
Papildus mērķtiecīgai cīņai pret nelegālo imigrāciju, tostarp cilvēku tirdzniecību, būtisks aspekts migrācijas pārvaldībā ir arī legālo imigrantu sekmīga integrācija. ES kopumā ir svarīgi, lai dalībvalstis saglabātu un turpinātu attīstīt tādas sabiedrības, kurās jaunpienācēji jūtas labi un kuras var raksturot kā tādas, kur valda savstarpēja sapratne un pieņemšana, kā arī ir skaidri noteikumi un nākotne.
Politika un tiesiskais konteksts
Integrācija ir process, kas dalībvalstīs notiek, iesaistot ieinteresētās puses
valsts, reģionālajā un vietējā līmenī. Skaidrs, ka tādēļ integrācijas politikas
izstrāde un īstenošana galvenokārt ir atsevišķu dalībvalstu, nevis ES ziņā. Tā
kā dalībvalstīm ir dažāda vēsture, tiesiskais regulējums un ekonomikas, sociālās
un kultūras vajadzības, kas jāņem vērā, to pašreizējās integrācijas politikas
ievērojami atšķiras. Tomēr atsevišķu dalībvalstu iespējamas neveiksmes šajā
jomā var ievērojami negatīvi ietekmēt citas dalībvalstis un visu Eiropas Savienību
kopumā. Tādēļ visu kopējās interesēs ir ES veicināt efektīvas integrācijas
stratēģijas. Šā iemesla dēļ integrācijas jautājums Eiropas darba kārtībā
kļūst aizvien svarīgāks.
Pēc Tieslietu un iekšlietu padomes 2002.gada oktobra pieprasījuma noteikt valstu
kontaktpunktus integrācijas jautājumos Saloniku Eiropadome 2003.gada jūnijā aicināja
Eiropas Komisiju iesniegt gada ziņojumus par migrāciju un integrāciju. Savā
2003. gada jūnija paziņojumā par imigrāciju, integrāciju un nodarbinātību
Eiropas Komisija noteica plašu pieeju integrācijai, aptverot ekonomikas, sociālo,
politisko un kultūras dimensiju. Tika uzsvērts, ka nepieciešami lielāki centieni un ka
integrācija ir nepārtraukts divvirzienu process, kas balstās uz abu pušu – legāli
dzīvojošu trešo valstu piederīgo un uzņēmējvalsts sabiedrības – tiesībām un
attiecīgiem pienākumiem. Visbeidzot, 2004. gada novembrī tika publicēts pirmais
izdevums Rokasgrāmatai par integrāciju politikas veidotājiem un īstenotājiem.
Integrācijas kopējie pamatprincipi
Saloniku Eiropadome 2003.gada jūnijā arī noteica, ka jāizveido
saskaņota Eiropas Savienības pamatprogramma dalībvalstu individuālo integrācijas
politiku attīstībai un integrēšanai sabiedrības apziņā. Lai padarītu intensīvāku
darbu tās izveidē, tika paredzēts definēt arī kopējos pamatprincipus. Šo prasību
no jauna apstiprināja Hāgas Eiropadome 2004.gada 4.un 5.novembrī, kurā arī tika
pasvītrota nepieciešamība pēc lielākas koordinācijas starp valstu integrācijas
politikām un ES iniciatīvām šajā jomā.
Tieslietu un iekšlietu padome 2004.gada 19.novembrī pieņēma secinājumus, kuros tika
noteikti šādi kopējie pamatprincipi imigrantu integrācijas politikai Eiropas
Savienībā.
1. Integrācija ir dinamisks divvirzienu abpusējas pieņemšanas process, kurā piedalās
visi imigranti un dalībvalstu iedzīvotāji.
2. Integrācija nozīmē Eiropas Savienības pamatvērtību ievērošanu.
3. Nodarbinātība ir integrācijas procesa nozīmīga sastāvdaļa, un tā ir būtiska
imigrantu līdzdalības nodrošināšanai, imigrantu ieguldījumam uzņēmējvalsts
sabiedrībā un tam, lai šis ieguldījums būtu redzams.
4. Pamatzināšanas par uzņēmējvalsts sabiedrības valodu, vēsturi un iestādēm ir
integrācijas neatņemama sastāvdaļa; dot iespēju imigrantiem iegūt šīs
pamatzināšanas ir svarīgs sekmīgas integrācijas elements.
5. Centieni izglītības jomā ir svarīgi, lai sagatavotu imigrantus un jo īpaši to
pēcnācējus būt sekmīgākiem un aktīvākiem sabiedrības dalībniekiem.
6. Imigrantu piekļuve iestādēm, kā arī publiskām un privātām precēm un
pakalpojumiem vienlīdzīgi ar attiecīgās valsts pilsoņiem un bez jebkādas
diskriminācijas ir svarīgs pamats labākai integrācijai.
7. Integrācijas pamatmehānisms ir bieža imigrantu saskarsme ar attiecīgās
dalībvalsts pilsoņiem. Kopīgi forumi, starpkultūru dialogs, izglītošana par
imigrantiem un to kultūru, kā arī dzīves apstākļu uzlabošana pilsētas vidē sekmē
imigrantu un attiecīgās dalībvalsts pilsoņu saskarsmi.
8. Dažādu kultūru un reliģiju piekopšanu garantē Pamattiesību harta, un šis
princips jāīsteno, ja vien tas nav pretrunā ar citām neaizskaramām Eiropas tiesībām
vai valsts likumiem.
9. Imigrantu līdzdalība demokrātiskajos procesos un integrācijas politikas un
pasākumu izstrādē, īpaši vietējā līmenī, sekmē to integrāciju.
10. Integrācijas politikas un pasākumu iekļaušanai visās attiecīgajās politikas
jomās un pārvaldes un publisko pakalpojumu līmeņos ir būtisks apsvērums sabiedrības
politikas veidošanā un īstenošanā.
11. Skaidru mērķu, rādītāju un novērtēšanas mehānismu izveide ir nepieciešama,
lai pielāgotu politiku, izvērtētu sasniegto integrācijas jomā un padarītu
efektīvāku informācijas apmaiņu.
Pretim saskaņotai Eiropas integrācijas pamatprogrammai
Iesniegtajā paziņojumā Eiropas Komisija sniedz pirmo reakciju uz
Hāgas programmā iekļauto prasību izveidot saskaņotu Eiropas integrācijas
pamatprogrammu. ES valstu un valdību vadītāji arī paziņoja, ka pamatprogrammai, kas
balstās uz kopējiem principiem, jākļūst par pamatu turpmākām ES iniciatīvām. Pēc
integrācijas kopējo pamatprincipu pieņemšanas Tieslietu un iekšlietu padomē
1.septembra paziņojuma pamatā ir konkrētu pasākumu priekšlikumi (“ceļu karte”)
gan ES, gan valstu līmenī, lai praksē ieviestu katru no minētajiem 11 pamatprincipiem,
kā arī virkne ES atbalsta mehānismu, tostarp sagatavošanas darbības un ierosinātais
Eiropas Integrācijas forums. Turklāt paziņojumā ir arī atsauce uz pieciem
notiekošajiem procesiem un iniciatīvām, kam kopā jāveido kopējā Eiropas
integrācijas pamatprogramma:
• valstu kontaktpunkti integrācijas
jautājumos;
• Integrācijas rokasgrāmata;
• plaši pieejama integrācijas tīmekļa
vietne internetā (jāizveido pēc
Hāgas Eiropadomes pieprasījuma);
• ierosinātais Eiropas Integrācijas
forums;
• ikgada tikšanās migrācijas un
integrācijas jautājumos.
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā