
Skandāls par tiesu izpildītāju amatnoziegumiem aizsākās jūlijā, neilgi pēc tam, kad šīs jaunākās brīvās juridiskās profesijas pārstāvji kopsapulcē gatavojās lemt par streika pieteikšanu, ja valsts tiem neapmaksās izdevumus, kas saistīti ar darbu uzturlīdzekļu piedziņas lietās un lietās, kurās nauda piedzīta valsts labā. Kā toreiz norādīja LZTIP priekšsēdētāja, tiesu izpildītāji jau 11 mēnešus strādā bez maksas un aptuvenā tiem nesamaksātā summa sasniegusi pusmiljonu latu. Jūlija sākumā tiesu izpildītāji plašsaziņas līdzekļu redzeslokā nonāca arī saistībā ar bruņotu uzbrukumu I.Čepjolkinas dzīvesbiedram, restorānu īpašniekam, kad viņa pauda bažas par mēģinājumiem ar vardarbīgiem paņēmieniem ietekmēt šīs profesijas pārstāvju darbu. Savukārt aprīļa sākumā, kad tiesu izpildītājas acu priekšā kāds vīrietis uzspridzināja dzīvokli Rīgā, Avotu ielā 60, kur viņa bija ieradusies veikt amata pienākumus, tika aktualizēts jautājums par valsts nodrošinātu tiesu izpildītāju apsardzi. Četri jautājumi tieslietu ministrei Solvitai Āboltiņai
– Kādas izmaiņas likumdošanā nepieciešamas, lai tiesu izpildītāji nebaudītu īpašas privilēģijas?
– Pašlaik ministrija gatavo grozījumus Tiesu izpildītāju likumā, tāpēc tagad izvērsti par tiem runāt būtu pāragri. Tomēr jau pašlaik varu sacīt, ka ministrija ierosinās izdarīt grozījumus Tiesu izpildītāju likumā, lai novērstu neskaidrības un padarītu skaidrāku kārtību, piemēram, jautājumā par tiesu izpildītāju atstādināšanu no amata un viņu aizvietotāju iecelšanu. Tāpat, piemēram, ņemsim vērā tiesībsargājošo institūciju pretenzijas pret to, ka, atbilstoši pašreizējai Tiesu izpildītāju likuma redakcijai, nevienam nav tiesību lemt par dokumentu iznešanu no tiesu izpildītāja prakses vietas. Šādu jautājumu ir daudz, un ministrija intensīvi strādās pie tā, lai jau tuvākajā laikā grozījumus sagatavotu un iesniegtu izskatīšanai valdībā Satversmes 81.panta kārtībā.
– Vai ir nepieciešamas kādas normas, kas tiesu izpildītājus aizsargātu vairāk nekā citu juridisko profesiju pārstāvjus?
– Tās tiesu izpildītājiem nav nepieciešamas vairāk kā citu brīvo juridisko profesiju pārstāvjiem. Protams, tiesu izpildītājiem ir jānodrošina tādi darba apstākļi, lai viņi var stabili strādāt, bet tajā pašā laikā ir jāpanāk tāda lietu kārtība, ka tiesas spriedumu izpildes sistēma funkcionē atbilstoši likumiem.
– Tiesu izpildītāji uzstāj, lai viņiem tiktu maksāts arī par uzturlīdzekļu piedziņas lietām. Kāda ir Tieslietu ministrijas nostāja šajā jautājumā?
– Šā jautājuma atrisināšanai tiks veidota speciāla darba grupa, kurā strādās Tieslietu ministrijas pārstāvji un tiks arī aicināti pārstāvji no Bērnu un ģimenes lietu ministrijas un Finanšu ministrijas.
– Vai Tieslietu ministrija ir gatava iespējamajai tiesvedībai, kuru saistībā ar atstādināšanu no amata vai citām pretenzijām, kas attiecas arī uz likumdošanas grozīšanu, varētu celt tiesu izpildītāji?
– Nešaubīgi. Jebkurai personai, ja tā uzskata, ka tās intereses ir aizskartas, ir tiesības vērsties tiesā. Es uzskatu, ka pašlaik Tieslietu ministrija rīkojas sabiedrības interesēs, jo tiesu izpildītājs ir pielīdzināts valsts amatpersonai ar plašām pilnvarām un par viņa godprātību nedrīkst būt ne mazākās šaubu ēnas. Savukārt likumu grozījumu pieņemšana ir nepieciešama, lai sakārtotu šo jomu un izbeigtos milzīgā ažiotāža ap iespējamām tiesu izpildītāju nelikumībām. Es tomēr uzskatu, ka lielākā daļa tiesu izpildītāju savu darbu padara godīgi. Problēmas rada tikai atsevišķi tiesu izpildītāji, kuru darbību jau izmeklē tiesībsargājošās iestādes.
Guntars Laganovskis, “LV”