Mūsu divpusējās attiecības ir augstā līmenī

Latvijas un Izraēlas prezidentu preses konferencē

Vakardienas preses konferenci ievadīja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kas Latvijas un Izraēlas žurnālistiem teica: “Šajās dienās mums ir liels gods pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē uzņemt valstsvizītē Izraēlas prezidentu. Mums bijusi izdevība tikties ar Kacava kungu jau agrāk un apmainīties viedokļiem. Arī šorīt mums bija ļoti auglīgas un vērtīgas sarunas. Visu rezumējot, var teikt, ka mūsu divpusējās attiecības ir ļoti labā, augstā līmenī. Mēs, protams, tās vēl ceram intensificēt, vēl vairāk attīstot sadarbību. Īpaši ekonomisko sadarbību. Mums vēl jānoslēdz daži starpvalstu līgumi. Mēs runājām arī par starptautisko situāciju un par Eiropas Savienības (ES) lomu Tuvo Austrumu problēmas risinājuma sekmēšanā.”
Savukārt Izraēlas prezidents Moše Kacavs uzsvēra: “Starp mūsu valstīm pastāv ļoti siltas, draudzīgas attiecības, kas īstenojas daudzās jomās. Es ceru, ka arī savas vizītes laikā spēšu dot jaunus impulsus Latvijas un Izraēlas attiecību tālākai attīstībai. Mēs apmainījāmies viedokļiem arī par globālām problēmām, īpaši par situāciju Tuvajos Austrumos. Es informēju prezidentes kundzi par mūsu valsts centieniem situācijas normalizēšanā. Īpašu uzmanību savā sarunā pievērsām Latvijas un Izraēlas divpusējām attiecībām. Man bija gods nodot prezidentes kundzei ielūgumu ierasties Izraēlā valstsvizītē, un viņa pauda cerību, ka atbrauks.”
Pēc tam Izraēlas prezidents Moše Kacavs atbildēja uz dažiem žurnālistu jautājumiem:

– Kā jūs, prezidenta kungs, vērtējat antisemītisma izpausmes Eiropā? Un kā jūs vērtējat ES un konkrēti Latvijas lomu Tuvo Austrumu miera procesā?

– Es jau sarunā ar Latvijas prezidenti paudu viedokli, ka antisemītisms Eiropā pieaug un ka līdz ar to valstu vadītājiem ir pienākums aizvien aktīvāk vērsties pret šīm izpausmēm. Gan nostiprinot likuma spēku, gan arī īstenojot īpašas juridiskas programmas un veidojot adekvātu sabiedrisko domu. Es zinu, ka Latvijas vadība īsteno visus šos pasākumus un ka Latvijā antisemītisma izpausmes ir ļoti marginālas. Taču es uzskatu, ka kopumā Eiropas valstu vadītājiem jāieņem daudz noteiktāka pozīcija attiecībā uz šo parādību.
Attiecībās ar arābu pasauli: mēs pašlaik piedzīvojam izšķirošu brīdi Izraēlas attiecībās ar palestīniešiem. Izraēla spērusi vēsturisku soli, evakuējot iedzīvotājus no Gazas sektora. Tāpēc šis ir īstais brīdis arī palestīniešiem spert vēsturiskus soļus. Es esmu pārliecināts, ja palestīniešu vadība pildīs savus solījumus apturēt terorismu, mēs varam panākt mierīgu problēmas atrisinājumu.

– Prezidenta kungs, ko jūs domājat par Simona Vīzentāla aiziešanu mūžībā?

– Es paužu dziļu līdzjūtību un sēras par šī mūsu paaudzes izcilā cīnītāja zaudējumu. Viņš iemiesoja mūsu paaudzes cilvēces morālās vērtības un veltīja savu dzīvi cīņai pret rasismu, pret antisemītismu un nacistisko kara noziedznieku meklēšanai. Viņa ideāls bija atstāt nākamajām paaudzēm labāku pasauli.

– Jautājums par attieksmi pret Otrā pasaules kara notikumiem.

– No Otrā pasaules kara mūs šķir 60 gadi. Es domāju, ja mēs gribam izveidot un nākamajai paaudzei atstāt pasauli, tad mums jāmācās no pagātnes pieredzes. Holokausts bija slepkavošanas industrija. Holokausts ir pats briesmīgākais kriminālnoziegums cilvēces vēsturē. Cilvēkiem tagad grūti izprast, kā varēja rasties kas tāds – lēmums iznīcināt pilnīgi visus ebrejus, veselu tautu! Bet mācīties no pagātnes pieredzes – tas nozīmē sākt ar holokausta saknēm. Mācīties izprast, kā šī ideja radās, kas to attīstīja un kas atbalstīja. Kas piedalījās šajā noziegumā. Svarīgi, lai jaunā paaudze holokaustu neuzlūkotu tikai kā vēstures lappusi. Es domāju, arī Latvijas vadība savas zemes jaunajai paaudzei māca cilvēces vērtības. Taču nav iespējams tās sekmīgi iemācīties, ja jauniešiem nepaskaidro, ka antisemītisms nav aizmirsta parādība, kas īstenojusies pirms daudziem gadsimtiem. Jo tas bija nesen, vēl pagājušajā gadsimtā. Un antisemītisms netika īstenots kādā atpalikušā, primitīvā valstī. Šī ideja radās un ebreju masveida slepkavošana tika īstenota vienā no Eiropas modernākajām valstīm. Tāpēc mums jādara viss iespējamais, lai arī nākamā paaudze pilnībā izprastu šīs baisās parādības saknes un novērstu pat vismazāko iespēju kaut kam tādam vēl atkārtoties.

Materiālus sagatavojis
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv