Ministru kabineta rīkojums Nr.590

Rīgā 2005.gada 30.augustā (prot. Nr.49 31.§)

Par Valsts civilās aizsardzības plānu

1. Apstiprināt Valsts civilās aizsardzības plānu.

2. Noteikt, ka par Valsts civilās aizsardzības plāna izpildi ir atbildīgas plānā noteiktās ministrijas atbilstoši kompetencei.

3. Noteikt, ka par Valsts civilās aizsardzības plāna precizēšanu un kontroli atbildīgā institūcija ir Iekšlietu ministrija.

4. Iekšlietu ministrijai katru gadu:

4.1. precizēt Valsts civilās aizsardzības plānu, un iekšlietu ministram katru gadu līdz 1.maijam iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā normatīvā akta projektu par grozījumiem Valsts civilās aizsardzības plānā;

4.2.sagatavot un iekšlietu ministram katru gadu līdz 1.martam iesniegt Minis-tru kabinetā informatīvo ziņojumu par iepriekšējā gadā veiktajiem pasākumiem un darbībām civilajā aizsardzībā.

5. Ministrijām katru gadu līdz 15.janvārim iesniegt Iekšlietu ministrijā:

5.1.pārskatu par iepriekšējā gadā veiktajiem pasākumiem un darbībām civilajā aizsardzībā;

5.2. priekšlikumus Valsts civilās aizsardzības plāna precizēšanai.

6.Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2004.gada 6.jūlija rīkojumu Nr.468 “Par Valsts civilās aizsardzības plānu” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 107.nr.).

Ministru prezidents A.Kalvītis

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons

(Ministru kabineta

2005.gada 30.augusta rīkojums Nr.590)

Valsts civilās aizsardzības plāna

kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Valsts civilās aizsardzības plāns (turpmāk – plāns) ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 36.panta otrās daļas 2.punktu, ņemot vērā ministriju iesniegtos priekšlikumus un ieteikumus.

Plānā paredzēta civilās aizsardzības sistēmā iekļauto subjektu rīcība, nosakot preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus valsts un reģionāla mēroga katastrofu, kā arī militāra iebrukuma vai kara gadījumā.

Saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu sistēmas galvenie uzdevumi ir:

1)prognozēt iespējamās ārkārtējās situācijas, plānot, organizēt un veikt pasākumus, lai mazinātu zaudējumus, sniegtu palīdzību un likvidētu ārkārtējo situāciju sekas;

2)sagatavot iedzīvotājus, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadošos darbiniekus darbam iespējamās ārkārtējās situācijās;

3)nodrošināt ārkārtējās situācijās maksimāli iespējamo tautsaimniecības stabilitāti;

4)nodrošināt tautsaimniecības nozaru, resoru un dienestu saskaņotu darbību iespējamo ārkārtējo situāciju preventīvo pasākumu un glābšanas pasākumu veikšanā.

2. Piedāvātais risinājums

Plāns ir sagatavots, lai nodrošinātu saskaņotu vadības un glābšanas die­nestu rīcību palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem un seku likvidēšanas neatlieka­mo pasākumu veikšanā iespējamo ārkārtējo situāciju, militāra iebrukuma vai kara gadījumā, lai mazinātu kaitējumu cilvēkiem, īpašumam un videi.

Plānā noteikti šādi civilās aizsardzības plānošanas un rīcības mērķi:

1)panākt civilās aizsardzības sistēmas saskaņotu rīcību iespējamo katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā;

2)sniegt palīdzību iedzīvotājiem;

3)novērst vai mazināt katastrofu iespējamo apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai, kaitējumu īpašumam, videi un tautsaimniecībai;

4)sniegt atbalstu ar resursiem Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām militāra iebrukuma vai kara gadījumā;

5)noteikt juridisko personu pienākumus civilajā aizsardzībā;

6)iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus atbalsta sniegšanai civilās aizsardzības pasākumu veikšanā saskaņā ar noslēgto līgumu.

Lai sasniegtu noteiktos mērķus, valstī ir apzināti iespējamie apdraudējuma veidi. Atbilstoši apdraudējuma veidiem noteikta valsts institūciju, pašvaldību un glābšanas dienestu rīcība, veicot preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus, noteikti pasākumu izpildes termiņi.

Reglamentēti civilās aizsardzības sistēmas vadības principi, Krīzes vadī­bas padomes un Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas iesaistīšana katastrofu pārvaldīšanā, kā arī valsts materiālo rezervju resursu izmantošana reaģēšanā.

Paredzēts, ka plāns tiks precizēts katru gadu, ņemot vērā civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošanu, valsts aizsardzības sistēmas attīstību, kā arī iespējamo draudu analīzi.

3. Nepieciešamais papildu finansējums

Lai īstenotu plāna pasākumus katastrofu vai dabas stihiju gadījumā, kā arī to seku likvidācijas neatliekamos pasākumus, ministrijas iesniedz pieprasījumu par līdzekļu piešķiršanu no Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Izņēmuma gadījumā jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu katastrofu vai to seku likvidācijas pasākumu veikšanai un šo līdzekļu avotu lemj Ministru kabinets atsevišķi katrā gadījumā.

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons