Inflācija santīmus pārvērš tūkstošos

Inflācijas radītā cenu kāpuma iespaids ir katastrofāls – ievērojami vairāk jāmaksā par VUGD nepieciešamās tehnikas rezerves daļām, metālizstrādājumiem, celtniecības materiāliem postā ejošo ugunsdzēsēju depo atjaunošanai. Gandrīz 40 000 latu papildu izdevumus sagādājuši arī vētras nodarītie zaudējumi šā gada janvārī .
“Taču nupat saņēmām vēstuli no degvielas kompānijas “Lukoil”, kāda nosūtīta arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāram Jurim Rekšņam. Tajā teikts: ja nesamaksāsiet parādu par degvielu, to vairs nepiegādāsim,” strupceļu raksturo VUGD Finanšu plānu pārvaldes priekšnieks Ģirts Kadilis. Parāda lielums – 80 000 latu. Taču lauku rajonos stāvoklis esot vēl sliktāks – tur vietējās kompānijas degvielu atsakās dot, ja parāds sasniedz 1000 latu. Straujā inflācija degvielu sadārdzinājusi, ievērojami pārsniedzot dienesta šā gada budžetā tai atvēlētos līdzekļus. “Budžeta grozījumos maijā, kad degviela maksāja 53 santīmus litrā, pieprasījām 110 000 latu, taču tagad vajadzētu jau 150 000,” skaidro Ģ.Kadilis. “Mūsu gada budžets ir 14,5 miljoni latu. Dienests gadā izlieto 1 140 000 litru degvielas. Ja tās cena paaugstinās par santīmu, tad mēnesī šī izdevumu sadaļa palielinās par 1 000 latiem. Bet budžeta grozījumos pieprasīto starpību degvielas cenu kāpuma segšanai, visticamāk, dabūsim ne agrāk kā oktobrī.” Kopējais dienesta kredītsaistību apjoms šobrīd ir ap 150 000 latu. VUGD degvielas parādu tomēr nolēmis samaksāt, upurējot līdzekļus citām vajadzībām, jo citas izejas neesot.
Pirmie ierobežojumi, ko šā iemesla dēļ jutīs arī sabiedrība, būs palīdzības apjoma samazināšanās iedzīvotājiem tādos gadījumos kā, piemēram, aizcirstu durvju atvēršana, kaķu nocelšana no kokiem, cilvēkiem bīstamu lapseņu perēkļu likvidēšana, kas saistīti ar ugunsdzēsēju izbraukumiem, atzīst Ģ.Kadilis. Naudas trūkums apdraud arī VUGD palīdzību organizācijām dažādu specifisku tehnisku problēmu gadījumos. Piemēram, ūdens atsūknēšana no pārplūdušiem pagrabiem, brauktuves sakopšana pēc ceļu satiksmes negadījumiem un citos. Ņemot vērā, ka līdzekļu trūkums bremzē arī ugunsdzēsēju profesionālās sagatavotības attīstību, ilgākā laika posmā sabiedrība to var izjust visās jomās, par kurām atbild VUGD, – valsts civilās aizsardzības koordinēšanā, ķīmisko avāriju seku likvidēšanā, slīcēju glābšanā, meža un ēku ugunsgrēku dzēšanā, vētru un plūdu postījumu novēršanā. Tagad – arī iespējamo terora aktu plašo seku likvidēšanā.

