Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2005.gada 21.septembrī pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Urbanoviča, A.Klementjeva, V.Orlova, I.Ribakova un B.Cileviča jautājums iekšlietu ministram Ē.Jēkabsonam (Jautājumu reģistra nr.70) “Par disciplinārlietas ierosināšanu pret Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru J.Rekšņu un viņa atstādināšanu no amata” (pilns jautājuma teksts pielikumā).

2. Deputātu M.Gulbja, I.Ostrovskas, P.Tabūna, A.Seiles un I.Kalniņa jautājums iekšlietu ministram Ē.Jēkabsonam un satiksmes ministram A.Šleseram (Jautājumu reģistra nr.71) “Par satiksmes negadījumos bojā gājušo iedzīvotāju skaitu uz Latvijas autoceļiem” (pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2005.gada 19.septembrī

Pielikums

Par disciplinārlietas ierosināšanu pret Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru J.Rekšņu un viņa atstādināšanu no amata

God. Ē.Jēkabsona kungs!
Jūs ar savu 2005.gada 6.septembra rīkojumu esat ierosinājis disciplinārlietu pret Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru J.Rekšņu un atstādinājis viņu no amata par nekustamo īpašumu Rīgā, Piedrujas ielā 5a, 5b un 5c, “virzīšanu privatizācijai”.
Ņemot vērā, ka valsts sekretārs ir augstākā valsts civildienesta amatpersona ministrijā, ir acīmredzami, ka šādam rīkojumam būtu jābūt nopietnam pamatojumam.
Ņemot vērā, ka publiski pieejamais Jūsu piedāvātais pamatojums Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra atstādināšanai ir visai pretrunīgs, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:
1. Saskaņā ar privatizāciju reglamentējošiem likumiem valsts īpašumā saglabājams tikai tas valsts īpašuma objekts vai zemesgabals, kurš nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai. Kādu Iekšlietu ministrijas funkciju veikšanai, Jūsuprāt, ir nepieciešami nekustamie īpašumi Rīgā, Piedrujas ielā 5a, 5b un 5c? Vai valsts īpašuma iznomāšana, Jūsuprāt, ir Iekšlietu ministrijas pamatfunkcija Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē?
2. Ņemot vērā, ka Jūs esat pildījis arī ekonomikas ministra pienākumus, mēs ceram, ka Jūs pārzināt privatizācijas ierosinājumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību un zināt, ka valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumus ieinteresētā persona iesniedz nevis ministrijā, kuras pārvaldībā atrodas iespējami privatizējamais īpašums, bet gan Privatizācijas aģentūrā. Savukārt Privatizācijas aģentūra sagatavo MK rīkojuma projektu par īpašuma nodošanu privatizācijai, kuru MK iesniedz Ekonomikas ministrijas. Lēmumu par objekta privatizēšanu vai neprivatizēšanu ir tiesīgs pieņemt vienīgi Ministru kabinets, turklāt kādas ministrijas iebildumi pret privatizāciju nav pamats, lai Ministru kabinets ierosinājumu neizskatītu pēc būtības.
Tādējādi J.Rekšņas kunga piekrišanai vai nepiekrišanai īpašuma Piedrujas ielā 5a, 5b un 5c privatizācijai nav nekādas juridiskas nozīmes un viņa pienākums saskaņā ar likumu ir vienīgi paziņot Ekonomikas ministrijai uz tās pieprasījumu, vai privatizācijai ierosinātais objekts ir vai nav nepieciešams Iekšlietu ministrijas funkciju veikšanai. Vai šo likuma prasību izpildi, Jūsuprāt, var uzskatīt par disciplināri sodāmu “virzīšanu privatizācijai”?
3. Ja Jūsu atbilde uz šo jautājumu ir pozitīva, tad būtu jāizvērtē arī Jūsu loma minēto objektu Rīgā, Piedrujas ielā 5a, 5b un 5c privatizēšanas procesā. Kā Jums tas acīmredzot ir zināms, pildot ekonomikas ministra pienākumus, Jūs š. g. jūlija beigās parakstījāt nosūtīšanai Ministru kabinetam privatizējamo objektu sarakstu Nr.64, kurā iekļauti arī minētie trīs īpašumi Piedrujas ielā. Ja, Jūsuprāt, J.Rekšņas rīcība, sniedzot likumā noteikto atbildi Ekonomikas ministrijai, ir disciplināri sodāma, tad Jūsu rīcība, virzot šo objektu privatizācijas procesu, ir vismaz līdzvērtīgi vērtējama.
Vai šajā sakarā Jūs esat iesniedzis attiecīgu iesniegumu Ministru prezidentam vai lēmis par atkāpšanos no iekšlietu ministra amata?

Ar cieņu,

LR 8.Saeimas deputāti: J.Urbanovičs, A.Klementjevs,
V.Orlovs, I.Ribakovs, B.Cilevičs

2005.gada 9.septembrī

Par satiksmes negadījumos bojā gājušo iedzīvotāju skaitu uz Latvijas autoceļiem

A. god. Ē.Jēkabsona kungs un A.Šlesera kungs!
Šogad līdz septembra sākumam satiksmes negadījumos bojā ir gājuši 274 cilvēki, kas ir apmēram puse no neliela Latvijas pagasta iedzīvotāju skaita. Tas nozīmē, ka bojā gājušo cilvēku skaits šajā gadā būs līdzīgs vai pat pārsniegs bojā gājušo cilvēku skaitu salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Minētie fakti liecina par iedzīvotāju augstu apdraudētības līmeni, atrodoties uz autoceļiem un to tuvumā. Kā piemēru var minēt šī gada 10.septembrī notikušos ceļu satiksmes negadījumus, kuros dzīvību zaudēja divi cilvēki, kas ir kārtējais pierādījums satiksmes sistēmas nesakārtotībai. Vislielākā atbildība par cilvēku upuriem satiksmes negadījumos ir jāuzņemas Iekšlietu un satiksmes ministrijai un Jums kā atbildīgajiem par šo ministriju darbu.
Pamatojoties uz Latvijas Pirmās partijas izplatīto informāciju šī gada 8.jūlijā par to, ka “šogad ir izdevies par vairāk nekā 20% samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu” (LETA, 18.07.2005.) un ka “Satiksmes un Iekšlietu ministriju mērķis ceļu drošības jomā ir divu gadu laikā vismaz divas reizes samazināt bojā gājušo cilvēku skaitu” (LETA, 18.07.2005.), kā arī atceroties Ē.Jēkabsona solījumu (“Diena”, 26.10.2004.), ka “tiks īstenota virkne pasākumu, kas ļaus samazināt satiksmes negadījumu skaitu”, vēlamies rast atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Kādi pasākumi satiksmes drošības ziņā ir veikti kopš šī gada sākuma, lai samazinātu pieaugošo bojā gājušo satiksmes dalībnieku skaitu? Kāds ir izskaidrojums arvien pieaugošajam satiksmes negadījumos bojā gājušo cilvēku skaitam?
2. Kādi drošības pasākumi ir veikti tieši gājējiem un riteņbraucējiem, lai samazinātu to risku kļūt par satiksmes negadījumu upuriem?
3. Kādi un cik bieži ir veikti informēšanas pasākumi par satiksmes drošības noteikumiem un to ievērošanu izglītības iestādēs, sabiedriskās organizācijās un masu medijos?
4. Kāpēc nesamazinās to transporta līdzekļu vadītāju skaits, kuri vada transporta līdzekļus alkohola reibumā? Kādi pasākumi ir veikti, lai samazinātu šos satiksmes drošības pārkāpumus, un vai līdz šim veiktie pasākumi ir bijuši efektīvi?
5. Lūdzam precizēt un izskaidrot Jūsu izteikumus, kādā veidā un kad Jūs tos domājat panākt?

Ar cieņu,

LR 8.Saeimas deputāti: M.Gulbis, I.Ostrovska,
P.Tabūns, A.Seile, I.Kalniņš

2005.gada 14.septembrī