I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:
1) struktūrfonda izvērtēšana – Eiropas Savienības struktūrfondu (turpmāk – struktūrfonds) finansējuma izlietojuma un struktūrfondu vadības efektivitātes novērtēšana atbilstoši plānošanas dokumentiem;
2) struktūrfonda projekta iesniegums – iesniegums (veidlapa un tās pielikumi) projektam nepieciešamā finansējuma saņemšanai no struktūrfonda;
3) struktūrfonda projekta iesniedzējs – valsts pārvaldes iestāde, pašvaldība, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, fiziskā persona;
4) struktūrfonda projektu veidi:
a) atklāta konkursa projekts,
b) grantu shēma,
c) nacionālās programmas projekts,
d) grantu shēmas projekts;
5) atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijas – atklāta projektu iesniegumu konkursa sagatavošanas un norises nosacījumi atbilstoši plānošanas dokumentiem;
6) grantu shēmas apraksts – grantu shēmas projektu sagatavošanas un ieviešanas nosacījumi atbilstoši plānošanas dokumentiem;
7) grantu shēmas projekta iesniegums – iesniegums (veidlapa un tās pielikumi) granta finansējuma saņemšanai;
8) grantu shēmas projekta iesniedzējs – valsts pārvaldes iestāde, pašvaldība, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, individuālais komersants;
9) projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji:
a) administratīvie vērtēšanas kritēriji,
b) kvalitātes vērtēšanas kritēriji,
c) specifiskie vērtēšanas kritēriji;
10) finanšu kontrole un audits:
a) izlases veida pārbaude projekta īstenošanas vietā,
b) struktūrfondu vadības sistēmas atbilstības un efektivitātes pārbaude,
c) struktūrfonda projekta finansējuma pieprasījuma un izdevumu deklarācijas atbilstības izlases veida pārbaude,
d) struktūrfondu noslēguma izdevumu deklarāciju pārbaude;
11) plānošanas dokumentos minēto aktivitāšu ieviešanas veidi:
a) atklāts projektu iesniegumu konkurss,
b) grantu shēma,
c) struktūrfonda nacionālā programma;
12) uzraudzība – struktūrfonda finansēto pasākumu ieviešanas un izpildes analīze atbilstoši plānošanas dokumentiem. 

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt struktūrfondu vadību Latvijā, ciktāl to nenosaka Eiropas Savienības tiesību akti.

3.pants. Likuma darbība

(1) Likums nosaka struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, uzraudzības komitejā un vadības komitejā pieņemto lēmumu statusu un struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
(2) Likums attiecas uz 2004.–2006.gada Mērķa 1 programmas vadību.

4.pants. Struktūrfondu vadība

Struktūrfondu vadība ir programmēšanas periodam nepieciešamo plānošanas dokumentu sagatavošana, saskaņošana un apstiprināšana, struktūrfondu vadības sistēmas izveide, struktūrfonda projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju izstrāde un apstiprināšana, kā arī struktūrfondu ieviešana, finanšu kontrole, audits, uzraudzība un izvērtēšana.

5.pants. Struktūrfonda finansējuma piešķiršana

Struktūrfonda projekta iesnieguma iesniegšana šajā likumā noteiktajā valsts pārvaldes iestādē nerada pienākumu valsts pārvaldes iestādei piešķirt struktūrfonda projekta iesniedzējam vai grantu shēmas projekta iesniedzējam finansējumu struktūrfonda projekta ieviešanai.

II nodaļa
Struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas

6.pants. Struktūrfondu vadības nodrošināšana

Struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas ir:
1) vadošā iestāde;
2) maksājumu iestāde;
3) pirmā līmeņa starpniekinstitūcija;
4) otrā līmeņa starpniekinstitūcija;
5) struktūrfonda finansējuma saņēmējs;
6) grantu shēmas apsaimniekotājs;
7) granta finansējuma saņēmējs;
8) uzraudzības komiteja;
9) vadības komiteja.

7.pants. Vadošā iestāde

(1) Vadošās iestādes pienākumi:
1) nodrošināt struktūrfondu vadību un ieviešanas efektivitāti;
2) nodrošināt struktūrfondu uzraudzības komitejas sekretariāta funkcijas;
3) nodrošināt struktūrfondu vadības komiteju sekretariāta funkcijas;
4) nodrošināt struktūrfondu vadības informācijas un komunikācijas pasākumu izpildi Latvijā;
5) koordinēt struktūrfondu vadības cilvēkresursu attīstības pasākumu izstrādi un organizēt to izpildi Latvijā;
6) nodrošināt tehniskās palīdzības plānošanu, sagatavošanu un uzraudzību;
7) nodrošināt priekšlikumu sagatavošanu par grozījumiem plānošanas dokumentos;
8) nodrošināt nevalstisko organizāciju iesaistīšanu vadības komitejā un uzraudzības komitejā.
(2) Vadošās iestādes tiesības:
1) veikt struktūrfondu finanšu kontroli un auditu;
2) pieprasīt no maksājumu iestādes, pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas, otrā līmeņa starpniekinstitūcijas, grantu shēmas apsaimniekotāja, struktūrfonda finansējuma saņēmēja un granta finansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama struktūrfondu vadības un ieviešanas nodrošināšanai.
(3) Vadošā iestāde ir Finanšu ministrija.
(4) Finanšu ministrija nodrošina funkciju nodali iestādē, ja Finanšu ministrija vienlaikus veic vadošās iestādes un struktūrfonda finansējuma saņēmēja funkcijas.

8.pants. Maksājumu iestāde

(1) Maksājumu iestādes pienākumi:
1) veikt struktūrfondu finanšu vadību;
2) apliecināt izdevumus.
(2) Maksājumu iestādes tiesības:
1) veikt struktūrfondu finanšu kontroli un auditu;
2) pieprasīt no vadošās iestādes, pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas, otrā līmeņa starpniekinstitūcijas, grantu shēmas apsaimniekotāja, struktūrfonda finansējuma saņēmēja un granta finansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama finanšu kontroles un audita veikšanai un izdevumu apliecināšanai.
(3) Maksājumu iestāde ir Valsts kase.
(4) Valsts kase nodrošina funkciju nodali iestādē, ja Valsts kase vienlaikus veic maksājumu iestādes un struktūrfonda finansējuma saņēmēja funkcijas.

9.pants. Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas

(1) Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas pienākumi:
1) piedalīties plānošanas dokumentu grozījumu izstrādē;
2) izstrādāt struktūrfonda projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;
3) atbilstoši plānošanas dokumentiem koordinēt struktūrfonda finansēto aktivitāšu ieviešanu atbilstoši attiecīgās nozares politikai un plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm, uzraudzīt struktūrfonda finansētās aktivitātes, analizēt problēmas struktūrfonda ieviešanā un sniegt vadošajai iestādei un uzraudzības komitejai priekšlikumus par struktūrfonda ieviešanas uzlabošanu;
4) izstrādāt struktūrfonda nacionālo programmu, grantu shēmas aprakstu, atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijas, iekļaujot tajās projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;
5) izstrādāt un Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajā kārtībā iesniegt Finanšu ministrijā sākotnējai izvērtēšanai atbalsta programmu, ja plānošanas dokumentos paredzētais pasākums paredzēts komercdarbības atbalstam;
6) noteikt kārtību, kādā izveido vērtēšanas komisiju un vērtē struktūrfonda projektu iesniegumus;
7) vērtēt atklāta projektu iesniegumu konkursa projektu iesniegumus atbilstoši projekta iesnieguma kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem un atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijām, kā arī iesniegt vadības komitejā atklāta projektu iesniegumu konkursa projektu iesniegumu sarakstu;
8) vērtēt grantu shēmas projektu iesniegumu atbilstoši projekta iesnieguma kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem un grantu shēmas aprakstam;
9) pieņemt lēmumus par atklāta projektu iesniegumu konkursa struktūrfonda projektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu;
10) pieņemt lēmumu par struktūrfonda nacionālās programmas apstiprināšanu;
11) pieņemt lēmumu attiecībā uz šā likuma 6.panta 4. vai 6.punktā minēto struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu par struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma administratīvo neatbilstību un attiecīgā projekta iesnieguma noraidīšanu, ja lēmums ir apstrīdēts saskaņā ar šā likuma 20.panta ceturto vai piekto daļu;
12) sniegt sabiedrībai informāciju un nodrošināt publicitāti jautājumos, kas saistīti ar struktūrfondiem.
(2) Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijai ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegt priekšlikumus par grozījumiem struktūrfonda projektā, lai nodrošinātu finanšu līdzekļu izlietojuma efektivitāti, lietderību un normatīvajos aktos par budžeta un finanšu vadību noteikto prasību ievērošanu.
(3) Šā likuma 9.panta pirmās daļas 4., 6., 7., 9. un 10.punktā noteiktos pienākumus un otrajā daļā noteiktās tiesības Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantijas fonda virzības daļas (turpmāk – ELVGF) un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta (turpmāk – ZVFI) gadījumā īsteno otrā līmeņa starpniekinstitūcija.
(4) Iestāde nodrošina funkciju nodali iestādē, ja tā vienlaikus veic pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas un struktūrfonda finansējuma saņēmēja vai granta finansējuma saņēmēja funkcijas.
(5) Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas nosaka Ministru kabinets.

10.pants. Otrā līmeņa starpniekinstitūcijas

(1) Otrā līmeņa starpniekinstitūcijas pienākumi:
1) atbilstoši plānošanas dokumentiem nodrošināt attiecīgā struktūrfonda finansēto aktivitāšu ieviešanu;
2) pēc saskaņošanas ar pirmā līmeņa starpniekinstitūciju izsludināt un slēgt atklātos projektu iesniegumu konkursus;
3) vērtēt atklāta projektu iesniegumu konkursa projektu iesniegumus atbilstoši projekta iesnieguma administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un pieņemt lēmumu par katra projekta iesnieguma administratīvo atbilstību vai administratīvo neatbilstību un attiecīgā projekta iesnieguma noraidīšanu;
4) slēgt ar struktūrfonda finansējuma saņēmēju līgumu par struktūrfonda projekta ieviešanu;
5) veikt struktūrfondu finanšu kontroli un auditu;
6) uzraudzīt atklāta projektu iesniegumu konkursa projektu, struktūrfonda nacionālās programmas projektu un grantu shēmas projektu ieviešanu;
7) sagatavot izdevumu deklarāciju;
8) sniegt struktūrfondu vadībā iesaistītajām institūcijām informāciju par struktūrfondu projektu ieviešanas gaitu;
9) sniegt sabiedrībai informāciju un nodrošināt publicitāti jautājumos, kas saistīti ar struktūrfondiem.
(2) Iestāde nodrošina funkciju nodali iestādē, ja tā vienlaikus veic otrā līmeņa starpniekinstitūcijas un struktūrfonda finansējuma saņēmēja vai granta finansējuma saņēmēja funkcijas.
(3) Otrā līmeņa starpniekinstitūcijas nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Grantu shēmas apsaimniekotājs

(1) Grantu shēmas apsaimniekotāja pienākumi:
1) atbilstoši plānošanas dokumentiem nodrošināt grantu shēmas ieviešanu;
2) pēc saskaņošanas ar pirmā līmeņa starpniekinstitūciju izsludināt un slēgt grantu shēmas projektu iesniegumu konkursus;
3) vērtēt grantu shēmas projektu iesniegumus atbilstoši projekta iesnieguma administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un pieņemt lēmumu par katra projekta iesnieguma administratīvo atbilstību vai administratīvo neatbilstību un attiecīgā projekta iesnieguma noraidīšanu;
4) pieņemt lēmumu par grantu shēmas projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu;
5) slēgt ar granta finansējuma saņēmēju līgumu par grantu shēmas projekta ieviešanu;
6) veikt struktūrfondu finanšu kontroli;
7) uzraudzīt grantu shēmas projektu ieviešanu;
8) sniegt sabiedrībai informāciju un nodrošināt publicitāti jautājumos, kas saistīti ar struktūrfondiem.
(2) Grantu shēmas apsaimniekotājam ir tiesības ierosināt un finansēt granta finansējuma saņēmēja auditu.
(3) Iestāde nodrošina funkciju nodali iestādē, ja tā vienlaikus veic grantu shēmas apsaimniekotāja un struktūrfonda finansējuma saņēmēja vai granta finansējuma saņēmēja funkcijas.
(4) Grantu shēmas apsaimniekotāju nosaka Ministru kabinets. 

12.pants. Struktūrfonda finansējuma saņēmējs

(1) Struktūrfonda finansējuma saņēmējs ir valsts pārvaldes iestāde, pašvaldība, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, fiziskā persona, kuras izstrādātais struktūrfonda projekts ir apstiprināts šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Ministru kabinets nosaka atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijas (tajās norāda arī struktūrfonda finansējuma saņēmēju loku).
(3) Grantu shēmas gadījumā struktūrfonda finansējuma saņēmējs ir grantu shēmas apsaimniekotājs.
(4) Struktūrfonda finansējuma saņēmējs nodrošina struktūrfonda projekta ieviešanu atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar otrā līmeņa starpniekinstitūciju.

13.pants. Granta finansējuma saņēmējs

(1) Granta finansējuma saņēmējs ir valsts pārvaldes iestāde, pašvaldība, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai individuālais komersants, kura izstrādātais grantu shēmas projekts ir apstiprināts šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Ministru kabinets nosaka grantu shēmas aprakstu (tajā norāda arī granta finansējuma saņēmēju loku).
(3) Granta finansējuma saņēmējs nodrošina no struktūrfondiem finansētā grantu shēmas projekta ieviešanu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar grantu shēmas apsaimniekotāju. 

14.pants. Uzraudzības komiteja

(1) Uzraudzības komiteja ir koleģiāla struktūrfondu vadībā iesaistītā institūcija, kuras tiesības un pienākumi noteikti tiesību aktos par struktūrfondu vadību.
(2) Uzraudzības komiteja uzrauga plānošanas dokumentu ieviešanu un tajos noteikto mērķu sasniegšanu.
(3) Uzraudzības komitejas sastāvu nosaka Ministru kabinets.

15.pants. Vadības komiteja

(1) Vadības komiteja ir koleģiāla struktūrfondu vadībā iesaistītā institūcija, kas izveidota, lai uzraudzītu attiecīgā struktūrfonda ieviešanu un sniegtu priekšlikumus par piešķirtā finansējuma izlietošanas efektivitāti un lietderību.
(2) Vadības komiteja darbojas, pamatojoties uz nolikumu, un veic šādas funkcijas:
1) saskaņo struktūrfonda projekta iesnieguma veidlapu paraugus pirms to apstiprināšanas Ministru kabinetā;
2) saskaņo atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijas pirms to apstiprināšanas Ministru kabinetā;
3) saskaņo struktūrfonda nacionālo programmu un tajā iekļautos projektus;
4) pārliecinās, vai tikusi ievērota struktūrfonda projektu iesniegumu vērtēšanas kārtība, un saskaņo struktūrfonda projektu iesniegumu sarakstus;
5) saskaņo grantu shēmas aprakstu pirms tā apstiprināšanas Ministru kabinetā;
6) saskaņo programmdokumenta finanšu līdzekļu sadalījuma plānu atbilstoši programmdokumentā noteiktajām aktivitātēm.
(3) Vadības komitejas sastāvu nosaka Ministru kabinets.
(4) Vadības komiteja apstiprina attiecīgās vadības komitejas nolikumu.

III nodaļa
Struktūrfondu vadība

16.pants. Struktūrfondu vadības nodrošināšana

(1) Lai nodrošinātu struktūrfondu vadību, Ministru kabinets nosaka:
1) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina grozījumu izdarīšanu plānošanas dokumentos un struktūrfondu ieviešanu (struktūrfonda projektu iesniegumu vai grantu shēmas projektu iesniegumu sagatavošanu, iesniegšanu un vērtēšanu un struktūrfonda projektu vai grantu shēmas projektu īstenošanu);
2) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfondu finanšu kontroli un auditu;
3) kārtību, kādā ziņo par struktūrfondu finansēto projektu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām un pieņem lēmumu par neattaisnotajiem izdevumiem;
4) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas publisko informāciju par struktūrfonda projektu;
5) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfonda publicitāti un vizuālās identitātes prasību ievērošanu;
6) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfondu uzraudzību un izvērtēšanu;
7) kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus;
8) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas sagatavo un apstiprina struktūrfonda nacionālo programmu;
9) struktūrfonda finanšu vadības nodrošināšanas kārtību;
10) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumenta pasākuma “Piekrastes zvejas attīstība, sociāli ekonomiskie pasākumi, noieta tirgus apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām” aktivitātes “Atbalsts ražotāju organizācijām” ieviešanu, finanšu kontroli un auditu.
(2) Ministru kabinets steidzamības kārtā izdod noteikumus par šā likuma 15.panta otrās daļas 1., 2. un 5.punktā minētajiem vadības komitejā saskaņotajiem dokumentiem.
(3) Vadošā iestāde izveido vadības informācijas sistēmu par plānošanas dokumentu uzraudzību un nodrošina datu par struktūrfonda projektu uzkrāšanu, lai īstenotu šā likuma 7.pantā noteiktās funkcijas.
(4) Struktūrfonda noslēguma izdevumu deklarāciju pārbauda Finanšu ministrijas struktūrvienība, kuras funkcijas ir nodalītas no vadošās iestādes un maksājumu iestādes funkcijām.

17.pants. Uzraudzības komitejas un vadības komitejas lēmumi

Uzraudzības komiteja un vadības komiteja pieņem pārvaldes lēmumus saskaņā ar šo likumu un citiem struktūrfondu vadību regulējošiem tiesību aktiem.

IV nodaļa
Struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas lēmumi,
to apstrīdēšana un pārsūdzēšana

18.pants. Struktūrfondu vadībā iesaistītās personas

(1) Struktūrfondu vadībā iesaistītās personas ir uzskatāmas par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, ja:
1) tām, pildot amata pienākumus struktūrfondu vadībā iesaistītajās institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā;
2) tām ir tiesības rīkoties ar valsts budžeta un struktūrfonda finansējumu struktūrfondu projektu ieviešanai, sagatavojot vai pieņemot lēmumu par struktūrfonda finansējumu.
(2) Šā likuma 18.panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz personām, kas ieņem amatu šādās struktūrfondu vadībā iesaistītajās institūcijās: struktūrfonda finansējuma saņēmējs un granta finansējuma saņēmējs, izņemot granta shēmas apsaimniekotāju.

19.pants. Struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas lēmumi

(1) Struktūrfondu vadībā iesaistītā institūcija pieņem lēmumus par atklāta projektu iesniegumu konkursa projektiem un grantu shēmas projektiem.
(2) Lēmumu pieņem par:
1) struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma atbilstību projekta iesnieguma administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un turpmāku virzību vērtēšanai atbilstoši projekta iesnieguma kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem vai attiecīgā projekta iesnieguma administratīvo neatbilstību un projekta iesnieguma noraidīšanu;
2) struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.
(3) ELVGF un ZVFI gadījumā pieņem kopīgus lēmumus par struktūrfonda projekta iesnieguma administratīvo atbilstību vai administratīvo neatbilstību un attiecīgā projekta iesnieguma noraidīšanu, kā arī par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.
(4) Lēmumu par struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma administratīvo atbilstību un turpmāko virzību vērtēšanai atbilstoši projekta iesnieguma kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem vai administratīvo neatbilstību un attiecīgā iesnieguma noraidīšanu pieņem:
1) šā likuma 6.panta 4.punktā noteiktās struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas vadītājs atklāta projektu iesniegumu konkursa projekta gadījumā pēc struktūrfonda projekta iesnieguma novērtēšanas atbilstoši projekta iesnieguma administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem;
2) šā likuma 6.panta 6.punktā noteiktās struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas vadītājs grantu shēmas projekta gadījumā pēc grantu shēmas projekta iesnieguma novērtēšanas atbilstoši projekta iesnieguma administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem.
(5) Lēmumu par struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem:
1) šā likuma 6.panta 3.punktā noteiktās struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas vadītājs atklāta projektu iesniegumu konkursa projekta gadījumā pēc projekta iesnieguma novērtēšanas atbilstoši projekta iesnieguma kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem un saskaņošanas vadības komitejā;
2) šā likuma 6.panta 6.punktā noteiktās struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas vadītājs grantu shēmas projekta gadījumā pēc grantu shēmas projekta iesnieguma novērtēšanas atbilstoši projekta vērtēšanas kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem.
(6) ELVGF un ZVFI gadījumā šā likuma 6.panta 4.punktā noteiktās struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas vadītājs var deleģēt citu iestādes amatpersonu kopīgā lēmuma pieņemšanai par struktūrfonda projekta iesnieguma administratīvo atbilstību vai administratīvo neatbilstību un struktūrfonda projekta iesnieguma noraidīšanu vai struktūrfonda projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.
(7) Struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas vadītājs, pamatojoties uz struktūrfonda projekta iesniedzēja vai grantu shēmas projekta iesniedzēja juridisko statusu, izdod administratīvo aktu vai pieņem iekšējo pārvaldes lēmumu.
(8) Šā panta septītajā daļā minētā administratīvā akta adresāts ir struktūrfonda projekta iesniedzējs vai grantu shēmas projekta iesniedzējs, ja tā ir Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, fiziskā persona vai individuālais komersants.
(9) Šā panta septītajā daļā minētā iekšējās pārvaldes lēmuma adresāts ir tas struktūrfonda projekta iesnieguma iesniedzējs vai grantu shēmas projekta iesniedzējs, kas ir valsts pārvaldes iestāde vai pašvaldība.
(10) Šā likuma 6.panta 4. vai 6.punktā minētā struktūrfondu vadībā iesaistītā institūcija lēmumu par struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma administratīvo atbilstību un turpmāku virzību vērtēšanai atbilstoši projekta iesnieguma kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem vai projekta iesnieguma administratīvo neatbilstību un noraidīšanu pieņem triju mēnešu laikā pēc attiecīgā iesnieguma iesniegšanas.
(11) Šā likuma 6.panta 3. vai 6.punktā minētā struktūrfondu vadībā iesaistītā institūcija lēmumu par struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem deviņu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma administratīvo atbilstību un turpmāku virzību vērtēšanai atbilstoši projekta iesnieguma kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem.
(12) ELVGF un ZVFI gadījumā kopīgu lēmumu par struktūrfonda projekta iesnieguma administratīvo atbilstību vai neatbilstību un attiecīgi projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā iesnieguma iesniegšanas.

20.pants. Struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas lēmuma apstrīdēšana

(1) Šā likuma 19.panta otrās daļas 1. un 2.punktā minēto lēmumu var apstrīdēt struktūrfonda projekta iesniedzējs vai grantu shēmas projekta iesniedzējs.
(2) Struktūrfonda projekta iesniedzējs vai grantu shēmas projekta iesniedzējs var apstrīdēt lēmumu par projekta iesnieguma administratīvo atbilstību un turpmāko virzību vērtēšanai atbilstoši projekta iesnieguma kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem vai administratīvo neatbilstību un struktūrfonda projekta vai grantu shēmas projekta iesnieguma noraidīšanu.
(3) Šā likuma 6.panta 4. un 6.punktā noteiktās struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas vadītāja lēmuma apstrīdēšana neaptur tā izpildi.
(4) Šā likuma 6.panta 4.punktā noteiktās struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas vadītāja lēmumu var apstrīdēt tajā šā likuma 6.panta 3.punktā minētajā struktūrfondu vadībā iesaistītajā institūcijā, kura ir atbildīga par aktivitātes vadību saskaņā ar plānošanas dokumentiem.
(5) Šā likuma 6.panta 6.punktā noteiktās struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas vadītāja lēmumu par administratīvo neatbilstību un grantu shēmas projekta iesnieguma noraidīšanu var apstrīdēt tajā šā likuma 6.panta 3.punktā minētajā struktūrfondu vadībā iesaistītajā institūcijā, kura ir atbildīga par aktivitātes vadību saskaņā ar plānošanas dokumentiem.
(6) ELVGF un ZVFI gadījumā šā likuma 6.panta 4.punktā minētās struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas vadītāja lēmumu apstrīd Lauku atbalsta dienesta likumā noteiktajā kārtībā.

21.pants. Struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas lēmuma pārsūdzēšana

(1) Struktūrfonda projekta iesniedzējs vai grantu shēmas projekta iesniedzējs var pārsūdzēt struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas lēmumu, ja, pieņemot attiecīgo lēmumu, nav ievērota Ministru kabineta noteiktā kārtība, kādā pieņem lēmumu par struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma apstiprināšanu vai struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma noraidīšanu.
(2) Šā likuma 6.panta 3., 4. vai 6.punktā minētās struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas vadītāja lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.
(3) ELVGF un ZVFI gadījumā šā likuma 6.panta 4.punktā minētās struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas vadītāja lēmumu pārsūdz Lauku atbalsta dienesta likumā noteiktajā kārtībā. 

22.pants. Tiesības iepazīties ar struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma lietu

(1) Tiesības iepazīties ar struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma lietu (izņemot projekta iesnieguma vērtēšanas materiālus, kuru ierobežotas pieejamības statusu noteicis tās struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas vadītājs, kura vērtē attiecīgo iesniegumu) ir attiecīgā projekta iesniedzējam.
(2) Struktūrfonda projekta iesniedzējam vai grantu shēmas projekta iesniedzējam ir tiesības iepazīties ar attiecīgo lietu tajā struktūrfondu vadībā iesaistītajā institūcijā, kurā ir iesniegts struktūrfonda projekta iesniegums vai grantu shēmas projekta iesniegums. 

23.pants. Struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma precizēšana

(1) Ja iesniegtais struktūrfonda projekta iesniegums vai grantu shēmas projekta iesniegums neatbilst projekta iesnieguma administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, šā likuma 6.panta 4. vai 6.punktā noteiktā struktūrfondu vadībā iesaistītā institūcija rakstiski pieprasa (vienu reizi) struktūrfonda projekta iesniedzējam vai grantu shēmas projekta iesniedzējam sniegt papildu informāciju, lai precizētu projekta iesniegumu.
(2) Lēmumu par papildu informācijas pieprasīšanu nevar apstrīdēt un pārsūdzēt. Struktūrfonda projekta iesniedzēja vai grantu shēmas projekta iesniedzēja uzklausīšanu Administratīvā procesa likuma izpratnē īsteno, veicot šā panta pirmajā daļā minētās darbības.
(3) Ja šā likuma 6.panta 3.punktā minētā struktūrfondu vadībā iesaistītā institūcija konstatē kļūdu šā likuma 6.panta 4. vai 6.punktā minētās struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas atbilstoši administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem izvērtētajā struktūrfonda projekta iesniegumā, kurš ir iesniegts turpmākai virzībai, lai to novērtētu atbilstoši projekta iesnieguma kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem, institūcija, kas konstatējusi kļūdu, nosūta struktūrfonda projekta iesniegumu attiecīgajai šā likuma 6.panta
4. vai 6.punktā minētajai struktūrfondu vadībā iesaistītajai institūcijai kļūdas novēršanai.

Pārejas noteikumi 

1. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.decembrim izdod šā likuma 16.panta pirmajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 30.novembrim ir spēkā Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumi Nr.200 “Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

2. Ja šā likuma 6.panta 4. vai 6.punktā minētā struktūrfondu vadībā iesaistītā institūcija ir izsludinājusi atklātu projektu iesniegumu konkursu vai grantu shēmas projektu iesniegumu konkursu pirms šā likuma 16.panta pirmās daļas 1.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās, piemēro Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumus Nr.200 “Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1.Pašreizējās situācijas raksturojums
Pašreiz struktūrfondu vadību Latvijā nosaka 2004.gada 30.marta Ministru kabineta noteikumi Nr.200 “Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadību”. Lai izvērtētu spēkā esošās struktūrfondu vadības sistēmas tiesiskos aspektus un lemtu par nepieciešamajiem uzlabojumiem, 2004.gada 30.novembrī Finanšu ministrijā tika izveidota Juridiskā darba grupa, kas secināja, ka pašreiz spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikts deleģējums Ministru kabinetam izdot ārējus normatīvus aktus par struktūrfondu vadības jautājumiem, kā arī konstatēja neatbilstības ar Administratīvā procesa likumu. Tika nolemts izstrādāt likumu, kas noteiktu struktūrfondu vadības pamatprincipus Latvijā, noteiktu deleģējumu Ministru kabinetam izdot ārējus normatīvus aktus struktūrfondu vadības nodrošināšanai un noteiktu administratīvo procesu regulējošo normatīvo aktu piemērošanu struktūrfondu vadības procesā.
2. Normatīvā akta projekta būtība
Likumprojekta mērķis ir noteikt struktūrfondu vadības vispārējos pamatprincipus Latvijā. Likumprojekts nosaka struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, uzraudzības komitejā un vadības komitejā pieņemto lēmumu statusu, deleģējumu Ministru kabinetam noteikt, kā tiek nodrošināti struktūrfondu vadības posmi, kā arī struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas un apstrīdēšanas kārtību.
Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no likumprojekta, piemēro īpašu struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Likumprojekts nosaka, ka struktūrfonda projekta iesniedzējs vai grantu shēmas projekta iesniedzējs var apstrīdēt lēmuma par administratīvo atbilstību un projekta iesnieguma tālāko virzību vērtēšanai pēc projekta iesnieguma kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem vai administratīvo neatbilstību un struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma noraidīšanu. Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas, otrā līmeņa starpniekinstitūcijas vai grantu shēmas apsaimniekotāja vadītāja pieņemtā lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. Šāds tiesiskais regulējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu struktūrfondu līdzekļu efektīvu izlietošanu atbilstoši Padomes Regulā Nr. 1260/1999 noteiktajam “n+2” principam. Likumprojektā ir iekļauta tiesību norma, kas nosaka, ka struktūrfonda projekta iesnieguma iesniegšana likumā noteiktajā valsts pārvaldes iestādē nerada pienākumu valsts pārvaldes iestādei piešķirt struktūrfonda projekta iesniedzējam vai grantu shēmas projekta iesniedzējam finansējumu struktūrfonda projekta ieviešanai. Šāds regulējums nosaka, ka struktūrfonda projekta iesniedzējs vai granta projekta iesniedzējs saskaņā ar Administratīvā procesa likumu var prasīt tikai zaudējumus, kas radušies, attiecīgajam projekta iesniedzējam sagatavojot vērtēšanas procesā noraidīto struktūrfonda projekta iesniegumu (piemēram, projekta sagatavošanas izmaksas).
Likumprojektā ir noteikta arī struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtība. Struktūrfonda projekta iesniedzējs vai grantu shēmas projekta iesniedzējs var pārsūdzēt to, ka nav ievērota Ministru kabineta noteiktā kārtība lēmuma pieņemšanai par struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma apstiprināšanu vai struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma noraidīšanu.
Likumprojektā ir noteikts, ka, ja struktūrfonda projekta iesniedzēja vai grantu shēmas projekta iesniedzēja iesniegtais struktūrfonda projekta iesniegums vai grantu shēmas projekta iesniegums neatbilst projekta iesnieguma administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, attiecīgā struktūrfondu vadībā iesaistītā institūcija vienu reizi rakstiski pieprasa struktūrfonda projekta iesniedzējam vai grantu shēmas projekta iesniedzējam sniegt papildu informāciju par projekta iesniegumu tā precizēšanai.
Likumprojektā ir noteikts, ka, lemjot par struktūrfonda finansējuma piešķiršanu, pirmā līmeņa starpniekinstitūcija vai grantu shēmas apsaimniekotājs var nenoskaidrot struktūrfonda projekta pieteicēja vai grantu shēmas projekta pieteicēja viedokli un argumentus par tā iesniegto struktūrfonda projekta iesniegumu.
Likumprojektā atšķirībā no Administratīvā procesa likuma tiek noteikts ierobežojums indivīda tiesībām tikt uzklausītam, šīs tiesības ir pielāgotas struktūrfondu ieviešanas procesam un balstās uz Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktu. Šāds ierobežojums ir noteikts arī tādēļ, lai novērstu iespējamo interešu konfliktu un korupciju projekta iesniegumu vērtēšanas procesā.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi
Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu
Likumprojekta pieņemšana uzlabos uzņēmējdarbības vidi, atrisinot I sadaļas 1.punktā minētās administratīvā procesa problēmas struktūrfondu vadībā. Likumprojektā ir noteikta īpaša kārtība, kādā struktūrfonda finansējuma saņēmēji un grantu shēmas finansējuma saņēmēji (tajā skaitā arī komercsabiedrības) var apstrīdēt struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju pieņemtos lēmumus.
Likumprojekta pieņemšana nepalielinās komercsabiedrību izmaksas.
3. Sociālo seku izvērtējums
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi
Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.
Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt
Likumprojektā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt:
1) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu grozīšanu un struktūrfondu ieviešanu – struktūrfonda projektu iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma sagatavošanu, iesniegšanu, vērtēšanu un struktūrfonda projekta vai grantu shēmas projekta īstenošanu;
2) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfondu finanšu kontroles un audita veikšanu;
3) kārtību, kādā ziņo par Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām un pieņem lēmumu par neattaisnoti veiktajiem izdevumiem;
4) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas publisko informāciju par struktūrfonda projektu;
5) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfonda publicitātes pasākumus un vizuālās identitātes vadlīniju ievērošanu;
6) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfondu uzraudzību un izvērtēšanu;
7) kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus;
8) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas sagatavo un apstiprina struktūrfonda nacionālo programmu;
9) kārtību struktūrfonda finanšu vadības nodrošināšanai;
10) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumenta pasākuma “Piekrastes zvejas attīstība, sociāli ekonomiskie pasākumi, noieta tirgus apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām” aktivitātes “Atbalsts ražotāju organizācijām” ieviešanu, finanšu kontroli un auditu.
Iepriekšminētos Ministru kabineta noteikumus paredzēts izstrādāt līdz 2005.gada 1.decembrim.
Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumi Nr.200 “Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadību” ir spēkā līdz 2005.gada 1.decembrim tiktāl, cik tie nav pretrunā ar šo likumprojektu.
2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību
Likumprojekts atbilst Latvijas saistībām, ko tā uzņēmusies, 2003.gadā Atēnās parakstot un noteiktā kārtībā ratificējot Pievienošanās Eiropas Savienībai līgumu.
Likumprojekta sagatavošanā ir ņemts vērā:
– Eiropas Komisijas 2004.gada 17.jūnija lēmums, ar ko apstiprina Vienoto programmdokumentu attiecībā uz Kopienas struktūrpalīdzību saskaņā ar mērķi 1 Latvijā;
– Padomes 1999.gada 21.jūnija Regula (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem;
– Padomes 2003.gada 26.maija Regula (EK) Nr. 1105/2003, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem;
– Padomes 2001.gada 28.jūnija Regula (EK) Nr. 1447/2001, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem;
– Komisijas 2001.gada 2.marta Regula (EK) Nr. 438/2001, kas reglamentē Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/1999 izpildi attiecībā uz vadības un kontroles sistēmām, ko piemēro no struktūrfondiem piešķirtajai palīdzībai;
– Komisijas 2002.gada 27.decembra Regula (EK) Nr. 2355/2002, ar kuru groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 438/2001, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/1999 attiecībā uz vadības un kontroles sistēmām, ko piemēro no struktūrfondiem piešķirtajai palīdzībai;
– Komisijas 2000.gada 30.maija Regula (EK) Nr. 1159/2000 par informācijas un publicitātes pasākumiem, kas dalībvalstīm jāveic sakarā ar palīdzību no struktūrfondiem. 
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām
Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums
Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas
Saskaņā ar 2004.gada 17.februāra valsts sekretāru sanāksmē nolemto likumprojekts tika nosūtīts saskaņošanai šādām nevalstiskajām organizācijām: sabiedriskās politikas centrs “Providus”, “Sorosa fonds – Latvija”, “Sabiedrība par atklātību Delna”, Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs, Latvijas Pilsoniskā alianse, Latvijas dzimumu līdztiesības apvienība, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO. Atzinumi par likumprojektu tika saņemti no “Sabiedrības par atklātību Delna” un no “Sorosa fonda – Latvija”, kas apkopoja un iesniedza sabiedriskās politikas centra “Providus”, Latvijas Pilsoniskās alianses, Vides aizsardzības kluba un Pasaules dabas fonda komentārus par likumprojektu.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)
“Sabiedrība par atklātību Delna” norāda, ka likumprojektā trūkst regulējuma par 1) informācijas atklātību, 2)amatpersonas statusa piemērošanu struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju darbiniekiem un projektu vērtētājiem un 3) lēmumu pieņemšanas un uzraudzības funkciju nošķiršanai. Finanšu ministrija ņēma vērā otro komentāru un sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju papildināja likumprojektu ar pantu par amatpersonas statusa piemērošanu struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju darbiniekiem un struktūrfondu un grantu shēmu projektu vērtētājiem. Pirmais komentārs netika ņemts vērā, jo likumprojekta 15.panta 5.punktā ir noteikts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus par kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas publisko informāciju par struktūrfonda projektiem. Minētajā Ministru kabineta noteikumu projektā tiks detalizēti noteikts, kādā veidā struktūrfondu vadībā iesaistītajām institūcijām būs jāpublisko informācija. Arī trešais priekšlikums nav ņemts vērā, jo ES struktūrfondu vadības sistēma ir izveidota un noteikta VPD ieviešanas sadaļā saskaņā ar ES tiesību aktiem (regulas 1260/1999 un 438/2001 u.c.). Ieviešanas sistēmu ir apstiprinājusi EK, līdz ar to izmaiņas esošajā ieviešanas sistēmā netiek veiktas. Minētais priekšlikums tiks izskatīts, veidojot ieviešanas sistēmu nākamajam programmēšanas periodam.
“Sorosa fonds – Latvija” norāda uz vairākiem tehniskiem precizējumiem, ko nepieciešams veikt likumprojektā, kā arī norāda, kādas izmaiņas būtu nepieciešams ieviest esošajā struktūrfondu vadības sistēmā (piemēram, noteikt Valsts kontroles lomu u.c.). “Sorosa fonda – Latvija” sniegtie priekšlikumi nav ņemti vērā, jo ES struktūrfondu vadības sistēma ir izveidota un noteikta VPD ieviešanas sadaļā saskaņā ar ES tiesību aktiem (regulas 1260/1999 un 438/2001 u.c.). Ieviešanas sistēmu ir apstiprinājusi EK, līdz ar to izmaiņas esošajā ieviešanas sistēmā netiek veiktas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis
Informācija par likumprojektu ir sniegta sabiedrības saziņas līdzekļos (presē un intervijas radio, tīklā “Internet” www.esfondi.lv).
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem
Likumprojekta sagatavošanas procesā konsultācijas starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?