu tautieti un tamlīdzīgi. Es domāju, ka, ierakstot likumos nevajadzīgas normas, mēs varam nonākt pie tās pašas situācijas, par kādu spriedām šodien pirms pusdienām, ka notiek sarežģījumi tajās vietās, kur tiem nevajadzētu notikt. Un, protams, tādā gadījumā mēs neņemtu vērā vienu lietu, kas jau arī tagad diemžēl ir, ka par mācītāju... uz mācītāja darbu var pretendēt cilvēks, kurš rīkojies pretēji tiem priekšrakstiem, kādi būtu viņa sludinātajai filozofijai obligāti, ka par bērnu audzinātāju arī varētu pretendēt bez ierunām cilvēks, kurš tagad mūsu bērniem mācītu citu patiesību, citādas ģimenes attiecības, citādu ģimenes modeli, nekā tas mums ir pieņemts un būtu pieņemams. Un, kā jau šeit kolēģis minēja, nu tagad mums vairs nebūs obligātais karadienests, bet, nu, ziniet, kur ir hierarhija un viena cilvēka pakļautība otram, citiem cilvēkiem pēc viņu ieņemamā amata, tur arī var parādīties ļoti diskutablas attiecības tieši tāpēc, ka, lūk, augstākajam priekšniekam, kuram būs šāda netradicionāla orientācija, būs vēlme un iespēja pakļaut savām vēlmēm savu padoto.
Es domāju, ka mums vajadzētu pieturēties pie tās pašas prakses, kāda ir līdz šim. Ikdienā parasti šāda diskriminācija nenotiek, un tajos gadījumos, kas ir ļoti specifiski gadījumi, kas ir attiecīgās konfesijas kompetence vai attiecīgās nozares kompetence, kur šī orientācija ir absolūti slēpjama un nav publiskojama nekādā veidā, ka mums vajadzētu uzskatīt par normālu, ka mēs neinteresējamies ikdienā par cilvēka seksuālo orientāciju, par to, kādus dzērienus kurā laikā, kādā daudzumā un kādos svētkos viņš dzer, kādā valodā viņš runā savās mājās, savā ģimenē, un kādu mūziku viņš klausās. Jo, ja mēs pieļaujam, ka darba devējam viens darbinieks var patikt vairāk un otrs patikt mazāk, tad, lūk, visas šīs absolūti privātās lietas, protams, var tikt izmantotas kā diskriminācijas pazīmes, kuras likums nedrīkst akceptēt un pieļaut un kuras, protams, normālā sabiedrībā vai kristīgā sabiedrībā, kādu mēs statistikā redzam par sevi sakām, ka šī lieta nebūtu akcentējama, ierakstot likumā īpaši, jo, kaut arī citās valstīs un citās tautās, un citās vietās tas varbūt ir aktuāli. Bet es uzskatu, ka mūsu valstī nav aktuāla diskriminācija ne pēc kādām pazīmēm šobrīd, izņemot varbūt pēc politiskās orientācijas, ko es varu teikt no savas pieredzes, bet nu tā ir pagātnes palieka. To varam uzskatīt par nevēlamu un izskaužamu pagātnes palieku... Mums to kādreiz teica padomju laikā, ka viss, kas bija slikts, tā bija kapitālisma palieka. Nu, uzskatīsim, ka šobrīd tās lietas ir sociālisma paliekas, jo mūsu mērķis ir tomēr demokrātiskā valstī, tiesiskā valstī nodrošināt visiem vienādas tiesības pēc tā principa, ka viens likums un viena taisnība visiem.
Bet tāpēc jo lielāka ir mūsu atbildība kā likumdevēja atbildība. Nevar likumu pieņemt tikai ar balsu vairākumu, jo pēc šādas metodes darbojas cietuma kamerā, ar kulaku vairākumu nosaka kārtību. Likumam ir jābūt saprātīgam, likumam ir jābūt taisnīgam, un likumam ir jābūt pamatotam ar konkrētu vajadzību.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Liene Liepiņa.
L.Liepiņa (JL).
Jā. Godājamie kolēģi, mēs, “Jaunais laiks”, cenšamies ar darbiem parādīt, kāda ir mūsu vērtību sistēma, ne tik daudz ar vārdiem. Un, protams, ģimeni kā vērtību mūsu valstī nekas nevar atsvērt. Tas ir pavisam skaidrs, bet man liekas, ka arī mums, deputātiem, piemēram, tagad, budžetu sastādot, vajadzētu to darbos parādīt, nevis tikai skaisti runāt.
Mums pirms vairākiem mēnešiem jau bija tāds priekšlikums, piemēram, palielināt neapliekamo minimumu tieši bērniem, tieši ģimenēs, kurās ir bērni. Tas diemžēl atrada atsaucību vārdos, bet ne darbos. Tas ir gaužām bēdīgi.
Kas attiecas uz šo likumprojektu un cilvēktiesībām, man liekas, ka nevar likumā tādā veidā ierobežot cilvēktiesības, ka viņam saka... jeb, teiksim, nepieminēt to, ka viņam būtu vai nebūtu kaut kādas tiesības, pamatojoties uz viņa šādu vai tādu vai trešo īpašību.
Piekrītot Simsona kungam, ka tā ir pamatā privāta lieta, bet diemžēl visādas lietas tomēr ir... nonāk cilvēka zināšanā arī, ja tās netiek īpaši publiskotas. Un man liekas, lai gan mani kolēģi manā frakcijā zina, ka es esmu ļoti konservatīva šajos jautājumos, tomēr man liekas, ka nevar ierobežot cilvēkus, pamatojoties uz viņu orientāciju.
Es gribētu arī apgalvot, ka mūsu darbavietās cilvēki necieš no šiem cilvēkiem tik daudz kā no pretēju dzimumu attiecībām, kur viens otram uzmācas un izmanto vienkārši to stāvokli, ka viens ir priekšnieks un otrs ir zemāks.
Kas attiecas uz Eiropas Savienības modi vai nemodi, man liekas, tā nav tikai Eiropas Savienības, tā ir vispār visas pasaules, kā mēs arī dzirdējām par Ameriku, tāds virziens. Un to mēs nu nekādā veidā neietekmēsim ar savu likumdošanu. Tur ir jāstrādā ar pavisam citiem paņēmieniem.
Tā ka es tomēr iesaku balsot par šo likumu!
Sēdes vadītājs.
Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Runājot par to Eiropas Savienību, es tikai pie reizes pateikšu vienu teikumu. Biedrs Šrēders un biedrs Putins nedomāja par Eiropas Savienību tad, kad viņi noslēdza vienošanos par gāzes vada izbūvi. Lai arī Vācija ir veca Eiropas Savienības dalībvalsts, viņa atkārtoja Molotova–Ribentropa gājienu no 1939.gada.
Tagad, kolēģi, man rodas iespaids, ka tā gaisma, kas te ir, paliek arvien zilāka. Un laikam nākamajā sēdē tie aizkari arī būs zilā krāsā.
Ko tad mēs gribam panākt? Stalidzānes kundze kā nopietns cilvēks – komisijas priekšsēdētāja nāk un runā par izmaiņām Darba likumā. Ar kādu nolūku? Jūs taču gribat kaut ko uzlabot, bet man tā vietā, lai runātu par uzlabojumiem Darba likumā, jāklausās lekcijas, spriedelējumi, kuram kas tur ir tuvāks. Kurš dzimums kuram ir tuvāks un kura vieta cilvēka ķermenī kādam ir tuvāka. Nu man, piedošanu, tas galīgi neinteresē! Un nevajag man lasīt lekcijas, kas ir labi un kas ir slikti! Tas ir smieklīgi!
Apskatot uzlabojumus Darba likumā, ko es dzirdu visu laiku? Es dzirdu lekcijas par seksuālo orientāciju. Un es domāju, es tomēr domāju, ka komisija šoreiz ir vainīga pie tā. Kāpēc? Jūs paņēmāt 1:1 to, kas atnāca no valdības, labi saprazdami, ka tur būs šīs pretrunas iekšā, labi saprazdami, ka te nāks un runās, un stāstīs, cik slikts vai labs ir homoseksuālis. Te par Streipu man ir jāklausās slavinošas runas un vēl par kādu. Mums jau Latvijā daudz tādu ir. Lūk!
Tad jūs varējāt, komisija, iedot savu alternatīvo priekšlikumu, izņemt ārā tās runas, normas, par kurām te ir jāklausās visu dienu lekcijas. Sākot no Arvīda Ulmes un beidzot ar Darba likumu. Mēs sākām dienu ar šo tematu, un mēs tagad to arī pabeigsim.
Tāpēc es noteikti balsošu “pret”, jo tik pretrunīgu likumu es negribu atbalstīt, bet uz priekšu man ir padoms: mūsu uzdevums ir ar kaut ko palīdzēt cilvēkiem, un te ir labas normas iekšā tajā priekšlikumā, kuras ir vajadzīgas. Bet šitie te visi citādi orientētie to likumu velk uz visām pusēm.
Un tāpēc es iesaku tur, kur mēs jūtam, ka atnāk no valdības kaut kas tāds strīdīgs, nepieņemt, mēs laiku tērējam dēļ visa šitā.
Tā ka šinī gadījumā, protams, vairs nekur tālāk aiziet nevar, tagad būs tikai ... kas būs? Tagad būs otrais lasījums, kur būs priekšlikumi šito izņemt, un atkal būs piecas sešas lekcijas, kur vieni teiks, ka šitie ir labi, otri teiks, ka viņi ir slikti. Tas varbūt ir atkal atkarīgs no katra iekšējās pārliecības, vai ne?
Un man te būs jāklausās tribīnē uzkāpušos, kur viens slavinās vienus un otrs – otrus.
Tā ka diemžēl tā nu ir, un tāpēc šis Darba likums var iekavēties. Tad varbūt vienīgais, ko es jums, komisijai, varu ieteikt, pēc iespējas īsāku priekšlikumu iesniegšanas laiku, jo kādi būs priekšlikumi, tas tāpat jau ir zināms, un ātrāk pieņemt šo Darba likumu, lai tas labais, kas tur ir iekšā, nonāk līdz cilvēkiem.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā deputāte Stalidzāne.
J.Stalidzāne.
Cienījamie kolēģi! Tāda nu ir situācija Saeimā, ka mums vienam otru šeit ir jāklausās, un diemžēl, Dobeļa kungs, es esmu spiesta klausīties jūs un visus pārējos, kas runā.
Bet jūs man nevarat neko arī pārmest par to, ka es patiešām noziņoju to, kā komisija bija lēmusi, jo komisijā bija balsojums... un komisija lēma pieņemt pirmajā lasījumā. Un likumdošanas prakse ir tāda, ka nākamajos divos lasījumos mums ir visas tiesības labot to, ko mēs uzskatām par labojamu.
Vai atdot atpakaļ visu likumprojektu Ministru kabinetam, tad vajadzētu zināt, cik ļoti ilgi būtu jāgaida, kamēr tas atnāk atpakaļ ar visām tām pārējām normām, kas ir patiešām ļoti vajadzīgas.
Tā ka es vēlreiz atgādinu, ka komisija ir lēmusi pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 17, atturas – 12. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.septembris.
Sēdes vadītājs.
26.septembris. Paldies.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi, izskatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Reģistrācijas numurs – 1242. Otrajā lasījumā.
1.priekšlikums. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
3.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
M.Segliņš.
4.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijai.
M.Segliņš.
5.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates par 5.priekšlikumu. Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Nu mēs nonākam līdz tam, par ko mēs sākām nevajadzīgi runāt, izskatot Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Šeit es personīgi atbalstīšu šo priekšlikumu, pretēji komisijas viedoklim. Bet tas tikai papildina to, par ko bija runa iepriekš. Tur bija runa par transportlīdzekļu konfiskācijām, šeit ir runa par tupināšanu cietumā.
Atbalstīju es to un atbalstīšu arī šito. Un aicinu visus pārējos darīt to pašu! Un būsim stingrāki.
Sēdes vadītājs.
Mareks Segliņš.
M.Segliņš.
Kolēģi deputāti! Šis ir tas priekšlikums, par ko runāja, izskatot Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kur ir kriminālatbildība par braukšanu dzērumā bez tiesībām, un uz trešo lasījumu šeit piestrādāsim klāt vēl šo papildu sodu – transportlīdzekļu konfiskācijas iespēju krimināllietā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Kampara un Segliņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums pieņemts.
M.Segliņš.
6.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
7.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Segliņam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
M.Segliņš.
23.septembris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. Paldies!
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu””. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Cienījamie kolēģi! Jūs šodien saņēmāt Saeimas sēdē izskatāmo dokumentu nr.4574–A ar lūgumu trīs likumprojektus atbalstīt kā steidzamus.
Tāpēc, runājot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu””, lūdzu atzīt šo likumprojektu pirmkārt par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
S.Ķikuste.
Sagatavotais likumprojekts nodrošinās Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 27.oktobra Direktīvas 2004/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru izveido siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā ņemot vērā Kioto protokola projekta mehānismus. Papildus tam likumprojekts precizē pašreizējo Vides ministrijas nosaukumu, kā arī tiek papildināts ar informatīvu atsauci.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
S.Ķikuste.
Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu uzreiz pieņemt arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)””. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Ārlietu komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
S.Ķikuste.
Likumprojekts izstrādāts, lai precizētu atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 28.jūlija rīkojumā nr.527 noteiktajam Latvijas Republikas centrālās reģistrācijas institūcijas, proti, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, juridisko statusu. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
S.Ķikuste.
Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu pieņemt uzreiz otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Par grozījumu Konvencijā par bērna tiesībām”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
S.Ķikuste. Likumprojekts paredz izmainīt ekspertu skaitu. Lūdzu nobalsot pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.
S.Ķikuste.
Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu pieņemt arī uzreiz otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes līgumu par sakaru virsnieku privilēģijām un imunitāti”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
S.Ķikuste.
Likumprojekts paredz, ka Eiropola sakaru virsniekiem un to ģimenes locekļiem ir tādas pašas privilēģijas un imunitātes, kādas tiek piešķirtas diplomātiskajiem darbiniekiem.
Lūdzu minēto likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
S.Ķikuste.
Ja nevienam nav iebildumu, lūdzu nobalsot arī otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu izdošanas līgumu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu noslēgtais līgums, kaut arī Latvija tieši nav bijusi līgumslēdzēja puse, ir noslēgts jomā, kas saskaņā ar Latvijas nacionālajām tiesību normām ir likuma regulēšanas priekšmets. Un saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi šo lēmuma projektu vajadzētu apstiprināt ar Saeimas balsojumu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
S.Ķikuste.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.septembris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
Nākamais – likumprojekts “Par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu noslēgtais līgums, kaut arī Latvija arī šajā līguma noslēgšanas brīdī nav bijusi līgumslēdzēja puse, ir noslēgts, un lūdzu Saeimu ar savu balsojumu apstiprināt šo līgumu!
Sēdes vadītājs.
Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
S.Ķikuste.
26.septembris.
Sēdes vadītājs.
26.septembris. Paldies.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!
Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
Debatēsim otrajā lasījumā.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Uldis Briedis... Jā. Uldis Mārtiņš Klauss, Ināra Ostrovska, Jānis Strazdiņš, Viesturs Šiliņš, Dainis Turlais un Ingrīda Ūdre. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Sēde ir slēgta.