Būs vairāk industriālo parku

Vakar SIA “Nordic partners” iepazīstināja ar saviem vērienīgajiem plāniem. Uzņēmums, kas darbojas pārtikas rūpniecības un industriālo nekustamo īpašumu jomā, nodibinājis SIA “NP Properties”, kuras bizness būs tieši industriālo parku veidošana. Paredzēts, ka “NP Properties” kļūs par lielāko industriālo parku attīstītāju Baltijā. Jaunā uzņēmuma īpašumā jau ir septiņi industriālie parki dažādās Latvijas vietās. Parku kopplatība ir 130 hektāru, bet uzņēmumiem pieejamo telpu kopējā kvadratūra – 350 000 kvadrātmetru. Tajos darbojas 68 uzņēmumi, kuros kopumā nodarbināts vairāk nekā 1000 cilvēku.

Mājvieta dažādiem uzņēmumiem

“NP Properties” valdes priekšsēdētājs un “Nordic partners” akcionārs Daumants Vītols atgādināja, ka “Nordic partners” savu pirmo parku – Olainē izvietoto 14 hektārus lielo “Nordic Industrial park” – atklāja 1998.gadā. Ekspluatācijā jau nodots arī “Nordic Technology park” Rīgā, Jūrkalnes ielā, 7,5 hektāru kopplatībā. Dažādās attīstības stadijās ir vēl pieci “NP Properties” pārņemtie parki – bijušās rūpnīcas RAF teritorijā topošais “NP Jelgavas biznesa parks”, Rīgā esošais “NP biznesa centrs”, “NP Ventspils biznesa parks”, “NP Salaspils biznesa parks” un Rīgā, Granīta ielā, veidojamais industriālais parks. Turpmākos piecos gados parku attīstībā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 30 miljonus latu, palielinot to kopplatību līdz apmēram 500 000 kvadrātmetriem telpu, kas būs izvietotas uz 200 hektāriem zemes.
Industriālajos parkos mājvietu rod gan rūpniecības, gan tirdzniecības, gan informācijas tehnoloģiju uzņēmumi. Apmēram 70 “NP Properties” parkos darbojošos uzņēmumu pārstāv dažādas rūpniecības apakšnozares. Taču iespējama arī specializācija – piemēram, Salaspils biznesa parkā paredzēts izvietot pārtikas rūpniecības uzņēmumus. Jau nākamgad tur plānots sākt akciju sabiedrību “Laima” un “Staburadze” ražotņu celtniecību. “Nordic Industrial park” sasniegts jau 103 procentu noslogojums – proti, izīrētas gan visas sākotnēji izveidotās, gan papildus iekārtotās telpas. D.Vītols norādīja, ka ikviena parka vidējam noslogojumam jāatbilst apmēram 80 procentiem, bet uzņēmuma vadītāji pamatoti cer sasniegt 90 līdz 95 procentu noslogojuma līmeni. “NP Properties” valdes priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka telpas industriālajos parkos var atrast ikviens – arī jaunie uzņēmumi, kuriem iesākumā vajadzīga tikai 100 vai 200 kvadrātmetru platība.

Aktivizējušās arī pašvaldības

Kā zināms, industriālo parku piedāvāto telpu un pakalpojumu izmantošana uzņēmumiem ļauj ietaupīt gan laiku, gan naudu, tādējādi samazinot ražošanas izmaksas. Parku izveide pozitīvi ietekmē arī apdzīvotās vietas sociālo vidi, jo ļauj radīt jaunas darbavietas. Vēl pērn industriālo parku jomā darbojās tikai privātie uzņēmēji, taču tagad palielinājusies pašvaldību ieinteresētība un aktivitāte parku attīstīšanā. Pēc Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācijas (LTCIA) ziņām, līdz 2007.gada beigām Latvijā plānots izveidot 16 jaunus industriālos parkus ar kopējo platību 245,2 hektāri. 11 parkus veidos privātie investori, bet piecus – pašvaldības sadarbībā ar uzņēmējiem. Rīgā plānots izveidot četrus parkus, Rīgas rajonā – trīs, divi parki tiks veidoti Latgalē, viens – Vidzemē, trīs – Kurzemē un tikpat – Zemgalē. 40 procentus jauno parku veidos “NP Properties”.
Pašvaldību interesi industriālo parku veidošanā apliecina LTCIA šovasar veiktais pētījums par jaunajiem parku projektiem. Pētījuma mērķis bija noskaidrot nozares attīstības perspektīvas tuvākajos gados, īpašu vērību veltot pašvaldību plāniem. Tika aptaujāti 56 pašvaldību un septiņu privāto uzņēmumu pārstāvji. Apmēram 30 pašvaldību pārstāvji izteica vēlmi savā teritorijā veidot industriālos parkus, ja vien izdotos šim nolūkam piesaistīt privātās investīcijas. Vairums ieinteresēto pašvaldību ir gatavas potenciālajiem investoriem piedāvāt zemi un infrastruktūru, savukārt finanses un nomnieku piesaiste būtu investoru ziņā.
“NP Properties” izpilddirektore, LTCIA valdes locekle Elita Moiseja pauda gandarījumu par augušo pašvaldību interesi, taču norādīja, ka par kavēkli parku attīstībā var kļūt nesen pieņemtais “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums” (“LV” 06.07.2005.). Proti, likuma 22. panta 2. daļa nosaka: “Lēmumu par valstij vai pašvaldībai piederoša neapbūvēta zemesgabala nomu ar apbūves tiesībām pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome). Ja tiek iznomāts valstij vai pašvaldībai piederošs neapbūvēts zemesgabals ar apbūves tiesībām, ēkas (būves) īpašniekam nav tiesību prasīt attiecīgā zemesgabala nodošanu privatizācijai vai atsavināšanai. Zemesgabala nomas līguma termiņš nedrīkst būt ilgāks par 12 gadiem.” E.Moiseja uzskata, ka šāda norma daudzus uzņēmējus var atturēt no investēšanas industriālo parku attīstībā, jo 12 gadi ir pārāk īss laiks, lai investīcijas un ar tām saistītais risks atmaksātos.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv