Ierosmi mainīt ministrijas struktūru un uzlabot darbu izteicis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis. “LV” ministrs atklāja, ka patlaban izveidota darba grupa, kas izstrādās un piedāvās izvērtēšanai iespējamo RAPLM struktūru. Reorganizācijas procesu iecerēts pabeigt divos mēnešos.

Vienkāršāka struktūra un lielāka koordinācija

Pārmaiņu mērķis ir izveidot vienkāršāku ministrijas struktūru, atdalīt politikas izstrādi no tās īstenošanas, ieviešanas un uzraudzības, kā arī optimizēt algu fonda izlietojumu. M.Kučinskis uzskata, ka līdzšinējā darba koordinācija ministrijas departamentu starpā ne tuvu nav bijusi optimāla. Nav gan pamata pārmest – katra struktūrvienība strādājusi godprātīgi, tomēr prasībās, ko izvirza mūsdienu darba ritms, kopējā kapacitāte nebija pietiekami augsta. “Jāatceras, ka RAPLM pirms trīs gadiem izveidoja, apvienojot Pašvaldību lietu pārvaldi un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas teritoriālās un reģionālās plānošanas departamentus. Tās bija divas atšķirīgas iestādes, kas jaunajā ministrijā ieviesa pārmantotās tradīcijas. Manuprāt, ir pietrūcis savstarpējas koordinācijas.” M.Kučinskis teikto pamato ar piemēru par dažādu ministrijas departamentu sagatavotajiem redzējumiem Latvijas policentriskās attīstības programmai. Katrs no sava redzespunkta ir strādājis pēc labākās sirdsapziņas, taču izpalikusi savstarpēja saskaņotība.

Maza alga veicina “migrāciju”

Kā vēl viens no reorganizācijas iemesliem tiek minēta lielā kadru mainība, kuras galvenais iemesls ir zemais atalgojums. Gada laikā no darba ir aizgājuši 30 darbinieki. Mainība gan nav bijusi departamentu vadītāju vidū, pārsvarā “migranti” bijuši ministrijā strādājošie studenti, kas atraduši labāk atalgotu darbu, salīdzinoši ar 250 latiem pirms nodokļu nomaksas. Loģiski apvienojot atsevišķus no patlaban ministrijas struktūrā esošiem 13 departamentiem, būs iespēja kaut nedaudz samazināt darba vietu skaitu un veikt pārdali algu fondā. Algu palielinājums būtu lielāka iespēja ministrijai piesaistīt un noturēt kvalificētus speciālistus.
Pašvaldību ministrs uzskata, ka reorganizācijas process varētu skart arī RAPLM pārraudzībā esošo valsts aģentūru “Mājokļu aģentūra”. “Aģentūra, kurā strādā 70 darbinieki, savu darbību deviņos mēnešos, manuprāt, nav attaisnojusi un spējusi pierādīt. Jāatzīst gan arī – aģentūrai nav bijis īstu uzdevumu, nav realizēta neviena programma. Arī vadītājs nav izrādījis gaidīto iniciatīvu.” Visticamāk Mājokļu aģentūru iekļaus ministrijas pamatstruktūrā kā atsevišķu departamentu, taču neizbēgams būs darbinieku skaita samazinājums.

Apvienot saderīgo, uzlabot dialogu ar pašvaldībām

Jau minēts, ka reorganizācijas ieguvumi būtu vienkāršota pārvaldes struktūra, atdalot politikas izstrādi no ieviešanas un uzraudzības, un apvienojot departamentus, kuri nodarbojas ar reģionālās attīstības un pašvaldību attīstības politikas izstrādi. Piemēram, starp reģionālo politiku, telpisko plānošanu, pašvaldību attīstību, arī mājokļu politiku pastāv savstarpēja saistība. Lai īstenotos izstrādātā politika, lai būtu efektīvi piedāvātie izpildes instrumenti, ir nepieciešama savstarpēja koordinācija. Pārveidojumi varētu būt noderīgi arī tiešās saiknes uzturēšanai ar pašvaldībām un arī kā izstrādātās politikas efektivitātes rādītājs. Ir pamats domāt, ka lielāks kontakts ar pašvaldībām dos “signālus” par efekta trūkumu un jaunas ierosmes politikas izstrādē. RAPLM vadība uzskata, ka jaunā sistēma ļaus noteikt katrai darbības jomai konkrētu atbildību un uzlabos savstarpējo koordināciju.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv