Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Tālredzīgiem kultūras projektiem naudas pietiks. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.08.2005., Nr. 120 https://www.vestnesis.lv/ta/id/113669

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Trešdiena, 03.08.2005.

Laidiena Nr. 121, OP 2005/121

Vēl šajā numurā

02.08.2005., Nr. 120

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Tālredzīgiem kultūras projektiem naudas pietiks

Ziņas par Eiropas Savienības atvēlētajiem līdzekļiem mūsu kultūras atbalstam daudzu kultūras projektu rakstītāju rīcībā joprojām ir visai skopas, kas, raisa šaubas, vai vispār ir vērts uz tiem pieteikties. “LV” mēģināja kliedēt izplatītākos aizspriedumus.

PIKJIS.JPG (19440 bytes)
Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Naudu sadalīs ļoti rūpīgi

Ilona Grodska, Kultūras ministrijas Eiropas Savienības (ES) fondu departamenta direktore ”LV” pastāstīja, ka sākotnēji visas ES naudas sadale notika saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.200, kas noteica Struktūrfondu apgūšanas un izlietošanas kārtību. Šobrīd paātrinātā tempā Finanšu ministrijā top likums, kas jau ir saskaņots starp ministrijām un vēl tiek apspriests MK. Jau kopš 2004.gada 1.maija Latvijai ir pieejami ES struktūrfondu līdzekļi, kur diemžēl nav paredzētas tiešas aktivitātes kultūrai. Tomēr šos līdzekļus iespējams apgūt caur citām nozarēm, tādējādi veicinot līdzsvarotu reģionu attīstību. Viens no tiešajiem naudas avotiem ir ERAF programma “Kultūras un vēstures mantojuma izmantošana tūrisma attīstībā”, kur var iesniegt projektus līdz šā gada 21.augustam, par ko jau iepriekš informēja “LV”. Patlaban izsludināts konkurss uz visu šajā periodā pieejamo finansējumu, tāpēc atkārtots konkurss netiek plānots. Maksimāli no ERAF atvēlēs līdz 75 procentiem no pieprasītās summas, bet 25 paredzēti no nacionālā līdzfinansējuma, projekta kopapjomu rēķinot robežās no 50 tūkstošiem līdz vienam miljonam latu.
Pretendenti, kuri izlēmuši saviem ERAF projektiem piesaistīt komercbanku kredītus, parasti sastopoties ar kredītiestāžu (Hansabanka, Parekss banka, Latvijas Hipotēku un zemes banka u.c.) pretimnākšanu. I.Grodska situāciju raksturoja šādi: “Iesniedzot projektu struktūrfondu konkursam, ir nepieciešama garantijas vēstule no bankas, ka atbalsta gadījumā tā izsniegs aizdevumu trūkstošās summas apmērā. Ar to pietiek, un to projektu izvērtēšanas komisija ņem vērā.”
Ja kultūras un vēstures objekta neveiksmīgas apsaimniekošanas rezultātā projekta attīstītājs bankrotētu, viņam nenāktos atdot ERAF šo neatmaksājamo palīdzību, bet tikai komercbankas aizdevuma daļu – 25 procentus. Šie projekti tiek balstīti uz ekonomisko efektivitāti, un projekta īpašniekiem par tiem būtu jāuzņemas visa atbildība. Šajā reizē projektu iesniedzēji drīkstēs būt pašvaldības un valsts iestādes, tūrisma asociācijas un citas nevalstiskās (arī reliģiskās) organizācijas. Valsts iestādēm līdzfinansējums – 25% nav jāparedz gada budžetā, jo projekta atbalstīšanas gadījumā no struktūrfondiem Kultūras ministrijā uzreiz tiek veidots pieprasījums Ministru kabinetam, lai piešķirtu naudu no valsts budžeta. Pašvaldībām valsts nav tik dāsna un nenosedz 25 procentus pilnībā, bet vadās pēc noteiktiem attīstības indeksiem. Pašvaldības tiek sadalītas četrās lielās grupās – ar augstāko, augstu, vidēju un zemu attīstības līmeni. Valsts sedz no 20 līdz 60 procentiem no minētajiem 25 procentiem. Nevalstiskajām organizācijām trūkstošie 25 procenti no projekta tāmes, piemēram – muižas atjaunošanai, ir jāatrod un jāgarantē pašām.
Ja kāds uzskatīs sevi par nepamatoti atstumtu no naudas lādes, viņš varēs to apstrīdēt administratīvā kārtībā – caur tiesu, paskaidroja I.Grodska. (Citās ES valstīs radītas īpašas institūcijas, kas nodarbojas ar žūrijas lēmumu apstrīdēšanu, jautājumu noskaidrošanu – red.)

Citas atvērtās programmas

Programmas “Leonardo Da Vinci” ietvaros tiek atbalstīta izglītošanās un pieredzes apmaiņas braucieni uz citām dalībvalstīm, piešķirot attiecīgas stipendijas un grantus. Daudzi studenti no Kultūras akadēmijas, Mākslas akadēmijas un Mūzikas akadēmijas izrāda ieinteresētību atrast, dibināt kontaktus un attīstīt pārrobežu sadarbību.
Arī Ziemeļvalstu Kultūras fonds sekmē studentu un pasniedzēju mobilitāti, lai viņi varētu strādāt un mācīties šajās valstīs.
Nīderlandē atrodas Eiropas Kultūras fonds (EKF), kura misija ir atbalstīt inovācijas (jaunievedumus) kultūrā, eksperimentus, moderno tehnoloģiju izmantošanu, reaģēšanu uz politiskiem, sabiedriski nozīmīgiem (arī globalizācijas) procesiem. EKF nav pārstāvniecību nevienā dalībvalstī, bet visa sarakste angļu vai franču valodā norit internetā.
Tuvā nākotnē, sākot ar 2006.gadu, kultūras mantojuma saglabāšanai Latvijā būs pieejami Norvēģijas finanšu instrumenti – gan amatnieku apmācībai, gan mazpilsētu vēsturisko centru restaurācijai, nonkonformistiskā mantojuma dokumentēšanai, jūgendstila centra dibināšanai, koka arhitektūras saglabāšanai.
Programmas “LIFE” (kontaktpersonas Vides ministrijā) ietvaros varot iesniegt projektus kultūras ainavas saglabāšanai (dižkoki, svētvietas utt.).
Joprojām darbojas “Sestā ietvara” programma, kas ir zinātniska un vērsta uz akadēmiskiem pētījumiem, taču dažkārt kultūras projekti sasaucas ar tās mērķiem.
Augusta vidū tiks sniegtas atbildes no “PHARE” programmas kultūrai, lai tajā atteikumus sagaidījušie pagūtu pārformēt savus projektu pieteikumus uz ERAF konkursu.
Visiem projektu vadītājiem – iesniedzējiem jāpievieno savs CV, iepazīstinot ar paveikto attiecīgajā jomā un nekoncentrējot uzmanību tikai uz iegūto izglītību.

Ierēdņi palīdzēs ar padomu

Kultūras ministrijas speciālisti kā konsultanti cenšas palīdzēt ES naudas tīkotājiem no Latvijas reģioniem, cik tas ir viņu spēkos. Protams, ierēdņiem nav laika rakstīt šos projektus iesniedzēju vietā. Internetā ir papildināti un pilnveidoti metodiskie norādījumi, kas ir ērti lietotājiem. Tie vēsta, kā šo projektu dokumentācija aizpildāma un pat to, cik garam jābūt tekstam un uz kādiem jautājumiem jāatbild obligāti. Pievienotas tipveida veidlapas ar peļņas un zaudējumu aprēķiniem u.c. Par laimi, ERAF projektu izvērtēšana notiek tepat Latvijā, tāpēc tos var rakstīt latviešu valodā. Savukārt EK programmas “Kultūra 2000” izvērtēšana notiek Eiropas Komisijā Briselē, tādēļ šos projektu pieteikumus vēlams rakstīt angļu, franču vai vācu valodā.

Konsultantu solītais makā nekrīt

Dzirdēts, ka konsultāciju sabiedrības izstrādājot struktūrfondu projektus par prāvu samaksu, tāpēc projekti izskatās ļoti līdzīgi. Šādu konsultantu piesaistīšana nav nekas nosodāms, sprieda I.Grodska. Reizēm konsultanti saņemot arī zināmus procentus no iegūtā piešķīruma.
“Pie mums – Kultūras ministrijā neko nevar sarunāt pa draugam. Garantēt to, ka konkrētais projekts tiks finansiāli atbalstīts, nevar neviens. Ja kāds to dara, tā ir klaja maldināšana,” brīdināja I.Grodska.

Uzziņai:

Eiropas Komisija šā gada 12.jūlijā aicinājusi pieteikties programmas “Kultūra 2000” projektu konkursā 2006.gadam. Kopš 2001.gada 1.janvāra Latvija ir tiesīga piedalīties Eiropas Kopienas programmā “Kultūra 2000”, kuras galvenie mērķi ir veicināt kultūras dialogu starp tautām un pieredzes apmaiņu, sekmēt jaunradi un kultūras pieejamību, saglabājot nacionālo savdabību un izvēršot sadarbību tēlotājas mākslas, skatuves mākslas, literatūras, tulkošanas u.c. projektos. Tiem būtu jāvieno vismaz trīs dalībvalstis – viena gada projektos (ar kopbudžetu no 100 līdz 300 tūkstošiem eiro, kur līdz 50 procentiem dod EK) vai vismaz četras, piecas dalībvalstis – daudzgadīgos projektos. Naudas piešķīrumu nākamā kārta būs 2007.gadā.
Vērtīga informācija par kultūras projektu finansēšanu ir atrodama Latvijas mājaslapās – www.km.gov.lv/kultura2000, www.eeagrants.lv (Norvēģijas/EEZ finanšu instrumenti), www.raplm.gov.lv (Norvēģijas finanšu instruments reģionālajai politikai un ekonomisko aktivitāšu attīstībai – Arina Andreičika, tālr.7770424, e–pasts: arina.andreicika@raplm.gov.lv) un ES mājaslapā – www.europa.eu. int/comm/culture.

Konsultācijas iespējamas pie šādiem ekspertiem:
Kristīne Šmukste, “Kultūra 2000”, tālr. 7356627, e–pasts: kristine.smukste@km.gov.lv
Līga Kalvāne, ES Struktūrfondu nodaļas vadītāja vietniece, tālr.7356629, e–pasts: liga.kalvane@km.gov.lv
Sandija Auermane, Norvēģijas/EEZ finanšu instrumenti, tālr. 7356626, e–pasts: sandija.auermane@km.gov.lv

Arvīds Deģis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!