Naftas produktus patērē vairāk

Neraugoties uz naftas produktu cenu nepārtraukto kāpumu, šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā šīs izejvielas patēriņam pārdots par 13% vairāk nekā šajā laikā pērn. Šogad sešos mēnešos kopumā patēriņam Latvijā pārdotas 536 700 tonnas naftas produktu un degvielas, kas ir par 61 570 tonnām vairāk nekā pērn.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, kopējā patēriņa palielinājumu veido reaktīvā degviela un petroleja lidmašīnām. Ievērojams ir arī dīzeļdegvielas patēriņa pieaugums – kopumā par 45 920 tonnām jeb 18%. Par 9830 tonnām jeb par 3% palielinājies mazumtirdzniecībā realizēto naftas produktu apjoms. Marķētās degvielas realizācija pieaugusi par 10 940 tonnām jeb 62%. Naftas produktu un degvielas realizācija lietotājiem kopā ar izlietojumu savam patēriņam pieaugusi par 40 800 tonnām jeb 28%. Šajā pusgadā 55% no pārdotās degvielas bijusi dīzeļdegviela, 30% – benzīns, 7%  – degvieleļļa, 5% – petroleja un 3% – autogāze.
Mazumtirdzniecībā kopumā realizēts 320 050 tonnu naftas produktu, kas ir par 9830 tonnām jeb 3% vairāk nekā pērn šajā laikā. 49% no mazumtirdzniecībā pārdotajiem naftas produktiem bija benzīns, 47% – dīzeļdegviela, 4% – autogāze. Savukārt vairumtirdzniecībā šogad pārdotas 116 660 tonnas naftas produktu, kas ir par 6 870 tonnām jeb par 6% vairāk nekā pērn šajā laikā. Realizētas arī 5010 tonnas biobenzīna.

Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Ierosina samazināto akcīzes nodokļa likmi

Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš izteicis ierosinājumu finanšu ministram Oskaram Spurdziņam rast iespēju Latvijas likumdošanā pārņemt Eiropas Savienības (ES) normas, kas atsevišķās jomās pieļauj degvielai samazināto akcīzes nodokļa likmi. Gāzeļļai, tai skaitā dīzeļdegvielai, un petrolejai šobrīd akcīzes nodokļa likme ir 164 lati par 1000 litriem, ko Ekonomikas ministrija (EM) rosina samazināt līdz 14,76 latiem, savukārt sašķidrinātai naftas gāzei – no 83 latiem uz 28,81 latu.
Degvielas cenu straujais kāpums pasaules tirgū negatīvi iespaido Latvijas uzņēmēju darbību. Īpaši tas atsaucas uz nozarēm ar lielu degvielas patēriņa īpatsvaru, piemēram, būvniecību un ceļu būvi. Degvielas cenu nepārtraukta celšanās būtiski ietekmē uzņēmēju izmaksas un kopējo inflāciju valstī, kā arī valsts konkurētspēju. Pēc ekonomikas ministra domām, šādas ES normas ieviešana veicinātu Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, jo citas ES valstis to piemēro. Turklāt likumdošanas harmonizācija samazinātu vispārējo cenu kāpumu un inflācijas turpmāko pieaugumu.
ES direktīvas pants nosaka akcīzes nodokļa atvieglojumus dīzeļdegvielai, ja to komerciāli izmanto lauksaimniecības, dārzkopības vai zivkopības darbos un mežsaimniecībā, stacionāros dzinējos, kā arī celtniecībā, inženiertehniskās būvēs un sabiedriskos darbos izmantojamās iekārtās un mehānismos. Tāpat šī norma piemērojama dīzeļdegvielai, ko izmanto transportlīdzekļos, kuri nav paredzēti izmantošanai koplietošanas ceļos vai kuriem nav izsniegta atļauja izmantošanai galvenokārt koplietošanas ceļos. Pēc aptuveniem aprēķiniem, piemēram, ceļu būves uzņēmums, kas savas būvniecības tehnikas darbināšanai gadā vidēji iztērē ap 1 500 000 litru dīzeļdegvielas, ieviešot minētās ES likumdošanas normas, varētu samazināt savas ražošanas izmaksas par vairāk nekā 16 700 latiem mēnesī.
EM jau izstrādājusi pasākumu plānu administratīvo procedūru vienkāršošanai degvielas tirgū. Patlaban EM, Finanšu ministrija un Vides ministrija gatavo grozījumus normatīvajos aktos, lai to īstenotu.
Arī degvielas tirgotāji ir atzinuši, ka administratīvo procedūru vienkāršošana varētu pazemināt degvielas mazumtirdzniecības cenas par dažiem santīmiem vai arī palēnināt to iespējamo kāpumu.

“LV” informācija