D.Znatnajs – Valsts ir noteikusi atbalstu, lai biodegvielas ražošanas nozare varētu atsperties un attīstīties. Subsīdijām ir konkrēts mērķis – palīdzēt attīstīt audzēšanas un ražošanas sistēmu. Ir aprēķini, kas rāda, ka vēlāk izmaksas mazināsies un ražošana atmaksāsies. Šobrīd SIA “Delta Rīga” biodīzeli vairumtirdzniecībā pārdod par 43–44 santīmiem par litru, bet fosilā dīzeļdegviela uzpildes stacijās maksā apmēram 60 santīmus. Ja tirgotājam paliek vismaz pieci un vairāk santīmu par litru, viņš jau var pelnīt.

Ražotājiem jāzina spēles noteikumi

D.Znatnajs – Jādomā gan par izejvielu uzglabāšanu, gan pārstrādi. Novāktie rapši jāizkaltē diennakts laikā, tāpēc vajadzīgs pietiekami kalšu. Pēc tam tie jāuzglabā, tāpēc vajadzīgas noliktavas. Latvijā jābūvē gan lielās ražotnes, kas spēj gadā pārstrādāt ap 160 000 tonnu izejvielu, gan arī rūpnīcas ar mazāku jaudu. Skaidrs, ka lielo ražotņu jaudas izmantošanai Latvijas rapšu nepietiks. Taču nule tikāmies ar Baltkrievijas vēstniecības Latvijā ekonomisko padomnieku, un viņš pauda savas valsts gatavību pārdot mums lielus apjomus biodīzeļa izejvielu. Viņiem tas nozīmētu izeju uz Eiropu, turklāt mēs daļu saražotā eksportētu uz citām ES valstīm. Tikai nevajadzētu jaukt ekonomiskus un politiskus aspektus. Ražotņu attīstīšana palīdzēs radīt daudz darbavietu, bet ļaus pelnīt arī ostu termināļiem, kas tiks iesaistīti izejvielu importā un produkcijas eksportā.
Biodegvielas asociācija tika dibināta, lai iekustinātu šos procesus. Patlaban mums ir lieliska iespēja nokļūt uz zaļa zara. Taču vajadzīgs atbalsts. Esmu pārliecināts – ja valdība izveidotu komisiju, kas strādātu pie Latvijas kā “zaļās valsts” attīstības koncepcijas un ar šo programmu vērstos pie ES institūcijām, tās naudu iedotu.
J.Kisiels – Īstenojot biodegvielas programmu, nevar runāt tikai par biodīzeli vai tikai par bioetanolu – šo degvielu ražošanas attīstībai jāiet soli solī. Jo vienā laukā rapsi var audzēt reizi četros gados, bet pēc rapša jāsēj kas cits. Tātad tur var sēt nepārtikas graudus, no kā ražo bioetanolu. Zviedrijā jau ir pārdošanā 85E markas benzīns, kura sastāvā ir 85 procenti no graudiem iegūtā spirta. Jau noslēgts līgums ar kompāniju “Ford” par automobiļu dzinēju pielāgošanu šai degvielai. Tuvākajā laikā dosimies uz Zviedriju, lai iepazītos ar šo pieredzi.
D.Znatnajs – Lai biodegvielas ražošanas izmaksas nepaaugstinātu lieli transporta izdevumi, vajadzīgi reģionālie izejvielu pārstrādes centri. Zemniekam rapši vai graudi nebūtu nekur tālu jāved, tos varētu nodot pārstrādei šajos centros. Par šāda risinājuma pareizību liecina gan Austrijas, gan Čehijas pieredze.

D.Znatnajs – Jau trešo gadu biodīzeli ražo “Delta Rīga”, bioeteanolu ražo SIA “Jaunpagasts plus”. Gatava ražot ir SIA “Mežrozīte”, taču, lai sāktu darbu, vēl jāparaksta dokumenti. Varētu runāt par birokrātiju, bet jūtama arī dažādu interešu ietekme. Diemžēl tās nav Latvijas intereses. Arī pārējie asociācijas dalībnieki būtu gatavi sākt darbu, taču viņi vēlas zināt spēles noteikumus. Jābūt valsts normatīvajiem aktiem, kuros šie noteikumi formulēti turpmākajiem pieciem, septiņiem gadiem. “Delta Rīga” riskēja un izveidoja rūpnīcu. Nule Ministru kabineta apspriešanā nonākusi kvalitātes prasību programma, no kuras atkarīgs, vai rūpnīca varēs turpināt darbu. Ir vienotais Eiropas kvalitātes standarts, kurā ir 25 rādītāji, bet katra valsts nosaka saviem ražotājiem obligātos rādītājus.
J.Kisiels – Dažā valstī obligāti ir septiņi rādītāji, citā – astoņi vai deviņi. Jāņem vērā, ka gatavās produkcijas pārbaude atbilstoši katram rādītājam maksā naudu. Pārlieka centība šajā jautājumā negatīvi ietekmēs degvielas cenu, kas Latvijā ir parasta parādība.

Likums visas problēmas neatrisina

J.Kisiels – Jau no paša sākuma esam uzsvēruši, ka biodegvielas ražošana ir jauna agrorūpnieciskā nozare. Tās pārraudzībai jābūt Zemkopības vai Vides ministrijas ziņā, un tā jāvada Ministru prezidenta kontrolētai dalībnieku grupai. Vienalga, kā to saukt – par aģentūru vai kā citādi. Jābūt Ministru kabineta lēmumam par šādas grupas izveidi un biodegvielas programmas īstenošanu. Tagad cilvēki mēdz runāt, ka biodegviela bojājot automobiļu dzinējus. Bet pierādījumu tam nav, tāpēc presē un televīzijā jāskaidro biodegvielas priekšrocības.

J.Kisiels – Likums ir, taču salīdzinājumā ar likumprojekta sākotnējo redakciju tas ir ļoti apcirpts, izņemot no tā gandrīz visu būtiskāko. Turklāt 2003.gadā, vēl pirms likuma, tika pieņemta Biodegvielas programma, bet vēlāk – rīcības plāns tās īstenošanai. Taču nedz programma, nedz rīcības plāns tā arī īsti nav realizēti.
D.Znatnajs – Un, ja pērnā gada februārī Latvija nebūtu saņēmusi brīdinājuma vēstuli no ES institūcijām par iespējamām sankcijām pret valsti, likuma nebūtu vēl tagad. Tad likumdevēji sarosījās, diemžēl normas ir ļoti vispārīgas.

D.Znatnajs – Jā, protams. Pircējs jau varētu izvēlēties arī fosilo degvielu. Taču tagad svarīga ir, pirmkārt, kvalitāte, otrkārt, iespēja degvielu nopirkt, un treškārt, zemāka cena. Cena ir izdevīga, kvalitātes prasības būs, tātad degvielai jābūt nopērkamai.

D.Znatnajs – Pēc “Delta Rīga” ražotās degvielas pircēji jau stāv rindā, tātad pieprasījums ir.

D.Znatnajs – Tāpēc mums arī ir domstarpības ar fosilās degvielas tirgotājiem, kuri ir ar mieru pārdot arī biodegvielu, taču vēlas to ievest no ārvalstīm. Taču tad Latvijas zemnieki paliks pie sasistas siles. Turklāt, ja zemniekam nebūs ko iesākt ar savu zemi, viņš to pārdos. Zemi izpērk gan dāņi, gan vācieši, un, ja tā turpināsies, pēc dažiem gadiem visa lauksaimniecības zeme būs izpārdota. Tāpēc biodegvielas ražošanā mēs redzam lauksaimniecības pēdējo iespēju.

J.Kisiels – Pirmkārt, ar zemkopības ministra pavēli jānoteic, ka biodegvielas ražošana ir patstāvīga agrorūpnieciskā nozare – līdztekus lopkopībai, graudkopībai vai dārzkopībai. Otrkārt, atsevišķā budžeta sadaļā jāparedz līdzekļi biodegvielas programmas īstenošanai. Un, visbeidzot, kā jau minēju, jāizveido institūcija, kas šo darbu koordinē. Šobrīd mēs biodegvielas ražošanas attīstībai strādājam bez atlīdzības. Taču, ja zemniekiem vai potenciālajiem ražotājiem ir neskaidrības vai jautājumi, protams, var vērsties pie mums.

juris.bartulis@vestnesis.lv