
| Patēriņa izdevumu struktūra
sociālekonomiskajās grupās, procentos |
| Mājsaimniecības patēriņa izdevumu struktūra
2004.gadā, procentos |
Ne visi patēriņa izdevumi lēšami naudas izteiksmē. Ievērojamu daļu, sevišķi laukos, veido pašu saražotās produkcijas patēriņš.
Pērn straujāk patēriņa izdevumi pieauguši lauku mājsaimniecībās – par 17% jeb 12 latiem mēnesī, pilsētu mājsaimniecībās patēriņa izdevumu pieaugums bija par 13% (14 lati).
Visvairāk tiek tērēts uzturam (31%). Lieli ir arī izdevumi par mājokli un komunālajiem pakalpojumiem (13%). Trešā prioritāte – transporta izmaksas (12%).
Kopumā vidēji visās mājsaimniecībās izdevumi pārtikai, mājokļa uzturēšanai un komunāliem maksājumiem, transportam, kā arī apģērba un apavu iegādei bija 62% no to patēriņa izdevumiem. Salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm Lietuvā pārtikas izdevumi bija 39% no mājsaimniecības patēriņa izdevumiem, bet Igaunijā – 28%.
Aizvadītajā gadā salīdzinājumā ar 2003.gadu vidēji Latvijā visstraujāk auguši izdevumi transportam (par 26%), sakariem (par 24%) un veselībai (par 23%).
Speciālisti secinājuši, ka vislabāk dzīvo uzņēmēju un citu pašnodarbināto mājsaimniecības (neņemot vērā nodarbinātās lauksaimniecībā), kurām patēriņa izdevumi bija 214 latu vidēji uz vienu cilvēku mēnesī, kā arī algotu darbu strādājošo mājsaimniecības – 121 lats.
Uzņēmēju un citu pašnodarbināto mājsaimniecībās patēriņa izdevumi pārtikai bija 19%, bet algoto darbu strādājošo mājsaimniecībās – 28% no kopējiem patēriņa izdevumiem. Turpretī uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecības, kas darbojas lauksaimniecībā, pārtikas iegādei atvēlēja gandrīz pusi (43%) no saviem patēriņa izdevumiem. Savukārt pensionāru mājsaimniecības pārtikai tērēja 44%, bet mājokļa uzturēšanas izdevumu segšanai – 19% no kopējiem patēriņa izdevumiem.
Kā liecina pētījuma dati, visaugstākais patēriņa izdevumu līmenis bija Rīgas mājsaimniecībās (151 lats). Reģionos patēriņa izdevumi bija par 27–46% zemāki.
“LV” informācija