
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV” |
Pēc Veselības ministrijas skaidrojuma, uztura bagātinātājs ir
pārtikas produkts, ko lieto ierobežotos daudzumos nepilnvērtīga vai nesabalansēta
uztura bagātināšanai. Uztura bagātinātājs parasti ir kapsulās, gēla vai pulvera
veidā. To sastāvā ir vitamīni un minerālvielas. Uztura bagātinātāji ir iespēja
papildināt organismu ar tām vielām un mikroelementiem, ko neuzņem ikdienā ar ēdienu.
Tā var būt gan zivju eļļa, gan visiem labi zināmais osteonorms, kas nodrošina
cilvēku ar viņam nepieciešamo kalcija devu. Tajā pašā laikā ārsti uzsver: uztura
bagātinātāji var kalpot kā profilakse, lai mazinātu risku saslimt, taču tie nekādā
gadījumā nav zāles un nevienu slimību neārstē.
Līdz 2004.gada 1.maijam (pirms Latvijas iestāšanās ES) pie mums varēja izplatīt
uztura bagātinātājus, kuriem LPC izsniedzis atzinumu, ka tie ir nekaitīgi pārtikas
produkti. Taču, pamatojoties uz Eiropas Savienības direktīvu, jāreģistrē ne vien
jaunie tirgū ienākošie uztura bagātinātāji, bet arī tie, kuriem LPC savulaik jau
izsniedzis atzinumu par nekaitīgumu.
Kā “Latvijas Vēstnesim” skaidro LPC direktors Uldis Ārmanis, jaunā prasība nav
Eiropas Savienības kaprīze, tas ir būtisks lēmums, kas skar sabiedrības veselību.
LPC direktors stāsta, ka, no vienas puses, uztura bagātinātājs, protams, ir pārtikas
produkts, taču, no otras, to tomēr var uzskatīt par robežproduktu starp pārtiku un
medikamentiem. Tā kā uztura bagātinātājus var iegādāties bez receptes un lietot bez
ārsta norādījumiem, ir jābūt pilnīgai pārliecībai ne tikai par to nekaitīgumu,
bet arī par to, ka tās nav zāles. Jo, kā zināms, medikamentus nedrīkst lietot bez
konsultācijām ar ārstu, tos izplatot, ir jābūt pamācībai par lietošanas ilgumu un
biežumu, kā arī informācijai par iespējamām blakusparādībām. Un par medikamentu
reģistrāciju atbild nevis LPC, bet Valsts zāļu aģentūra.
Pašlaik Latvijā var izplatīt 359 uztura bagātinātājus, kas reģistrēti LPC. Ar
reģistru ikviens var iepazīties LPC mājaslapā www.lpc.gov.lv. Vairāk nekā 300 uztura bagātinātāju
dokumentācija ir iesniegta reģistrācijai. Reģistrēšanas maksa ir 70 latu un 98
santīmi. Kā stāsta U.Ārmanis, no 4000 dažādiem uztura bagātinātājiem, kuriem
savulaik izsniegts LPC atzinums, 15 nav reģistrēti (jo mainījās noteikumi, kas tad ir
uzskatāms par pārtikas vielām).
Latvijā varēs izplatīt arī Eiropas Savienības dalībvalstīs ražotus un
reģistrētus uztura bagātinātājus, par to informējot LPC un Pārtikas un veterināro
dienestu un nosūtot produkta marķējuma paraugu.
“LV” informācija
* iesniegumu, kurā norādīta šāda informācija: ražotāja vai izplatītāja nosaukums un juridiskā adrese;
* produkta nosaukums;
* normatīvi tehniskos dokumentus vai produkta aprakstu, kurā norāda produkta īpašības, sastāvu, specifiskās sastāvdaļas un to daudzumu;
* informāciju par produkta sastāvā esošajiem augiem, norādot to zinātnisko botānisko nosaukumu latviešu un latīņu valodā, katra auga izmantoto daļu (piemēram, ziedi, sakne) un tā pagatavojuma veidu (piemēram, izvilkums, pulveris), būtisko bioloģiski aktīvo vielu grupu nosaukumus, zināmos attiecīgā auga izmantošanas veidus, pieļaujamās devas, ierobežojumus un brīdinājumus par izmantošanu, iespējamo kaitīgumu un īpašu glabāšanu;
* marķējuma paraugu;
* lietošanas instrukciju, ja tāda nepieciešama;
* ražotāja izsniegtu produkta atbilstības apliecinājumu, apstiprinājumu vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Latvijā oficiāli atzītu ārvalstīs izdoto produktu, procesu vai pakalpojumu atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu vai apliecinājumu – Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegtu pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas apliecības kopiju vai farmācijas darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemtas speciālas atļaujas (licences) kopiju farmaceitiskās darbības veikšanai.