Paskaidrojumi

Finansu ministrijas sagatavotais dokuments

"Latvijas

Vēstnesī"

Pielikums. Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības

2001. gada domstarpību un vienošanās protokols

1. Makroekonomiskā attīstība

1.1. Ārējā ekonomiskā vide

1999. gada vidū ekonomiskā situācija daudzos pasaules reģionos stabilizējās un gada otrajā pusē atsākās ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kas turpinās arī 2000. gadā. Ekonomikas izaugsmes tempi pasaulē kopumā 1999. gadā bija 3,3%, un prognozēts, ka 2000.-2001. gadā tie varētu pieaugt līdz aptuveni 4,0 procentiem. Straujāka attīstība paredzama jaunattīstības valstīs (sevišķi Austrumāzijā), pakāpeniski uzlabosies Japānas ekonomiskā izaugsme, bet ASV ekonomiskā izaugsme turpināsies, iespējams, nostabilizējoties nedaudz zemākā līmenī.

ASV 1999. gadā attīstījās samērā strauji, tās iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bija 4,1 procents. Arī š.g. pirmā ceturkšņa dati liecina par ekonomiskās augšupejas turpināšanos - IKP pieauga par 4,8%, salīdzinot ar 1999. gada atbilstošo periodu. Izaugsmi sekmēja lielais iekšzemes pieprasījums un ārējo ekonomisko apstākļu uzlabošanās. Tajā pašā laikā pieauga arī maksājumu bilances tekošā konta deficīts. Tomēr turpmākā attīstība saistāma galvenokārt ar darbaspēka produktivitātes pieaugumu, jo darba tirgū vērojams ļoti zems bezdarba līmenis (š.g. maijā tas bija 3,9%). Šie ierobežojumi, kā arī atsevišķu reģionu pieprasījuma pieauguma tempu krišanās un procentu likmju paaugstināšana ierobežos ASV ekonomisko attīstību, un tās izaugsmes tempi kļūs lēnāki - 3,6% 2000. gadā un 3% 2001. gadā.

Japānā ekonomiskā politika pagaidām nav spējusi pilnībā panākt ekonomikas attīstību. Pēc īslaicīga ekonomikas pieauguma 1999. gada pirmajā pusē, ekonomikas izaugsme Japānā atkal samazinājās. Prognozēts, ka ekonomiskā aktivitāte Japānā pieaugs pakāpeniski - 2000. gadā par 1,1% un 2001. gadā par 1,8 procentiem.

Centrālās un Austrumeiropas valstis samērā veiksmīgi atgūstas pēc krīzes, ko veicina arī Rietumeiropas valstu ekonomiskā augšupeja. Palielinoties Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu no Centrālās un Austrumeiropas eksportam (prognozēts eksporta pieaugums par 8% 2000. gadā un par 8,5% 2001. gadā), IKP šajās valstīs 2000.-2001. gadā varētu pieaugt attiecīgi par 3,7% un 4,6 procentiem. Sevišķi straujš pieaugums paredzēts Polijā, kur 2000. gada pirmajā ceturksnī IKP pieauga par 7%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet rūpniecības produkcijas izlaide - par 11%, radot bažas par ekonomikas pārkaršanu. Pieaudzis arī maksājumu bilances tekošā konta deficīts, sasniedzot 8% no IKP š.g. pirmajā ceturksnī.

Lietuvā IKP š.g. pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 4,1 procentu. Ekonomisko izaugsmi veicina minerālo produktu eksports, jo naftas cenas pasaules tirgū pieauga. Visai zemais iekšzemes pieprasījums kopā ar eksporta pieaugumu veicināja nelielu maksājumu bilances tekošā konta uzlabošanos.

Igaunijā ekonomikas attīstības atsākšanos 1999. gada otrajā pusē veicināja ekonomiskajai izaugsmei labvēlīgu apstākļu rašanās Rietumeiropā. Tādējādi attīstības pamatā bija uz eksportu orientēto rūpniecības nozaru (kokapstrāde, papīra ražošana, tekstilrūpniecība, elektronika) ražošanas apjomu pieaugums.

1.1.1. Krievija

Krievijas ekonomikas attīstību pēdējos mēnešos lielā mērā veicinājis lielais naftas cenu kāpums, kā arī reālā valūtas kursa kritums. Rūpniecības attīstību veicināja arī importa preču aizstāšana ar vietējo produkciju.

2000. gada pirmajā ceturksnī rūpnieciskās produkcijas izlaide pieauga par apmēram 12%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. IKP šajā periodā pieaudzis par apmēram 6%, tomēr paredzams, ka izaugsmes tempi kritīsies līdz apmēram 3 procentiem. Veiksmīgas politikas rezultātā kritusies arī inflācija; š.g. aprīļa sākumā gada inflācija Krievijā bija 20 procenti.

Ārējās tirdzniecības bilance 2000. gada pirmajā ceturksnī bija pozitīva; eksports š.g. pirmajos divos mēnešos pieauga par 47%, galvenokārt naftas cenu kāpuma rezultātā, bet importa apjomi šajā periodā saglabājās 1999. gada attiecīgā perioda līmenī. Centrālās bankas rezerves š.g. pirmajā ceturksnī pieauga, lai arī pārāk ātri, jo Krievijas Finansu ministrija veica aizņēmumu no Krievijas Centrālās bankas.

Tomēr Krievijas ekonomiku ārējo apstākļu maiņa (piemēram, naftas cenu krišanās) var ietekmēt negatīvi, tādēļ īstermiņa ekonomiskās prognozes ir visai piesardzīgas. Ekonomikas izaugsme Krievijā 2000.-2001. gadā prognozēta attiecīgi 1,3% un 2,5% apmērā.

1.1.2. Eiropas Savienība

1999. gadā ES ekonomikas izaugsme bija 2,3%, nedaudz pārsniedzot Eiropas Komisijas prognozi. Arī 2000. gadā turpinājās attīstība - 2000. gada pirmajā pusē IKP, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieaudzis par apmēram 4 procentiem. To galvenokārt veicināja eksporta palielināšanās, ko izraisīja pasaules ekonomikas atgūšanās pēc krīzes un eiro kursa kritums. Ekonomisko augšupeju veicina arī iekšzemes pieprasījuma pieaugums (privātais patēriņš un investīcijas). Rūpniecības augšupeja nodrošināja arī bezdarba samazināšanos martā līdz 9,4% Eiropas Monetārās Savienības dalībvalstīs un līdz 8,7% visā ES.

Paredzams, ka izaugsme turpināsies arī 2001. gadā, jo ES iekšzemes pieprasījums turpinās pieaugt. Reālais IKP pieaugums 2000. gadā prognozēts 3,4% apmērā, bet 2001. gadā - 3,1 procents. Šo prognozi varētu apdraudēt ASV ekonomiskās augšupejas palēnināšanās, inflācijas pieaugums naftas cenu kāpuma rezultātā, kā arī pārāk augstas ilgtermiņa procentu likmes.

1.1. tabula

Pasaules IKP pieauguma tempi

(salīdzināmās cenās, % pret iepriekšējo gadu)

Avots: European Economy: Supplement A, Economic trends, No.1/2 - April 2000, European Commission, DG for Economic and Financial Affairs

1.2. Pašreizējā ekonomiskā attīstība 1

1.2.1. Iekšzemes kopprodukts, ekonomiskā aktivitāte

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2000. gada I ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 5,3% salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Šādu dinamisku attīstību veicināja pakalpojumu nozaru izaugsme par 5,7% un rūpniecības nozaru pieaugums par 3,1 procentu.

Pakalpojumu īpatsvars IKP š.g. I ceturksnī bija 70,7 procenti. Tādējādi, pakalpojumu nozaru attīstības tempi ievērojami ietekmē IKP izaugsmes iespējas. Lielākās pakalpojumu sektora nozares - vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu un citu sadzīves tehnikas priekšmetu remonta nozares apjomi minētajā periodā pieauga par 6,1 procentu. Šīs nozares izaugsmi galvenokārt veicināja vairumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums par 24 procentiem. Transporta, glabāšanas un sakaru nozares apjomi palielinājās par 6,3%, ko galvenokārt noteica kravas pārvadājumu apjomu pieaugums par 26 procentiem. Joprojām saglabājas augsti attīstības tempi nekustamā īpašuma izmantošanas un citas komercdarbības sfērā, un š.g. I ceturksnī, salīdzinot ar 1999. gada I ceturksni, šīs nozares pieaugums bija 11,7 procenti.

Lielākā nozare ražošanas sektorā š.g. I ceturksnī bija apstrādes rūpniecība (tās īpatsvars bija 14,6% no IKP). Tās apjomi pēc krituma 1999. gadā sāka pieaugt un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieaugums veidoja 2,8 procentus. Strauji attīstījās metālu un to izstrādājumu ražošana, kokapstrādes rūpniecība, atsevišķu pārtikas produktu ražošana.

Ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozares apjomi 2000. gada I ceturksnī pieauga par 54,7%, kā pamatā bija kūdras, ģipša, smilts un grants ieguves palielinājums. Mežsaimniecības nozares apjomi I ceturksnī pieauga par 37 procentiem. Lauksaimniecības, medniecības un ar to saistīto pakalpojumu nozarē arī bija vērojams neliels pieaugums par 0,7 procentiem. Zvejniecības nozares apjomi š.g. I ceturksnī salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 8,4%, ko veicināja nozvejas apjomu pieaugums gan vietējos ūdeņos, gan tāljūras zvejā.

2000. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 1999. gada attiecīgo periodu, tika novērots ekonomiskās aktivitātes pieaugums. To pierāda makroekonomisko rādītāju saliktā indeksa 2 (MSI) attīstība. Ekonomiskās aktivitātes pieaugums I ceturksnī bija augstāks nekā II ceturksnī (pieaugums bija attiecīgi 5,2% un 2,9%), bet kopsummā š.g. pirmajā pusē ekonomiskā aktivitāte palielinājās par 4,1 procentu.

Tik strauju MSI pieaugumu minētajā periodā sekmēja, visi makroekonomisko rādītāju saliktā indeksā ietvertie rādītāji. No tiem, vislielākā ietekme (dilstošā secībā) uz MSI palielinājumu bija saražotās produkcijas reālam pieaugumam, preču eksportam, kravu pārvadājumiem dzelzceļa transportā, kā arī preču importam.

Jāmin, ka 2000. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, dinamiski attīstījās ārējās tirdzniecības rādītāji. Tā, deflēta un sezonāli izlīdzināta preču importa pieaugums bija nedaudz lielāks par preču eksporta pieaugumu (rādītāju izaugsme bija attiecīgi 10,4% un 10,0%), kas attiecīgi veicināja tirdzniecības bilances deficīta pieaugumu. Ievērojami ir pieaudzis rūpniecības apjoms: tas reāli pieauga par 7,4 procentiem. Spriežot pēc tādiem rādītājiem, kā M2D un skaidra nauda apgrozībā (bez banku kasēm), ir palielinājies vietējo uzņēmumu un privātpersonu depozītu apjoms latos, kā arī iekšzemes naudas piedāvājums kopumā (reālais pieaugums bija 7,9%). Pakāpeniski palielinās arī darba algas fonds (reālais pieaugums - par 6,6%), kas daļēji ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījuma reālo izaugsmi par 1,6 procentiem. Š.g. pirmajā pusgadā ievērojami straujāk ir pieaudzis pārvadāto kravu apjoms dzelzceļa transportā, nekā pārstrādāto kravu apjoms ostās (pieaugumi bija attiecīgi 10,2% un 0,5%).

1.1. att. MSI un IKP, % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu

1.2.2. Tautsaimniecības nozaru attīstība

Rūpniecība

2000. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar attiecīgo periodu 1999. gadā, rūpniecības apjomi pieauga par 4,8%, Latvijas tautsaimniecībai pārvarot Krievijas ekonomiskās krīzes sekas. Tomēr, jāatzīmē, ka attīstība bija salīdzinoši nevienmērīga - atsevišķās nozarēs bija novērojams liels pieaugums, bet citās - būtisks samazinājums.

Š.g. pirmajā pusē ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes apjomi pieauga par 28,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmajiem pieciem mēnešiem. Apstrādes rūpniecības apjomi tajā pašā periodā palielinājās par 6,1%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes apjomi ir samazinājušies par 0,8 procentiem.

1.2. att. Rūpniecības produkcijas izlaide, milj. latu

Lielākā negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecības pieaugumu š.g. pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, bija tādām nozarēm, kā pārtikas rūpniecība (samazinājums par 1,8%), ķīmiskā rūpniecība (kritums par 22,7%), izdevniecības darbība (par 3,1%). Šo kritumu līdzsvaroja ražošanas apjomu pieaugums kokrūpniecībā (pieaugums par 14,4%), apģērbu ražošanā (11,4%), tekstilrūpniecībā (3,6%), mēbeļu ražošanā (14,5%), metālrūpniecībā (16,2%), citur nekvalificētu mašīnu un iekārtu ražošanā (23,1%).

Jāatzīmē, ka š.g. pirmajā pusē pārtikas produkcijas, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksports bija zemāks par iepriekšējā gada attiecīgā perioda apjomiem, kas norāda uz zināmu stagnāciju nozarēs, ko vissmagāk skara Krievijas krīze. No otras puses, kopējais preču eksports minētajā periodā ir pieaudzis, kas liecina par atveseļošanās procesu tautsaimniecībā un jaunu preču noieta tirgu atrašanu.

Lauksaimniecība

Š.g. pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, gaļas ražošana visu veidu saimniecībās palielinājās par 7,7%, un bija 43,5 tūkst. t., tajā pat laikā piena ražošanas apjomi samazinājās par 5,1% un bija 359,8 tūkst. t., un olu ražošana samazinājās par 3,1% un bija 213,6 milj. gab.

Jāatzīmē, ka š.g. jūnijā gaļas vidējās iepirkuma cenas (dzīvmasā) vidēji pieauga, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, it īpaši cūkgaļai (cenas pieauga par 43,4%), bet liellopiem un putniem tās samazinājās (attiecīgi par 5,3% un 6,8 procentiem). Tajā pat laikā cenas pienam š.g. jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, pieauga par 15 procentiem.

Gaļas ražošanas apjomu un cenu pieaugums liecina par to, ka pagājušā gada otrajā pusē īstenotie cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumi jūtami ietekmēja lauksaimniecību.

Transports

2000. gada pirmajā pusē salīdzinot ar 1999. gada atbilstošo periodu kravu pārvadājumi dzelzceļa transportā pieauga par 9,5% un bija 18 012 tūkst. t. Tas notika uz eksporta pārvadājumu pieauguma rēķina (eksportēto kravu apjoms pieauga par 34,0% salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, un bija 950,4 tūkst. t.). Savukārt importa pārvadājumu apjomi pieauga par 17,7% un bija 1 944,1 tūkst. t. Tranzīta pārvadājumi veidoja vairāk par divām trešdaļām no kopējā kravu pārvadājumu dzelzceļa transportā apjoma, un š.g. pirmajā pusē tas pieauga par 8,1% salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Arī kravu apgrozība dzelzceļa transportā minētajā periodā pieauga par 10,4% un bija 6 607 milj. tkm.

2000. gada I ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, gan kravu pārvadājumos, gan kravu apgrozībā tika novērots augsts pieaugums, kas strauji samazinājās un kļuva negatīvs š.g. II ceturksnī. Šo rādītāju attīstību šī gada pirmajā pusē ietekmēja tādi faktori, ka kopējā valsts tautsaimniecības situācijas stabilizācija, kā arī ārējo faktoru ietekme.

Nosūtīto un saņemto kravu apjomi ostās š.g. pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājās par 0,3% un bija 26 526 tūkst. t. Šo pieaugumu noteica apstrādāto kravu apjoma pieaugums š.g. I ceturksnī, kad tas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, palielinājās par 7,6 procentiem.

1.3. att. Nosūtītās un saņemtās kravas ostās, tūkst. t

Kopējo pārstrādāto kravu apjoms ostās pieauga uz Liepājas ostas darbības aktivizēšanās rēķina visā š.g. pirmās puses garumā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, par 29% (jeb 548,0 tūkst. t), kā arī Ventspils ostas darbības aktivitātes palielinājuma š.g. I ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada I ceturksni, par 2,5% (jeb 223,2 tūkst. t).

Nosūtīto kravu apjoms ostās š.g. pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, pieauga gan uz sauso kravu, gan uz lejamkravu pārstrādāta apjoma palielinājuma rēķina attiecīgi par 2,7% un 1,8 procentiem. Tajā pat laikā saņemto kravu apjoms minētajā periodā samazinājās par 26,8 procentiem.

1.2.3. Inflācija

Uzkrātā inflācija 2000. gada pirmās puses beigās bija 1,6%, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk par iepriekšējā gada atbilstošā perioda rādītāju. Jūnijā patēriņa cenu indeksa (PCI) pieaugums pret iepriekšējā gada jūniju bija 2,4 procenti.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, š.g. jūnijā preču cenas pieauga par 1,6%, tajā skaitā liels cenu kāpums bija vērojams tādiem uztura produktiem, kā gaļa - par 5,1%, zivis - par 5,1%, olas - par 15,6%, taču šis cenu pieaugums bija līdzsvarots ar cenu kritumu kartupeļiem - par 26,2%, taukvielām un eļļai - par 4,7% un kopējais uztura produktu cenu līmenis palika nemainīgs, salīdzinot ar 1999. gada jūniju. Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana šī gada sākumā lielā mērā ietekmēja cenu pieaugumu alkoholiskiem dzērieniem (8,1%), tabakas izstrādājumiem (5,5%). Naftas cenu kāpums pasaules tirgū ietekmēja degvielas cenu kāpumu Latvijā par 16,9 procentiem. 2000. gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, akcīzes nodokļa samazināšanas rezultātā bija vērojams nozīmīgs transporta līdzekļu cenu kritums - par 24,0 procentiem.

1.4. att. PCI un uztura produktu cenu dinamika, %

Pakalpojumu cenas 2000. gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 5,0 procentiem. Liels cenu pieaugums bija vērojams transporta pakalpojumiem - par 15,0% un veselības aprūpei - par 3,5 procentiem. Par 4,7% palielinājās izmaksas, kas saistītas ar komunāliem pakalpojumiem, tajā skaitā ūdensapgādes, kanalizācijas un atkritumu izvešanas pakalpojumi sadārdzinājās par 8,6%, karstā ūdens un siltumapgāde - par 5,6%, īre - par 2,2 procentiem.

Patēriņa cenu indeksa izmaiņas ietekmēja arī izmaiņas patēriņa grupu grozā. Salīdzinot ar 1999. gada jūniju, uztura produktu īpatsvars patēriņa grozā samazinājās par 4 procentpunktiem un veidoja 32,5% no patērētāju groza, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu īpatsvars pieauga par 1,1 procentpunktiem un bija 5,1%, transporta īpatsvars pieauga par 1,6 procentpunktiem (līdz 9,0%), bet sakaru par 1,3 procentpunktiem (līdz 4,1%).

1.5. att. Patēriņa cenu izmaiņas

Ra žotāju cenu indekss (RCI) 2000. gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, pieauga par 1,2 procentiem. No gada sākuma RCI pieauga par 0,5 procentiem. Pirmo 2000. gada piecu mēnešu laikā lielākie ražošanas cenu pieaugumi bija vērojami izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 11,7%), ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā (par 25,3%), kā arī ūdens ieguvē, attīrīšanā un sadalē (par 5,3%). Taču šie cenu pieaugumi bija līdzsvaroti ar ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes cenu kritumu (par 2,5%), kā arī apstrādes rūpniecības, it sevišķi pārtikas produktu un dzērienu ražošanas (par 3,5%), koka un korķa izstrādājumu ražošanas (par 1,4%) cenu kritumiem, un kopējais RCI 2000. gada maijā, salīdzinot ar gada sākumu, palika nemainīgs.

1.2.4. Iedzīvotāju ienākumi

2000. gada pirmajā pusē tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa bija 145,34 lati, bet sabiedriskajā sektorā strādājošo - 162,63 lati, kas ir attiecīgi par 6,1% un 8,0% vairāk nekā 1999. gada atbilstošajā periodā.

Reālās darba samaksas pieaugums 2000. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, tautsaimniecībā kopumā bija 4,2%, tai skaitā sabiedriskajā sektorā - 6,1 procents.

1.2. tabula

Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa (latos)

Vislielākā tautsaimniecībā strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 2000. gada pirmajā pusē bija finansu starpniecības nozarē nodarbinātajiem - Ls 359,59, viszemākā - viesnīcu un restorānu nozarē nodarbinātajiem - Ls 83,75.

Viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība 2000. gada pirmajā pusē bija Ls 84,57, kas ir par 1,3% jeb Ls 1,07 vairāk par tā vērtību 1999. gada pirmajā pusē.

Sociālās nodrošināšanas iestāžu uzskaitē esošo nestrādājošo pensionāru vecuma pensiju vidējais lielums š.g. I ceturksnī bija Ls 58,92, kas ir par 4,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Pensionāru pirktspējas pieaugums, salīdzinot ar 1999. gada I ceturksni, bija 2,9%, bet vidējais pensiju lielums joprojām ir zemāks par iztikas minimuma groza vērtību, un š.g. I ceturksnī tas veidoja 69,7% no iztikas minimuma groza vērtības.

1.2.5. Nodarbinātība un bezdarbs

2000. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, situācija darba tirgū ir nedaudz uzlabojusies. Šo faktu var izskaidrot ar to, ka Latvijas tautsaimniecība sāka atveseļoties no 1998. gada Krievijas ekonomiskās krīzes ietekmes. 1999. gada vidū oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis sāka pakāpeniski samazināties, un, šai tendencei saglabājoties, 2000. gada jūnijā tas sasniedza 8,4% līmeni, samazinoties no 10,0% (1999. gada jūnijā).

2000. gada pirmās puses beigās oficiāli reģistrēto nestrādājošo iedzīvotāju skaits bija 102,6 tūkst. cilvēku, kas ir par 16,2% jeb 19,8 tūkst. cilvēku mazāk par iepriekšējā gada attiecīgajā periodā reģistrēto skaitu.

Oficiāli reģistrēto bezdarbnieku skaits 2000. gada pirmās puses beigās bija 100,6 tūkst. cilvēku. Tas ir par 16,2% jeb 19,5 tūkst. cilvēku mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Reģistrēto ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā 2000. gada pirmās puses beigās bija 29,7%, kas veido 29,9 tūkst. cilvēku (salīdzinājumam: 1999. gada attiecīgajā periodā to bija 30,5 tūkst. cilvēku jeb 25,4% no kopējā bezdarbnieku skaita).

Jūnijā bezdarbnieka statusu zaudējuši 10,3 tūkst. cilvēku, no tiem 33,1% atraduši darbu paši vai ar Nodarbinātības valsts dienesta palīdzību, bet 62,8% to ir zaudējuši, jo nepildīja likumdošanā paredzētos bezdarbnieka pienākumus.

2000. gada pirmajā pusē reģistrēto bezdarbnieku sadalījums pa vecuma grupām būtiski neizmainījās, salīdzinot ar 1999. gada pirmā pusgada beigām: joprojām vairāk nekā puse (53% no kopējā bezdarbnieku skaita) bija vecumā no 30 līdz 49 gadiem, bet jaunieši vecumā līdz 25 gadiem veidoja gandrīz 14,0% bezdarbnieku.

Š.g. pirmās puses beigās 6,9% no bezdarbniekiem bija ar augstāko izglītību. 29,9% no bezdarbniekiem 2000. gada jūnija bija ar vidējo izglītību, un 23,1% - ar pamata vai nepabeigto pamata izglītību.

Š.g II ceturkšņa beigās sieviešu īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā bija 56,8%, kas ir par 1,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā gadā atbilstošā periodā.

Visaugstākais bezdarba līmenis Latvijā 2000. gada II ceturkšņa beigās joprojām bija reģistrēts Rēzeknes rajonā - 26,6% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, viszemākais bezdarba līmenis bija reģistrēts Rīgā - 4,0 procenti. Visaugstākais bezdarba līmenis š.g. pirmajā pusē bija janvārī un februārī - 9,1%, viszemākais - jūnijā - 8,4 procenti.

Tautsaimniecībā nodarbināto skaits 2000. gada I ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 0,9% jeb 9 tūkst. cilvēku, un bija 1037 tūkst. cilvēku. Šis pieaugums notika uz nodarbinātības pieauguma rēķina privātajā sektorā: salīdzinot ar 1999 gadu, 2000. gada I ceturksnī tas pieauga par 3,4% jeb 24 tūkst. cilvēku. Sabiedriskajā sektorā nodarbināto cilvēku skaits š.g. I ceturksnī, salīdzinot ar 1999. gada attiecīgo periodu, samazinājās par 4,8% jeb 15 tūkst. cilvēku. Š.g. I ceturksnī sabiedriskajā sektorā nodarbinātie veidoja 28,9% no kopējā nodarbināto skaita (salīdzinājumam: 1999. gada I ceturksnī šis īpatsvars bija 30,6%).

1.6. att. Bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)

1.2.6. Ārējā tirdzniecība un maksājumu bilance

2000. gada pirmajā pusē, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 13,1 procentu. Eksportēto preču apjoms šajā periodā pieauga par 13,3% jeb 66,2 milj. latu un bija 565,2 milj. latu, bet importēto - pieauga par 13,0% jeb 103,6 milj. latu, sasniedzot 900,2 milj. latu. Uzkrātais arējās tirdzniecības deficīts šajā periodā bija 335,0 milj. latu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas palielinājās par 12,6%, jo preču imports palielinājās straujāk nekā eksports. Salīdzinot ar 1999. gada attiecīgo periodu, 2000. gada pirmajā pusē eksporta īpatsvars kopējā tirdzniecības apgrozījumā pieauga par 2,4 procentpunktiem un bija 38,4% no kopapjoma.

2000. gada pirmajā pusē tirdzniecības apgrozījums ar NVS palielinājās. Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, 2000. gada kopējais sešu mēnešu apgrozījums ir bijis par 18,1% lielāks. Šis apgrozījuma pieaugums notika uz importa pieauguma rēķina: preču importa apjoms ir pieaudzis par 36,1% jeb 39,2 milj. latu, bet eksporta apjoms samazinājās par 17,5% jeb 9,6 milj. latu (salīdzinājumam: 1999. gada pirmajā pusē gan importa, gan eksporta apjomi samazinājās, salīdzinot ar 1998. gadu, attiecīgi par 27,0% un 57,7%). Eksporta uz NVS īpatsvars kopējā eksporta struktūrā 2000. gada pirmajā pusē bija 8,0%, kas ir par 3,0 procentpunktiem mazāk par iepriekšējā gada atbilstošā perioda rādītāju, bet importa īpatsvars palielinājās no 13,6% 1999. gada pirmajā pusē līdz 16,4 procentiem.

Tirdzniecības apgrozījums ar ES valstīm 2000. gada pirmajā pusē ir bijis par 11,3% lielāks nekā 1999. gada attiecīgajā periodā. Palielinājās gan preču eksporta, gan importa apjomi attiecīgi par 16,8% un 7,4 procentiem. Š.g. pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, eksporta uz ES valstīm īpatsvars kopējā eksporta struktūrā palielinājās no 64,0% līdz 66,0%, bet importa īpatsvars samazinājās no 56,5% līdz 53,7 procentiem.

Svarīgākie Latvijas eksporta partneri 2000. gada pirmajā pusē bija Lielbritānija (17,8% no eksporta kopapjoma, bet, salīdzinot ar 1999. gada pirmo pusi, eksporta uz Lielbritāniju apjoms ir pieaudzis par 20,6%), Vācija (16,9%; 15,7%), Zviedrija (11,5%; 13,7%), Lietuva (7,4%; 10,1%) un Dānija (5,8%; 8,0%).

Vislielākie īpatsvari Latvijas eksporta kopvērtībā bija koksnei un tās izstrādājumiem - 39,4%, tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumiem - 13,7%, metāliem un to izstrādājumiem - 12,7%, kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijai - 6,8 procenti. Lielākais eksporta vērtības pieaugums š.g. pirmajā pusē, salīdzinot ar 1999. gada attiecīgo periodu, bija vērojams koksnes un tās izstrādājumu eksportam - par 14,2 procentiem. Metālu un to izstrādājumu eksports pieauga par 34,9%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas eksports - par 26,5%, minerālo produktu eksports - par 60,6%, kā arī pieauga mašīnu, mehānismu un elektrisko iekārtu eksports - par 33,2 procentiem. Savukārt visnozīmīgākais eksporta samazinājums bija vērojams tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksportam: salīdzinot ar 1999. gada pirmo pusi, tas samazinājās par 4,5 procentiem. Pārtikas rūpniecības produktu eksports (ieskaitot dzērienus un tabaku) samazinājās par 14,9%, dzīvnieku un lopkopības produkcijas eksports - par 24,3%, bet tauku un eļļas eksports - par 54,3 procentiem.

Latvijas svarīgākie importa partneri 2000. gada pirmajā pusē bija Vācija (16,0% no importa kopējās vērtības; importa vērtības pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu ir bijis 13,6%), Krievija (11,7%; 47,4%), Somija (9,1%; 7,1%), Lietuva (7,6%; 22,6%) un Zviedrija (7,2%, 11,7%).

Nozīmīgāko vietu importā 2000. gada pirmajā pusē ieņēma mašīnas un mehānismi, kas galvenokārt tiek importēti no ES valstīm. To īpatsvars importa kopvērtībā bija 20,5 procenti. Tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu īpatsvars bija 13,7%, metālu un to izstrādājumu - 12,7%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas - 6,8 procenti. Lielākais pieaugums š.g. pirmajā pusē, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, bija minerālo produktu importam - par 59,6 procenti. Palielinājās metālu un to izstrādājumu imports - par 37,1%, augu valsts produktu - par 34,3 procentiem. Savukārt par 12,8% samazinājās transporta līdzekļu importa vērtība.

Reālais (fiziskais) eksporta apjoms 2000. gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar 1999. gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 16,4%, bet reālais importa apjoms - par 1,6 procentiem Attiecīgie eksporta un importa vērtību pieaugumi šajā periodā bija 11,3% un 13,4 procentu. Salīdzinot preču eksporta un importa fizisko apjomu un vērtību latos, kā arī to pieaugumu tempus, var pamanīt būtiskas atšķirības to attīstības tendencēs. Tas, ka reālais eksporta pieaugums pārsniedz tā vērtības pieaugumu, norāda uz preču eksporta cenu kritumu. Vienlaikus ar importa cenu kāpumu (īpaši naftas produktiem) tas norāda uz Latvijas tirdzniecības nosacījumu pasliktināšanos. To ietekmēja arī aizvien notiekošā eiro vērtības samazināšanās un ASV dolāra vērtības pieaugums pret latu.

2000. gada I ceturksnī maksājumu bilances tekošā konta deficīts bija 37,7 milj. latu jeb 4,0% no IKP (1999. gada I ceturksnī - 57,7 milj. latu jeb 6,9% no IKP). Tekošā konta deficītu galvenokārt noteica preču negatīvais saldo. Tekošā konta deficīta samazinājuma pamatā bija pakalpojumu pozitīvā saldo pieaugums. Pēc Latvijas Bankas datiem, 2000. gada I ceturksnī pakalpojumu pozitīvais saldo palielinājās par 27,8 milj. latu, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, un sasniedza 74,0 milj. latu. Šis pieaugums notika uz sniegto pārvadājumu un citu pakalpojumu apjoma palielināšanos rēķina, attiecīgi par 26,6% un 42,0 procentiem Lielākais īpatsvars sniegto pakalpojumu kopapjomā ir bijis pārvadājumiem - 57,4 procenti.

Š.g. I ceturkšņa beigās Latvijas valdība atmaksāja kredītus Eiropas Kopienai un aizdevuma daļu Starptautiskajam Valūtas fondam. Martā Latvijas valdība saņēma aizdevumu no Pasaules Bankas, lai atbalstītu tautsaimniecības un valsts pārvaldes reformu. Kopējais valdības ārējais parāds I ceturksnī būtiski neizmainījās.

2000. gada I ceturkšņa beigās uzkrāto tiešo ārvalstu investīciju apjoms Latvijā sasniedza 1071,5 milj. latu. Nedaudz samazinājās tiešo ārvalstu investīciju ieplūde Latvijā: š.g. I ceturksnī tās apjoms bija 38,8 milj. latu, kas ir par 1,1 milj. latu mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Portfeļieguldījumu negatīvais saldo š.g. I ceturksnī sasniedza 59,4 milj. latu (salīdzinājumam: neto portfeļieguldījumu ieplūde 1999. gada atbilstošajā periodā bija 13,2 milj. latu). Citu ieguldījumu pozitīvais saldo š.g. I ceturksnī bija 62,8 milj. latu.

Latvijas maksājumu bilance 2000. gada I ceturksnī bija pozitīva, un ārējās rezerves pieauga par 13,2 milj. latu.

1.2.7. Monetārais sektors

2000. gada pirmajā pusē plašā nauda M2X palielinājās par 17,1%, salīdzinot ar 1999. gada attiecīgo periodu, un bija 1137,9 milj. latu. Šo pieaugumu nodrošināja noguldījumu latos un ārzemju valūtā pieaugumi, attiecīgi par 20,5% un 27,0 procentiem. Lielākais pieaugums bija termiņnoguldījumiem latos - par 48,2% un noguldījumiem ārvalstu valūtā - par 27,0 procentiem. Skaidrās naudas apgrozībā apjoms, salīdzinot ar 1999. gada pirmās puses beigām, pieauga par 6,7 procentiem. Tā kā noguldījumi pieauga ātrāk nekā skaidrā nauda apgrozībā, naudas - depozītu attiecība, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūnija beigām, uzlabojās: tā samazinājās par 8,3 procentpunktiem un bija 53,7 procenti.

Salīdzinot ar 1999. gada beigām, M2X pieauga par 14,1% jeb 140,7 milj. latu. 2000. gada pirmajos sešos mēnešos sistemātiski palielinājās visu M2X sastāvdaļu apjomi, īpaši liels pieaugums bija vērojams noguldījumiem latos - tie pieauga par 22,6% jeb 72,7 milj. latu. Salīdzinot ar 1999. gada beigām, samazinājās noguldījumu ārvalstu valūtā īpatsvars kopējā noguldījumu apjomā: 2000. gada I ceturkšņa beigās tie veidoja 46,8% no kopējā noguldījumu apjoma, bet 1999. gada beigās - 48,2 procentus.

1.7. att. M2X struktūra un dinamika

Latvijas Bankas aktīvi 2000. gada pirmajā pusē samazinājās par 2,3% jeb 19,5 milj. latu pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Šis samazinājums notika galvenokārt uz ārējo aktīvu samazinājuma (par 6,8% jeb 47,0 milj. latu) rēķina.

Š.g. martā Latvijas Banka pirmo reizi kopš 1997. gada aprīļa izmainīja refinansēšanas likmi, samazinot to no 4,0% līdz 3,5 procentiem.

2000. gada pirmās puses beigās Latvijas Bankas noteiktais Ls/USD kurss bija 0,600, kas, salīdzinot ar 1999. gada decembra beigām, norāda uz dolāra vērtības pieaugumu par 2,9 procentiem Šajā periodā lata vērtības svārstības pret ASV dolāru bija ievērojami mazākas par citu valūtu vērtību izmaiņām: tā, eiro vērtība samazinājās aptuveni par 6 procentiem.

Š.g. pirmajā pusē Latvijas Bankas noteiktā dolāra vērtība pret latu svārstījās robežās no Ls 0,588 līdz Ls 0,606, un tā vidējā vērtība bija Ls 0,597, kas, salīdzinot ar 1999. gada pirmās puses dolāra vidējo vērtību, ir par 1,9% vairāk.

Eiro noteiktais kurss š.g. pirmās puses beigās bija Ls 0,567. Salīdzinot ar 1999. gada jūnija beigām, lats sadārdzinājās attiecībā pret eiro par 8,4%, bet, salīdzinot ar 1999. gada beigām - sadārdzinājās par 3,9 procentiem Š.g. pirmajā pusē eiro vidējā vērtība bija Ls 0,571, turklāt visaugstākā lata vērtība attiecībā pret eiro bija noteikta aprīļa beigās un bija Ls 0,555 par 1 EUR, bet, sākot ar maiju, tā sāka samazināties.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, š.g. pirmās puses beigās banku sistēmas aktīvi palielinājās par 33,6% jeb 592,8 milj. latu. To galvenokārt ietekmēja prasību pret ārvalstu bankām palielinājums (par 108,0%), un, kā rezultāts, kopējais ārvalstu aktīvu palielinājums bija 46,7% jeb 391,3 tūkst. latu. Prasības pret privātajiem uzņēmumiem palielinājās par 19,0 procentiem Strauji palielinājās prasības pret centrālo valdību (par 38,2% jeb 28,5 milj. latu), prasības pret privātajām personām (par 49,8% jeb 39,5 milj. latu).

Straujā ārvalstu aktīvu pieauguma tempa dēļ, nozīmīgi izmainījās aktīvu struktūra: 1999. gada pirmās puses beigās ārvalstu aktīvi veidoja 47,5% no aktīvu kopapjoma, bet š.g. jūnija beigās to īpatsvars palielinājās līdz 52,1%, prasību pret privātuzņēmumiem īpatsvars samazinājās par 3,1 procentpunktu un bija 25,4 procenti. Banku sistēmas pasīvos lielākās izmaiņas notika saistībās pret ārvalstu nebankām - tie palielinājās par 73,0% jeb 307,9 milj. latu. Līdz ar to būtiski izmainījās pasīvu struktūra: saistību pret ārvalstu nebankām īpatsvars palielinājās no 23,9% līdz 31,0 procentiem.

1.8. att. Komercbanku aktīvu dinamika

Salīdzinot ar 1999. gada atbilstošo periodu, š.g. pirmās puses beigās kredītlikmes kopumā ir samazinājušās un pašlaik latu īstermiņa kredītlikme ir 11,0%, bet ilgtermiņa - 11,2% (salīdzinājumam: 1999. gadā tās bija attiecīgi 15,5% un 15,1%). Gan īstermiņa, gan ilgtermiņa noguldījumu likmes latiem ir palielinājušās, un 2000. gada jūnija beigās tās bija attiecīgi 4,9% un 8,0 procenti. Starpbanku kredītlikme latos kopš 1999. gada jūnija beigām samazinājās par 1,0 procentpunktu un bija 3,3%, taču, salīdzinot ar 1999. gada beigām, tā ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem.

1.2.8. Vērtspapīru tirgus

Saskaņā ar Rīgas Fondu Biržas datiem, š.g. II ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada II ceturksni, Rīgas Fondu biržas (RFB) Dow Jones indekss pieauga par 27,5 punktiem sasniedzot 108,7 punktus. Rīgas Fondu biržas cenu indekss (RICI) arī nedaudz pieauga tajā pašā laika periodā, sasniedzot 167,4 punktus. Abu indeksu vērtības samazinājās pret š.g. I ceturksni, kad ekonomiskā aktivitāte bija salīdzinoši augstāka. Būtiskas izmaiņas abos indeksos pēdējā pusgada laikā netika novērotas.

1.9. att. Dow Jones Rīgas biržas indekss

2000. gada II ceturkšņa beigās Rīgas Fondu biržā bija reģistrēti 9 oficiāli emitenti un 59 otrā saraksta un brīvā saraksta emitenti. Š.g. 11. maijā oficiālā saraksta emitentu skaitā tika iekļauta Latvijas Hipotēku un zemes banka ar akciju skaitu publiskajā apgrozībā 13 tūkst. latu.

2000. gada II ceturksnī kopējais ceturkšņa apgrozījums vērtspapīru tirgū bija par vairāk nekā divām trešdaļām lielāks, nekā iepriekšējā ceturksnī, un veidoja 151,9 milj. latu, ko pamatā noteica pieprasījuma vērtspapīru apgrozījuma pieaugums par 2,8 reizēm (sasniedzot 123,6 milj. latu). Savukārt pieprasījuma vērtspapīru tirgū notika ievērojams valsts parādzīmju nominālvērtības pieaugums (par 38,4%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni) un bija 268,3 milj. latu.

Jāmin, ka biržā oficiālajos sarakstos iekļauto vērtspapīru skaits š.g. II ceturksnī ir pieaudzis līdz 58, no 36 š.g. I ceturksnī.

Akciju tirgus kapitalizācija š.g. II ceturksnī bija par 6,7% zemāka nekā iepriekšējā periodā, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, tā pieauga par 22,3 procentiem.

1.2.9. Valsts parāds 3

2000. gada pirmās puses beigās kopējais valsts parāds bija 580,4 milj. latu, no tā iekšējais parāds bija 228,3 milj. latu, bet ārējais parāds - 352,1 milj. latu. Salīdzinot ar 1999. gada beigām, kopējais valsts parāds pieauga par 13,6%, bet salīdzinot ar 1999. gada pirmās puses beigām, pieauga par 21,4 procentiem. Š.g. pirmajā pusē valsts parāds pieauga uz iekšējā parāda palielinājuma rēķina, savukārt valsts ārējais parāds samazinājās.

Valsts iekšējais parāds

Valsts iekšējais parāds pakāpeniski pieaug, kas liecina par to, ka iekšējā vērtspapīru tirgus likviditāte palielinās. 2000. gada I puses beigās valsts iekšējais parāds bija 228,3 milj. latu, kas ir par 50,5% vairāk nekā 1999. gada beigās un par 46,6% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgā perioda beigās. Visstraujāk pieauga valsts vidējā termiņa parāds, kas, salīdzinot ar 1999. gada I un II pušu beigām, palielinājās par 124,7% jeb 83,9 milj. latu.

