Vācu diena

Ikvasaras sarīkojumi arvien ir tematiski. Ceļot godā ezerpils kultūrslāņos atrastās daudzās dravniecības liecības, pirmo rīkoja Bišu dienu. Pēc tam bija Baltu diena, Vikingu diena ar vizināšanos īstā vikingu kuģī u.tml. Pērn antropologi, vēsturnieki, etnogrāfi, valodnieki un literāti risināja sarunu “Kā dzima vidzemnieks”. Šoreiz – Vācu diena.
Ar stāstījumu par baltvācu pētījumiem arheoloģijā, īpaši – pāļu būvju meklējumiem Latvijā, sarunu ievadīja Āraišu ezerpils gaismācēlājs Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) goda doktors Jānis Apals. Lasījumos piedalījās pazīstamā akmens laikmeta pētniece vēstures doktore Ilga Zagorska, Latviešu folkloras krātuves fondu glabātāja LZA goda doktore Māra Vīksna un viesis no Vācijas – Unterūldingenes pāļu būvju muzeja direktors vēstures doktors Gunters Šēbels.
Šie sarīkojumi lielā mērā ir Āraišu ezerpils fonda valdes locekles Zigrīdas Apalas lolojums. Viņa uzsver, ka tie nav domāti kā zinātniski lasījumi. Kaut arī referē pētnieki ar vārdu, viņi te necenšas risināt zinātniskas problēmas vai nākt klajā ar kādiem jaunatklājumiem. Galvenais mērķis ir modināt cilvēkos interesi, rosināt viņus pašus iet tālāk, meklēt literatūru. Labs palīgs te ir Cēsu laikraksts “Druva”, kas dzīvi seko līdzi visām aktivitātēm Āraišos.

Mantojums, kas saudzējams

Unterūldingenes muzejs pie Bodenes ezera ir viens no Āraišu ezerpils ārvalstu partneriem, un tā direktors Gunters Šēbels uzskata, ka sadarbība ar latviešu kolēģiem bagātina abas puses. Turklāt tai ir senas tradīcijas.
Arheoloģiskie pētījumi Eiropas ezeros, upēs un purvos sākās 1854.gadā, kad Cīrihes ezerā Šveicē tika atklātas kādas akmens laikmeta apmetnes paliekas. Līdz 19.gadsimta beigām dažādu arheoloģisko pieminekļu paliekas bija atrastas jau 400 vietās. 1874.gadā – Unterūldingenē, 1876.gadā – Āraišos.
Par Āraišu ezerpils pirmatklājēju grāfu Kārli Georgu Zīversu Cēsu muzeja krājumā var izlasīt Andas Vilkas pētījumu. Guntars Šēbels īpaši pievērsa uzmanību šī izglītotā Vidzemes muižnieka eiropeiskajai domāšanai: interesējoties par līdzīgiem atradumiem citās zemēs, viņš apmeklēja Šveici un Austriju, un pēc viņa aicinājuma Āraišos ieradās slavenais Berlīnes pētnieks kultūrantropologs Rūdolfs Virhovs.
Unterūldingenes muzejs dibināts 1922.gadā. Pamatojoties uz izrakumu materiāliem, tur izveidotas divdesmit akmens un bronzas laikmeta māju rekonstrukcijas, kas raksturo laika posmu no 4000. līdz 850.gadam pirms Kristus. Sabiedrības izglītošanu ļoti veicina daudzveidīgā vizuālā informācija un publikas iesaistīšana brīvdabas pasākumos. Muzeja apmeklējums paredzēts gan skolu mācību programmās, gan kultūras tūrisma maršrutos. Tajā strādā 54 zinātnieki, amatnieki, dažādu nozaru speciālisti un gidi. Apmeklētāju skaits sasniedz 300 tūkstošus gadā.
Vācu zinātnieks uzsvēra, ka arvien lielāku nozīmi iegūst arheologu internacionālā sadarbība, it sevišķi senvēstures pieminekļu aizsardzībā: “Pāļu būves ir unikāls fenomens sabiedrības attīstības vēsturē. Ūdeņi glabā senvēstures apmetņu, kā arī laivu un kuģu paliekas. Tā kā zem ūdens trūkst skābekļa, šajās mitrzemes apmetnēs labi saglabājušies organiskas izcelsmes materiāli, kas var sniegt būtiskas ziņas par mūsu tālo senču dzīvi. Vācijā diemžēl daudz kas ir izpostīts, ceļot modernas ostas ar krasta nostiprinājumiem un būvējot ceļus. Kaut gan pieņemti visai stingri dabas aizsardzības likumi, ezerus stipri skārusi tūrisma industrija. Tādēļ kļuvis aktuāls Šveices valdības ierosinājums uzņemt pāļu būves UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. To atbalsta arī Francija, Itālija, Austrija un Slovēnija, un mēs esam lūguši Vācijas valdību pievienoties šai ierosmei. Varbūt tas palīdzēs nosargāt šo nozīmīgo kultūras mantojumu.”