ATSAUCĒ IETVERT:
IKP pieaugums un inflācija - augstākie rādītāji Eiropas Savienībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.07.2005., Nr. 114 https://www.vestnesis.lv/ta/id/113000
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
IKP pieaugums un inflācija -
augstākie rādītāji Eiropas Savienībā
makroekonomikas apskats “Baltic MacroScope”, kurā galvenā uzmanība pievērsta patēriņa cenu kāpumam, maksājumu bilancei, tautsaimniecības nozaru attīstībai, ārvalstu investīciju piesaistei un ārējai tirdzniecībai šī gada pirmajā ceturksnī.
Latvijas ekonomika attīstās paredzētajā tempā, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaudzis līdz paredzētajam līmenim – 7,5%. SEB banku analītiķi prognozē, ka līdz gada beigām šis skaitlis nemainīsies, bet 2006.gadā tas samazināsies līdz 7%. Stabils pieaugums pirmajā ceturksnī bijis lielākajai daļai tautsaimniecības nozaru, taču preču eksports audzis necerēti strauji. Nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņem koks un tā izstrādājumi, kas ir 26,5% no kopējā eksporta. Līdz ar eksporta pieaugumu importa pārsvars pakāpeniski samazinās.
Kaut gan eksports strauji aug, imports joprojām būtiski dominē. Līdz ar to tekošā konta deficīts valstī saglabājas augsts, taču eksperti paredz, ka situācija pamazām sāks uzlaboties. Šogad tekošā konta deficīts no IKP Latvijā būs 10,8%, bet gaidāms, ka 2006.gadā tas nokritīsies līdz 9,5%. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Baltijas valstis ir kļuvušas saistošas ārvalstu investoriem, līdz ar to palielinājies investīciju daudzums, kas sedz līdz pat 40% no valsts tekošā konta deficīta.
No 10,4% pērn līdz 9,3% šogad samazinājies bezdarba līmenis. Mēneša vidējā neto darba samaksa valstī kopā 2005.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2004.gada pirmo ceturksni, palielinājusies par 17%.
No 10,4% pērn līdz 9,3% šogad samazinājies bezdarba līmenis. Mēneša vidējā neto darba samaksa valstī kopā 2005.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2004.gada pirmo ceturksni, palielinājusies par 17%.
Lielākā Latvijas problēma ir visstraujākais patēriņa cenu kāpums ES, kas ir pat 2,3 reizes straujāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Šis vienpadsmit mēnešus ilgstošais cenu kāpums negrasās mitēties. Valdībai raizes sagādā 2008.gadā plānotā eiras ieviešana, jo Māstrihtas izvirzītajos kritērijos gada vidējā inflācija nedrīkst pārsniegt 2,2%, taču Latvijā šis rādītājs ir aptuveni 6%. Analītiķi uzskata, ka valdībai steidzami jārīkojas, citādi līdz noteiktajam termiņam tik strauji samazināt inflāciju nebūs iespējams. Jau tuvākajās dienās valdība lems, ko iesākt, lai situāciju uzlabotu.
Egija Daukste
Uzziņai:
Latvijā ir visstraujākais patēriņa cenu kāpums Eiropas Savienībā, tas ir pat 2,3 reizes straujāks nekā pārējās Baltijas valstīs.