1.3. tabula

Valsts iekšējais parāds (milj. latu)

Iekšējā finansu tirgū iezīmējās tendence pēc ilgākā termiņa vērtspapīriem, kas norāda uz pieaugošo stabilitāti. Tā, 2000. gada februārī un martā tika ieviestas, attiecīgi, 3 un 5 gadu parādzīmes, bet jūnija beigās 28 dienu parādzīmes tika izņemtas no apgrozījuma. Salīdzinājumā ar 1999. gada attiecīgo periodu, 2000. gada pirmās puses beigās visa veida īstermiņa parādzīmju procentu likmes samazinājās vidēji par 1,8 procentpunktiem. Š.g. I puses beigās parādzīmju likmes svārstījās no 3,12% (3 mēnešu parādzīmes) līdz 9,34% (3 gadu parādzīmes).

1.10. att. Valsts iekšējā aizņēmuma vidējo diskontēto visu veidu parādzīmju likmes, %

Kopējais diskontētais vērtspapīru apjoms 2000. gada I puses beigās bija 228,3 milj. latu. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgā perioda beigām, tas pieauga par 48,5%, bet, salīdzinot ar 1999. gada beigām, pieauga par 55,2 procentiem Vidējā termiņa parādzīmes veidoja 66,2% no kopējā vērtspapīru apjoma, bet 1 gada parādzīmes - 33,8 procentus.

1.11. att. Valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju apgrozībā struktūra,  milj. latu

Valsts ārējais parāds

Salīdzinot ar iepriekšējā gada beigām, 2000. gada pirmajā pusē valsts ārējais parāds samazinājās par 2,0%, bet, salīdzinot ar 1999. gada pirmās puses beigām, pieauga par 9,2% jeb 29,6 milj. latu. Jāatzīmē, ka šo pieaugumu veido 1999. gada otrajā pusē veiktie aizņēmumi. Daļu no ārējā parāda izmaiņām 2000. gada pirmajā pusē veido parāda samazināšanās valūtas kursa svārstību rezultātā par 2,9 milj. latu.

Š.g. pirmajā pusē Eiropas Savienībai pilnībā tika atmaksāts kredīts G-24, kas veidoja 23,0 milj. latu, kā arī daļa no parāda Starptautiskajam Valūtas Fondam - 3,0 milj. latu. Taču šīs atmaksas bija līdzsvarotas ar to, ka martā Latvijas valdība saņēma aizdevumu no Pasaules Bankas 24,0 milj. latu apjomā, lai atbalstītu tautsaimniecības un valsts pārvaldes reformu. Tādējādi, kopējais aizņēmumu apjoms š.g. pirmās puses beigās, salīdzinot ar 1999. gada beigām, praktiski neizmainījās.

1.4. tabula

Valsts ārējais parāds (milj. latu)

1.3. Makroekonomiskās attīstības scenārijs

Valdības ekonomiskās politikas mērķis ir sasniegt ilgstošu, stabilu un sabalansētu ekonomisko un sociālo attīstību. Tā kā stabila makroekonomiskā vide ir svarīgs priekšnosacījums ekonomikas izaugsmei, tad tās saglabāšana ir galvenā valdības ekonomiskās politikas prioritāte.

1999. gada beigās Latvijas ekonomikā atsākās pieaugums, kas turpinās arī 2000. gadā - š.g. pirmajā ceturksnī IKP salīdzināmās cenās pieauga par 5,3 procentiem. Ekonomiskā augšupeja š.g. I ceturksnī bija vērojama visās nozarēs, visstraujāk attīstoties pakalpojumu nozarei (izaugsmes tempi sasniedza 5,7% salīdzināmās cenās). Attīstība vērojama arī rūpniecības nozarēs - 2000. gada pirmajos piecos mēnešos rūpniecības apjomi pieauga par 3,9%, liecinot par krīzes perioda pārvarēšanu. Tomēr atsevišķās nozarēs, kuras smagāk skāra krīze (pārtikas, ķīmiskā rūpniecība), vēl nav vērojama attīstība, kas ļautu tuvākā laikā šīm nozarēm atgūt pirmskrīzes ražošanas apjomus. Ārējās ekonomiskās vides uzlabošanās veicinājusi eksporta attīstību, līdz ar to uzlabojot maksājumu bilances tekošā konta bilanci - š.g. I ceturksnī tekošā konta deficīts bija 4,0% no IKP.

Visnotaļ pozitīvās pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes, t.sk. arī galvenajā Latvijas eksporta tirgū Eiropas Savienībā, rada pamatu diezgan optimistiskam situācijas novērtējumam, tomēr negatīvs faktors var būt eiro vērtības krišanās attiecībā pret latu, tādējādi apgrūtinot Latvijas eksporta iespējas uz ES.

Sagatavotais makroekonomiskais scenārijs rāda vidēja termiņa ekonomiskās attīstības ceļu, paredzot stabilu, nevis strauju izaugsmi. Šajā scenārijā aplūkots laika periods līdz 2005. gadam.

Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka 2000. gadā IKP salīdzināmās cenās pieaugs par 3,8%, bet 2001. gadā - par 4,4%, vidējā termiņā pieaugumam palielinoties līdz vidēji 5,2 procentiem.

1.5. tabula

IKP sadalījumā pa nozarēm

(pieauguma tempi 1995. gada cenās, % pret iepriekšējo periodu)

1.12. att. IKP pieaugums salīdzināmās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu

Pēdējo gadu izmaiņas ekonomiskajā attīstībā atstāja lielu iespaidu uz Latvijas maksājumu bilanci. Sarūkot eksportam 1998. gada beigās, maksājumu bilances tekošā konta deficīts strauji palielinājās. 1999. gada laikā tirdzniecības deficīts ievērojami samazinājās, importa apjomiem krītoties straujāk kā eksportam. Tomēr tekošā konta deficīts samazinājās salīdzinoši mazāk, sakarā ar ieņēmumu bilances krasu pasliktināšanos, sarūkot Latvijas ieņēmumiem no portfeļieguldījumiem ārzemēs. Tādējādi 1999. gadā tekošā konta deficīts bija 10,2% no IKP. Pakāpeniski uzlabojoties ārējiem ekonomiskajiem apstākļiem 1999. gada beigās un 2000. gadā, samazinājās maksājumu bilances tekošā konta deficīts, š.g. pirmajā ceturksnī sasniedzot 4,0% no IKP. Turpmākajos gados, eksporta pieaugumam apsteidzot importa pieaugumu, turpināsies pakāpeniska tekošā konta deficīta samazināšanās. Sakarā ar tekošā konta deficīta paplašināšanos un privatizācijas procesa noslēgumu ievērojama daļa no tekošā konta tuvākajos gados būs jāfinansē ar īstermiņa kapitāla plūsmām. Tomēr vidējā termiņā palielināsies ilgtermiņa finansējuma īpatsvars, un, samazinoties tirdzniecības deficītam, mazāka būs arī ārējā finansējuma loma maksājumu bilances stabilitātē. Atbilstoša fiskālā politika būs viens no galvenajiem faktoriem, kas ierobežos tekošā konta deficītu.

1.7. tabula

Maksājumu bilances pamatrādītāji (% no IKP)

IKP pieaugumu vidējā termiņā noteiks investīciju un eksporta pieaugums. Mazā un atvērtā ekonomikā ārējam pieprasījumam būs izšķiroša nozīme ekonomikas izaugsmē. Vienlaicīgi ir nepieciešams arī stabils iekšējais pieprasījums. Stabils pieaugums ir iespējams, ja tiks stimulēts kopējās kapitāla veidošanas īpatsvara nozīmīgs pieaugums IKP struktūrā.

Augstāks investīciju apjoms ir atkarīgs no iekšzemes noguldījumu līmeņa un ārvalstu kapitāla ieplūšanas apjoma pieauguma. Līdztekus tam ir jāparedz pasākumu komplekss, lai palielinātu investīciju efektivitāti. To varētu paaugstināt, veicinot ārvalstu tiešās investīcijas, investīcijas tehnoloģijā, iekārtās, cilvēku resursos, kā arī uzlabojot investīciju struktūru. Tajā pašā laikā noguldījumu pieaugumu veicinās noguldījumu apdrošināšanas mehānisma īstenošana, vērtspapīru tirgus attīstība Latvijā, investīciju un pensiju fondu aktivitātes palielināšanās. Pensiju reforma nodrošinās adekvātu nacionālo noguldījumu līmeni. Jo vairāk attīstīsies finansu tirgus, jo efektīvāk tiks pārvietots kapitāls no uzkrājējiem uz investoriem.

Vissvarīgākie pasākumi, kurus ir nepieciešams realizēt, lai palielinātu investīcijas un to kvalitāti, ir strukturālo reformu sekmīgs turpinājums un atbilstoša makroekonomiskā politika stabilas un investīcijām labvēlīgas ekonomiskās vides radīšanai.

1.3.1. IKP izlietojums

Pēdējos gados privātais patēriņš salīdzināmās cenās ir pieaudzis straujāk par kopējo IKP, ko var izskaidrot ar darba samaksas būtiski lielāku pieaugumu salīdzinājumā ar produktivitātes pieaugumu iepriekšējā periodā (līdz 1998. gadam) un aizvien krītošo inflāciju. Privātais patēriņš ar zināmu aizkavējumu reaģē uz kopējo tautsaimniecības attīstību.

Vidējā termiņā privātā patēriņa pieaugumu ierobežos par darba ražīguma pieaugumu zemāks darba samaksas pieaugums, kas ir nepieciešams eksporta konkurētspējas uzturēšanai, kā arī piesardzīga fiskālā politika. Tādējādi ar šādas fiskālās politikas palīdzību tiks ierobežots arī maksājumu bilances tekošā konta deficīts.

Paredzams, ka sabiedriskais patēriņš arī turpmākajos gados tiks ierobežots, lai sabalansētu valsts budžetu. Sabiedriskais patēriņš ir atkarīgs no budžeta ieņēmumu apjoma pieauguma. Realizējot politiku, kas paredz palielināt izdevumus valsts investīcijām, sabiedriskā patēriņa pieaugumam jābūt zemākam par IKP pieaugumu.

Kopējā pamatkapitāla veidošanas pieaugums atsākās 1994. gadā, 1998. gadā sasniedzot pat 44,0% pieaugumu salīdzināmās cenās. Šādu pieaugumu nodrošināja relatīvi augsta ārvalstu tiešo investīciju ieplūde, banku sektora aizvien lielāka iesaistīšanās vietējo uzņēmumu kreditēšanā, ko veicina arī jauno kreditēšanas veidu attīstība, ķīlu reģistra izveidošana. Krievijas krīzes rezultātā Latvijā samazinājās ekonomiskā aktivitāte, pieauga kreditēšanas riski - tas, protams, negatīvi ietekmē arī investīciju klimatu valstī. Tomēr investīciju pieaugums ir un būs viens no faktoriem ekonomikas tālākai izaugsmei. Protams, nepietiekamu resursu dēļ aizvien nepietiekošā apjomā tiks veikti ieguldījumi valsts infrastruktūrā. Tomēr, palielinoties kopējam ekonomikas līmenim, pieaugs arī šīs investīcijas, kas ir būtiski, jo sakārtota infrastruktūra ir viens no attīstību veicinošiem apstākļiem.

Krievijas un globālā ekonomiskā krīze ievērojami ietekmējušas gan ārējo, gan iekšzemes pieprasījumu. 1999. gadā tas negatīvi ietekmēja eksporta un importa attīstību - samazinājās ārējās tirdzniecības apgrozījums, palielinoties konkurences spiedienam, samazinājās kā eksporta tā importa cenas. Tā kā importa kritums pārsniedza eksporta samazinājumu, samazinājās arī ārējās tirdzniecības deficīts.

Sagaidāms, ka vidējā termiņā importa pieauguma tempi būs nedaudz zemāki kā eksporta pieauguma tempi, kas uzlabos tekošā konta stāvokli. Paredzams, ka preču importa struktūra mainīsies, pieaugot iekārtu un investīciju preču īpatsvaram kopējā preču apjomā. Tas radīs nepieciešamos nosacījumus ražošanas modernizācijai un produkcijas konkurētspējas palielināšanai.

1.8. tabula

Iekšzemes kopprodukta izlietojuma struktūra (faktiskajās cenās %)

1.3.2. IKP no ražošanas aspekta

Rūpniecības nozares pieaugums atsākās tikai 1996. gadā, sasniedzot 1997. gadā 16,7% pieaugumu salīdzināmās cenās, ko noteica apstrādājošās rūpniecības dinamiska attīstība. Tā kā iekšzemes pieprasījuma līmenis joprojām ir salīdzinoši zems, apstrādājošās rūpniecības attīstību ir noteicis galvenokārt eksportējamās produkcijas apjoms. Tieši apstrādājošo rūpniecību vissmagāk skāra Krievijas ekonomiskās krīzes izraisītais pieprasījuma šoks. 1999. gadā rūpniecība samazinājās par 9,7% salīdzināmās cenās.

2000. gadā turpinās pieaugums rūpniecībā, kas atsācies 1999. gada beigās, tomēr 2000. gadā rūpniecības apjomi vēl atpaliek no 1998. gada līmeņa. To nosaka tas, ka Latvijas eksports uz NVS tuvākajos gados neatgūs pirmskrīzes līmeni, bet atsevišķām krīzē cietušām nozarēm - īpaši pārtikas rūpniecībai, mašīnbūvei tik īsā laikā nav iespējams pietiekošā mērā zaudēto NVS tirgus daļu kompensēt ar jaunu tirgu iegūšanu. Domājams, ka Krievijas krīzes rezultātā notiekošā Latvijas tirdzniecības pārorientācija, privatizācijas gaitā piesaistītās investīcijas, jaunu nozaru attīstība palīdzēs mazināt rūpniecības ievainojamību nākotnē.

Rūpniecības attīstību tuvākajos gados nodrošinās atsevišķu apstrādes rūpniecības nozaru sekmīga darbība, kas ir spējušas piesaistīt ārvalstu kapitālu un sekmīgi eksportē savu produkciju - piemēram, vieglā rūpniecība. Labas izaugsmes iespējas ir arī ķīmiskai rūpniecībai, ievērojot lielās investīcijas šajā nozarē, lai gan tās salīdzinoši lielā saistība ar NVS tirgu neļauj īstermiņa periodā prognozēt investīcijām adekvātus pieauguma tempus. Turpināsies arī metālapstrādes rūpniecības attīstība. Ņemot vērā Latvijas mežu resursus, kā arī to, ka kokapstrādes iespējas uzlabojas un attīstās, sagaidāma arī turpmāka kokrūpniecības augšupeja.

Pārtikas un tekstilrūpniecības uzņēmumi pēdējā laikā ir parādījuši augstus attīstības tempus, kas ļāva cerēt, ka arī vidējā termiņā šīs nozares būtiski sekmēs kopējo rūpniecības attīstību. Tomēr Krievijas krīze ir samazinājusi šo nozaru rādītājus, un uz to pozitīvas attīstības turpinājumu var cerēt tikai pēc situācijas stabilizācijas NVS tirgos, kā arī, ja pietiekoši ātri notiks sekmīga jaunu tirgu apgūšana.

Enerģētikas sektora pieauguma tempi turpmākajos gados nebūs pārāk augsti (ap 1%), jo paredzams, ka neattīstīsies energoietilpīgas rūpniecības nozares. Siltuma patēriņš būtiski nepieaugs, jo uzlabosies siltuma izmantošanas uzskaite, tiks samazināti siltumenerģijas zudumi, un daļa patērētāju atteiksies no centralizētās siltumapgādes.

Ekonomiskās aktivitātes pieaugums, privāto, valsts un ārvalstu tiešo investīciju apjomu kāpums kā arī dzīvokļu privatizācija sekmēja būvniecības apjomu ievērojamu pieaugumu. Tādējādi pēdējos gados ir vērojami augsti (~10% gadā) būvniecības apjomu pieauguma tempi. Nākošajos gados šī sektora attīstību ietekmēs kopējais investīciju līmenis ekonomikā, kā arī hipotekārās kreditēšanas attīstība. Būvniecības pieauguma līmenis ir saistīts arī ar kopējā pamatkapitāla veidošanās pieaugumu.

Lēno lauksaimniecības attīstības tempu (ap 2% gadā) ietekmēs zemais privātā patēriņa pieauguma temps Latvijā, kā arī ārvalstu uzņēmumu radītā konkurence. Lauksaimniecības produktu izmaksas ir salīdzinoši augstas (zemās darbaspēka produktivitātes dēļ), kā arī tie ne vienmēr atbilst starptautiskajiem standartiem un noteiktajiem kvalitātes līmeņiem. Lauksaimniecības produktu cenu pieaugums turpmāk būs nenozīmīgs un mazāks nekā citās nozarēs. Tajā pat laikā atbilstoši pieņēmumam turpinās palielināties zemnieku saimniecību vidējais lielums un ražošanas intensifikācija - attiecīgi pieaugs darba ražīgums, kas ļauj cerēt uz konkurētspējīga lauksaimniecības sektora attīstību tuvākajā nākotnē. Lauksaimniecības un zvejniecības produktu noieta tirgu samazināšanās NVS, ko izsauca Krievijas ekonomiskā krīze, negatīvi iespaidos šo nozaru attīstības iespējas tuvākajā laika periodā, bet tai pat laikā paredzams, ka izaugsme mežsaimniecībā daļēji to kompensēs. Sagaidāms, ka lauksaimniecības attīstību vidējā termiņā sekmēs arī valsts lauku politika, kas tiks īstenota, izmantojot vairākus finansu instrumentus un atbalsta veidus, no kuriem finansiāli nozīmīgākie ir SAPARD (Pirmsiestāšanās pasākumi lauksaimniecības un lauku attīstībai) un valsts atbalsts lauksaimniecības attīstībai (subsīdijas).

Turpināsies arī pakāpeniska tuvināšanās nelielo ekonomiski attīstīto Eiropas valstu pakalpojumu struktūrai. Palielināsies tirgojamo ( market services ) pakalpojumu īpatsvars, bet samazināsies netirgojamo ( non-market ) pakalpojumu īpatsvars. Nākošajos gados tirgojamo pakalpojumu īpatsvars varētu būt apmēram 51-52% līmenī no IKP. Pakalpojumu sektora attīstību turpmākajos gados noteiks līdzsvarota dažādu pakalpojumu sektoru attīstība. Tirdzniecība, kas līdz šim ir uzrādījusi augstākos pieauguma rādītājus, turpmāk vairs neattīstīsies tik dinamiski, lai gan var paredzēt, ka šajā sektorā samazināsies ēnu ekonomikas īpatsvars. Savu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā saglabās transporta un sakaru nozares. Īpaši tas attiecināms uz tranzīta pakalpojumiem caur Latvijas ostām, lai arī jāņem vērā risks, ko nosaka Krievijas nestabilā politiski ekonomiskā situācija. Sagaidāms, ka, palielinoties komerc- un finansu pakalpojumu dažādībai, kā arī saasinoties konkurencei ar ārvalstu uzņēmumiem, šo sektoru īpatsvars pakalpojumos pieaugs. Tā rezultātā pakalpojumu īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā pieaugs.

1.9. tabula

Pievienotā vērtība sadalījumā pa nozarēm (struktūra %, faktiskajās cenās)

1.3.3. Demogrāfiskās tendences, nodarbinātība, bezdarbs

Zemās dzimstības, salīdzinoši lielās mirstības un negatīvā migrācijas saldo (apmēram 1000 cilvēku gadā) rezultātā iedzīvotāju skaits Latvijā pakāpeniski samazināsies. Iedzīvotāju skaits Latvijā 2005. gadā salīdzinājumā ar 1999. gadu samazināsies par 49 000 (2,0%). Zemā dzimstība ilgākā laika periodā radījusi ievērojamu iedzīvotāju sastāva novecošanos, tādējādi palielinot demogrāfisko slogu nodarbinātajiem iedzīvotājiem. Tomēr, pieaugot pensionēšanās vecumam, darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits nesamazināsies tik strauji. Pensionāru skaits pieaugs nedaudz, jo tagadējā nodarbināto iedzīvotāju vecuma struktūra neliecina par lielu pensijā ejošo skaita pieaugumu nākotnē.

Sagaidāms, ka, pieaugot ekonomiskai aktivitātei, pieaugs nodarbinātība. Tomēr jāatzīmē, ka veiktā pārstrukturizācija un tehnoloģiskais progress sekmēs galvenokārt darbaspēka produktivitātes un nevis nodarbinātības pieaugumu.

Bezdarbs ir reģionāla problēma. Lielākais bezdarba līmenis Latvijā ir Austrumu reģionā: 22-27% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Zemākais bezdarba līmenis ir Rīgā (4,0 procenti).

1.10. tabula

Nodarbinātība un bezdarbs Latvijā (tūkst. cilv.)

Sagaidāms, ka dažādu ekonomiskās politikas pasākumu (reģionālā attīstība, investīciju veicināšana, darbaspēka reģionālā mobilitāte, privatizācija, mazo un vidējo uzņēmumu attīstība utt.) realizācijas rezultātā bezdarbs nepieaugs un 2005. gadā būs zemāks par pašreizējo līmeni, apmēram 7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Pēdējos gados vidējās bruto darba samaksas pieaugums bija lielāks nekā darba ražīguma pieaugums. Nākošajos gados produktivitātes pieaugumi varētu būt ap 4-5% gadā. Paredzams, ka vidējās darba samaksas pieaugums, sākot jau ar 2000. gadu, būs zemāks nekā produktivitātes pieaugums. Ar 2001. gada 1. jūliju tiks paaugstināta minimālā darba alga.

1.3.4. Maksājumu bilance un ārējā tirdzniecība

Straujajām ekonomiskajām reformām Latvijā bija ļoti liela ietekme uz maksājumu bilances stāvokli. Galvenais Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīta iemesls, tāpat kā daudzās citās Austrumeiropas valstīs, ir straujais valsts ārējās tirdzniecības deficīta pieaugums. Tekošā konta bilances negatīvā saldo pieaugumu palīdz ierobežot pakalpojumu pozitīvais saldo.

Krievijas finansu krīze un eksporta uz Krieviju samazināšanās 1998. gadā negatīvi ietekmēja maksājumu bilanci - tekošā konta deficīts pieauga līdz 10,6% no IKP. 1999. gadā tirdzniecības deficīts būtiski samazinājās, tomēr tekošā konta stāvoklis uzlabojās mazāk (1999. gadā tekošā konta deficīts bija 10,2% no IKP), jo pasliktinājās ieņēmumu bilance, kas pirmoreiz, samazinoties Latvijas ieņēmumiem (pamatā no ieguldījumiem portfeļinvestīcijās), kļuva negatīva. 2000. gada I ceturksnī, uzlabojoties pakalpojumu saldo, tekošā konta deficīts samazinājās līdz 4,0% no IKP.

Sagaidāms, ka vidējā termiņā eksporta apjomi palielināsies ātrāk kā importa apjomi un tekošā konta deficīts turpinās pakāpeniski samazināties. Tajā pat laikā tekošā konta deficītu palielinās procentu un dividenžu maksājumi par aizņēmumiem un investīcijām.

1.13. att. Tekošā konta deficīts, % no IKP

Lai panāktu pastāvīgu eksporta apjomu pieaugumu, ir nepieciešams palielināt gatavās produkcijas īpatsvara palielināšanos kopējā eksporta struktūrā, jo izejmateriālu eksports ir tieši saistīts ar pasaules tirgus cenu svārstībām. Sagaidāms, ka Latvijas uzņēmumos realizēto investīciju projektu rezultātā tuvākajos gados Latvijas eksporta struktūra ievērojami mainīsies, pieaugot jaunas produkcijas eksporta iespējām.

Pakalpojumu eksporta apjomi turpinās pieaugt, kā arī turpinās attīstīties visi pakalpojumu veidi. Vēl joprojām nav izmantotas tūrisma iespējas, un līdz ar to iespējamība palielināt šī pakalpojuma cenas, paaugstinot tā kvalitāti. Līdzīgas izdevības pastāv starptautiskā transporta, komunikāciju, finansu un citos pakalpojumu tirgos. Pakalpojuma eksporta nozīmīgāko daļu joprojām veidos ieņēmumi no tranzīta apkalpošanas.

Preču un pakalpojumu importa pieauguma tempi ir pakāpeniski jāsamazina. Importu sekmē iekšzemes inflācijas lielums, kas joprojām ir augstāks par inflāciju attīstītajās valstīs. Nacionālās valūtas reālā vērtība attiecībā pret t.s. "stiprajām valūtām" pieaugs. Nākošajos gados importa sastāvam ir vēl nedaudz jāmainās, palielinot iekārtu un investīciju preču importa īpatsvaru līdz aptuveni 22% no kopējā importa apjoma. Pamatlīdzekļu imports radīs nosacījumus ražošanas modernizācijai un produkcijas konkurētspējas palielināšanai.

Lai gan maksājumu bilances tekošā konta saldo ir negatīvs, kopējais maksājumu bilances saldo vēl joprojām ir pozitīvs. To nodrošina kapitāla ieplūšana Latvijā, pateicoties tam bija iespējams ne tikai nosegt pieaugošo tekošā konta deficītu, bet arī palielināt ārzemju valūtas rezerves.

Tekošā konta deficīta finansēšanu nodrošinās galvenokārt privātā kapitāla plūsmas (pamatā ārvalstu tiešās investīcijas). Sagaidāms, ka laikā no 2000. gada līdz 2005. gadam ārvalstu tiešās investīcijas būs aptuveni 4-5% no IKP. Sagaidāms, ka ārvalstu tiešo investīciju plūsma būtiski nesamazināsies līdz ar privatizācijas procesa noslēgšanos, tā vietā ieplūdīs reinvestīcijas kā arī investīcijas starp saistītajiem uzņēmumiem. Krievijas finansu krīze būtiski 1998. gadā samazināja neto portfeļinvestīciju aizplūdi līdz 0,1% no IKP (salīdzinājumam 1997. gadā neto portfeļinvestīciju aizplūde veidoja 10,2% no IKP). Paredzams, ka nākošajos gados neto portfeļinvestīciju bilance būs pozitīva, ko veicinās vērtspapīru tirgus attīstība un privatizēto uzņēmumu vēlme finansiāli paplašināties, palielinot akciju kapitālu. Ņemot vērā iekšzemes kreditēšanas paplašināšanos, sagaidāms, ka komercbanku ārzemju aktīvu apjomi pieaugs lēnāk, tomēr Latvijas finansu sistēma nebūs orientēta tikai uz Latvijas tirgu, ārzemju aktīvu un pasīvu īpatsvars kopējos finansu aktīvos un pasīvos saglabāsies augstā līmenī.

Valūtas rezervju uzkrāšana ir uzskatāma par soli uz aizsardzības nodrošināšanu pret iespējamām grūtībām ar maksājumu bilanci un uz lata seguma nodrošināšanu. Rezervju apjomu Latvijas Banka uztur līmenī, kas atbilst trīs mēnešu preču un pakalpojumu importa apjomam.

1.3.5. Inflācija

Latvijas patēriņa cenu pieauguma tempi turpina samazināties. 1999. gadā patēriņa cenu indekss (PCI) pieauga tikai par 2,4% (vidēji gadā), bet divpadsmit mēnešu inflācija decembrī bija 3,2 procenti. 1999. gadā ražotāju cenas (RCI) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 1,1 procentu.

1.14. att. Patēriņa cenu indeksi, gads pret gadu

Sagaidāms, ka 2000. gadā PCI pieaugs par 3,5%, saglabājoties šādam inflācijas līmenim arī vidējā termiņā. To, ka inflācijas līmenis vairs nepazemināsies, noteiks vairāki faktori - patēriņa groza izmaiņas, pieaugot tajā pakalpojumu īpatsvaram, atsevišķu administratīvi regulējamo cenu potenciāli augsti pieaugumi (piemēram, īres maksai), izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs. Zināma ietekme uz cenu līmeņa samazināšanos arī turpmāk būs muitas tarifu samazināšanai brīvās tirdzniecības līgumu ietvaros. Analizējot inflāciju, jāņem vērā, ka pašreizējo zemo cenu pieaugumu nosaka arī deflācija atsevišķās nozīmīgās preču grupās, ko izsauca kopējā pieprasījuma (pamatā NVS pieprasījuma) pēc šiem produktiem samazināšanās un piedāvājuma pieaugums Latvijas tirgū. Piemēram, salīdzinoši liels kritums bija pārtikas cenām. Turklāt ātrākas ekonomikas izaugsmes periodā arī cenām ir izteiktāka tendence pieaugt, salīdzinājumā ar attīstības cikla depresīvākām fāzēm.

Prognozējot PCI, kā arī citus deflatorus, ir pieņemts, ka nākošajos piecos gados saglabāsies strikta monetārā un fiskālā politika, stabila valūtas maiņas likme un tiks kontrolēts naudas piedāvājums. Cenu līmeņa izlīdzināšanās un pietuvošanās attīstīto Eiropas valstu līmenim var notikt tikai pēc 2005. gada.

1.3.6. Monetārais sektors

Latvijas Bankas monetārā politika tuvākajos gados nemainīsies. Galvenie monetārās politikas mērķi ir vidēja termiņa cenu un valūtas kursa stabilitāte.

M2X pieaugums nākošajos gados būs augsts un pārsniegs IKP pieaugumu. Sagaidāms, ka naudas aprites ātrums samazināsies līdz Centrāleiropas līmenim. Banku sektora kopējā stabilitāte pieaug un turpināsies arī noguldījumu apjomu pieaugums.

Banku sektora aktīvu struktūra mainīsies, paplašinoties iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu kreditēšanai. Paredzēts, ka procentu likmēm nevajadzētu izmainīties ļoti būtiski. Iekšzemes kreditēšanas paplašināšanās ierobežos atkarību no ieguldījumiem ārzemēs.

Attīstoties finansu sektoram, pieaugs apdrošināšanas sabiedrību, pensiju fondu u.c. nebanku finansu institūciju loma Latvijas ekonomikā.

1.3.7. Scenārija izpildes nozīmīgākie riski

Analizējot apskatīto mērķa scenāriju, jāapzinās, ka pastāv zināmi riski, kas varētu padarīt ekonomiku jūtīgāku pret satricinājumiem, kas savukārt varētu veicināt pieauguma krišanos, spiedienu uz nacionālo valūtu vai finansu traucējumus. Nozīmīgākais risks ir saistīts ar Latvijas ārējo līdzsvaru, ko jau apstiprināja Krievijas krīzes ietekme uz Latvijas tautsaimniecību.

Latvijai pašlaik ir liels tekošā konta deficīts. Nākamajos gados paredzami vairāki faktori, kas var to vēl pasliktināt, kas savukārt var radīt nestabilitāti ekonomikā. Šai problēmai ir vairāki aspekti.

Ārējā vide un Latvijas eksporta konkurētspēja

Latvijas ekonomikas pieauguma tempus var negatīvi ietekmēt ārējā pieprasījuma samazināšanās . Lai gan kopumā pasaules ekonomiskās attīstības prognozes ir optimistiskas, vēl joprojām pastāv zināma neskaidrība par Latvijas svarīgu tirdzniecības partneru - NVS valstu - ekonomikas attīstību tuvākajā periodā.

Latvijas konkurētspējas rādītāji attiecībā pret rietumu tirdzniecības partneriem kopumā nepasliktinās. Kaut arī lata reālā vērtība turpina pieaugt, Latvijas spēja nepārtraukti palielināt eksporta tirgus daļu un zemās darbaspēka izmaksas pašlaik neliecina par konkurētspējas zudumu. Nākošajos gados cenu un algu pieauguma līmenis Latvijā vēl paliks virs industriālo valstu līmeņa, bet to līdzsvaros produktivitātes pieaugums. Latvijas ārējo konkurētspēju var ietekmēt vairāki iemesli.

Latvijas konkurētspēja var tikt ietekmēta ar satricinājumiem tirdzniecības nosacījumos , piemēram, koksnes cenu kritums vai naftas produktu cenu palielināšanās. Tādējādi Latvijas eksporta vērtība attiecībā pret importa vērtību samazināsies, kas vēl vairāk palielinātu tekošā konta deficītu. Risku pastiprina Latvijas specializācija uz koksnes un tekstilizstrādājumu eksportu - tās ir preces ar salīdzinoši zemu pievienoto vērtību.

Tekošā konta deficīta finansēšana

Latvija ir atkarīga no kapitāla ieplūdes līmeņa, kas finansē tekošā konta deficītu. Tādējādi pastāv risks, kas saistīts ar straujām investoru vai tirgus noskaņojuma izmaiņām. Ja šādas kapitāla plūsmas krītas ļoti strauji, centrālās bankas ārvalstu valūtas rezervju pieaugums palēnināsies vai pat tās samazināsies. Tas varētu negaidīti samazināt naudas piedāvājuma pieauguma līmeni, pasliktināt kreditēšanas nosacījumus, paaugstināt īstermiņa procentu likmes un palēnināt ekonomikas pieaugumu. Tā rezultātā radušās problēmas var iedragāt finansu sektora stāvokli.

Finansu konta stabilitāti īpaši ietekmē tā struktūra, un, ja tajā dominē plūsmas, kas viegli var mainīt virzienu, palielinās kapitāla ieplūdes straujas samazināšanās iespējamība. Investīcijas uzņēmumu kapitālā, it īpaši ārvalstu tiešās investīcijas, ir stabilākas nekā aizdevumu plūsmas, jo līdzdalība uzņēmuma kapitālā tiek plānota ilgtermiņā un šīm investīcijām ir zemāka likviditāte. 1997. gadā ārvalstu tiešo investīciju plūsma ievērojami pārsniedza (149%) tekošā konta deficītu, tomēr pēdējos gados tās sedz mazāk nekā pusi no tekošā konta deficīta. Pēc privatizācijas beigām ārvalstu tiešo investīciju daļa nepalielināsies, turklāt augošā uzticība un finansu sektora attīstība pilnveidos Latvijas pieeju parādus radošajām (aizdevumu) plūsmām.

Zems privāto uzkrājumu līmenis

Krievijas krīzes sekas ir palielinājušas iedzīvotāju neuzticību finansu sektoram, neskatoties uz tādu privāto uzkrājumu veicinošu mehānismu attīstību kā noguldījumu apdrošināšana, investīciju un pensiju fondi, vērtspapīru tirgus.

No otras puses, nesenais ekonomiskais pieaugums un nākotnē sagaidāmā stabilizācija un sekmīgas reformas var strauji uzlabot privātā sektora prognozes par nākotnes ekonomiskajām perspektīvām. Mājsaimniecības, kas ticēs, ka tās ienākumu pieaugums ir ilgstošs, mēģinās palielināt patēriņu un tādējādi veidos mazākus uzkrājumus. Tajā pat laikā lielāks optimisms palielinās investīciju sagaidāmās atdeves līmeni, palielinot privāto investīciju pieprasījumu. Investīciju pieprasījuma pieaugums, kas nav nodrošināts ar attiecīgu privāto noguldījumu pieaugumu, var palielināt tekošā konta deficītu.

1.4. Valsts parāds

2000. un 2001. gadā sagaidāms valsts parāda pieaugums attiecīgi 90,4 un 119,0 milj. latu apmērā. Tas ir saistīts ar nepieciešamību finansēt valsts budžeta fiskālo deficītu un nodrošināt finansu likviditāti valsts budžeta maksājumu veikšanai un parāda pārfinansēšanai. 1999. gadā strauji pieauga ārējais parāds (par 16,7%) un gada laikā iekšējā un ārējā tirgū piesaistītie finansu līdzekļi 138,1 milj. latu apmērā daļēji nodrošināja arī 2000. gada budžeta fiskālā deficīta finansēšanu. Bez tam, pateicoties iekšējā finansu tirgus procentu likmju kritumam un lielajai investoru ieinteresētībai par investīcijām Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīros, 2000. gada valsts budžeta fiskālā deficīta finansēšanai un valsts parāda pārfinansēšanai tika emitēti jauni iekšējā finansu tirgus instrumenti - Baltijā pirmās nacionālajā valūtā nominētās vidēja termiņa 3 un 5 gadu iekšējā aizņēmuma obligācijas ar kuponu likmi attiecīgi 9,25% un 9,125 procenti. Tā rezultātā atbilstoši valsts parāda vadības stratēģijai mainījās parāda struktūra, palielinoties iekšējā parāda īpatsvaram valsts parādā no 29,7% 1999. gadā līdz 40,5% 2000. gadā. Sagaidāms, ka valsts iekšējā parāda vidējais svērtais garums pieaugs no 0,75 gadiem 1999. gadā līdz 2 gadiem 2000. gada beigās, valsts parāda ilgumam pieaugot no 3,5 līdz 3,75 gadiem.

1.15. att. Valsts parāds 1999-2005, % no IKP

2000. gadā tika dzēsti G-24 aizņēmumi Eiropas Kopienai 40 milj. EUR un Zviedrijas Eksportkredītam 13,4 milj. USD apmērā, tika saņemts Programmatiskais strukturālo pārkārtojumu aizdevums no Pasaules Bankas 40,4 milj. USD apmērā, kā arī apgūti ilgtermiņa investīciju projektiem paredzētie kredītlīdzekļi 17,9 milj. latu ekvivalentā. Gada laikā ārējais parāds samazinājās par 1,2 milj. latu. Ārējā parāda garums samazinājās no 5,3 gadiem 1999. gada beigās līdz 4,9 2000. gadā, no 70,3% līdz 59,5% samazinājās arī tā īpatsvars valsts parāda struktūrā. 2001. gadā, saskaņā ar iepriekšējos gados noslēgtajiem ārvalstu aizņēmumu līgumiem, ilgtermiņa investīciju projektu finansēšanai tiek plānots izmantot starptautisko finansu institūciju aizdevumu līdzekļus 14 milj. latu apmērā.

2001. gada kopējās finansu likviditātes nodrošināšanai plānots veikt 10 gadu iekšējā aizņēmuma obligāciju emisiju 75 milj. latu apmērā. Lai arī šobrīd vēl nav pieņemts viennozīmīgs lēmums par šādas emisijas apjomiem un termiņiem, tomēr adekvātas finansēšanas nepieciešamības gadījumā, kā arī ņemot vērā finansu tirgus nosacījumus, iespējama šādas emisijas veikšana, lai nodrošinātu nepieciešamo finansu likviditāti 2001. un daļēji arī 2002. gada sākumā. Saskaņā ar plānoto finansēšanas scenāriju, vienlaikus tiks samazināts parāda pārfinansēšanas risks, pagarināts valsts parāda garums un samazināts valūtu risks, iekšējā parāda īpatsvaram valsts parāda portfelī palielinoties līdz 46% 2001. gada beigās.

1.11. tabula

Valsts parāds (milj. latu)

Valsts parāda straujais pieaugums par 41% 1999. gadā, 15% 2000. gadā un plānotajiem 18% 2001. gadā rada arī papildus ar parāda apkalpošanu saistītus izdevumus. Neskatoties uz to, ka pēc 1998. gada Krievijas finansu krīzes ir atjaunojusies Latvijas finansu tirgus likviditāte un valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru likmes ir zemas, sagaidāms iekšējā parāda apkalpošanas izmaksu kāpums 2001. gadā par 2,9 milj. latu, kas galvenokārt saistīts ar vidēja termiņa valsts iekšējā parāda apjoma pieaugumu. Savukārt valsts ārējā parāda apkalpošanas izmaksas pieaugums par 1,6 milj. latu galvenokārt saistīts ar plānoto kredītlīdzekļu apgūšanu ilgtermiņa investīciju projektiem.

1.12. tabula

Valsts parāda apkalpošanas izmaksas (milj. latu)

Sagaidāms, ka 2001. gadā netiks veiktas iepriekšējos gados izsniegto ārvalstu kredītu atmaksas valsts pamatbudžetam un saņemti procentu maksājumi attiecīgi par 2,9 un 2,2 milj. latu, tāpēc par attiecīgo summu samazinātas plānotās atmaksas pamatbudžetā un procentu ieņēmumi par izsniegtajiem aizdevumiem. Minētie aizdevumi izsniegti Latvijai piešķirto Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas, Japānas Eksporta un importa bankas un Dānijas Unibankas kredītu ietvaros.

Lai nodrošinātu ilgtermiņa finansu resursus valsts investīciju programmas projektu un valdības atbalstītu pasākumu finansēšanai, iepriekšējos gados izsniegti valsts galvojumi par 144,4 milj. latu, no kuriem parāds uz 1999. gada beigām bija 65,9 milj. latu. Likumā "Par valsts budžetu 2000. gadam" paredzēts izsniegt valsts galvojumus par 101,8 milj. latu, bet parāda pieaugums par valsts galvotajiem kredītiem 2000. gadā tiek prognozēts 18,9 milj. latu apmērā. 2001. gadā ir paredzēts izsniegt valsts galvojumus 28,6 milj. latu apmērā. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes un Mērsraga ostas pārvaldes finansiālā stāvokļa pasliktināšanās liek prognozēt, ka galvojumu saņēmējiem 2001. gadā var būt grūtības ar valsts galvoto kredītsaistību izpildi 1,5 milj. latu apmērā.

Galvenie makroekonomiskie rādītāji

* Dati par IKP 1995.gada cenās 1993. un 1994. gadiem ir novērtējums. Novirzes, kas radās veicot pārrēķinu, ir iekļautas statistiskajā novirzē.

Turpmāk - vēl

1 Sadaļā tiek aplūkota tautsaimniecības attīstība 2000.gada pirmajā pusē. Atsevišķi dati tomēr vēl ir pieejami tikai par š.g. I ceturksni vai pieciem mēnešiem.

2 Indeksu veido šādi makroekonomiskie rādītāji: rūpniecības produkcijas izlaide, darba algas fonds, mazumtirdzniecības apgrozījums, iekšzemes naudas piedāvājums (M2D), preču eksports, preču imports, nosūtītās un saņemtās kravas ostās un kravu pārvadājumi dzelzceļa transportā. Katrs rādītājs tiek deflēts ar atbilstošu cenu indeksu un sezonāli izlīdzināts, vadoties pēc tā attīstības tendences. Indekss balstās uz vēsturiskajiem datiem no 1995.gada. Katram rādītājam ir noteikts īpatsvars indeksā. Indeksā tiek izmantots mērogošanas koeficients, lai tuvinātu šo indeksu iekšzemes kopprodukta dinamikas rindai.

3 Izmantoti Valsts kases oficiālie ceturkšņa pārskati un operatīvie pārskati par valsts parādu.