Šķīrējtiesām pēdējais laiks pārreģistrēties

Līdz šā gada 15.augustam patstāvīgajām šķīrējtiesām jāreģistrējas šķīrējtiesu reģistrā.

Pusotra nedēļa

Vēl tikai nedaudz vairāk par nedēļu atlicis šķīrējtiesu pārreģistrācijai. Pieteikums pārreģistrācijai Uzņēmumu reģistrā iesniedzams līdz šā gada 15.augustam. Tās pastāvīgās šķīrējtiesas, kuras nebūs pārreģistrējušās, pēc šā gada 30.septembra vairs nevarēs izšķirt strīdus. Grozījumi Civilprocesa likumā noteic, ka līdz šā gada 20.oktobrim laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tiks publicēts to šķīrējtiesu saraksts, kuras nav reģistrējušās šķīrējtiesu reģistrā. Gadījumā, ja līgumos būs ietverta klauzula par strīda izšķiršanu šķīrējtiesā, kas nebūs pārreģistrējusies, pusēm jāvienojas par strīda nodošanu izšķiršanai citā šķīrējtiesā. Savukārt gadījumos, kad puses nevarēs vienoties, strīds būs jāaizskata vispārējās instances tiesā.
Pēc Uzņēmumu reģistra sniegtās informācijas, līdz 2.augustam pārreģistrējušās tikai 38 patstāvīgās šķīrējtiesas. Savukārt Tieslietu ministrijas šķīrējtiesu sarakstā atrodama informācija, ka pašlaik Latvijā darbojas vairāk nekā 120 patstāvīgās šķīrējtiesas. Tātad pusotras nedēļas laikā pieteikumi jāiesniedz vēl aptuveni 80 šķīrējtiesām.

Kā pārreģistrēt?

Lai reģistrētu jaunu šķīrējtiesu vai pārreģistrētu jau esošu, Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pieteikums (veidlapa) šķīrējtiesas reģistrācijai. Tam pievienojams:
• dibinātāju lēmums par šķīrējtiesas izveidošanu (ja vēlas reģistrēt jaunu šķīrējtiesu) vai šķīrējtiesas reģistrāciju šķīrējtiesu reģistrā (ja vēlas pārreģistrēt jau esošu šķīrējtiesu);
• šķīrējtiesas reglaments, dokuments, kas apliecina šķīrējtiesas dibinātāja reģistrāciju un statusu, vai šāda dokumenta notariāli apliecināta kopija (ja šķīrējtiesas dibinātājs ir ārvalsts juridiskā persona);
• maksājumu apliecinošs dokuments par valsts nodevas samaksu.
Šķīrējtiesas reglamentā jānorāda:
• šķīrējtiesas nosaukums. Papildus šķīrējtiesas nosaukumam latviešu valodā reglamentā var norādīt šķīrējtiesas nosaukumu arī vienā vai vairākās svešvalodās;
• šķīrējtiesnešu iecelšanas, noraidīšanas un pilnvaru izbeigšanās kārtība;
• kārtība, kādā apliecināmi šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma;
• šķīrējtiesas procesa sagatavošanas kārtība;
• strīda izšķiršanas kārtība – procesuālie termiņi, to atjaunošanas vai pagarināšanas kārtība, pretprasības iesniegšanas kārtība, strīda izšķiršanas atlikšanas, šķīrējtiesas procesa apturēšanas kārtība un citi procesuāli jautājumi;
• dibinātāja nosaukums (firma).

Labāk iedzīvotājiem

Grozījumi Civilprocesa likumā nosaka vairākus jauninājumus. Jaunā šķīrējtiesu reģistrācijas kārtība ir daudz detalizētāka. Agrāk Tieslietu ministrija, saņemot pieteikumu par šķīrējtiesas izveidošanu, neveica īpašu pārbaudi. Informācija par šķīrējtiesas izveidošanu tika pieņemta zināšanai. Jaunā kārtība ir atšķirīga.
Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus “Šķīrējtiesu reģistra vešanas kārtība”. Atbilstoši šiem noteikumiem Uzņēmumu reģistra amatpersonas pārbaudīs, vai ir iesniegti visi dokumenti, kas nepieciešami šķīrējtiesas reģistrācijai, vai tie atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī vai nav citu tiesisku šķēršļu konkrētas šķīrējtiesas reģistrēšanai. Agrākā kārtība šādu pārbaudi neparedzēja.
Līdz ar šķīrējtiesu pārreģistrāciju interesentiem būs ērtāk, ātrāk un vienkāršāk iegūt informāciju par konkrēto šķīrējtiesu. Pirms izšķirties par kādas konkrētas šķīrējtiesas klauzulas ietveršanu līgumā, būtu jāzina, ar ko ir darīšana, proti, vajadzētu zināt noteikumus, pēc kādiem darbojas minētā šķīrējtiesa, kāda ir strīdu izšķiršanas kārtība, kā tiek izvēlēti tiesneši, u.tml. Šie noteikumi tiek ietverti šķīrējtiesas reglamentā.
Bez tam reglamentā jānorāda arī cita informācija, kas noderēs, izlemjot, vai piekrist strīda izskatīšanai šķīrējtiesā. Grozījumi Civilprocesa likumā noteic, ka pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā jānorāda šķīrējtiesas nosaukums, šķīrējtiesnešu iecelšanas, noraidīšanas un pilnvaru izbeigšanas kārtība, kā arī kārtība, kādā apliecināmi šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma. Bez tam reglamentā obligāti jābūt noteiktai arī šķīrējtiesas procesa sagatavošanas kārtībai, strīda izšķiršanas kārtībai, t.i., procesuālajiem termiņiem, to atjaunošanas vai pagarināšanas kārtībai, pretprasības iesniegšanas kārtībai utt. Reglamentā norādāms arī dibinātāja nosaukums. Tā ir informācija, kurai noteikti jābūt ietvertai reglamentā. Pēc brīvas gribas minētajā dokumentā var ietvert arī citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu. Gadījumos, kad pēc šķīrējtiesas reģistrācijas reglaments tiks grozīts, Uzņēmumu reģistram jāiesniedz grozījumu teksts, kā arī pilns reglamenta teksts jaunajā redakcijā. Jaunā reglamenta redakcija juridisku spēku iegūs ar grozījumu reģistrēšanas brīdi. Līdz ar to iedzīvotājiem būs pieejama pilnīga informācija, skaidri noteikumi, pēc kuriem konkrētā šķīrējtiesa darbojas.
Lai izlemtu, vai līgumā iekļaut nosacījumu par strīdu izšķiršanu konkrētā šķīrējtiesā, persona varēs doties uz Uzņēmumu reģistru, iepazīties ar šķīrējtiesas reglamentu un tad pieņemt lēmumu.
Jācer, ka jaunā kārtība kaut nedaudz sakārtos šķīrējtiesu jautājumu Latvijā un mazāk nāksies dzirdēt par gadījumiem, kad lieta izskatīta netaisnīgi, neņemot vērā abu pušu argumentus. Tomēr iedzīvotājiem būs jāgriežas Uzņēmumu reģistrā un pašiem jāizlemj, vai piekrist šādiem nosacījumiem.

Uzziņai:

Valsts nodeva par reģistrāciju:
• par šķīrējtiesas ierakstīšanu šķīrējtiesu reģistrā – 100 latu;
• par šķīrējtiesas reglamenta grozījumu reģistrāciju – 10 latu;
• par citu izmaiņu reģistrāciju šķīrējtiesu reģistrā – 5 lati;
• par šķīrējtiesas darbības izbeigšanas ierakstīšanu šķīrējtiesu reģistrā – 5 lati;
• par reģistrācijas apliecības dublikāta izsniegšanu – 2 lati.

Pieteikumu un citus dokumentus jaunas šķīrējtiesas reģistrācijai, kā arī līdz šim jau reģistrētas šķīrējtiesas pārreģistrācijai Uzņēmumu reģistrā var iesniegt Uzņēmumu reģistra Rīgas birojā Rīgā, Pērses ielā 2, personīgi vai nosūtīt pa pastu. Iesniegtos dokumentus Uzņēmumu reģistrā izskata septiņu dienu laikā.

Avots: Uzņēmumu reģistrs

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv