Tādējādi 1.klases skolēniem nedēļā būs 22 mācību stundas, 2.klasē – 23.
Likuma izmaiņas rosināja Izglītības un zinātnes ministrija, norādot, ka tās dos iespēju īstenot pamatizglītības satura reformu, izmantot jaunākās mācību metodes un ieviest jaunu sociālo zinību mācību priekšmetu, kurā būtu jautājumi par ētiskajām vērtībām, veselību un drošību.
Likuma grozījumos noteikts, ka izglītības iestādes vadītājam ir iespēja noteikt mācību stundas ilgumu 1.–9.klasēs. Mācību stunda var būt 40–45 minūtes gara.
Vispārējās izglītības likuma izmaiņas arī uzliek Izglītības un zinātnes ministrijai nodot Ministru kabinetam tās kompetences, kas neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumā minētajam attiecībā uz valsts pārvaldes padotību. Ministru kabinets turpmāk noteiks valsts pārbaudes darbu norises laiku un kārtību katru mācību gadu, mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālajās izglītības iestādēs, minimāli un maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē, ilgstoši slimojošu skolēnu izglītošanās kārtību ārpus izglītības iestādes, mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku. Ministru kabinetam arī būs jāapstiprina Valsts pirmsskolas izglītības centra nolikums un Valsts speciālās izglītības centra nolikums, vispārējās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizācijai nepieciešamo dokumentu saturs un uzbūve, noformēšanas prasības, uzskaites kārtība, kā arī obligātās prasības izglītojamo uzņemšanai vispārējās izglītības iestādēs, izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes, kā arī prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs.
Kā zināms, no šā mācību gada pamatskolā notiek izglītības satura reforma. Tās rezultātā būtiski mainīsies izglītības saturs, kas turpmāk akcentēs dažādu mācību priekšmetu kopsakarības un spēju pielietot iegūtās zināšanas praktiskajā dzīvē. Tādējādi uzsvars tiks virzīts nevis uz zināšanu apjoma palielināšanu, bet uz spēju tās pielietot. Skolotājiem darbā būs jāizmanto daudzveidīgākas un radošākas metodes. Par pamatskolas mācību satura reformu sākts domāt pirms četriem gadiem. Tuvākajos gados iecerēts veikt arī eksāmenu satura reformu, bet pēc tam vidusskolas mācību satura reformu.
Šajā mācību gadā reforma skars tikai 1., 4. un 7. klases, bet pilnībā to īstenos trijos gados, katru gadu liekot klāt pa klasei, līdz būs aptvertas visas deviņas. Mācību saturs jaunajos mācību priekšmetu standartos sadalīts četros blokos – “Valoda”, “Cilvēks un sabiedrība”, “Māksla” un “Tehnoloģiju un zinātņu pamati”.
Blokā “Cilvēks un sabiedrība” ieviesīs jaunu mācību priekšmetu – sociālās zinības. Par mērķi izvirzīts novērst pastāvošo sadrumstalotību sociālo zinību priekšmetu apguvē. Jaunais sociālo zinību priekšmets veidots tā, lai palīdzētu skolēniem izprast sevi, norises sabiedrībā, apgūt sadarbības un sociālās līdzdalības prasmes, pieņemt apzinātus un argumentētus lēmumus.
Šajā blokā ietverta arī vēsture – tās īpatsvaru mācību programmā iecerēts palielināt, liekot uzsvaru uz Latvijas vēsturi. Vēsture būs saistīta ar ētiku, tādējādi skolotāja uzdevums būs palīdzēt veidot skolēna attieksmi pret cilvēkiem un notikumiem.
Savukārt eksaktajās zinātnēs – blokā “Tehnoloģiju un zinātņu pamati” – lielāka nozīme būs skolēnu pētnieciskajam darbam, iespējai praktiski novērot un izpētīt dabas procesus. Uzmanība pievērsta arī bērnu apmācībai drošības jautājumos, lai ikdienā neapdraudētu savu un citu veselību un dzīvību.
Valodu priekšmetos skolēniem ne tikai būs jāapgūst valodas uzbūve un likumības, bet arī jāprot izteikt savu viedokli, uzklausīt citus, kā arī iegūt, analizēt un nodot informāciju.