Konferencē piedalījās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finansu ministriju, vērtspapīru tirgus komisiju, banku un biržu pārstāvji. Pasākumu atbalstīja lielākās Latvijas bankas — "Latvijas Unibanka", "Hansabanka" un "Pareksa banka".

Preses konferencē par šo konferenci savu viedokli izteica OECD konsultants Gevins Fraijers ( Gavin Fryer ), OECD Kapitāla tirgus programmas sekretariāta vadītājs Hanss Blomesteins ( Hans Blommestein ), Latvijas VTK priekšsēdētājs Viktors Gustsons un RFB prezidents Uldis Cērps.

H.Blomesteins teica, ka semināra mērķis bijis neformālā gaisotnē sākt kopīgu diskusiju starp Baltijas un Ziemeļvalstu finansu un vērtspapīru tirgus speciālistiem, lai apspriestu šim reģionam aktuālās problēmas. Sarunās gūtās atziņas tikšot izmantotas, lai sagatavotu ziņojumu par kapitāla tirgus attīstību Baltijas jūras valstīs. OECD šīs atziņas izmantošot, lai labāko pieredzi ieteiktu citu valstu kapitāla tirgus dalībniekiem, kā arī lai sniegtu rekomendācijas, kā veicināt kapitāla tirgus attīstību Baltijas jūras reģionā. Ziņojums, ko OECD sagatavos, nebūšot teorētisks, bet gan praktiski izmantojams, jo tā sagatavošanā tikšot izmantotas arī Baltijas valstu ekspertu zināšanas, apgalvoja H.Blomesteins.

V.Gustsons atzina, ka šī ir pirmā reize VTK vēsturē, kad OECD šāda mēroga saietu organizē Latvijā. Viņš teica, ka vērtspapīru tirgi diezgan strauji pārvēršas par starptautiskiem, integrētiem un globāliem tirgiem un tieši vērtspapīru tirgū salīdzinājumā ar banku sektoru un apdrošināšanas tirgu starptautiskais akcents jūtams visvairāk. Daudzi praktiskas dabas jautājumi vēl nav atrisināti, teica V.Gustsons, un daudzās jomās "pieprasījums pasteidzas ātrāk nekā piedāvājums". Tādēļ kapitāla tirgus uzraudzītāji vēlas saņemt ļoti precīzus impulsus no privātā sektora par to, kas būtu darāms un cik ilgā laikā, lai netiktu bremzēta tirgus attīstība. Integrācija un internacionalizācija ir ne tikai Baltijas reģiona, bet visas pasaules tendence. Un uzraudzības iestādēm ir svarīgi efektīvi piesaistīt investīcijas savam kapitāla tirgum un ar darbības mehānismu nebremzēt privātā tirgus attīstību.

U.Cērps teica, ka šās konferences rīkošana tieši Latvijā ir liels gods mūsu valstij. RFB un trīs lielākās bankas šo pasākumu atbalstījušas tādēļ, ka šādā tirgus uzraudzības institūciju forumā notiek nepastarpināta informācijas apmaiņa starp visa Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona speciālistiem. Tas nepieciešams arī tādēļ, ka biržu alianse NOREX, kurā grasās iesaistīties arī Latvija, balstās uz diviem principiem. Pirmais — banka, lai kurā biržā tā tirgotos, var tirgoties arī citās biržās, un otrais — arī emitenti var piesaistīt kapitālu visā šajā reģionā, teica U.Cērps. Foruma ietvaros varētu tikt saņemtas atbildes par to, kas darāms un cik ilgu laiku prasīs neskaidro jautājumu atrisināšana, lai Latvija pietuvotos saviem mērķiem.

G.Fraijers uzsvēra, ka Latvijā uzmanība pievēršama ne tik daudz kapitāla tirgu regulējošajām lietām, bet gan pašam reālajam tirgum. Attīstības jeb pārejas tirgus valstīs jāpiemēro tie paši tirgus darbības principi, kas jau šobrīd darbojas attīstītos tirgos, arī ES. Daļēji šie principi jau darbojas Baltijas valstu tirgos, atzina G.Fraijers. Kapitāla tirgus var kalpot par bāzi teorētiskiem pētījumiem, bet OECD konferenci rīko un Latvijā atrodas cita iemesla pēc — tādēļ, lai palīdzētu nostiprināt reālu tirgus darbību. Un tirgus tālākā attīstībā ieinteresētākie ir tie, kas praktiski šajā tirgū operē, teica G.Fraijers.

Uz žurnālistu jautājumu par to, kā Latvijas kapitāla tirgu ietekmēs vienotas finansu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijas izveidošana, G.Fraijers atbildēja, ka dažādu sfēru regulatoru apvienošana noteikti veicinās savstarpējo diskusiju un palīdzēs novērst neizbēgamo funkciju pārklāšanos.

Jautāts par Baltijas valstu gatavību integrēties globālajā kapitāla tirgū, G.Fraijers teica, ka šis jautājums aptver milzīgi plašu spektru. Baltijas valstu kapitāla tirgus ir jauns, un tas vispirms jāattīsta, izprotot un lietojot starptautiskos kapitāla tirgus darbības principus. Bet, lai skrietu, vispirms ir jāiemācās staigāt, teica G.Fraijers. Taču ar starptautisko institūciju, arī OECD, palīdzību kapitāla tirgus darbības struktūra Baltijas valstīs varēs pietuvināties globālajiem standartiem.

U.Cērps, atsaucoties uz četru Dānijas profesoru pētījumu "Kapitāla tirgus un biržas Baltijas jūras reģionā", kas balstīts uz ASV, Vācijas, Dānijas un citu valstu ekspertu aptauju par vērtspapīru tirgiem Baltijas jūras valstīs, oponēja G.Fraijeram. Pētījumā atzīts, ka Baltijas tirgi ir pilnībā gatavi starptautiskai integrācijai. Taču ir svarīgi uzklausīt citādu, atšķirīgu viedokli.

H.Blomesteins piebilda, ka OECD ir zināmi daudzi iemesli, kāpēc konkrēti kapitāla tirgi nonāk finansiālās grūtībās, piemēram, kā tas notika Āzijas reģionā. Lai iekļautos globālajās sistēmās, nepieciešamas ļoti stabilas, pat robustas finansu un kapitāla tirgus uzraudzības struktūras. Savukārt kapitāla tirgus dalībniekiem ir jābūt uzkrātam ne tikai pietiekamam kapitālam, bet viņiem arī jāapzinās, kā ar to rīkoties. Protams, arī starptautisko standartu ievērošanai ir ļoti liela nozīme. Taču apgalvot, ka standartu ievērošana jau ir pilnīgi pietiekams iemesls, lai valstij būtu zaļā gaisma dalībai starptautiskajos tirgos, nozīmē ļoti vienkāršoti uztvert šos jautājumus. Viņš atzina, ka Baltijas reģiona finansu sistēmas ir ļoti progresējušas un uzraudzības institūcijas darbojas ļoti profesionāli un pārdomāti. Un lēmums par to, cik lielā mērā iesaistīties starptautiskajās sistēmās, tomēr ir jāpieņem vietējiem profesionāļiem. OECD atrodas šeit, lai kopīgi ar Baltijas un Ziemeļvalstu speciālistiem šīs visas lietas pārrunātu un profesionālā līmenī izvērtētu specifiskas kapitāla tirgus lietas.

V.Gustsons piebilda, ka saistībā ar ES direktīvām finansu ministram ir iesniegts pēdējais nepieciešamais projekts — likumam par ieguldītāju aizsardzību. Tas ir pēdējais dokuments, lai Latvijas likumdošana pilnībā atbilstu ES prasībām kapitāla tirgū. Palikuši vēl tikai saskaņošanas darbi un procedūras.

H.Blomesteins teica, ka iepriekšminētais OECD ziņojums par kapitāla tirgus attīstību Baltijas valstīs varētu būt gatavs apmēram pēc gada vai pusotra.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore