
Viņa norādīja, ka ANO valstis ir apstiprinājušas gribu sasniegt Tūkstošgades mērķus, lai samazinātu nabadzību, slimības, atbalstītu bērnu izglītību un dzimumu līdztiesību, panāktu videi draudzīgu attīstību, starptautisko mieru un drošību, taču ir jānodrošina, lai jebkura palīdzības programma tiktu īstenota ar labas vadības principiem.
V.Vīķe-Freiberga pauda gandarījumu, ka ir panākta vienošanās līdz šā gada beigām nodibināt Miera veidošanas komisiju, kam būtu svarīga loma pēckonfliktu situācijās un miera veicināšanā pasaulē. Tāpat viņa atzinīgi vērtēja vienošanos par Cilvēktiesību padomes radīšanu un augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos pilnvaru stiprināšanu. “Cilvēktiesības iet roku rokā ar demokrātiju, tāpēc Latvija atbalsta Demokrātijas fonda dibināšanu, kas sniegs palīdzību valstīm, kas vēlas konsolidēt demokrātiskas politiskās sistēmas un likuma varu.”
Par būtisku ANO soli prezidente nosauca nepārprotamu nosodījumu terorismam visās tā formās un izpausmēs. Savukārt, runādama par sarežģīto ANO Drošības padomes reformu, viņa aicināja dalībvalstis līdz šā gada beigām atrisināt viedokļu domstarpības un panākt vienošanos šajā jautājumā, tā kā “praktiski visi piekrīt, ka tā ir jāreformē”.
V.Vīķe-Freiberga arī runāja par reformu iespaidu uz organizācijas prestižu, jo līdztekus vairuma ANO darbinieku atbildīgajam darbam vēl nesenā pagātnē ir pieredzēti arī kukuļņemšanas, naudas izšķiešanas vai piesavināšanās gadījumi, kā arī atsevišķu ANO miera uzturēšanas karavīru nepiedienīga rīcība: “Tāpēc mums ir jāpieņem daži smagi un atbildīgi lēmumi, un tāpēc mums ir apņēmīgi jārīkojas, lai panāktu, ka nekas tāds vairs neatkārtojas.”
Valsts prezidenta preses dienests
Uzturoties Ņujorkā, piedaloties ANO Ģenerālsekretāra rīkotajās darba pusdienās valstu vadītājiem un piedaloties ANO plenārsēdē| ANO Ģenerālsekretāra rīkotajās darba pusdienās 14.septembrī: ANO
Ģenerālsekretārs Kofi Annans (tribīnē), Latvijas Valsts prezidente Vaira
Vīķe–Freiberga, Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins; ASV prezidents
Džordžs Bušs (tribīnē), Latvijas un Krievijas prezidenti (augšējā
attēlu rindā); Vaira Vīķe–Freiberga un Kofi Annans kopā ar citu valstu un
valdību vadītājiem; Vaira Vīķe–Freiberga un Vladimirs Putins (apakšējā
attēlu rindā) Foto: Gatis Bergmanis |
|
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa
ANO 60. Ģenerālās asamblejas augstākā līmeņa plenārsēdē
Ņujorkā 2005.gada 14.septembrī:
Prezidenta kungs! Jūsu majestātes! Ekselences! Dāmas un kungi!
Mēs, kas esam sapulcējušies, lai atzīmētu Apvienoto Nāciju Organizācijas
60.gadadienu, atzīstam, ka ir nepieciešamas fundamentālas un radikālas reformas, lai
šī organizācija būtu dzīvotspējīga un spētu atrisināt 21.gadsimta izaicinājumus.
Ir svarīgi, lai mūsu organizācijas galvenie mērķi būtu nabadzības izskaušana,
atbrīvošanās no bailēm un cilvēka cienīgas dzīves nodrošināšana, lai mēs
attaisnotu visu pasaules iedzīvotāju pamatotās cerības.
Man kā ANO ģenerālsekretāra īpašajai sūtnei ir daudzreiz bijusi iespēja dzirdēt
izteikto atbalstu ģenerālsekretāra priekšlikumiem, kas ietverti viņa referātā
“Lielākā brīvība”. Taču ir izrādījies, ka rast vienprātību ir grūts
uzdevums, jo daudzi no mums ir novērtējuši šos priekšlikumus no atšķirīgiem
viedokļiem.
Iepriekšējais Ģenerālās asamblejas prezidents Žans Pings ir pelnījis mūsu uzslavu
par paveikto darbu, lai izveidotu dokumentu, kas precīzi atspoguļo mūsu bažas un
centienus. Šā dokumenta pieņemšana dod mums vadlīnijas rīcībai. Likmes ir
augstākas nekā jebkad agrāk. Mums tagad ir jāizrāda politiskā griba un drosme, lai
īstenotu mūsu pieņemtos lēmumus.
Mēs vēlreiz esam apliecinājuši savu apņēmību sasniegt ANO izvirzītos mērķus –
samazināt nabadzību un slimību izplatīšanos, veicināt bērnu izglītību un dzimumu
vienlīdzību, sekmēt ilgtspējīgu un videi draudzīgu attīstību, nostiprināt mieru
un drošību visā pasaulē. Ir nepieciešams, lai jebkuras palīdzības programmas
administrēšana tiktu veikta ar lielu atbildību un labu pārvaldību, godīgi, atklāti
un neko neslēpjot.
Es priecājos, ka mēs esam vienojušies par to, ka līdz gada beigām jāizveido miera
nostiprināšanas komisija. Šai komisijai būs svarīga loma, lai palīdzētu valstīm
atgūties un nostiprināt mieru pēc bruņotajiem konfliktiem.
Es priecājos, ka esam apņēmušies izveidot Cilvēktiesību padomi, bet gribu uzsvērt,
ka šādai institūcijai ir jāpiešķir reālas pilnvaras. Es atbalstu lēmumu
nostiprināt augstā cilvēktiesību komisāra ietekmi.
Cilvēktiesībām ir tieša saistība ar demokrātiju, un tāpēc Latvija atbalsta
Demokrātijas fonda izveidošanu. Man ir stingra pārliecība par to, ka šāds fonds var
sniegt vērtīgu palīdzību tām valstīm, kas ir iesākušas demokrātisku politisko
sistēmu un tiesiskuma nostiprināšanu.
Nozīmīgs panākums ir mūsu izteiktais nepārprotamais nosodījums visām terorisma
formām un izpausmēm. Terorisms ir posts, ko var uzveikt tikai ar visas starptautiskās
sabiedrības saskaņotu rīcību. Ir jāpanāk straujš progress, lai pieņemtu vispusīgu
konvenciju par starptautisko terorismu.
Pēdējos divpadsmit gadus mums ir notikušas diskusijas par ANO Drošības padomes
reformēšanu. Kaut arī praktiski visi ir vienisprātis par nepieciešamību reformēt
šo svarīgo ANO institūciju un padarīt to daudz reprezentatīvāku mūsdienu
ģeopolitisko jautājumu risināšanā, nav panākta vienošanās par to, kādā veidā
tas būtu darāms. Tas būs viens no visgrūtāk atrisināmajiem jautājumiem, tomēr mums
nevajadzētu atteikties no centieniem līdz gada beigām rast vienotību.
ANO nesen pieredzēja grūtus laikus. Mēs nedrīkstam aizmirst to, ka vairums ANO
darbinieku daudzus gadus ir uzticīgi kalpojuši šai organizācijai un pat nesuši
upurus. Diemžēl mēs esam arī pieredzējuši kukuļņemšanas, zagšanas un
piesavināšanās gadījumus ANO administratīvajās struktūrās. Mēs esam dzirdējuši
šausmu stāstus par sieviešu un bērnu izvarošanu un ļaunprātīgu izmantošanu, ko
izdarījuši atsevišķi miera uzturētāju spēku pārstāvji. Šā iemesla dēļ mums
jāpieņem daži bargi un atbildīgi lēmumi un arī jāveic daži stingri pasākumi, lai
nepieļautu šādu smagu pārkāpumu atkārtošanos.
Mums ir jādara viss nepieciešamais, lai nostiprinātu un reformētu šo organizāciju,
jo, neraugoties uz tās trūkumiem, pasaulei ir nepieciešama Apvienoto Nāciju
Organizācija. Tagad daudz vairāk nekā jebkad agrāk.
“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas
Statement by the President of the Republic of Latvia
H.E. Mrs Vaira Vīķe-Freiberga at the High-level Plenary Meeting
of the General Assembly New York, 14 September 2005:
Mr President, Your Majesties, Excellencies, Ladies and Gentlemen,
As we gather to mark the 60th anniversary of the United Nations, we recognize that it
needs fundamental and far-reaching reforms to remain viable as an organization, and to be
capable of meeting the modern-day challenges of the 21st century.
Freedom from want, freedom from fear, freedom to live in dignity must be the leading goals
of our organization, in order that we meet the rightful expectations of our people across
the globe.
As one of the Secretary General’s five special envoys, I have heard many expressions of
support for the Secretary General’s proposals, contained in his report ‘In Larger
Freedom’. Yet reaching a consensus has proved to be a very difficult task, as many of us
have approached these proposals from our different viewpoints.
Former GA President Jean Ping deserves our praise for showing leadership and crafting an
outcome document that reflects in a delicately balanced way our concerns and aspirations.
Adoption of this document provides us with a framework for action. The stakes are higher
than ever. We must all now display the political will and courage to forge ahead with
implementation of our decisions.
We have reaffirmed our commitment to achieving the UN’s Millennium Development Goals of
reducing poverty and disease, of promoting children’s education and gender equality, of
fostering sustainable and environmentally friendly development, of creating an
international climate of peace and security among the nations of this planet. Any aid
program must be administered responsibly through good governance, in an honest, open and
transparent manner.
I am pleased that we have agreed on the necessity of establishing a Peacebuilding
Commission by the end of the year. The Commission can fulfil a vital role in post-conflict
recovery and consolidation of sustainable peace.
I am also pleased that we have agreed on the establishment of a Human Rights Council, but
wish to stress that such a body must be endowed with genuine authority. I welcome the
decision to strengthen the office of the High Commissioner on Human Rights.
Human rights go hand in hand with democracy, which is why Latvia supports the
establishment of a Democracy Fund. I am firmly convinced that such a fund could provide
valuable aid to those countries that have embarked on the path of consolidating democratic
political systems and the rule of law.
A major step forward is our unequivocal condemnation of terrorism in all its forms and
manifestations. Terrorism is a scourge that requires the concerted efforts of the entire
international community to be defeated. We need to achieve rapid progress on concluding a
comprehensive convention on international terrorism.
For the past 12 years, we have been engaged in discussions about changes to the UN
Security Council. Although practically everyone agrees on the need to reform this important UN body and on the
need to render it more representative of today’s geopolitical realities, no consensus
has been reached regarding the manner in which this should be done. This promises to be
one of the most difficult issues to resolve, but we should nevertheless not abandon our
efforts to reach a feasible accord by the end of this year.
The United Nations has recently gone through some difficult times. We must never forget
the many years of devoted service and even sacrifice on the part of the majority of UN
workers. Unfortunately, we have also seen cases of graft, theft and embezzlement in the
UN’s administrative structures. We have heard horror stories of women and children being
raped and abused by individual blue helmet peacekeepers. That is why we must take some
hard and responsible decisions, and that is why we must implement some resolute measures
to ensure that such major transgressions do not occur again.
We must do what is required to strengthen and reform this organization, for despite its
imperfections, the world needs the United Nations. Now more than ever before.