Ko apvienos Lietuvas un Latvijas forums?

Kauņā 21.un 22.septembrī notiks Lietuvas un Latvijas foruma 1.kongress, ko atbalsta Lietuvas un Latvijas ārlietu ministrijas, kā arī abu valstu prezidenti Valds Adamkus un Vaira Vīķe-Freiberga. Tēzes, ko saņēmuši kongresa viesi, sola ārkārtēji svarīgu notikumu, jaunu posmu Lietuvas un Latvijas attiecībās.

Taču diemžēl, šķiet, ka cilvēki, kuri gatavojuši grandiozā projekta tekstu, nekad nav dzīvojuši Lietuvā vai Latvijā. Par to liecina gandrīz katra frāze. Šeit ir teikts: “Latvijas un Lietuvas forums ir divu baltu tautu atbilde uz seno vajadzību tuvināties, no jauna paskatīties vienam uz otru.” Ko nozīmē sena vajadzība tuvināties? Vai lietuvieši un latvieši līdz šīm nav bijuši tuvi? Vai gadu desmitiem neviens neko nav darījis, lai abas tautas tuvinātos? Varbūt viena vai otra frāze ir aktuāla Lietuvas un Latvijas ārlietu ministrijām, Vītauta Dižā Universitātei un Latvijas Universitātei, taču ne jau daudzajiem Lietuvas un Latvijas kultūras darbiniekiem, kuri gadu desmitiem tuvina abas kultūras un tautas. Desmitiem spilgtu kultūras sadarbības projektu, kurus pēdējos gados vien kā abu valstu galvaspilsētās, tā arī attālos nostūros īstenojuši Lietuvas un Latvijas zinātnieki, teātra ļaudis, tulkotāji, muzejnieki, bibliotekāri un mūziķi, liecina par pastāvīgiem abu tautu kultūras sakariem.
Pārsteidz, ka tādā nozīmīgā dokumentā Lietuvas un Latvijas forums tiek minēts kā kaut kāda bezpersoniska organizācija, kurai nav nekādu koordināšu vai vadītāju. Kas ir tā Lietuvas un Latvijas kultūras, mākslas, mediju, zinātnes, politikas un citu sabiedrības pārstāvju grupa, kas dibinājusi forumu? Kāpēc foruma veidošanas darbā nav piedalījusies neviena no tām Lietuvas institūcijām, kuru uzmanības centrā ir baltu identitātes problēmas un baltu tautu sakari un kurām zināmas problēmas, kas rodas starp Lietuvu un Latviju? Šeit es domāju Šauļu un Klaipēdas universitātes un Baltoskandijas akadēmiju, jo šīs institūcijas pēdējos 15 gados īstenojušas daudzus Lietuvai un Latvijai nozīmīgus kultūras un zinātnes projektus, reprezentējušas baltu tautas Eiropā un Amerikā.
Vēl pretrunīgāks iespaids rodas, salīdzinot foruma tēzes un kongresa darba sekciju tēmas. Kā liecina tēzes, Lietuvas un Latvijas ārlietu ministrijas un Lietuvas un Latvijas forums pretendē uz globāliem mērķiem un uz divu tautu un valstu tuvināšanas darbu, taču kongresā par runātājiem uzaicināti tikai Vītauta Dižā Universitātes un Latvijas Universitātes profesori, turklāt diviem no viņiem nav nekāda sakara ar baltu kultūras pētījumiem vai tās propagandu.
Pārsteidz sekcija “Lietuvas un Latvijas kultūras dialogs”: šeit redzam divu Lietuvas un Latvijas augstskolu pārstāvjus un vienu Latvijas Kultūras ministrijas pārstāvi.
Vispār kongresā, kas pretendē uz globāliem baltu tautu tuvināšanās mērķiem, nav uzaicināts runāt neviens(!) reāls Lietuvas un Latvijas kultūras sakaru pētnieks vai veicinātājs, milzīgu darbu veikušie tulkotāji, zinātnieki, muzejnieki, mūziķi, teātra ļaudis. Tādējādi foruma programma liecina tikai par vienu: tā būs divu Latvijas un Lietuvas augstskolu – Vītauta Dižā Universitātes un Latvijas Universitātes – un “VP Market” tikšanās.
Uz šāda fona atsevišķu forumam nepiederošu personu vai institūciju darbs, šķiet, zaudē jēgu. Tas, ka pie konkrēta darba ķēries milzīgs apvienotais aparāts (divas ārlietu ministrijas un forums), izraisa satraukumu: kā tādā gadījumā tiks novērtētas atsevišķu cilvēku iniciatīvas? Dīvaini, kur agrāk bija šāda kongresa iniciatori, kāpēc viņi gadiem ignorējuši Lietuvai un Latvijai nozīmīgus projektus? Lūk, tikai divi gadījumi. Kad pirms vairākiem gadiem Baltoskandijas akadēmija griezās pie Lietuvas vēstnieka Latvijā Petra Vaitiekūna, lūdzot viņu būt par starpnieku Bruno Kalniņa grāmatas “Helsinki – Kauņa” izdošanai Lietuvā, netika saņemta nekāda atbilde. Latvijas vēstniecība Lietuvā pat nereaģēja uz Māras Zālītes lugas “Margarēta” pirmizrādi Lietuvā, Panevēžas drāmas teātrī, 2005.gada februārī. Bet kur vēl milzums latvistikas projektu, kurus ignorējusi Lietuvas Kultūras ministrija?
Baltu tautu vajadzību tuvināties, ko deklarē foruma veidotāji, nemitīgi īsteno daudzas iestādes arī Latvijas pilsētās un pilsētiņās. Šīs iniciatīvas un darba rezultāti forumā kongresa darba kārtībā neatspoguļojas…