“Vēsture liecina: nav ideālu valstu”

Ineta Ziemele sākusi darbu Eiropas Cilvēktiesību tiesā

Šajā nedēļā darbu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) kā tiesnese sākusi Ineta Ziemele. Darbam ECT šā gada aprīlī viņu izvēlējās Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja.

Ineta Ziemele Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Padarītie un nepadarītie darbi Latvijā

I.Ziemele atzīst, ka no Latvijas līdz ECT sēžu zālēm nonāk svarīgi jautājumi. “Ne viena vien [lieta] ir tāda, kur tiesai jāskata kāds pilnīgi jauns aspekts, kur nācies interpretēt ECT konvenciju līdz šim neskatītā kontekstā. Piemēram, lietas par vēlēšanu tiesībām, kur Latvijas situāciju var uzskatīt par zināmā mērā unikālu. Latvija ECT dod interesantu vielu pārdomām.”
I.Ziemele atzīst, ka Latvijā joprojām ir ļoti daudz problēmu cilvēktiesību jomā. “Patiesībā jāstrādā ļoti daudz. No vienas puses, tas ir normāli, jo neviens jau nevar uzcelt ideāli funkcionējošu demokrātisku valsti īsā laika periodā. Ir ļoti daudz kas izdarīts. Bet darbs jāturpina. Ir jānostiprina gan tiesu sistēma, gan tiesībsargājošo iestāžu spriedumu izpilde. Šādu jautājumu ir ļoti daudz. Daudz darāmā ir arī bērnu tiesību aizsardzībā.”
Kā galveno ļoti labi padarīto darbu cilvēktiesību jomā I.Ziemele min administratīvo tiesu izveidi Latvijā. “Tā ir liela cerība, ka daudzas no lietām, kurās ir cilvēktiesību aspekti attiecībās starp cilvēku un valsti, tagad šī neatkarīgā institūcija izvērtēs. Jācer, ka cilvēka un valsts attiecībās tiks ieviesta likumība un tiesiskums. Tas tiešām ir pēdējais viens no ļoti labi izdarītajiem darbiem. Un pozitīvi ir arī tas, kā administratīvo tiesu tiesneši strādā – tika veikts milzīgs apmācības kurss, un tas jau arī nes savus augļus.”

Sociālie jautājumi pagaidām atstāti novārtā

Runājot par cilvēktiesību jautājuma izpratni Latvijā, I.Ziemele saka: “Ir bijis ļoti interesanti skatīties, kā cilvēktiesības kā vērtība pamazām ienāk Latvijas valstī. Protams, viegli nav bijis, jo Padomju Savienībā cilvēks nebija vērtība. Tas, ko esam sasnieguši šobrīd, jau uzskatāms par lielu progresu. Es priecājos, ja valdībā vai Saeimā izskan atsauce uz Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Tiesu sistēmā cilvēktiesību jautājums “ir aizgājis” jau daudz nopietnāk. Tas, protams, lielākoties ir apmācības nopelns. Ne tikai Satversmes un administratīvo tiesu spriedumos ir atsauces uz cilvēktiesības aizsargājošiem līgumiem. Arī vispārējās jurisdikcijas tiesās tā jau ir normāla prakse. Bet es nesaku, ka viss ir izdarīts. Jā, mēs vēl aizvien esam pašā ceļa sākumā. (..) Viena no lietām, kas jāņem vērā, – cilvēktiesības nav tikai pilsoniskās vai politiskās tiesības. Cilvēktiesības ir arī sociālās tiesības. Latvijā sociālajos jautājumos būtu ļoti daudz lietu, ko vajadzētu pārdomāt. Sociālie jautājumi un sociālās tiesības ir tās, par ko cilvēki uztraucas. Jāatceras, ka cilvēktiesības ietver arī toleranci pret tiem, kas ir citādi. Bet tas nāk ar laiku.”

Naudas trūkums nevar būt attaisnojums

ECT tiesnese uzskata, ka naudas trūkums nevar būt par pamatu, lai nemeklētu risinājumus pastāvošajām cilvēktiesību problēmām. “Es nedomāju, ka tas ir naudas jautājums. Drīzāk tas ir jautājums par efektīvāku prioritāšu plānošanu. Cilvēktiesību ievērošana neprasa vairāk naudas kā citi aspekti. Bet tas labums, kas tiek atnests, ir nenovērtējams. Mēs bieži runājam par varas un tautas nošķirtību. Tajā brīdī, kad politiķi sāk pievērsties cilvēktiesībām, viņi arī nāk pretī savam vēlētājam – viņi sāk runāt vienā valodā.”

Dzīves realitāte izvirzījusi reformas

I.Ziemele stāsta, ka ECT savā darbībā saskaras ar būtiskām problēmām – milzīgu lietu skaitu. “Cilvēktiesību standartu ievērošanā situācija ir tāda, kāda ir, un tas ir radījis milzīgu lietu skaitu ECT. Ir gadījumi, kad ECT ir pēdējais salmiņš, pie kura cilvēks ķeras, jo dalībvalstīs cilvēka tiesību aizsardzības sistēma nedarbojas tā, kā tai vajadzētu darboties. Līdz ar to ECT ir nonākusi situācijā, kad tai ir jādara valstu institūciju vai likumdevēja nepadarītie darbi. Tā ir sarežģīta situācija. Iesniegto lietu pieaugums, kas ir novērojams kopš 90.gadu vidus, ECT mapēs uzkrājušos lietu skaits, ir milzīgs. Tā ir realitāte, un tā ir ECT problēma. Galvenais iemesls – Eiropas Padomes dalībvalstu nepadarītie darbi.”
Lai risinātu sasāpējušo problēmu, pirms dažiem gadiem tika sākta ECT reforma. Tā noslēgusies ar ECT Papildu protokola Nr.14 pieņemšanu. Papildu protokola mērķis ir uzlabot ECT darbu, jo pēdējo gadu laikā tajā saņemto sūdzību skaits ir palielinājies aptuveni 20 reizes, negatīvi ietekmējot to izskatīšanas ilgumu un spriedumu kvalitāti. Protokols stāsies spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad to būs ratificējušas visas 45 Eiropas Padomes dalībvalstis. Pēc Eiropas Padomes mājaslapā pieejamās informācijas, pagaidām šo protokolu nav parakstījušas divas valstis – Krievija un Bulgārija. Latvija to parakstījusi jau pērnā gada maijā, bet ratificēts tas Latvijā vēl nav. Ratifikācija notikusi jau 15 dalībvalstīs, tajā skaitā arī kaimiņvalstī Lietuvā.
I.Ziemele teic, ka “14.protokols ir solis uz priekšu. Patiesībā tajā ir ietvertas lietas, kuras jau pašlaik tiesā tiek īstenotas, lai būtu konvencijas pamats tam, ko praksē bieži vien jau tiesa īsteno – kā ātrāk izskatīt saņemtās vēstules, kā tās ātrāk sašķirot pamatotajos un nepamatotajos pieteikumos. Tāpēc var teikt, ka 14.protokols inkorporē sevī daudzas lietas, kas jau tiek praktizētas. Protams, 14.protokols paredz arī vairākas jaunas lietas, piemēram, jautājumu par Eiropas Savienības un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas attiecībām. 14.protokols paver iespēju Eiropas Savienībai pievienoties Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un tādējādi novērst dubultās tiesu prakses veidošanos divās Eiropas tiesās. Ir arī būtiski aspekti gan attiecībā uz tiesnešiem, gan termiņiem, gan ad hoc tiesnešiem”.
I.Ziemele atzīst, ka “nākotnē uzmanīgāk tiks skatīts, kādas lietas pieņemt izskatīšanai. Rūpīgāk tiks vērtēts, vai pieņemt izskatīšanai tā sauktās desmit dolāru lietas vai sūdzības par minimālu administratīvo pārkāpumu, kur procesā kaut kas izdarīts ne tā, kā nākas. Bet vai tiešām tās būtu lietas, ar kurām ECT jānodarbojas? Ir fundamentālas, strukturālas problēmas. Būtu labi, ja ECT varētu reaģēt uz šādām lietām. Viens no jautājumiem, kur tiesa ir piestrādājusi un cīnās, ir lietu izskatīšanas nesaprātīgie termiņi nacionālajās tiesu instancēs. ECT ir ļoti nopietni domājusi par to, kā beidzot valstīm pateikt – tas, ka pie mums nonāk desmit gadus ilgusi civillieta, nav normāli. Valstīm ir beidzot kaut kas jādara, lai problēmu risinātu. Risinājums var būt, piemēram, tiesnešu skaita palielināšana, izmaiņas likumdošanā, finansējuma palielināšana. ECT atkal un atkal, skatot šādas lietas, atzīst, ka lietas ir jāizskata saprātīgā termiņā. Cik tādus šablonveida spriedumus var Strasbūrā rakstīt! Tāpēc lietā pret Poliju ECT pateica, ka valstij ir kaut kas jādara, lai jautājums par nesaprātīgiem lietu izskatīšanas termiņiem atkal un atkal neatgrieztos tiesas izskatīšanā. Lai gan lieta ir tikai pret Poliju, teiktais attiecas uz visām valstīm, kurās ir šī problēma. Tiesa šo ziņu sūta visām 45 Eiropas Padomes valstīm. Interesanti, ka daudzas valstis jau ir reaģējušas”.
Tomēr tiesnese ir pārliecināta, ka ar šā protokola stāšanos spēkā reformu process ECT vēl nebūs galā. Arī nākotnē tiks domāts par to, kā uzlabot ECT darbu.
I.Ziemele netic situācijai, ka cilvēktiesības tiek pilnībā ievērotas un ECT varētu nebūt pamatotu sūdzību, ko izskatīt. Viņa teic, ka vēsture liecina – nav ideālu valstu. “Neviens cilvēks nav ideāls, un cilvēki ir tie, kas veido šo valsti. ECT tāpat kā pārējām cilvēktiesību institūcijām būs ko darīt.”

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv

Pilns intervijas teksts atrodams sabiedriskās politikas portālā www.politika.lv .

Uzziņai:

* Valdība ECT tiesneša amatam pērn oktobrī pēc Tieslietu ministrijas ierosinājuma apstiprināja trīs kandidatūras – Inetu Ziemeli, Latvijas Universitātes Cilvēktiesību institūta vadītāju Gitu Feldhūni un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori Jautrīti Briedi.
* Pretendentam ECT tiesneša amatam jāatbilst Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā noteiktajām obligātajām prasībām – personai jābūt ar augstām morālajām īpašībām, atbilstošu kvalifikāciju, lai ieņemtu augstus tiesu varas amatus, vai jābūt atzītam juristam. Pretendentam nepieciešama laba angļu vai franču valodas prasme, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas un ECT prakses zināšanas. Konkursa pretendenti uz ECT tiesneša amata vietu tiek vērtēti pēc vairākiem kritērijiem – jābūt labām zināšanām konstitucionālo un cilvēktiesību jomā, labām Latvijas tiesību sistēmas zināšanām, izpratnei par ECT darbu, prasmei formulēt viedokli un patstāvīgi pieņemt lēmumus, izpratnei par tiesu lietu iztiesāšanu un vēlama pieredze tieslietu sektorā.
* Iepriekš Latviju ECT pārstāvēja Egils Levits, taču viņš ievēlēts par Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi.