Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2005.gada 16.augusta sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.08.2005., Nr. 130 https://www.vestnesis.lv/ta/id/114603

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par papildu finansējuma piešķiršanu Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam

Vēl šajā numurā

18.08.2005., Nr. 130

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 2005.gada 16.augusta sēdē

Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 632 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 51 viņu nepilngadīgais bērns.
No 581 pilsonības pretendenta 69% ir krievi, 10% ukraiņi, 11% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 18% pilsonības pretendentu ir pamata, 55% – vidējā, 25% – augstākā izglītība.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 98 383 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 13 031 persona.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis””.

Grozījumi noteikumos izstrādāti, lai precizētu Ministru kabineta kārtības rullī paredzēto dokumentu iesniegšanas, saskaņošanas, kā arī izskatīšanas Ministru kabinetā kārtību atbilstoši aktuālajai situācijai. Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā ministriju un citu institūciju ierosinājumus attiecībā uz nepieciešamību precizēt procedūru.
Grozījumi noteikumos paredz papildināt noteikumu 1.nodaļu ar jauniem punktiem, kas nosaka kārtību, kādā tiek sagatavota informācija sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem par Ministru kabinetā izskatāmajiem dokumentu projektiem. Detalizētāk tas tiks noregulēts Ministru kabineta instrukcijā.
Noteikumi papildina Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu sarakstu ar jaunu politikas dokumenta veidu – tiešās pārvaldes iestādes darbības stratēģijas projektu. Tas nodrošinās normatīvo bāzi tiešo pārvaldes iestāžu stratēģiskās plānošanas sistēmas ieviešanai. Tiek noteikta tiešās pārvaldes iestādes darbības stratēģijas struktūra un tās sastāvdaļu saturs, tādējādi normatīvi nostiprinot šo iestāžu darbības stratēģiju izstrādes procesā uzkrāto pieredzi un nodrošinot stratēģiskās plānošanas sistēmas ieviešanas vienveidību un sasaisti ar budžeta veidošanas procesu.
Grozījums noteikumos paredz noteikt, kādu informāciju dokumentu iesniedzējs pavadvēstulē norāda, ja Valsts kancelejā tiek iesniegti dokumenti, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, arī informāciju dienesta vajadzībām.
Noteikumi papildināti ar prasību, ka Ministru kabineta noteikumu projektiem, ar kuriem paredzēts pārņemt vai ar kuriem piemēro Eiropas Savienības tiesību normas, ir nepieciešams pievienot paskaidrojuma rakstu ar attiecīgu informāciju, ja saskaņā ar Ministru kabineta kārtības rulli šādam projektam nav nepieciešama anotācija.
Grozījumi noteikumos papildināti ar prasību tiesību akta projektam pievienot attiecīgi Eiropas Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas atzinumu, ja šādu saskaņošanu paredz attiecīgais normatīvais akts par tehnisko noteikumu saskaņošanu ar Eiropas Komisiju un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai finanšu noteiktumu projektu saskaņošanu ar Eiropas Centrālo banku.
Tiek paredzēti grozījumi attiecībā uz Ministru kabineta sēžu protokollēmumos ministrijām un citām institūcijām doto uzdevumu grozīšanu (piemēram, uzdevuma izpildes termiņa pagarināšanu, atbildīgās institūcijas maiņu). Ministru kabineta sēdes protokols ir dokuments, kas fiksē Ministru kabineta sēdē notiekošo. Protokollēmumu veidā fiksē Ministru kabineta pieņemtos lēmumus. Ministru kabinets sēdes laikā var pieņemt dažādus lēmumus, arī tādus, kuri nav iepriekš saskaņoti ar ministrijām.
Ņemot vērā minēto, turpmāk Ministru kabineta sēžu protokollēmumi netiks grozīti tāpat kā normatīvie akti. Ja nepieciešams izdarīt izmaiņas Ministru kabineta dotajā uzdevumā, iesniedzams jauns Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts par attiecīgā uzdevuma izpildes gaitu. Šāds Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts nav jāsludina Valsts sekretāru sanāksmē un jāsaskaņo tikai ar tām ministrijām vai citām institūcijām, kuras attiecīgais uzdevums tieši skar.
Noteikumi precizē kārtību, kādā notiek projektu iesniegšana un informācijas sniegšana par noteiktā kārtībā iesniegtajiem projektiem, ja notiek valdības maiņa. Pēc balsojuma Saeimā par uzticības izteikšanu jaunajai valdībai Valsts kanceleja nepieņem jaunus projektus ar iepriekšējās valdības locekļa parakstu. Par projektiem, ko noteiktā kārtībā iesniedzis iepriekšējās valdības loceklis, jaunais valdības loceklis piecu darbadienu laikā iesniedz Ministru prezidentam priekšlikumu par to virzību.
Noteikumi papildināti ar prasību, ka ministrijai, kas plāno iesniegt projektu saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 150.punktu – steidzamības kārtībā vai kā Ministru kabineta lietu –, pieprasot Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas vai Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta atzinumu, jānorāda atzinuma sniegšanas termiņš un pamatojums steidzamībai vai pamatojums, kāpēc projekts ir izskatāms pēc būtības tikai Ministru kabineta sēdē. Ja ministrija nenorāda pamatojumu un termiņu, kādā atzinums sniedzams, Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija un Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departaments atzinumu sniedz divu nedēļu laikā.
Noteikumu projekts saskaņošanas gaitā ir papildināts ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikumiem. Nacionālā reģionālās attīstības padome 2005.gada 30.maija sēdē pieņēma lēmumu par vienotu nozaru attīstības programmu ietekmes uz teritorijām izvērtēšanai apstiprināšanu, veicot grozījumu Ministru kabineta kārtības rullī.
Vienoto kritēriju mērķis ir, veidojot nozaru politiku, ievērot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un identificēt esošo un plānoto nozaru ietekmi uz atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstību. Vienotie kritēriji kalpos par instrumentu gan nozaru politikas, gan reģionālās politikas ietekmes novērtēšanai uz valsts teritorijas attīstību. Uz šīs informācijas pamata būs iespējams izdarīt secinājumus par to, kā politikas veidošanā un īstenošanā tiek ievērots līdzsvarotas un ilgtspējīgas attīstības princips, kā arī pamatot nepieciešamību optimizēt politikas saturu (mērķus, rīcības virzienus) vai tās īstenošanas instrumentus.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas piedāvātie grozījumi ir nepieciešami:
1) lai nodrošinātu pamatu nozaru politikas plānošanai atsevišķās valsts teritorijās, līdz ar ko ir nepieciešams sniegt analīzi par nozares attīstību šajās teritorijās;
2) lai novērtētu gan teritoriālās, gan nozaru politikas ietekmi uz reģionālo attīstību un tās funkcionālo efektivitāti, politikas plānošanas dokumentos, kā arī tiesību aktos ir nepieciešams atspoguļot politikas ieviešanas rezultātu rādītājus un rezultatīvos rādītājus teritoriālā iedalījumā. Optimālākais datu atspoguļošanas līmenis ir 33 administratīvi teritoriālās vienības (26 rajoni un 7 republikas nozīmes pilsētas), kas, ja nepieciešams, ļauj veikt aprēķinus arī plānošanas reģionu līmenī;
3) lai novērtētu politikas ekonomisko efektivitāti noteiktā valsts teritorijas daļā, finanšu resursu rādītājiem ir jābūt salīdzināmiem ar rezultātu rādītājiem, t.i., jābūt pieejamiem tādā pašā teritoriālajā iedalījumā kā rezultātu rādītājiem;
4) Reģionālās attīstības likuma 6.pantā ir noteikts, ka reģionālo attīstību īsteno atbilstoši šādiem savstarpēji saskaņotiem reģionālās attīstības plānošanas dokumentiem:
a) reģionālās politikas pamatnostādnes,
b) nacionālais plānojums,
c) nacionālais attīstības plāns,
d) nozaru attīstības plāns,
e) nozaru attīstības programma,
f) plānošanas reģionu attīstības programmas un teritoriju plānojumi,
g) rajonu pašvaldību attīstības un teritoriju plānojumi,
h) vietējo pašvaldību attīstības programmas un teritoriju plānojumi.
Reģionālās attīstības likuma 11.panta 1.punktā noteikts, ka plānošanas reģiona attīstības programmas ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteiktas attiecīgā plānošanas reģiona attīstības prioritātes un ietverts konkrētu pasākumu kopums to īstenošanai. Ņemot vērā, ka nozaru politikas plānošanas dokumenti ir orientēti uz atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstību, to mērķi un darbības virzieni ir jāsaskaņo ar reģionu attīstības programmās noteiktajām prioritātēm.

Pieņemts rīkojums “Par atbalstu Latvijas Republikas dalībai Eiropas Speciālās izglītības attīstības aģentūrā”.
Ministru kabinets atbalstīja Latvijas Republikas dalību Eiropas Speciālās izglītības attīstības aģentūrā (European Agency For Development Special Needs Education).
Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots piedalīties aģentūras darbībā, lai īstenotu šādu funkciju izpildi: veicinātu un pilnveidotu izglītojamo ar īpašām un speciālām vajadzībām iekļaušanu Latvijas izglītības sistēmā; nodrošinātu pieejamību Eiropas valstīs apkopotajai informācijai par izglītojamo ar īpašām un speciālām vajadzībām izglītības metodiku, kā arī piedalītos aģentūras koordinētajos projektos, kas saistīti ar speciālās izglītības, emigrantu izglītības, bērnu ar īpašām vajadzībām izglītības jautājumu risināšanu dažādās aģentūras dalībvalstīs, un iepazītos ar veiksmīgāko pieredzi minēto jautājumu risināšanā; nodrošinātu aģentūrā pieejamās informācijas izplatīšanu izglītības iestādēm un citām ieinteresētajām institūcijām un personām Latvijā.
Lai nodrošinātu dalību aģentūrā, izglītības un zinātnes ministram uzdots: norīkot atbildīgo amatpersonu – Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvi – aģentūras pārstāvju padomē; norīkot nacionālo koordinatoru aģentūras informatīvās bāzes izveidošanai, uzturēšanai, kā arī ar speciālās izglītības attīstību Eiropas valstīs saistītās informācijas izplatīšanai Latvijā.

Pieņemts rīkojums “Par Nacionālās standartizācijas padomes sastāvu”.
Saskaņā ar Standartizācijas likumu Ministru kabinets apstiprināja Nacionālo standartizācijas padomi. Par padomes priekšsēdētāju iecelts Kaspars Gerhards – Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.
Par padomes locekļiem iecelti: M.Ambrēna – Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve; E.Beļskis – valsts aģentūras “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” direktors; A.Burka – Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības departamenta direktore; P.Druķis – Tehnisko ekspertu asociācijas pārstāvis; D.Eberte – Satiksmes ministrijas Stratēģiskās plānošanas departamenta Nozaru koordinācijas un plānošanas nodaļas vecākā referente; M.A.Gērke – Latvijas Elektrotehniskās komisijas direktors; M.Gruškevics – Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas departamenta direktors; J.Kļaviņš – Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas pārstāvis; V.Ķeņģis – Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta Elektroniskās pārvaldes un informācijas tehnoloģiju departamenta Valsts informācijas sistēmu attīstības nodaļas vadītājs; A.Malējs – Finanšu ministrijas Grāmatvedības metožu analīzes un koordinācijas departamenta direktors; I.Matīss – Latvijas Zinātņu akadēmijas Sertifikācijas centra direktors; J.Miķelsons – Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas pārstāvis; M.Reinsone – Labklājības ministrijas Darba departamenta Darba aizsardzības politikas nodaļas vecākā referente; E.Rudzāte – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve; A.Sedmale – Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas izpilddirektore; V.Silamiķelis – Vides ministrijas pārstāvis – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Metroloģijas laboratorijas vadītājs; S.Stelpe – Latvijas Kvalitātes asociācijas izpilddirektore; J.Strīpnieks – sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” valdes priekšsēdētājs; I.Sviķe – Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece; V.Treimane – kooperatīvās sabiedrības “Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība” pārstāve; I.Vorza – Iekšlietu ministrijas pārstāve, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zinātniski pētnieciskās pārvaldes sektora priekšniece; J.Zutis – Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas pārstāvis; T.Žabova – Latvijas Patērētāju interešu aizsardzības asociācijas pārstāve.

Pieņemts rīkojums “Par Nacionālās akreditācijas padomes sastāvu”.
Saskaņā ar likumu “Par atbilstības novērtēšanu” Ministru kabinets apstiprināja Nacionālo akreditācijas padomi šādā sastāvā: E.Beļskis – valsts aģentūras “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” direktors; A.Biljone –Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Biedru un sabiedrisko attiecību daļas direktore; H.Danusēvičs – Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents; D.Eberte – Satiksmes ministrijas Stratēģiskās plānošanas departamenta Nozaru koordinācijas un plānošanas nodaļas vecākā referente; L.Kuple – Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju iesniegumu un sūdzību daļas vadītāja; L.Matisons – Latvijas Testēšanas laboratoriju asociācijas pārstāvis, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas rūpnieku tehniskās drošības ekspertu apvienība” direktors; A.Matīss – Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks; I.Slipčenko – Vides ministrijas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras kvalitātes vadības sistēmas vadītājs; J.Strīpnieks – sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” valdes priekšsēdētājs; I.Sviķe – Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece; A.Šumska – sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” tehniskā direktore; I.Upzare – Latvijas Darba devēju konfederācijas darba aizsardzības eksperte, valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” Vides, veselības un drošības departamenta direktore; A.Vecenāns – Tehnisko ekspertu asociācijas valdes loceklis; A.Viļums – Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Veselības aprūpes resursu nodaļas vadītājs.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”.
Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2005.gada 21.marta vēstuli Nr.201358, kurā ir norādīts, ka Latvijas Republika nav izpildījusi savas saistības attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 12.jūlija direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju).
Izstrādātā likumprojekta mērķis ir definēt, kas ir elektroniskais pasts, kā arī precizēt komerciāla paziņojuma sūtīšanas aizliegumu, paredzot, ka tāda komerciāla paziņojuma sūtīšana, slēpjot vai noklusējot sūtītāja identitāti, vai bez reālas adreses, uz kuru saņēmējs var nosūtīt pieprasījumu par šādu paziņojumu pārtraukšanu, tiešas tirdzniecības nolūkā, izmantojot automātisku zvanīšanas sistēmu bez cilvēka iesaistīšanās (automātiskais atbildētājs), faksa aparātu vai elektronisko pastu, kura saņemšanai pakalpojumu saņēmējs nav sniedzis iepriekšēju piekrišanu, kā arī citiem pakalpojumu saņēmējiem traucējošu paziņojumu sūtīšana ir aizliegta. Grozījumi paredz tiesības lietotājam bez maksas uz iesnieguma pamata atteikties no komerciālu paziņojumu saņemšanas. Likumprojektā ir ņemtas vērā Direktīvas 2002/58/EK 13.panta prasības.

Apstiprināta instrukcija “Operatīvo transportlīdzekļu speciālo ierīču uzstādīšanas, pārbaudes un izmantošanas kārtība”.
Instrukcija nosaka kārtību, kādā uzstāda, pārbauda un izmanto operatīvo transportlīdzekļu speciālās ierīces, kas nosaka laiku, kad transportlīdzekli izmanto ar iedegtu bākuguni un ieslēgtu skaņas signālu, kā arī nosaka transportlīdzekļa braukšanas ātrumu.
Ierīci uzstāda transportlīdzekļiem ar uzstādāmām zilām bākugunīm, stacionāri uzstādītām speciālām skaņas iekārtām un bez īpaša krāsojuma, kuriem saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumos Nr.304 “Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem” minētajām prasībām paredzēts piešķirt operatīvā transportlīdzekļa statusu.
Ierīci uzstāda transportlīdzeklim pirms operatīvā transportlīdzekļa statusa piešķiršanas, to transportlīdzeklī uzstāda stacionāri.
Ierīces uzstādīšanu, izmantošanu un pārbaudi nodrošina iestāde, kurai ir tiesības lietot operatīvos transportlīdzekļus ar uzstādītām zilām bākugunīm, stacionāri uzstādītām speciālām skaņas iekārtām un bez speciāla krāsojuma. Ierīci izmanto, lai kontrolētu transportlīdzekļus, kuri piedalās ceļu satiksmē ar ieslēgtu mirgojošu zilu bākuguni un speciālu skaņas signālu.
Lai nodrošinātu informācijas saglabāšanu, iestāde ierīcei plombē tam paredzētus pievadus un savienojumus. Ierīces tehnisko stāvokli un tai paredzēto pievadu un savienojumu plombu stāvokli iestāde pārbauda ne retāk kā reizi gadā. Iestāde ne retāk kā reizi nedēļā nodrošina ierīcē uzkrātās informācijas apkopošanu un ne retāk kā reizi divās nedēļās pārbauda transportlīdzekļa izmantošanu noteiktajam mērķim.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!