Par mazo enerģētiku Latvijā

Piektdien, 6. oktobrī, Rīgā, Melngalvju namā, notika Latvijas Elektroenerģētiķu biedrības (LEB) konference "Mazo elektrostaciju subsidēšana". Galvenais referātos skartais jautājums ir jau labu laiku apskatīts presē, bijušas visdažādākās publikācijas gan par labu pašreizējai situācijai, gan arī priekšlikumi stāvokļa uzlabošanai.

Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, respektīvi, Ministru kabineta 1995. gada 14. marta noteikumiem Nr. 54, 1995. gada 1. augusta noteikumiem Nr. 239, kā arī ar 1995. gada 6. septembrī pieņemtā likuma "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" 2. pantu un 1998. gada 3. septembrī pieņemtā Enerģētikas likuma 40. pantu ir noteikts, ka no hidroelektrostacijām (HES) un vēja elektrostacijām (VES) ar jaudu līdz 2 MW un dažām koģenerācijas stacijām (KOS) ar jaudu līdz 12 MW licencētajam elektrosadales uzņēmumam (faktiski "Latvenergo") elektroenerģija jāiepērk par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam. Jau izskanējis viedoklis, ka šis iepirkuma dubultais tarifs nav taisnīgs un nav nepieciešams, šajā sakarā arī tika sasaukta minētā konference.

Konferenci vadīja Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis prof., Dr. habil. phys. Juris Ekmanis.

Pirmais saieta dalībniekus uzrunāja ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Viņš ieskicēja pamatjautājumus, kuriem būtu jāpievērš konferences dalībnieku uzmanība. Ministrs minēja, ka enerģētikas jomā ir trīs galvenās problēmas, kurām nepieciešams risinājums. Pirmā — valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" nākotne kā neprivatizējamam uzņēmumam, otrā — enerģētikas nākotne Latvijā un pēdējais, galvenais risināmais jautājums — tā sauktā dubultā tarifa nepieciešamība. Ministrs atgādināja, ka Latvijai nākotnē būs jāintegrējas vienotā Eiropā un tur nebūs vietas tādiem monopoluzņēmumiem kā "Latvenergo", jo Eiropas Savienības valstī ir jābūt iespējai izvēlēties elektroenerģijas piegādātāju, bet, pastāvot vienam monopolam, nekāda izvēle nav iespējama. Atrisinājumu A. Kalvītis redz uzņēmuma restrukturizācijā un vienotas Baltijas enerģētikas sistēmas izveidē. Tika minētas valdības politikas pamatnostādnes enerģētikā, proti, tiks veicināts tāds stāvoklis, kurā nav vietas monopolam, kā arī tiks veicināta vietējo Latvijas energoresursu izmantošana un importa nepieciešamības mazināšana. A. Kalvītis atzina, ka politiķi savulaik, pieņemot likuma normas, kļūdījās, jo netika izsvērti visi iespējamie ieguvumi un zaudējumi. Ministrs uzsvēra, ka VES un KOS neattaisno tām maksāto dubulto tarifu, jo pirmās iepērk tehnoloģijas no ārzemēm un līdz ar to elektroenerģiju var uzskatīt par importētu. Turklāt KOS lietderības koeficients nav pietiekami augsts, kā arī šiem uzņēmumiem nav stimula saņemto naudu ieguldīt attīstībā, tie drīzāk sliecas izmantot novecojušas tehnoloģijas. Par mazāko ļaunumu viņš atzina mazās HES, jo to pēc skaita ir nedaudz vairāk par 40, par elektroenerģiju tām ir jāsamaksā tikai nedaudz vairāk nekā 1,5 mljoni latu gadā, un tās finansiālā ziņā neatstāj tik lielu negatīvu ietekmi uz situāciju valstī kā VES un KOS. Turklāt līdz ar mazo HES atjaunošanu notiek arī vides sakārtošana, kas sekmē lauku tūrismu. Tāpēc A. Kalvītis uzskata, ka mazās HES varētu palikt kā izņēmums, bet pārējās stacijas tikai rada papildu slodzi elektropatērētāju pleciem un tāpēc būtu jāmaina subsidēšanas kārtība.

Pēc ekonomikas ministra ievadvārdiem konference rezolūcijas izstrādei par redakcijas komisijas locekļiem apstiprināja Kārli Timmermani, Uldi Osi un Ivaru Stukli.

Pirmais ar referātu "Tarifu problēmas mazajā enerģētikā" uzstājās LEB valdes loceklis Dr. ing. Kārlis Timmermanis, kas pauda viedokli, ka "kopš 1995. gada ieviestā mazās enerģētikas subsidēšanas sistēma ir radījusi bīstamu stāvokli valsts elektroapgādē kopumā. Vieglas un drošas peļņas nolūkā tiek masveidā celtas mazās HES, VES un KOS, kas kropļo brīvo elektroenerģijas tirgu, diskriminē "Latvenergo" elektroenerģijas patērētājus un rada bažas par lavīnveidīgu elektroenerģijas cenu kāpumu". Kā risinājumu referents piedāvāja mainīt Enerģētikas likumu, paredzot normas, kas "atsaistītu mazajās elektrostacijās, tajā skaitā mazajās HES, ražotās elektroenerģijas iepirkuma cenu no elektroenerģijas realizācijas tarifa licencētajā elektrosadales uzņēmumā".

