
Diskusijas dalībnieki sprieda par likumdošanas jautājumiem, kas skar organizētās noziedzības ierobežošanu.
Semināra pirmajā daļā Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ziemeļu padomes un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes pārstāvji iepazīstināja ar būtiskākajiem aspektiem savas valsts likumdošanā, kas paredz organizētās noziedzības apkarošanu. Visi Baltijas valstu parlamentu deputāti informēja par darbu pie krimināllikumu un kriminālprocesa kodeksu izstrādes un ieviešanas, kā arī par atbildīgo parlamentu komisiju darbību. Igaunijas parlamenta Tieslietu komitejas pārstāvis akcentēja apmācības darbu, kas tiek īstenots tiesnešu, prokuroru un operatīvo darbinieku vidū, un uzsvēra – paveiktais likumdošanas sakārtošanā un praktiskais darbs nodrošina augstu sabiedrības uzticību tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem (pēdējās sabiedriskās aptaujas rāda, ka policijas darbiniekiem uzticas ap 70 procenti iedzīvotāju).
Visi pirmās diskusijas dalībnieki arī uzsvēra sadarbības nepieciešamību starp dažādu valstu iekšlietu struktūru pārstāvjiem, tādējādi veicinot cīņu pret starptautisko organizēto noziedzību.
Diskusijas otrajā daļā tās dalībnieki sprieda par reālo darbu organizētās noziedzības apkarošanā. Latvijas Iekšlietu ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka organizētā noziedzība kļūst sazarotāka, tās pārstāvji aktīvas darbības veic vairākās valstīs, tāpēc pašlaik organizētā noziedzība vairāk ir transnacionāla. Pēdējos gados Latvijā attīstījušies krimināla rakstura sakari ar ārvalstu noziedzīgajām struktūrām, un Latvijas noziedzīgo grupu darbība lielā mērā ir atkarīga no tām vispirms jau saistībā ar finanšu resursu izmantošanu.
Savukārt Lietuvas pārstāvis uzsvēra, ka, realizējot cīņu pret organizēto noziedzību, liela uzmanība tiek veltīta preventīvo pasākumu veikšanai un analītiskam darbam. Arī viņš bija vienisprātis ar Latvijas un Igaunijas pārstāvjiem, norādot uz organizētās noziedzības starptautisko raksturu.
Saeimas preses dienests