Ministru kabineta 2005.gada 16.augusta sēdē

Pieņemts rīkojums “Par kandidatūras apstiprināšanu Pasaules Meteoroloģijas organizācijas VI Reģionālās (Eiropa) asociācijas viceprezidenta amatam”.
Ministru kabinetā apstiprināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras direktora Andra Leitasa kandidatūru Pasaules Meteoroloģijas organizācijas VI Reģionālās (Eiropa) asociācijas viceprezidenta amatam.
Ārlietu ministrijai uzdots paziņot Pasaules Meteoroloģijas organizācijas VI Reģionālās (Eiropa) asociācijas 14.sesijas Nominācijas komitejai par Latvijas Republikas izvirzīto kandidatūru Pasaules Meteoroloģijas organizācijas VI Reģionālās (Eiropa) asociācijas viceprezidenta amatam.
Pasaules Meteoroloģijas organizācijas VI Reģionālās (Eiropa) asociācijas 14.sesijas laikā paredzētas asociācijas prezidenta un viceprezidenta vēlēšanas. Sesija notiks Heidelbergā, Vācijā, no šā gada 7. līdz 15.septembrim.

Pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.
Saskaņā ar Ministru kabineta Atzinības raksta nolikumu pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centra direktorei Agrai Bērziņai par nozīmīgu ieguldījumu 9.Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē.
Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Agrai Bērziņai pasniedz izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.

Pieņemti noteikumi “Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos izstrādes, apstiprināšanas un pārstāvēšanas kārtība”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek izstrādāta, apstiprināta un pārstāvēta Latvijas Republikas nacionālā pozīcija Eiropas Savienības jautājumos (nacionālā pozīcija), kā arī kārtību, kādā tiek koordinēta nacionālās pozīcijas izstrāde, apstiprināšana un pārstāvēšana.
Nacionālā pozīcija ir Latvijas Republikas oficiālais viedoklis par Eiropas Savienības tiesību akta projektu vai citu Eiropadomes, Eiropas Savienības Ministru padomes (Ministru padome), Ministru padomes komiteju vai darba grupu sanāksmju darba kārtībā iekļautu jautājumu, lai nodrošinātu Latvijas Republikas interešu ievērošanu Eiropas Savienības lēmumu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā.
Instrukcija ir Latvijas Republikas pārstāvja darba dokuments nacionālās pozīcijas paušanai Ministru padomes komitejās vai darba grupās, kā arī Eiropas Komisijas komitejās un darba grupās, ja Ministru padome ar tās pieņemtajiem tiesību aktiem pilnvarojusi Eiropas Komisiju īstenot Ministru padomes izstrādātus noteikumus.
Atbildīgā iestāde ir valsts pārvaldes iestāde vai cita institūcija, kas atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 11.jūnija rīkojumā Nr.385 “Par ministriju un citu valsts iestāžu kompetenci Eiropas Savienības jautājumos” attiecīgo institūciju nolikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajam kompetenču sadalījumam ir atbildīga par Eiropas Savienības institūciju attiecīgās sanāksmes darba kārtībā iekļauto jautājumu. Atbildīgā iestāde nodrošina nacionālo pozīciju izstrādi un saskaņošanu ar līdzatbildīgajām institūcijām, sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.
Līdzatbildīgā institūcija ir valsts pārvaldes iestāde vai cita institūcija, kas atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam par kompetenču sadalījumu attiecīgo institūciju nolikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajam kompetenču sadalījumam ir līdzatbildīga par Eiropas Savienības institūciju attiecīgās sanāksmes darba kārtībā iekļauto jautājumu.
Ārlietu ministrija: koordinē nacionālo pozīciju izstrādi un nodrošina, ka par visiem Eiropas Savienības institūcijās izskatāmajiem jautājumiem ir noteikta atbildīgā iestāde, kā arī, ja nepieciešams, pievērš atbildīgās iestādes uzmanību iespējamiem problēmu jautājumiem; seko nacionālo pozīciju starpnozaru vienotībai un savstarpējai atbilstībai dažādos lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas līmeņos Eiropas Savienībā; nodrošina informācijas apriti, kas saistīta ar Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā.
Atbildīgā iestāde atbilstoši tās noteiktajai iekšējai kārtībai nodrošina instrukciju Latvijas Republikas nacionālo interešu paušanai Eiropas Komisijas komitejās un darba grupās izstrādi, saskaņošanu ar līdzatbildīgajām institūcijām, apstiprināšanu un pārstāvēšanu, kā arī minēto darbību koordinēšanu.
Nacionālās pozīcijas paraugu un detalizētu tās izstrādes un saskaņošanas kārtību, instrukcijas paraugu un detalizētu tās izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību, kā arī informācijas aprites kārtību starp Eiropas Savienības institūcijām, Latvijas Republikas Pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā, Ārlietu ministriju un pārējām nacionālo pozīciju un instrukciju izstrādē iesaistītajām valsts pārvaldes iestādēm un citām institūcijām nosaka Ministru kabineta instrukcija.
Vienlaikus Ministru kabinets pieņēma instrukciju “Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība”, kura nosaka: nacionālās pozīcijas paraugu un izstrādes kārtību; instrukcijas paraugu, tās izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību; informācijas aprites kārtību starp Eiropas Savienības institūcijām, Latvijas Republikas Pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā, Ārlietu ministriju un pārējām nacionālo pozīciju un instrukciju izstrādē iesaistītajām valsts pārvaldes iestādēm un citām institūcijām.
Kā arī ir izdarīti grozījumi Ministru kabineta kārtības rullī, paredzot jaunu dokumenta veidu – Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos (nacionālā pozīcija), kas ir Latvijas oficiālā nostāja par Eiropas Savienības tiesību akta projektu vai citu jautājumu, kas iekļauts Eiropadomes, Eiropas Savienības Ministru padomes, kā arī to komiteju vai darba grupu darba kārtībā. Tā kā dokumentu sagatavošana un informācijas aprite Eiropas Savienības Ministru padomē notiek maksimāli operatīvi, sagatavotie grozījumi paredz, ka nacionālās pozīcijas tiek apstiprinātas valdībā bez to iepriekšējas izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē un Ministru kabineta komitejā. Pirms Eiropas Savienības Ministru padomes neformālajām sēdēm, gadījumos, kad izskatāmie jautājumi neskar būtiskas Latvijas intereses, Ministru kabinetā tiek iesniegta nevis nacionālā pozīcija, bet informatīvais ziņojums, kurā ietvertas Latvijas pārstāvim saistošas vadlīnijas par sēdes darba kārtības jautājumiem.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 18.marta noteikumos Nr.119 “Noteikumi par augstāko virsnieku militārajām dienesta pakāpēm atbilstošajiem amatiem””.
Grozījumi noteikumos precizē noteikumu terminoloģiju atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku (NBS) likumam, kā arī nolūkā nodrošināt NBS Apvienotā štāba darbību, atbilstoši NATO prasībām ievieš NBS Apvienotā štāba štatā divus jaunus brigādes ģenerāļa amatus:
NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālās plānošanas jautājumos;
NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks administratīvajos un saimnieciskajos jautājumos.
NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālās plānošanas jautājumos organizē, vada un kontrolē NBS Apvienotā štāba darbu operacionālo jautājumu risināšanā.
NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks administratīvajos un saimnieciskajos jautājumos organizē, vada un kontrolē NBS Apvienotā štāba administratīvo un saimniecisko darbību.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs