Nākotne pieder inovatīvam biznesam

Forumu ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu rīkoja Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Pasākuma mērķis bija pievērst valdības un sabiedrības uzmanību inovāciju nozīmīgumam un veicināt uzņēmumu un zinātnieku sadarbību. LDDK ģenerāldirektore un foruma iniciatore Elīna Egle norāda, ka valsts pretimnākošā politika neapšaubāmi veicinās Latvijas uzņēmumu un tautsaimniecības attīstību, ja uzņēmēji un zinātnieki pratīs valsts atbalstu izmantot.
LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs forumu atklājot, atzina – Latvijas uzņēmējdarbības inovatīvais līmenis ir zems un nespēj nodrošināt pietiekamu produkcijas konkurētspēju. Viens no iemesliem – trūkst mehānisma ilgtspējīgas valsts un privātā sektora sadarbības nodrošināšanai. Arī ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš atzina, ka Latvijas straujie ekonomiskās izaugsmes tempi priecē, taču iekšzemes kopproduktu veidojošie faktori dažkārt rada pamatu bažām. Tautsaimniecība lielā mērā balstās uz lēta darbaspēka izmantošanu, kas nodrošina zemas izmaksas. Taču izmaksas aug, un uzņēmumu konkurētspēja var mazināties. Izeja rodama pārejā uz zināšanās pamatotu ekonomiku. Latvijas iedzīvotāju darba ētikas standarti un prāta spējas to ļauj, sacīja ministrs, uzsverot: “Mūsu mērķis ir nevis Eiropas vidējā labklājības līmeņa sasniegšana, bet gan tā pārsniegšana.”

Zināšanas un uzņēmējdarbības gars

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Juris Ekmanis atzina, ka pēdējā laikā jūtams valsts atbalsts zinātnes un uzņēmumu sadarbībai. Pat šābrīža finansējums zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju attīstībai, kas atbilst tikai 0,45 procentiem no IKP, sniedz reālu iespēju šādas sadarbības veidošanai. Turklāt šogad Latvijas zinātnei pirmo reizi pieejams kļuvis Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums. J.Ekmanis norādīja – kaut arī Lisabonas stratēģija atsevišķos aspektos ir diskutabla, tomēr tās virzītājspēki – izglītība, investīcijas cilvēkkapitālā un sabiedrības motivācija zināšanu apguvei – definēti pareizi. Par šo jomu un mērķu aktualitāti liecina arī fakts, ka, pēc 2002.gada datiem, toreizējo ES kandidātvalstu vidū tikai Rumānijai un Bulgārijai bija raksturīgs zemāks darba ražīgums nekā Latvijai. Nesen mūsu valstī reģistrēts pēdējo 50 gadu laikā lielākais studētgribētāju īpatsvars iedzīvotāju vidū, un tas jāizmanto inovatīvas ekonomikas veidošanā, uzskata J.Ekmanis. Protams, jāgādā par zinātnes un inovāciju projektu vienmērīgu attīstību – līdz šim tikai 10 procenti šādu projektu īstenoti Latvijas reģionos. Tas lielā mērā atkarīgs no pieejamā finansējuma. Līdzekļu trūkums ir arī par iemeslu nelielajam Latvijas zinātnieku pieteiktajam patentu skaitam Eiropas Patentu iestādē – zinātniekiem trūkst naudas patentu uzturēšanai, tāpēc daudzi, iespējams, vērtīgi un plaši pielietojami izgudrojumi netiek patentēti.
Latvijas tehnoloģiskā centra direktors Jānis Stabulnieks atgādināja, ka Nacionālajā inovāciju programmā jēdziens “inovācija” skaidrots kā “process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas sfēras izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā”. Diemžēl mūsu sabiedrībā trūkst uzņēmējdarbības gara, arī vairums augstskolu negatavo uzņēmējus. Jo īpaši trūkst mazo un vidējo uzņēmumu, tāpēc jāveicina to veidošana. Vērtīgu darbu šajā jomā visā pasaulē veic biznesa inkubatori (BI) un tehnoloģiskie parki (TP), diemžēl Latvijā to ir pārlieku maz. Tā piemēram, Lietuvā ir septiņi BI un pieci TP, Igaunijā – septiņi BI un viens TP, bet Latvijā – divi BI un viens TP.

Pozitīvais Somijas piemērs

Vairāki foruma dalībnieki kā paraugu inovāciju ieviešanā minēja Somiju. Tamperes universitātes pasniedzējs Alekss Okougume atgādināja, ka Otrā pasaules kara beigās Somijas tautsaimniecībā valdīja juceklis, bet trīs ceturtdaļas iedzīvotāju strādāja lauksaimniecībā. Taču sekmīgas industrializācijas rezultātā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados valsts jau varēja lepoties ar vienu no pasaulē augstākajiem IKP pieauguma rādītājiem. Deviņdesmito gadu sākumā valsti skāra ekonomiskā lejupslīde, taču tagad Somija sasniegusi sevišķi augstu attīstības līmeni tieši inovāciju ieviešanas ziņā – augsto tehnoloģiju īpatsvars eksporta struktūrā sasniedz pat 25 procentus. Latvijas rādītājs ir mazāk nekā četri procenti. Tāpēc vietā bija A.Okougumes retoriskais jautājums: “Kad Latvija “zīmēsies” ar inovācijām, nevis lepniem automobiļiem ielās?”

Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv