Latvija un Slovēnija: viedokļu kopība

Rīgā Janešs Janša un viņa vadītā delegācija ieradās jau pirmdienas vakarā. Vakar, 13.septembrī, augstais viesis tikās ar Latvijas amatpersonām un iepazinās ar Vecrīgu, kā arī baudīja Latvijas kultūras dzīvi.
Vakar notika arī Latvijas Ministru prezidenta Aigara Kalvīša un Slovēnijas premjerministra Janeša Janšas preses konference.
Tās ievadā, uzrunājot Latvijas un Slovēnijas žurnālistus, mūsu valdības vadītājs teica:
“Šī ir vēsturiska vizīte, jo Janšas kungs ir pirmais Slovēnijas premjerministrs, kas apmeklē mūsu valsti. Latvija un Slovēnija ir mazas valstis, kam ir daudz kopīgu interešu, ko pārrunāt. Taču vispirms es gribu pateikties Slovēnijai par ļoti veiksmīgo EDSO prezidentūru un vadību. Mums bijusi ļoti laba sadarbība ar EDSO pašreizējo vadību, un tas ir liels Slovēnijas valdības nopelns, vadot šo organizāciju. Mēs pārrunājām arī kopīgus jautājumus, kas mums ir svarīgi Eiropas Savienībā (ES). Piemēram par finanšu perspektīvu un pakalpojumu direktīvu ieviešanu Eiropas Savienībā, kā arī pievienošanos eiro zonai. Mēs pārrunājām arī divpusējās attiecības un bijām vienisprātis, ka nākotnē jāliek lielāks akcents uz ekonomisko sadarbību. Mūsu tirdzniecības apjoms pagaidām ir salīdzinoši zems, bet ir milzīgas izaugsmes iespējas un vēl lielākas iespējas apmainīties investīcijām. Slovēnijas premjerministra vizīte Latvijā ir pirmais solis, lai iekustinātu mūsu ekonomisko sadarbību, kas nākotnē kļūs daudz aktīvāka – tā ir mana dziļa pārliecība.”
Savukārt Slovēnijas premjerministrs Janešs Janša sacīja:
“Man ir liels prieks un gods apmeklēt Latviju. Jā, šī ir pirmā Slovēnijas premjerministra vizīte Latvijā, bet ceru, ka ne pēdējā. Es gribu apsveikt Latvijas premjerministra kungu ar jūsu valsts straujo ekonomisko izaugsmi. Tas ir apliecinājums mazu valstu spējai spert lielus soļus un tuvoties ekonomiski attīstītāko valstu līmenim. Otrkārt, es gribu apsveikt Latviju ar minoritāšu konvencijas pieņemšanu.
Kopš 1991.gada sadarbība starp Slovēniju un Latviju attīstījusies draudzīgu attiecību garā. Bijušas vairākas vizītes, sekmīgi progresējuši kultūras kontakti, bet šodien jāsecina, ka mūsu ekonomiskās attiecības varētu būt labākas. Mūsu delegācijas apmainījušās ar nozīmīgām domām gan par Baltijas reģiona valstīm, gan par Centrālās un Austrumeiropas valstīm kopumā. Slovēnija šogad ir EDSO prezidējošā valsts, tādēļ visi šie jautājumi mums ir ļoti svarīgi, un mēs tos mēģinām risināt arī šādā domu apmaiņas gaisotnē. Būtiskas bijušas arī abu valstu biznesmeņu delegāciju tikšanās. Ir jau uzsākti konkrēti darījuma sakari un tiek veidoti konkrēti sadarbības projekti arī ekonomikas jomā. Tāpēc es uzskatu, ka arī mūsu biznesmeņi dod būtisku ieguldījumu abu valstu sadarbības padziļināšanā.”

“Latvijas Vēstneša” jautājums Slovēnijas premjerministram: – Kāds ir jūsu valsts viedoklis par eventuālām ANO institūciju reformām?

J.Janša: – Mēs ar lielu interesi gaidījām ANO Ģenerālās asamblejas sesiju Ņujorkā. Mēs Slovēnijā uzskatām, ka pirmie ANO reorganizācijas projekti bija visai daudzsološi. Vēlākie projekti ir vājāki, tāpēc no šīs sesijas Slovēnija īpaši daudz negaida. Taču Slovēnija ir cieši pārliecināta, ka nepieciešamas spēcīgākas ANO struktūras, lai veicinātu mieru pasaulē. Īpaši aktuāli tas ir valstīm, kurās vēl nevalda miers.

A.Kalvītis: – Pirmkārt gribu teikt, ka ar šīm problēmām mēs Latvijā vairāk vai mazāk veiksmīgi tiekam galā. Lai šos jautājumus risinātu starptautiskā mērogā, ļoti aktuāla ir starptautiskā sadarbība ar partnervalstu attiecīgajām institūcijām. Šis līgums dos iespēju abu valstu attiecīgajām institūcijām ļoti aktīvi sadarboties cīņā pret kriminālajām aktivitātēm.
J.Janša: – Organizētā noziedzība ir fenomens, pret kuru valstis nevar cīnīties vienatnē. Protams, liela nozīme ir katras valsts nacionālajai likumdošanai, kas dod konkrētus instrumentus noziedzības apkarošanai, taču ir nepieciešami starptautiski instrumenti cīņai pret šiem noziedzības veidiem. Šāds ļoti nozīmīgs instruments ir arī nupat parakstītais abu valstu sadarbības līgums.

J.Janša: – EDSO ir 55 dalībvalstis, un lēmumi šajā organizācijā tiek pieņemti pēc konsensa principa. Katra valsts var dot savu ieguldījumu EDSO darbā, bet katra valsts var arī zināmā mērā bremzēt šīs organizācijas lēmumu pieņemšanu. Protams, lai EDSO sekmīgi darbotos, mums bieži nepieciešams kompromiss. Kad Slovēnija pārņēma EDSO prezidentūru, organizācijai bija problēmas ar budžetu, tai nebija ģenerālsekretāra. Šīs administratīvās problēmas Slovēnija savas prezidentūras laikā atrisinājusi. EDSO bijuši daudzi veiksmīgi projekti. Daudzi īstenoti Centrālajā Āzijā, un mums ir bijušas domstarpības ar Krieviju par EDSO lomu šajā reģionā. Taču krīze šajos jautājumos nav izveidojusies un domstarpības mums izdevies veiksmīgi atrisināt. Es gribu atkārtot, ka EDSO darbojas pēc konsensa principa un ka šī organizācija nejaucas valstu iekšējās lietās.

J.Janša: – Slovēnija jau izpildījusi trīs no pieciem nominālajiem kritērijiem. Ceturtais, stabilitātes kritērijs tiks izpildīts, kā paredzēts, nākamā gada vidū, un šeit problēmas nav gaidāmas. Pēdējais ir inflācijas kritērijs. Pēdējā pusotra gada laikā inflācija Slovēnijā ir kritusies, taču mums tā vēl aizvien ir jāsamazina par 0,6 procentiem, lai izpildītu šo kritēriju, un līdz nākamā gada vidum plānojam izdarīt arī to. Vienīgā pozīcija, ko mēs nespējam kontrolēt, ir naftas produktu cena.