Par sadarbību cīņā pret terorismu

Procedūra: Padomes un Komisijas
paziņojums
Debates: 2005.gada 7.septembrī

Trešdien, 7.septembrī, Eiropas komisārs tieslietu un iekšlietu jautājumos Franko Fratīni un ES Padomes prezidējošās valsts Lielbritānijas iekšlietu ministrs Čārlzs Klārks iepazīstināja Parlamentu ar nākamā pusgada programmu cīņai pret terorismu, saglabājot pilsoņu tiesības.
Lielbritānijas iekšlietu ministrs Čārlzs Klārks atzina, ka viens no eiroskepticisma iemesliem — visspilgtāk tas izpaudās referendumos par Eiropas konstitūciju — ir Eiropas iedzīvotāju neapmierinātība ar to, ka ES pievērš nepietiekamu uzmanību viņu drošībai. Ministrs uzsvēra trīs pieejas cīņā pret terorisma draudiem:
1. “Globalizācijas laikmetā neviena valsts nespēj risināt šīs problēmas pati saviem spēkiem — pat ne savas valsts teritorijā,” teica ministrs. Panākumus var gūt, tikai arvien ciešāk sadarbojoties.
2. Sadarbībai jābalstās uz “praktisku un pragmatisku izlūkdienestu un policijas dienestu darbību”. Č.Klārks īpaši uzsvēra vajadzību attīstīt Eiropas kriminālnoziegumu izmeklēšanas sistēmu, kas atbalstītu pārrobežu operācijas un ļautu apvienot dažādu valstu dienestus cīņai pret narkotiku un cilvēku tirdzniecību. Ministrs atzīmēja, ka katru gadu 8000 cilvēku Eiropā mirst narkobiznesa dēļ un 2004.gadā vien aptuveni 1000 sieviešu nokļuva Eiropā kā cilvēktirdzniecības upuri.
3. Izlūkošana un izmeklēšana ir jāveic, piemērojot mūsdienīgas metodes, it īpaši tāpēc, ka arī teroristi izmanto vismodernākās tehnoloģijas.
Franko Fratīni pievienojās Č. Klārka teiktajam: stājoties pretī terorisma draudiem, visām dalībvalstīm jārīkojas kopā. Šajā nolūkā EK plāno darboties četros līmeņos: priekšlaicīga novēršana, iedzīvotāju un infrastruktūru aizsardzība, apkarošana (sankcijas) un reakcija.

Novēršana

Komisārs uzskata — pirms tiek izstrādāti likumprojekti, ir jāsniedz politiska atbilde, pirmkārt, definējot brīvības un drošības telpu Eiropā, otrkārt, “mums ir jāsaprot pašreizējā terorisma viļņa cēloņi — tas jādara kopā ar Āzijas, Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm. Mums ir arī jānoskaidro ar šīm valstīm kopīgās vērtības.” Viens no pirmajiem praktiskajiem soļiem: septembra beigās EK publicēs paziņojumu par vervēšanas centieniem terorisma nolūkā. Jūlijā Komisija iesniedza arī jaunas regulas priekšlikumu par telekomunikāciju datu saglabāšanu.

Aizsardzība

Līdz šā gada beigām EK izstrādās programmu, lai aizsargātu vitāli svarīgās infrastruktūras. Programmā noteikts, ka jākoordinē pētniecības un drošības iestāžu darbs, izveidojot īstu Eiropas tīklu, un dati jāpadara pieejami. Komisārs atzīst, ka jau tagad ar Eiropas aresta orderi gūti zināmi sasniegumi, ko parādīja jūlija notikumi, bet “sadarbība nav atkarīga tikai no likumiem. Svarīgākais ir iestāžu griba sadarboties” — bez tās likumi būs bezspēcīgi.
Paredzams, ka oktobrī EK iesniegs direktīvas priekšlikumu par telekomunikāciju (iespējams, arī interneta lietošanas) datu saglabāšanu. Šim priekšlikumam jāgarantē privātās dzīves aizsardzība visā Eiropas Savienībā.

Apkarošana un atbildes reakcija uz terorisma draudiem

Č. Klārks un F. Fratīni atzina, ka viens no grūtākajiem uzdevumiem cīņā pret terorisma draudiem ir līdzsvarot individuālās brīvības un kopējos draudus sabiedrībai. Piemēram, vairāki uzņēmumi iebilst pret plānotajiem noteikumiem par telekomunikāciju datu saglabāšanu, bet tieši šie dati ļāva atklāt Londonas teroristisko uzbrukumu autorus. Līdzsvarot sabiedrības drošību un tiesības uz privāto dzīvi ir viens no uzdevumiem arī otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmā un jaunajā Vīzu informācijas sistēmā, kurā tiks izmantoti biometriskie dati. Č. Klārks uzskata, ka biometriskos datus jāsāk izmantot pēc iespējas drīz, jo pašlaik ļoti daudz teroristu izmanto dažādus identitātes dokumentus, lai maskētu savu pārvietošanos. Ministrs uzskata, ka biometrisko datu izmantošana godīgiem ceļotājiem ļaus pārvietoties drošāk un brīvāk.
Šos jautājumus ES prezidējošā valsts plāno iekļaut nākamās Padomes darba kārtībā.