Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.panta 3.punktu, lai nodrošinātu savu funkciju izpildi, Uzņēmumu reģistrs veic šādu uzdevumu: reģistrē kompetentu iestāžu vai amatpersonu lēmumus un rīkojumus, ar kuriem piemērots nodrošinājuma līdzeklis. Attiecīgi Uzņēmumu reģistrs (UR) reģistrē arī kompetentu iestāžu vai amatpersonu lēmumus un rīkojumus, ar kuriem atcelts vai daļēji atcelts piemērotais nodrošinājuma līdzeklis. Pieņemot valsts notāra lēmumu par nodrošinājuma līdzekļa reģistrēšanu (vai lēmumu par nodrošinājuma līdzekļa atcelšanas reģistrēšanu; vai lēmumu par nodrošinājuma līdzekļa daļējas atcelšanas reģistrēšanu), tiek reģistrēts nodrošinājuma līdzeklis (vai tā atcelšana/daļēja atcelšana) attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) lietā un/vai komersanta lietā, izdarot par to ierakstu (informatīvu ierakstu) Uzņēmumu reģistra žurnālā un/vai komercreģistrā.

Kas ir nodrošinājuma līdzekļi

Par nodrošinājuma līdzekļiem uzskata:
• aizliegumu/aizlieguma atzīmi;
• apķīlājumu;
• arestu.
Attiecībā uz nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu, kā arī lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija ir tiesīga piemērot šādu izpildes nodrošinājuma līdzekli: prasības nodrošinājuma atzīmes (aizlieguma vai ķīlas atzīmes) ierakstīšana citos īpašuma reģistros.
Tiesa vai tiesnesis var pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu (prasības nodrošināšana pieļaujama tikai mantiska rakstura prasībās). Cita starpā prasības nodrošinājuma līdzekļi ir atbildētājam piederošas kustamas mantas apķīlāšana; aizlieguma atzīmes ierakstīšana citā publiskā reģistrā. Tiesas spriedumi un lēmumi izpildāmi pēc to stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar likumu vai tiesas spriedumu tie izpildāmi nekavējoties. Vienlaikus ar priekšlikuma izsniegšanu par labprātīgu izpildi tiesu izpildītājs var apķīlāt parādnieka mantu; paziņot citam publiskam reģistram atsavināšanas vai citu darbību aizlieguma ierakstīšanai. Tiesas sprieduma piespiedu izpildi izdara pēc tam, kad notecējis Civilprocesa likuma 555.pantā paredzētais tiesas sprieduma labprātīgas izpildes termiņš. Cita starpā piespiedu izpildes līdzekļi ir piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, tai skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, un bezķermeniskām lietām, tās pārdodot; citi līdzekļi, kas norādīti spriedumā. Ja tiek apķīlāta cita reģistrācijai pakļauta kustamā manta, par tās apķīlāšanu tiesu izpildītājs paziņo attiecīgajai reģistra iestādei.
Lai nodrošinātu civilprasību vai iespējamo mantas konfiskāciju, izziņas izdarītājam vai prokuroram jāuzliek arests apsūdzētā vai aizdomās turētā vai to personu mantai, kuras pēc likuma ir materiāli atbildīgas par viņu darbību, vai citu personu mantai, pie kurām atrodas noziedzīgā kārtā iegūtā manta.

Kas var piemērot nodrošinājuma līdzekļus

Nodrošinājuma līdzekļus ir tiesīgs piemērot:
• Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un viņa vietnieki, ģenerāldirektora pilnvarotie centrālā aparāta nodokļu administrēšanas struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki, teritoriālo iestāžu direktori un viņu vietnieki, teritoriālo iestāžu direktoru pilnvarotie pakļauto struktūrvienību vadītāji;
• tiesa vai tiesnesis;
• zvērināts tiesu izpildītājs;
• izziņas izdarītājs vai prokurors.
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem, ģenerāldirektora pilnvarotajiem centrālā aparāta nodokļu administrēšanas struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoru pilnvarotajiem pakļauto struktūrvienību vadītājiem ir tiesības: pieņemt lēmumu nodrošināt tiesā ceļamās (celtās) prasības un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa lēmuma izpildi, piemērojot prasības nodrošinājuma līdzekļus; ja nodokļu maksājumu revīzijas (audita) vai pārbaudes laikā tiek iegūti pierādījumi, ka nodokļu maksātājs gatavojas likvidēt, slēpt, atsavināt mantu, reorganizēt komercsabiedrības vai veikt citas darbības, kuru rezultātā varētu kļūt neiespējami izpildīt lēmumu vai spriedumu par nodokļu parādu piedziņu, – pieņemt lēmumu nodrošināt tiesā ceļamās (celtās) prasības un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa lēmuma izpildi, piemērojot prasības nodrošinājuma līdzekļus arī pirms likumā vai lēmumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās.
Ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tiesa vai tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu; prasības nodrošināšana pieļaujama jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā.
Par aresta uzlikšanu mantai izziņas izdarītājs vai prokurors sastāda motivētu lēmumu.
Var rasties arī jautājums: vai prasītājs var iesniegt UR tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu? Ja prasība nodrošināta ar aizlieguma atzīmes ierakstīšanu citā publiskā reģistrā, tiesa izsniedz prasītājam attiecīgā lēmuma norakstu ar uzrakstu, ka šis lēmuma noraksts izsniegts atzīmes ierakstīšanai citā attiecīgā publiskā reģistrā. Minētajā gadījumā prasītājs vai tā pilnvarots pārstāvis iesniedz Uzņēmumu reģistrā iesniegumu (un pilnvaru) un attiecīgā lēmuma norakstu.
Lēmumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot atbildētājam piederošu kustamu mantu, izpilda Civilprocesa likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs iesniedz Uzņēmumu reģistrā pieprasījumu vai rīkojumu, kurā uzdots apķīlāt atbildētājam piederošās kapitāla daļas.

Ja iesaistīti tiesu izpildītāji…

Kā rīkoties, ja nodrošinājuma līdzekli piemēroja Tiesu izpildītāju kantora tiesu izpildītājs? Ar 2003.gada 1.janvāri Latvijā stājās spēkā Tiesu izpildītāju likums (“LV”, 13.11.2002.), kurā noteikts, ka tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi, kā arī citas likumā noteiktās darbības veic zvērināti tiesu izpildītāji. Minētā likuma pārejas noteikumu 10.punkts paredz, ka zvērināts tiesu izpildītājs, pārņemot bijušā Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāja lietas, turpina veikt nepieciešamās izpildu darbības; viņam ir saistoši iepriekšējā tiesu izpildītāja sastādītie akti un citi dokumenti. Tādējādi jāvēršas pie attiecīgā zvērināta tiesu izpildītāja, kas pārņēmis bijušā Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta attiecīgā tiesu izpildītāja lietas.
Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka Uzņēmumu reģistra valsts notārs, izskatot iesniegtos dokumentus, nepārliecinās par to, vai iesniegtajos dokumentos ietvertie lēmumi, uz kuru pamata reģistrējams attiecīgais kompetentās iestādes vai amatpersonas lēmums vai rīkojums, ar kuru piemērots (vai atcelts/daļēji atcelts) nodrošinājuma līdzeklis, atbilst likuma prasībām, jo tas neietilpst Uzņēmumu reģistra kompetencē. Kompetentās iestādes vai amatpersonas lēmums vai rīkojums var tikt apstrīdēts (pārsūdzēts) attiecīgajos likumos noteiktajā kārtībā.

Ivonna Štrauhmane,
LR UR Uzņēmumu reģistrācijas nodaļas valsts notāre