2005.gada 1.pusgadā akcīzes nodoklī par alkoholiskajiem dzērieniem un alu kopumā iekasēti 30,4 miljoni latu, kas ir par 7 miljoniem jeb par 30% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem (neskaitot alu) 2005.gada 1.pusgadā ir Ls 26,48 miljoni, kas ir par Ls 7 miljoniem jeb par 36% vairāk nekā pērn šajā laika periodā, tādējādi izpildot nodokļa ieņēmumu plānu par 125%. Šo nodokļa ieņēmumu kāpumu veicināja alkohola patēriņa kāpums par 29%.
Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi par alu 2005.gada pirmajā pusgadā ir Ls 3,9 milj., kas ir aptuveni pērnā gada līmenī (kāpums par 1%), nodrošinot nodokļa ieņēmumu plāna izpildi par 104%.

Alkohola apritē iesaistītie komersanti

2004.gada 1.maijā būtiski mainījās akcīzes preču apriti un nodokļa administrēšanu reglamentējošie normatīvie akti – stājās spēkā likums “Par akcīzes nodokli” un Ministru kabineta 2004.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.232 “Akcīzes preču aprites kārtība”, kas mainīja arī alkoholisko dzērienu apritē iesaistīto personu loku.
2005.gada jūnija beigās Latvijā:
• 63 komersantiem ir spēkā esošas licences akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, kas ļauj alkoholiskos dzērienus saņemt un glabāt, piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu, tai skaitā 21 komersantam ir atļautas tādas darbības ar alkoholu kā ražošana, apstrāde, pārstrāde un fasēšana;
• 62 komersanti, kuriem ir akcīzes preču noliktava, veic darbības ar alu, no tiem 23 veic alus ražošanu;
• sešiem komersantiem ir spēkā esošas licences apstiprināta tirgotāja darbībai, kas ļauj saņemt preces atliktajā nodokļu režīmā no dalībvalsts un pēc akcīzes nodokļa nomaksāšanas nodarboties ar akcīzes preču vairumtirdzniecību, saņemot attiecīgu licenci;
• 143 komersantiem ir spēkā esošas licences alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai, no kuriem 115 veic vairumtirdzniecības darbības ar alkoholiskiem dzērieniem, 105 komersanti veic vairumtirdzniecību ar alu.

Spirta aprite

Latvijā spirta aprite tiek stingri reglamentēta saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, tādējādi spirta apritē iesaistīto personu loks ir visai ierobežots. Etilspirta ražošanu Latvijā šogad pamatā veic divi komersanti, etilspirta ievešanu (tai skaitā importu) pašreiz veic tikai akcīzes preču noliktavu turētāji, kas nodarbojas ar alkoholisko dzērienu ražošanu, šogad – pieci komersanti.
2005.gada 1.pusgadā Latvijā etilspirts saražots 442,5 tūkst. dekalitru absolūtā alkohola (dal a/a) apjomā, savukārt ievestā/importētā spirta apjoms ir 167 tūkst. dal a/a. Kopumā Latvijā šogad ir par 14% vairāk spirta nekā pērn tajā pašā laika periodā.

Alkoholisko dzērienu ražošana

Alkoholisko dzērienu ražošanu 2005.gada 1.pusgadā veikuši 13 akcīzes preču noliktavu turētāji, viens komersants veic aromatizatoru un ekstraktu ražošanu.
2005.gada 1.pusgadā Latvijā saražoti 2872 tūkst. dal alkoholisko dzērienu, kas ir par 682 tūkst. dal jeb par 31% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.
Vērtējot saražoto dzērienu apjomus pēc absolūtā alkohola, kāpums ir nedaudz mazāks nekā pēc dzērienu fiziskā apjoma – par 29%, kas liecina, ka ražošanas apjomi pieauguši vairāk uz vājāko alkoholisko dzērienu rēķina. Ja 2004.gadā vietējā ražojuma alkoholiskajiem dzērieniem vidējais stiprums bija 33 tilpumprocenti, tad šā gada pirmajā pusgadā tas ir 32 tilpumprocenti.
No kopumā šā gada pirmajā pusgadā saražotajiem alkoholiskajiem dzērieniem, neskaitot alu:
• 41% (1181,5 tūkst. dal) no saražotajiem dzērieniem realizēti vietējā tirgū;
• 33% (950,7 tūkst. dal) – eksportēti uz trešajām valstīm;
• 22% (632 tūkst. dal) – izvesti uz citām ES dalībvalstīm.

Alkoholisko dzērienu ievešana, imports

2005.gada 1.pusgadā no ES dalībvalstīm ievestos un no trešajām valstīm importētos alkoholiskos dzērienus brīvā apgrozījumā patēriņam izlaiduši 26 komersanti.
2005.gada 1.pusgadā Latvijā brīvā apgrozījumā patēriņam izlaisti 1172 tūkst. dal ievesto/importēto alkoholisko dzērienu, kas ir par 357 tūkst. dal jeb par 44% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.
Vērtējot ievesto/importēto dzērienu apjomu izmaiņas pēc absolūtā alkohola, pieaugums vērojams pat par 59% jeb par 80 tūkst. dal a/a. Tā kā pēc absolūtā alkohola procentuālā izteiksmē kāpums ir būtiski lielāks nekā pēc dzērienu fiziskā apjoma, var secināt, ka ievesto dzērienu sortimentā kāpis stipro alkoholisko dzērienu īpatsvars. Ja pērn pirmajā pusgadā ievesto dzērienu vidējais stiprums bija 16,7 tilpumprocenti, tad šogad dzērienu vidējais stiprums sasniedz 18,4 tilpumprocentus.

Alus aprite

Alus Latvijā ir visplašāk izplatītais alkoholiskais dzēriens ar viszemāko akcīzes nodokļa likmi. Alus apritē iesaistīti 23 akcīzes preču noliktavu turētāji, kas ražo alu, 40 komersanti, kas nodarbojas ar alus ievešanu (tai skaitā importu) Latvijā, kā arī 105 komersanti, kas veic alus vairumtirdzniecību.
2005.gada 1.pusgadā Latvijā kopumā saražoti 6512 tūkst. dal alus, kas ir par 434 tūkst. dal jeb par 6% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Gan pērn, gan šogad vidējais Latvijā ražotā alus stiprums ir 5,4 tilpumprocenti.
Alus ražošanas apjomu samazinājums skaidrojams ar kopējo alus noieta tirgus kritumu salīdzinājumā ar pērnā gada rādītājiem:
• vietējā tirgū realizētais alus apjoms krities par 6,5% jeb par 409 tūkst. dal, bet, vērtējot pēc absolūtā alkohola satura alū, samazinājums ir daudz lielāks – par 22%, kas liecina, ka Latvijas patērētāji izvēlas vājāku alu nekā pērn. Ja pērn vidējais stiprums Latvijā realizētajam vietējā ražojuma alum bija 5,3%, tad šogad vidējais alus stiprums ir vairs tikai 4,4 tilpumprocenti;
• no Latvijas izvestā alus apjomi samazinājušies tikai pēc fiziskā apjoma (par 73 tūkst. dal jeb par 5%), savukārt pēc absolūtā alkohola satura vērojams pieaugums par 2%, kas liecina, ka strauji kāpis eksportētā un uz citām ES dalībvalstīm izvestā alus stiprums. Pērn šā alus vidējais stiprums vidēji bija 6,6 tilpumprocenti, bet šogad – jau 7,1 tilpumprocents.
2005.gada 1.pusgadā Latvijā brīvā apgrozījumā patēriņam izlaisti 1059,5 tūkst. dal ievestā un importētā alus, kas ir divas reizes vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā.
Kāpums, vērtējot pēc absolūtā alkohola satura alū, ir nedaudz lielāks, kas saistīts ar ievestā/importētā alus vidējā stipruma palielinājumu no pērnā gada 4,9 tilpumprocentiem uz šā gada 5,2 tilpumprocentiem.
Minētais alus vidējā stipruma kāpums saistīts ar stiprā alus (virs 7%) apjomu straujo kāpumu (no 15,4 tūkst. dal uz 98 tūkst. dal jeb sešas reizes lielāks apjoms nekā pērnā gada pirmajā pusē), ko izraisīja izmaiņas nodokļu politikā, kad pēc 2004.gada 1.maija būtiski samazinājās likme tieši stiprajam alum.

Alkohola kopējā  realizācija (patēriņš)

Par kopējo alkoholisko dzērienu realizāciju (patēriņu) valstī šajā pārskatā tiek uzskatīta Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāju un ievestās no ES dalībvalstīm un importētās no trešajām valstīm produkcijas novirzīšana izplatīšanai patēriņam Latvijā.
Kopumā, izvērtējot alkohola apritē iesaistīto komersantu deklarētos rādītājus, var secināt, ka 2005.gada pirmajā pusgadā alkohola patēriņš valstī salīdzinājumā ar pērno gadu palielinājies par 31% (vērtējot pēc absolūtā alkohola), pat neskaitot Latvijā populārākā dzēriena – alus – apjomu izmaiņas. Šo straujo kāpumu pamatā varētu skaidrot ar tūristu pieplūdumu, jo Latvijā alkoholiskie dzērieni ir stipri lētāki nekā citās Eiropas, īpaši Skandināvijas, valstīs salīdzinoši zemo akcīzes nodokļa likmju dēļ.
Alus ir Latvijā visplašāk patērētais alkoholiskais dzēriens. Komersantu deklarētie dati liecina, ka šā gada pirmajā pusē alus pēc fiziskā apjoma izdzerts turpat trīs reizes lielākā apjomā nekā visi pārējie alkoholiskie dzērieni kopā ņemot.
2005.gada 1.pusgadā Latvijā vietējā tirgū realizēti 6846 tūkst. dal alus, kas ir aptuveni pērnā gada līmenī – palielinājums tikai par 1%.
Vērtējot alus apjomu izmaiņas pēc absolūtā alkohola satura alū, vērojams samazinājums par 13%, kas liecina, ka Latvijas patērētāji vairāk izvēlas vājāku alu salīdzinājumā ar pērno gadu. Pērn Latvijā realizētā alus vidējais stiprums bija 5,3 tilpumprocenti, šogad – 4,5 tilpumprocenti. 90% no kopumā Latvijā realizētā alus ir alus ar stiprumu no 4 līdz 7 tilpumprocentiem, savukārt alus ar stiprumu virs 7 tilpumprocentiem kopējā alus sortimentā ir 4%.

Andris Sproģis, “LV”
andris.sprogis@vestnesis.lv