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns savā referātā "Valsts politika mazās enerģētikas jomā" iztirzāja jautājumu par vēja elektrostacijām un to pastāvēšanas izdevīgumu. K. Leiškalns darīja zināmu, ka VES nebūt nav tik lēts enerģijas avots, kā tiek uzskatīts, jo "Latvijā vēju ātrums ir pārāk mazs, lai VES darbotos ar optimālu noslodzi", tātad ievērojami pieaug enerģijas pašizmaksa. Tiek uzskatīts, ka "VES izmanto vietējos resursus un līdz ar to mazāk naudas jāizved no valsts", tomēr, tā kā iekārtas tiek importētas, naudas līdzekļi faktiski tiek eksportēti. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka importēt elektroenerģiju būtu izdevīgāk nekā šādā veidā subsidēt VES. Kā arguments par labu mazajai enerģētikai maksātajam dubultajam tarifam reizēm tiek minēts, ka tā rada konkurenci monopolistam "Latvenergo", tomēr, kā atzina K. Leiškalns, tirgus dalībnieki nav vienādā situācijā, jo ir noteiktas cenas, kas lieluzņēmumam ir jāmaksā mazajai enerģētikai. Referents secināja, ka ir nepieciešams atbalsts alternatīvajai enerģētikai, tomēr tas jāveido ar kredītsubsīdijām, tiešām subsīdijām un citām metodēm, bet nekādā ziņā ar šķērssubsīdijām.

Arī Ekonomikas ministrijas Enerģētikas nozares ekspertu padomes priekšsēdētājs prof., Dr. oec. Uldis Osis uzskatīja, ka pašreizējā subsidēšanas sistēma neatbilst esošajai situācijai enerģētikas jomā, jo ir netaisnīga un rada tikai papildu izdevumus patērētājiem. Tomēr arī atteikties no finansiāla atbalsta mazajai enerģētikai principā U.Osis nepiedāvāja, bet atbalstam jābūt ekonomiski pamatotam.

Ilmāra Stukļa, Valda Gavara un Jāņa Andersona ("Latvenergo") sagatavoto referātu "Mazo elektrostaciju subsidēšanas principi un pieredze ārzemēs" nolasīja I. Stuklis. Arī šajā referātā paustās idejas būtiski neatšķīrās no iepriekšējo referentu paustajām. Kā galvenā tika uzsvērta Latvijas subsidēšanas sistēmas salīdzināšana ar citās Eiropas valstīs esošajām sistēmām un kā galvenais secinājums pausta atziņa, ka tāda dubultā tarifa nav nevienā no šīm valstīm.

Divi konferences referāti atšķīrās ar to, ka ne tik daudz tika apskatīts ļaunums, kas ceļas no dubultā tarifa, bet gan ieguvumi, kas rodas no šo mazo staciju pastāvēšanas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebris informēja, ka "Latvija veido savu vides politiku atbilstoši ANO un Eiropas Savienības nostādnēm", tāpēc, lai samazinātu kaitīgo vielu izmešu apjomu, ko dod galvenokārt fosilā kurināmā sadedzināšana, ir jāveicina reģenatīvo energoresursu izmantošana, tātad jāveicina mazo un vidējo HES atjaunošana un izveide, kā arī plašāk jāizmanto vēja enerģija. Referents atzina, ka bez valsts palīdzības Latvijā būtu atjaunotas tikai nedaudzas mazās HES, jo banku aizdevumu procenti ir pārāk augsti.

Limbažu rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Bakmanis referātā "Ko pašvaldības gaida no mazām elektrostacijām?" uzsvēra, ka pašvaldības ir ieinteresētas mazajā uzņēmējdarbībā, jo tādējādi tiek veidotas jaunas darba vietas un maksāts ienākuma nodoklis, tā papildinot pašvaldību ienākumus. Īpaši labvēlīgi referents izteicās par mazajām HES, jo tās palīdz sakārtot vidi un līdz ar to tiek veicināts vides tūrisms. Lielākoties mazās HES atjauno to bijušie īpašnieki vai to mantinieki. Viņi labi zina vietējos apstākļus, jo vairumā gadījumu visu laiku ir dzīvojuši tajā pašā pašvaldībā. Tāpēc nav pamata domāt, ka pēc astoņiem gadiem, kad dubultais tarifs vairs neatbalstīs HES darbību, tās izzudīs, jo ieguldījumi jau būs atpelnīti. Līdz ar to pašvaldība sagaida, ka mazās HES darbosies rentabli arī pēc šī termiņa beigām un pretēji izskanējušiem viedokļiem nebankrotēs. J. Bakmanis piedāvāja atstāt līdzšinējo mazo HES subsidēšanu, jo tās tik lielā mērā neietekmē situāciju enerģētikā kā VES un KOS.

Konferences noslēgumā tās dalībnieki pieņēma rezolūciju, kas iesaka Latvijas Republikas Saeimai grozīt Enerģētikas likumu, "atsaistot mazajās elektrostacijās, tajā skaitā mazajās HES, ražotās elektroenerģijas iepirkuma cenu no elektroenerģijas realizācijas tarifa licencētajā elektrosadales uzņēmumā (VAS "Latvenergo")", kā arī iesaka noteikt citādu mazās enerģētikas subsidēšanas sistēmu, piemēram, paredzot atvieglojumu piešķiršanu mazajām elektrostacijām individuāli.

Anita Četreboka — "Latvijas Vēstnesim"