Apdraudēta dienesta profesionalitāte

Neraugoties uz ievērojamajām grūtībām, ko VUGD sagādā hroniska līdzekļu nepietiekamība (pēdējos gados dienests saņem tikai apmēram pusi no pieprasītajiem līdzekļiem visu ar likumu noteikto funkciju nodrošināšanai), vislielākais drauds ir kvalificētu kadru aizplūšana. “Mūsu galvenā vērtība ir profesionāli cilvēki, kas gatavi darbam dažādās kritiskās situācijās. Ja viņu nebūs, tad nebūs nekā,” strikti saka VUGD priekšnieks Aivars Straume, piebilstot, ka līdz šim par savām materiālajām problēmām ugunsdzēsēji skaļi nav runājuši un par spīti tām, kāpinājuši profesionalitāti un pierādījuši, ka ir sabiedrībai vajadzīgi. Kopš 90.gadiem, kad ugunsdzēsēji pārņēma civilās aizsardzības funkciju koordinēšanu, izmantojot valsts un Eiropas Savienības līdzekļus, dienests radījis profesionāli labi sagatavotu plaša spektra speciālistu bāzi – ūdenslīdējus, darbiniekus, kas spēj nodrošināt efektīvu palīdzību ceļu satiksmes negadījumu, ķīmisko avāriju un citos negadījumos, norāda A.Straume. Tagad, kad valsts dienests nespēj konkurēt ar privāto sektoru, kvalificētie, sevišķi gados jaunie un perspektīvie, speciālisti dodas strādāt citur, jo ir pieprasīti virknē specifisku profesiju. “Labi virsnieki iet prom. Un es neko nevaru iebilst, ja viņi paskaidro: esmu paņēmis kredītu, un, ja to neatdošu, man atņems īpašumu. No apmēram 3000 VUGD darbinieku ik gadu dienestu pamet 50 – 60 cilvēku,” procesu, kas draud pieņemt lavīnveida raksturu, iezīmē A.Straume.
Kvalificētie speciālisti, lai nodrošinātu ģimeni, nereti ir spiesti strādāt papildu darbus, kas savienojumā ar pamatamata pienākumu pildīšanu nozīmē pārslodzi un gandrīz nepārtrauktu atrautību no mājas dzīves. Dienests arvien biežāk spiests ņemt darbā maz piemērotus cilvēkus, kuriem trūkst gan tehniskās, gan morālās sagatavotības. Tas atstāj negatīvu iespaidu arī uz glābēju darbā ļoti svarīgo prestižu, uzticamību sabiedrības acīs. “Labam ugunsdzēsējam jāpiemīt arī noteiktām morālām īpašībām,” norāda A.Straume. “Ja nebūs glābēju, kas jūt vajadzību palīdzēt cilvēkiem, tas ļoti slikti atsauksies uz darba praksi.”

Nepieciešama lielāka alga

No VUGD gada budžeta apmēram 70 procenti tiek tērēti algām un sociālajiem maksājumiem, informē Ģ.Kadilis. Tomer dienests saviem darbiniekiem ir parādā neizmaksātas atvaļinājuma naudas par vairākiem gadiem. Parādu sarakstu šajā situācijā papildinātu arī neizmaksātā nauda par virsstundu darbu, ja vien likumdošana nenoteiktu, ka VUGD var iesaistīt darbiniekus papildu darbā bez virsstundu apmaksas.
Ierindas ugunsdzēsēja atalgojums mēnesī pašlaik ir 150 līdz 160 latu pēc nodokļu nomaksas. Vada komandieriem – 180 līdz 200. Šādi ienākumi kaut cik apmierinoši ir lauku rajonos, taču Rīgā ar to noturēt darbā kvalificētu speciālistu ir sarežģīti, atzīst G.Kadilis. Tādējādi laukos iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona solītā algu dubultošana trīs gadu laikā, nākamgad pieliekot 50 latu, ugunsdzēsējus dienestā varbūt noturēs, bet lielajās pilsētās situācija nav tik skaidra.
A.Straume arī norāda: laba prakse, kas tiek īstenota citās Eiropas valstīs, ir papildus algai glābējus nodrošināt ar plašām sociālajām garantijām un piemaksām par profesionālās sagatavotības kāpināšanu. Šāda rīcība arī Latvijā ne tikai vairotu ugunsdzēsēju motivāciju palikt dienestā, bet ievērojami sekmētu arī tā attīstību. “Sabiedrībai būtu lielāka drošība un arī ekonomiskais efekts, atļaujoties vairāk preventīvo pasākumu, palielinātos,” skaidro A.Straume. Sevišķi būtiski tas ir apstākļos, kad pieaug terorisma draudi un ik gadu palielinās postošu dabas parādību iespaids.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atvaļinātie darbinieki
no 01.01.2005. līdz 30.06.2005.