76 gadus pēc Raiņa vizītes Svētajā zemē

Šodien, 20.septembrī, sākas Izraēlas Valsts prezidenta Mošes Kacava valstsvizīte Latvijā

Šī ir pirmā Izraēlas prezidenta valstsvizīte Latvijā, tā ilgs divas dienas. Augstais viesis tiksies ar Latvijas Valsts prezidenti, Saeimas priekšsēdētāju un Ministru prezidentu, kā arī ar Latvijas ebreju kopienu. Izraēlas prezidents apmeklēs arī Rumbulas memoriālu un godinās Žaņa Lipkes un citu ebreju glābēju piemiņu. Valstsvizīte noslēgsies rīt, 21.septembrī, ar Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējumu.

Latvija ir paaugstinājusi savu starptautisko statusu

Garijs Korens, Izraēlas Valsts vēstnieks Latvijas Republikā, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Foto: A.F.I.

– Kā jūs raksturotu mūsu valstu divpusējās attiecības?

– Mūsu attiecības ir attīstījušās kopš 90.gadiem pakāpeniski, bet pozitīvi. Agrākajos gados Izraēlu apmeklējuši Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume un citi augsta ranga politiķi, no Izraēlas Latvijā bijuši vairāki parlamenta (Kneseta) spīkeri un ministri. Latvijas iestāšanās ES un NATO piešķīrusi kvalitatīvi jaunu un svarīgu ievirzi mūsu valstu attiecībām. Viens aspekts saistīts ar Izraēlas un ES attiecībām, otrs – ar to, ka Latvija pēc iestāšanās ES un NATO ir paaugstinājusi savu starptautisko statusu un apņēmusies šo divu organizāciju sastāvā sniegt ieguldījumu arī Tuvo Austrumu jautājumos.
ES vēlas būt ne tikai nosacīti pati lielākā donororganizācija palestīniešiem, bet arī aktīva līdzdalībniece Tuvo Austrumu konfliktu risināšanā. Šīs vēlmes formālā izpausme ir ES piedalīšanās starptautiskajā kvartetā, kā arī ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana un daudzu ES dalībvalstu ārlietu ministru biežās vizītes mūsu reģionā. Šajā sakarā mēs ceram, ka Izraēlu apmeklēs arī Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks. Latvijas iestāšanās ES un NATO paver jaunus apvāršņus mūsu attiecībās, un īpaši – darba attiecībās abu valstu ārlietu ministriju līmenī.
Pēdējo divu trīs gadu laikā mūsu ārlietu ministrijas ir palielinājušas savstarpējo konsultāciju skaitu un to kvalitāti. To galvenais rezultāts ir Izraēlas prezidenta Mošes Kacava vizīte Latvijā, un mēs ceram tuvākā nākotnē uz Latvijas prezidentes atbildes vizīti.

– Vai jūs apmierina Latvijas un Izraēlas ekonomisko sakaru pašreizējais apjoms?

– Ekonomisko sakaru apjoms starp abām valstīm ne tuvu neapmierina ne mūs, ne Latvijas pusi, taču jau ir iezīmējušās pamudinošas tendences, un tiek veidotas kopējas sadarbības programmas. Izraēlas imports no Latvijas pērn bija 4,4 miljonu dolāru apjomā un eksports uz Latviju – 14,8 miljoni dolāru. Šā gada jūnijā Izraēlas pusei notika konsultācijas ar Latvijas Ārlietu un Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, kuru laikā mēs iezīmējām virzienus kopējā darbībā: pabeigt dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanas līguma izstrādi; atrast shēmas, kas veicinātu darba delegāciju apmaiņu; veicināt tūrismu un nodrošināt regulārākus avioreisus starp abām valstīm; aktīvi meklēt sadarbības formas augsto tehnoloģiju nozarē. Oktobrī Latviju pēc LITTA (Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija) ielūguma apmeklēs Izraēlas Elektronikas un programmatūras industrijas asociācijas ģenerāldirektors Uri Hars. Mēs vēlētos izmantot šo darba vizīti, lai izstrādātu konkrētākas sadarbības formas starp abu valstu uzņēmumiem.
Izraēlas kompānijas jau vairākus gadus interesējas par potenciālajām investīciju iespējām Austrumeiropā, Latviju ieskaitot. Divi lielākie projekti, kurus Izraēlas kompānijas jau uzsākušas īstenot Latvijā, ir dzīvojamo ēku kompleksa “Metropolia” celtniecība Imantā un tirdzniecības kompleksa “Riga Plaza” celtniecība. Prieks dzirdēt, ka “Royal Tour Latvia” oktobra beigās gatavojas atklāt čarterreisus no Rīgas uz Telavivu.

– Kā vērtējat mūsu valstu sadarbību intelektuālajā jomā?

– Kultūras attiecību ziņā mēs esam daudz darījuši. No spilgtākajām pēdējos divos gados īstenotajām kultūras aktivitātēm varam minēt Izraēlas “Gešer” teātra viesizrādes Rīgā, moderno deju grupas “Vertigo” izrādi Rīgas cirkā Starptautiskā introvertās mūzikas festivāla ietvaros, Izraēlas filmu demonstrācijas starptautiskajā kino forumā “Arsenāls”, Izraēlas dokumentālo filmu nedēļu Kinogalerijā, džeza grupas “Zonzee” piedalīšanos festivālā “Rīgas ritmi”. Kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas ar vēstniecības atbalstu regulāri notiek dažādu mākslinieku viespriekšnesumi, kā arī mākslas un fotoizstādes. Zināmas aktivitātes ir arī jauniešu apmaiņas programmās, kas, cerams, ar laiku iegūs plašāku vērienu. Ceram, ka pēc Jeruzalemes “Jad Vašem” – Holokausta mocekļu un varoņu piemiņas muzeja – ielūguma Izraēlā ieradīsies arī Latvijas vēstures skolotāju grupa. Esam sākuši darbu arī pie līguma izstrādes par sadarbošanās iespējām veselības aprūpē. Bet pašlaik mēs kopā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Nacionālo teātri un Ārlietu ministriju strādājam pie izstādes un semināra sagatavošanas, atceroties Raiņa vizīti Svētajā zemē 1929.gadā.

Jauna lappuse Latvijas un Izraēlas attiecībās

Kārlis Eihenbaums, Latvijas Republikas vēstnieks Izraēlā, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

– Kādu nozīmi šai valstsvizītei piešķir Latvijas puse?

– Vizītes nozīmi nevar novērtēt par zemu, jo tā ir pirmā Izraēlas Valsts prezidenta vizīte mūsu attiecību vēsturē. Šis ir vairāku gadu rūpīga darba rezultāts. Tā ir arī atzinība Latvijas diplomātijai un Latvijas valstij. Tātad tā ir nozīmīga jau ar to vien. Mēs šo vizīti varam to saukt par jaunu lappusi abu valstu attiecībās.

– Kā jūs raksturotu valstsvizītes programmu?

– Valstsvizītēm pamatā ir vienota programma: sagaidīšanas ceremonija, prezidentu sarunas, Brīvības pieminekļa un Okupācijas muzeja apmeklējums, valstsvakariņas, tikšanās ar mūsu politisko un sabiedrisko eliti… – viss tas, kas tādos gadījumos paredzēts. Taču jāņem vērā arī konkrētās attiecības, attiecību vēsture un citi aspekti. Izraēlas prezidentam būs arī tikšanās ar plaukstošo ebreju kopienu Latvijā. Abi prezidenti arī apmeklēs Rumbulas memoriālu, notiks atceres pasākums par godu Žanim Lipkem un citiem latviešiem, kas kara gados glāba nāvei nolemtos ebrejus. Vizītes laikā tiks godināts šo cilvēku varoņdarbs, viņu morālā pozīcija.

– Kādu nozīmi Latvijas puse piešķir vizītes ekonomiskajam vektoram?

– Tā noteikti ir nozīmīga sfēra, bet šajā konkrētajā gadījumā, šinī vizītē, ņemot vērā, ka Izraēlas prezidents nav plānojis ierasties ar uzņēmējiem vai attiecīgajiem ierēdņiem, tam nav piešķirta pati izšķirošākā nozīme. Taču sarunas par to būs, it īpaši tiekoties ar premjerministru Aigaru Kalvīti. Mūsu valstis turpina veidot līgumtiesisko bāzi, lai šīs attiecības attīstītos un atbilstu politiskās sadarbības līmenim. Tāpēc mēs esam uzaicinājuši uz Latviju attiecīgo nozaru ministrus un premjerministra vietnieku Ehudu Olmertu, kas man arī solīja tuvākajā laikā ierasties Latvijā. Tieši ekonomiku mēs redzam kā tālāko “darba lauku”. Bet pirms tam tiks parakstīts sadarbības memorands modernajā informācijas tehnoloģiju sfērā.

– Kā jūs raksturotu mūsu valstu divpusējās attiecības?

– Mēs esam divas draudzīgas valstis ar kopēju izpratni ļoti daudzos jautājumos, arī savstarpēji atbalstošas. Divas dinamiskas valstis, kas strauji attīstās. Mūs vieno vēsturiskās līdzības: mēs katrs savu valsti esam izcīnījuši grūtās cīņās. Mums bijis stingri jācīnās par savām tiesībām, par savu eksistenci, par savu valsti. Mēs esam kā apliecinājums tam, ka tautām ir tiesības dzīvot savā zemē.
Starp citu, Latvijai ar ebreju valsts sapņa lolotājiem bija labas attiecības jau laikā starp abiem pasaules kariem. Jeruzalemē bija goda konsulāts, ko vadīja Mordehajs Kaspi, kas uzņēma Svētajā zemē Raini, bet 30.gados Latvija Telavivas starptautiskajā tirdzniecības izstādē piedalījās ar savu paviljonu.

– Kā jūs raksturotu pašreizējo situāciju Izraēlā, īpaši Gazas kontekstā?

– Gribas jau būt optimistam. Vienīgā nešaubīgā prognoze ir un, šķiet, kādu laiku arī būs – stabila nestabilitāte! Tuvie Austrumi ir un vēl kādu laiku paliks starptautiskās diplomātijas degpunktā, jo reģiona problēmas nav atrisināmas vienā dienā vai gadā, tās nevar atrisināt arī tikai ar iziešanu no Gazas, rindā jau ir citi uzdevumi! Mēs ceram, ka pozitīvais mirklis tiks saglabāts. Ceram, ka nenotiks jaunas provokācijas un terorisms tiks apslāpēts. Terorismam nav attaisnojuma, nav leģitimitātes. Daudz tagad būtu jādara palestīniešiem reformējoties un virzoties uz savu valsti. Jārod iespēja beidzot uzsākt realizēt starptautisko miera plānu, ko sauc par “Ceļa karti”.

– Vai un kāda nozīme Latvijas un Izraēlas attiecību veidošanā ir bijušajiem Latvijas ebrejiem, kas tagad dzīvo Izraēlā?

– Savos līdzšinējos novērojumos esmu konstatējis, ka viņi kopumā palīdz. Pašreizējais Izraēlas vēstnieks Latvijā taču arī ir dzimis Rīgā! Izraēlā darbojas Latvijas un Igaunijas ebreju asociācija, kas saņem informatīvo atbalstu no mūsu vēstniecības Telavivā. Mēs cieši sadarbojamies un cenšamies viens otru atbalstīt, kur vien tas nepieciešams. Esmu priecīgs par šiem kontaktiem un uzskatu, ka ir jāuztur dzīva šī saikne ar bijušajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas tagad atraduši mājas Izraēlā.
Starp citu, vairāki no Latvijas ebrejiem devuši ļoti nozīmīgu ieguldījumu Izraēlas valsts tapšanā. Mēs esam lepni par pirmo virsrabīnu Ābramu Īzaku Kuku, kas bija baušķenieks, tāpat ar Mordehaju Nuroku, kas bija Latvijas Saeimas un vēlāk Izraēlas Kneseta deputāts un arī ministrs.
Vārdu sakot, šī ir ļoti nozīmīga vizīte un arī atzinība Latvijai un mūsu tautai. Leposimies ar to un jau tagad domāsim, kā mūsu attiecības veidot tālāk. Interese Izraēlā par šo vizīti ir, divos laikrakstos jau bijušas intervijas ar mani, vairāki Izraēlas mediji vēlas ar mani sarunu pēc vizītes.

Materiālus sagatavojis
Jānis Ūdris, “LV
janis.udris@vestnesis.lv