Jaunmārupes sākumskolas atklāšanā 2005.gada 1.septembrī:

Mīļie bērni! Mīļie vecāki! Dārgie skolotāji, skolas direktore! Mārupes pagasta valde un atbildīgie!
Es vēlos visus jūs apsveikt šajā skaistajā dienā, kas būs vēsturiska daudzu iemeslu dēļ. Vispirms jau visiem šiem bērniņiem. Tās mazās kājiņas, kas drīz dosies pāri šim slieksnim, pirmo reizi būs skolā, pirmo reizi tā īsti prom no vecākiem, un dažiem no viņiem, kas ir pirmsskolā, pat varbūt īsti nav šobrīd skaidrs, kas ar viņiem šeit notiks. Bet visiem, kas šajā skolā sāks darboties, tas būs vēsturisks moments, un kādreiz, kad šai skolai jau būs cienījama vēsture un kad tiks veidoti skolas piemiņas albumi un agrākie audzēkņi atgriezīsies nopelniem bagāti un ar bagātu mūžu aiz muguras, tad varēs rādīt fotogrāfijās un teikt: jā, man toreiz bija četri, pieci vai seši gadi, bet es, lūk, stāvu tur tajā rindā, es toreiz biju klāt, kad tika atklāta un sāka darbību pati pirmā pilnīgi no jauna uzbūvētā, par pašvaldības līdzekļiem celtā skola kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Tas ir notikums ne tikvien Jaunmārupei, Mārupes pagastam, tas ir notikums visas Latvijas mērogā.
Kā zinām, dzimstība Latvijā ar katru gadu diemžēl krītas jau daudzu gadu garumā. Es ceru, ka šis gads būs tas, no kura sākot varēsim līknes virzīt jau pretējā virzienā. Valstij ir vajadzīgi pilsoņi un bērni. Ir skumji, ja tauta izmirst un ja pietrūkst iedzīvotāju, lai veiktu visas tās funkcijas, kas neatkarīgā valstī ir nepieciešamas. Tātad vispirms paldies visiem vecākiem, kam ir bērniņi, ko skolā sūtīt. Un es aicinu visus jaunus cilvēkus, es domāju, ka jums tagad nav jāvilcinās dēļ apstākļiem, kas varētu jūs kavēt dibināt ģimenes un laist bērnus pasaulē. Nekad Latvijas vēsturē īstenībā mums apstākļi nav bijuši tik labvēlīgi. Protams, ir grūtības, protams, ir nedrošība, tāda ir vienmēr, bet nopietnu draudu patlaban mums nav – un paldies Dievam par to.
Es novēlu visiem bērniem, kam būs šī izcilā privilēģija savas skolas gaitas sākt un turpināt šeit, pilnīgi jaunā, svaigā, modernā vidē, lai katra viņu skolas diena viņiem būtu atklājumiem pilna, gandarījuma pilna un lai skolā viņi iegūtu sev draugus un biedrus, kurus viņi atcerēsies visu mūžu. Es novēlu pieaugušajiem vienmēr rūpēties un gādāt par bērnu drošību, jo pat visskaistākā un sakārtotākā vietā no pavisam maziem bērniem nekad nedrīkst nolaist aci, ir jāseko katram viņu solim.
Es novēlu, lai šī skola vienmēr būtu droša un lai lielie bērni nekad nekristu kārdinājumā darīt pāri mazākajiem, jo atcerieties, bērni, ir tie, kas par jums ir mazāki un ko varbūt gribas kādreiz kaitināt, bet vienmēr ir arī tādi, kas būs par jums lielāki un stiprāki. Nedariet nekad citam to, ko negribētu, ka jums kāds dara! Es novēlu, lai šajā skolā tiktu likti pamati patiešām labai izglītībai, kas sniegs bērniem intelektuālās attīstības spējas, emocionālā līdzsvara izveidošanas spējas un audzināšanu un sociālās mākas, kā tagad tās dēvē. Es novēlu, lai visiem šeit klātos jauki un patīkami – skolotājiem, bērniem, lai vecāki būtu apmierināti un lai šī skola tiešām ļoti daudzus gadus zeļ un plaukst!